Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu būt lielāks valsts finansējums

Tāds ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusiju rezultāts.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši, septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu.

Skaļu iniciatīvu Es atbalstu sportu uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Sporta federāciju aptauja liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā ziedojumu apmērs bijis nedaudz mazāks par vienu milj. eiro, savukārt pērn analogā laikā – par 51% jeb 1,03 milj. eiro lielāks – 2,012 milj. eiro apmērā. Skanēja bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Ministrijas vēl apspriedīs piedāvājumu noteikt, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem virs 10 tūkstošiem latu nepieciešams valdības akcepts.

Pret veidu, kā plānots uzlabot valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību, iebilda Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. «Tā ir problēmas pārdeleģēšana bez risināšanas,» teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka ziedojumi būtu jāiekļauj uzņēmumu kopējā stratēģiskajā plānošanā.

Būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas (ziedošanas) kārtību paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā

koncepcija par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Tieslietu ministrija atkal ir aktualizējusi priekšlikumu, par kuru vienojušās koalīcijas partijas, – valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Proti, pašlaik partijas no valsts saņem finansējumu pusmiljona eiro apmērā gadā. Tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur valsts finansējums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Valsts finansējuma palielināšanai ir vairāki varianti, tieši kā tam vajadzētu notikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas attiektos tikai uz tām partijām, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni.

Provizoriski no valsts budžeta finansējuma palielināšana prasītu 3 līdz 5 miljonus eiro. Pavisam viegli prognozēt - ja priekšlikumu atbalstīs Saeima, tas daļā sabiedrības sacels milzīgu sašutuma vētru. Taču to varētu mazināt KNAB ierosinājums līdz ar valsts atbalsta palielināšanu mazināt pieļaujamo ziedojumu limitu. Un tas jau būtu visas sabiedrības interesēs. Proti, valsts finansējuma palielināšana ir attaisnojama un pat vēlama tikai tad, ja vienlaikus tiek samazināti ziedojumu apmēri. Tas nozīmē, ka tad būtiski mazinātos dažādo sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem, kas Latvijas demokrātiju tikai spēcinātu. Pašreizējos apstākļos, kad dažādas biznesa intereses ir tik ļoti cieši saaugušas ar politiskajām, šo saikni iespējams pārcirst, tikai pārtraucot partiju atkarību no sponsoriem. Bet atvirzīt malā politbiznesmeņus iespējams, tikai palielinot valsts finansējumu politiskajām partijām. Domāju, ka tā ir pilnīgi pieņemama cena demokrātijas stiprināšanai. Tas padarītu neiespējamu teicienu, ka ar lielu naudu arī cirka lāci iespējams ievēlēt Saeimā. Nosakot ziedojumu limitus un samazinot naudas daudzumu, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņām, gribētos cerēt, ka palielinātos ideju konkurence. Kamēr partijas konkurēs ar reklāmas rullīšiem un plakātiem, nevis idejām, kuras būs sīvi jāaizstāv vēlētāju priekšā, tikmēr demokrātiskais process būs naudas izkropļots, jo uzvarēs bagātākais. Valsts finansējuma palielināšana, vienlaikus mazinot ziedojumu apmērus, sniegs vienlīdzīgākas iespējas visām partijām. Arī daudzsološi jaunpienācēji, kas pārvarējuši 2% slieksni, varēs līdzvērtīgāk mēroties spēkiem ar vecajām partijām, kurām ir pilnīgi citas finansiālās iespējas. Sociālajos tīklos par šo priekšlikumu jau dzirdēti komentāri, ka partijas ir noziedzīgas zagļu bandas, kurām vēl dot valsts naudu ir neprāts. Tajā pašā laikā, patīk tas kādam vai nē, bet politiskās partijas ir demokrātijas pamatu pamats, bez tām mēs dzīvotu totalitārismā. Daudzpartiju sistēma ir tā, par kuru tika sapņots padomju laikā. Pašreizējā vilšanās daudzpartiju sistēmā ir to atkarība no dažādiem naudas maisiem, kas cenšas bīdīt savas intereses. Tikai, mazinot naudas ietekmi uz partijām, mēs atgūsim pilntiesīgu demokrātiju. Un pieci miljoni eiro gadā no valsts budžeta ir pilnīgi pieņemama maksa par to.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ar kuriem no nākamā gada ievērojami tiks samazināta peļņas daļu, no kuras publiskās kapitālsabiedrības varēs ziedot.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežotas, nosakot krietni mazākus ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Ar šīm izmaiņām plānots stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Tāpat nolemts, ka ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu tiks veidots valsts kapitālsabiedrību saraksts, nosakot, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Un arī pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Galactico ziedojumu projekta Labdarības siena – Palīdzēsim kopā! ziedojumu kastītēs deviņos mēnešos savākti vairāk nekā 7000 eiro, kas palīdzējuši īstenot piecas sabiedrībai nozīmīgas labdarības ieceres. Par saziedotajiem līdzekļiem uzlaboti rehabilitācijas un fizioterapijas pakalpojumi smagi slimiem bērniem, apmaksāti veterinārie pakalpojumi patversmes dzīvniekiem, nodrošināta Durbes jūras ērgļu ligzdas video novērošana, kā arī tiks rīkota dzīves kvalitātes uzlabošanas apmācība cilvēkiem ar smagu invaliditāti.

