Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Sākot ar šī gada 1.augustu visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūlija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno gandrīz puses zvanītāju.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu, kurš aicinās sastādīt numuru vēlreiz, sākumā pievienojot ciparu seši. Iekšzemes sarunām autoatbildētāja paziņojumi skanēs latviski un krieviski, savukārt, zvanot pa vecajiem numuriem no ārzemēm uz Latviju, iedzīvotāji dzirdēs paziņojumu latviešu, krievu un angļu valodās.

"Swedbank" savā mobilajā lietotnē ieviesusi iespēju veikt maksājumus, nezinot saņēmēja konta numuru – pietiek tikai ar tālruņa numuru.

Šāda veida pārskaitījumi ir pieejami ne tikai starp "Swedbank", bet arī citu banku klientiem, kuras pievienojušās Latvijas Bankas uzturētajam Zibsaišu reģistram. Līdz ar to maksājumi, kur jānorāda tikai saņēmēja mobilā tālruņa numurs, nu ir kļuvuši pieejami vismaz 90% Latvijas komercbanku klientu, to padarot par jaunu starppersonu norēķinu standartu.

"Pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka mūsu klientiem mobilā lietotne ir kļuvusi par pamata bankošanās veidu – šā gada martā autorizēšanās skaits "Swedbank" lietotnē vairāk nekā trīs reizes apsteidza internetbankas lietošanu datorā, savukārt lietotnē veikto maksājumu skaits internetbanku apsteidza jau pagājušajā gadā. Iecere, ka banka nav vieta, uz kuru speciāli jāiet vai jāzvana, bet tā bankas klientam ir pieejama visur, kur vien klients atrodas, ir piepildījusies. Turpinot šī sapņa realizāciju, esam ieviesuši nākamo elementu, kas ļauj ietaupīt laiku, veicot savstarpējos norēķinus starp privātpersonām, tai skaitā citu banku klientiem. Lai veiktu maksājumu, vairs nav jāievada saņēmēja konta numurs – varēs vienkārši izvēlēties personu no sava tālruņa kontaktu saraksta vai ievadīt tālruņa numuru manuāli," norāda "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Jau pēc mēneša – šī gada 1.augustā – visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka pēc 1.augusta sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūnija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno vairāk nekā 45% cilvēku.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu par to, ka numurs ir mainīts, kā arī aicinājums sastādīt numuru no jauna, liekot priekšā sešinieku.

''Lattelecom aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu pārstāvjus, kuri ikdienā lieto aparatūru, kas izmanto telefona līniju, savlaicīgi pārbaudīt, vai iekārtu atmiņā ierakstītajam numuram arī ir pievienots sešinieks. Šajā gadījumā runa pārsvarā ir par iekārtām veikalos, kas nodrošina maksājumu karšu nolasīšanu (POS termināliem), kā arī apsardzes (signalizācijas) iekārtām – tās nevarēs nodot signālu apsardzes firmai, ja tās atmiņā būs ierakstīts vecais numurs,'' uzsver Lattelecom Tīkla direktors Valdis Vancovičs.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Ciparu televīzija Latvijā paver plašas attīstības iespējas ne vien daudziem tālrādes nozares uzņēmumiem, bet arī vairo kopējo valsts tehnoloģiju eksporta potenciālu.

Ciparu TV ļauj piedāvāt starptautiskā tirgū gan tehnoloģiski, gan saturiski augstas pievienotās vērtības produktus, vienlaikus ieviešot tos pašmāju tirgū. Pie šāda slēdziena pēc divu dienu pieredzes apmaiņas nonāca starptautiskās konferences Ciparu TV dalībnieki.

Satiksmes ministrijā jau ir notikusi starpinstitūciju sanāksme, kurā apkopoti ierosinājumi MK noteikumu projekta par ciparu TV ieviešanu gala redakcijas sagatavošanai, kuru iecerēts vistuvākajā laikā virzīt apstiprināšanai valdībā. Plānots, ka līdz 15. novembrim Satiksmes ministrija konkursa kārtībā noteiks komersantu, kurš realizēs TV ciparizācijas projektu visā Latvijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome noteikusi pienākumu SIA Telefant nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi publisko mobilo telefonu tīklu numuriem numerācijas diapazonā 29000000 – 29009999, informē SPRK.

Šādu lēmumu regulatora padome pieņēma, jo komersants nepareizi izmantojis tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz publisko mobilo telefonu tīklu numuriem.

SIA Telefant kā elektronisko sakaru komersantam atbilstoši Elektronisko sakaru likumam ir jāievēro un jāizpilda ierobežoto resursu lietošanas nosacījumi, tai skaitā nosacījumi attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību pareizu izmantošanu. Regulators, veicot pārbaudes, secināja, ka ir nosacījumi, kurus SIA Telefant neievēro - izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana tiek nodrošināta uz numuriem, kas nav aktivizēti vai izmantoti publiskajā telefonu tīklā Latvijā, kā arī nav izmantoti galalietotāja galiekārtas pieslēgumiem Latvijā reģistrēta elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā. Izsaukuma uzsākšana no numuriem tiek veikta caur Igaunijā reģistrētu komersantu AS Telefant.

