Tieslietu ministrija atkal ir aktualizējusi priekšlikumu, par kuru vienojušās koalīcijas partijas, – valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Proti, pašlaik partijas no valsts saņem finansējumu pusmiljona eiro apmērā gadā. Tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur valsts finansējums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Valsts finansējuma palielināšanai ir vairāki varianti, tieši kā tam vajadzētu notikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas attiektos tikai uz tām partijām, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni.
Provizoriski no valsts budžeta finansējuma palielināšana prasītu 3 līdz 5 miljonus eiro. Pavisam viegli prognozēt - ja priekšlikumu atbalstīs Saeima, tas daļā sabiedrības sacels milzīgu sašutuma vētru. Taču to varētu mazināt KNAB ierosinājums līdz ar valsts atbalsta palielināšanu mazināt pieļaujamo ziedojumu limitu. Un tas jau būtu visas sabiedrības interesēs. Proti, valsts finansējuma palielināšana ir attaisnojama un pat vēlama tikai tad, ja vienlaikus tiek samazināti ziedojumu apmēri. Tas nozīmē, ka tad būtiski mazinātos dažādo sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem, kas Latvijas demokrātiju tikai spēcinātu. Pašreizējos apstākļos, kad dažādas biznesa intereses ir tik ļoti cieši saaugušas ar politiskajām, šo saikni iespējams pārcirst, tikai pārtraucot partiju atkarību no sponsoriem. Bet atvirzīt malā politbiznesmeņus iespējams, tikai palielinot valsts finansējumu politiskajām partijām. Domāju, ka tā ir pilnīgi pieņemama cena demokrātijas stiprināšanai. Tas padarītu neiespējamu teicienu, ka ar lielu naudu arī cirka lāci iespējams ievēlēt Saeimā. Nosakot ziedojumu limitus un samazinot naudas daudzumu, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņām, gribētos cerēt, ka palielinātos ideju konkurence. Kamēr partijas konkurēs ar reklāmas rullīšiem un plakātiem, nevis idejām, kuras būs sīvi jāaizstāv vēlētāju priekšā, tikmēr demokrātiskais process būs naudas izkropļots, jo uzvarēs bagātākais. Valsts finansējuma palielināšana, vienlaikus mazinot ziedojumu apmērus, sniegs vienlīdzīgākas iespējas visām partijām. Arī daudzsološi jaunpienācēji, kas pārvarējuši 2% slieksni, varēs līdzvērtīgāk mēroties spēkiem ar vecajām partijām, kurām ir pilnīgi citas finansiālās iespējas. Sociālajos tīklos par šo priekšlikumu jau dzirdēti komentāri, ka partijas ir noziedzīgas zagļu bandas, kurām vēl dot valsts naudu ir neprāts. Tajā pašā laikā, patīk tas kādam vai nē, bet politiskās partijas ir demokrātijas pamatu pamats, bez tām mēs dzīvotu totalitārismā. Daudzpartiju sistēma ir tā, par kuru tika sapņots padomju laikā. Pašreizējā vilšanās daudzpartiju sistēmā ir to atkarība no dažādiem naudas maisiem, kas cenšas bīdīt savas intereses. Tikai, mazinot naudas ietekmi uz partijām, mēs atgūsim pilntiesīgu demokrātiju. Un pieci miljoni eiro gadā no valsts budžeta ir pilnīgi pieņemama maksa par to.