Tirdzniecības centros izvietotas piecu sabiedrisku organizāciju – invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons, Bērnu slimnīcas fonda, Latvijas Dabas fonda, Dzīvnieku pansijas Ulubele un Ziedot.lv ziedojumu kastītes ar mērķi vākt līdzekļus dažādiem labdarības mērķim.

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, pateicoties sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem, īstenos projektu Neatkarīgās dzīves treniņi, kas paredzēti cilvēkiem ar smagu un ļoti smagu invaliditāti. 1062,06 eiro tiks izlietoti intensīva nedēļas kursa rīkošanai 15 invalīdiem jūnijā, kur dažādi speciālisti palīdzēs uzlabot katra dalībnieka dzīves kvalitāti. Latvijā šī ir jauna un ļoti nepieciešama pieeja cilvēku ar invaliditāti integrācijas procesā.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Vēloties atbalstīt Ukrainu, domubiedru grupa sadarbībā ar Ziedot.lv un Ukrainas vēstniecību Latvijā radījusi ziedojumu straumēšanas straumēšanas platformu Stopify.

Tā paredzēta nelieliem, bet regulāriem ziedojumiem ikmēneša abonementa formātā, lai palīdzētu nodrošināt Ukrainas armijas akūtās ikdienas vajadzības skarbajos ziemas apstākļos un palīdzētu tiem ātrāk izbeigt Krievijas uzsākto karu.

Platformas darbības pirmajās divās dienās pieteikušies 1405 abonenti un saziedoti vairāk nekā 16 332 eiro no 27 valstīm.

Novērots, ka ziedojumu un palīdzības entuziasms sabiedrībā kopš pavasara ir apsīcis, lai gan atbalsts šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad. “Prātojot, kā varētu aktivizēt ziedojumus un atkal raisīt par tiem interesi, nonācu pie ļoti vienkāršas idejas. Mūsdienās ir pašsaprotami abonēt dažādus straumēšanas servisus seriālu un filmu baudīšanai par pāris kafijas tašu cenu mēnesī. Kā būtu, ja varētu abonēt mūsu kontinenta brīvību un nākotni, kas šobrīd reāli izšķiras tur, kaujaslaukā? Pēc vairāku mēnešu brīvprātīga darba kopā lielisku, nesavtīgu komandu – digitālo aģentūru Cube un citiem radošajiem profesionāļiem, esam radījuši Stopify – servisu, kas ļaus straumēt nelielu ikmēneša ziedojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, palīdzot tiem ātrāk izbeigt šo neprātīgo karu,” stāsta idejas autors un iniciators Māris Upenieks.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.