Iezvanīšanās krāpniecība turpinās pastāvēt, un laiku pa laikam Latviju pāršalks kārtējais iezvanu vilnis, gaidot ienākumus no cilvēku neuzmanības.

Savukārt to, kuri zvana no ārzemēm un vēlas pārdot preces vai pakalpojumus, kļuvis vairāk, jo Latvijas komersantus ierobežo Datu aizsardzības regula.Ik gadu Latvijā sūdzas par zvaniem no nepazīstamiem ārzemju numuriem un kāds neuzmanības dēļ ir atzvanījis. Izrādās, ka zvans uz šo numuru maksā pamatīgu summu, piemēram, 10, 20 vai pat 50 eiro. Šogad iezvanu sērijas un tam sekojošā cilvēku sūrošanās par krāpniekiem sociālajos tīklos notika vasaras mēnešos.

«Konkrēto krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri). Tas radies Japānā. Burtiskā tulkojumā tas arī nozīmē – viens iezvans. Pēc šīs iezvanīšanās signālu pārtrauc. Krāpnieku apkarotāju vidū tā jau ir klasika. Vangiri kā krāpšanas modelis pastāv jau gandrīz desmit gadus,» DB paskaidroja mobilā operatora Tele2 Drošības nodaļas vadītājs Ģirts Kaimiņš. Iezvans tiek veikts no kāda ārvalstu numura. Spriežot pēc cilvēku ierakstiem sociālajā tīklā Facebook, šovasar Latvijā zvanīja no dienvidu puslodes, no numuriem, kas reģistrēti Jaunzēlandē un citās valstīs. Iezvanus veic dators visā Latvijas mobilo numuru diapazonā.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) cer, ka pārējie Latvijas TV kanāli jau pēc gada sekos LTV7 piemēram un pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Otrdien, 20.oktobrī, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis parakstīja līgumu par LTV7 pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi sākot jau ar 2010. gada 1.martu (janvāris, februāris būs pārejas periods, kad kanāls būs skatāms abos formātos).

«Man ir liels prieks, ka tieši sabiedriskā televīzija ir pirmais karognesējs, kas iezīmē Latvijas pāreju no analogās uz ciparu apraidi. Šis faktiski ir vēsturisks brīdis, jo parasti komerckanāli ir tie, kas pirmie ievieš dažādus tehnoloģiskos jauninājumus. Mēs ļoti ceram, ka arī pārējās televīzijas jau drīz sekos LTV7, un Latvija veiksmīgi noslēgs pāreju uz ciparu TV apraidi,» priecājas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Apgalvojumi par ciparu TV projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi un neatbilst patiesībai, DB uzsvēra Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, skaidroja L. Bite, vienlaikus atzīmējot, ka Lattelecom iecere piedalīties konkursā par ciparu TV ieviešanu ir saskaņota ar uzņēmuma akcionāriem (Latvijas valsti un TeliaSonera), kuri ir tieši ieinteresēti, lai uzņēmums darbotos sekmīgi un ar peļņu.

Tāpēc Lattelecom uzskata, ka ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu TV un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.

Diena 5.jūlijā raksta, ka bēdīgi slavenās firmas Kempmayer atvasi ciparu TV projekts turpina barot caur Lattelecom. Proti, tas, iespējams, ir izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, lai būtu kur likt Kempmayer digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.

Aptuveni 2500 LMT un OKartes klientu Lieldienās ir atsaukušies krāpniekiem, kas zvanījuši no ārzemju numuriem +88233010849, +88233010830, +88233010811.

Kopumā krāpnieki zvanījuši vairāk nekā 53 tūkstošiem LMT tīkla lietotājiem. Tādējādi LMT pārstāvji aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kas iezvanās ar ārvalstu paaugstinātas maksas numuriem, un rūpīgāk izvērtēt, kādiem numuriem atzvanīt. LMT šoreiz neņems maksu par Lieldienās veiktajiem zvaniem uz šiem krāpnieciskajiem numuriem.

LMT norāda, ka cenšas operatīvi reaģēt uz klientu sniegto informāciju un seko līdzi arī citu valstu operatoru un viņu klientu piefiksētajiem numuriem, tos iespējami operatīvi slēdzot, taču krāpnieki iezvanīšanos veic no arvien jauniem numuriem.

Par šādiem gadījumiem LMT aicina informēt, piezvanot uz LMT bezmaksas informatīvo tālruni vai atsūtot e-pastu.

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota un piektdien, 5.februārī plkst.10 tiek atklāta agrīnā pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietnē "www.manavakcina.lv", informē Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija ar tālruņa numuru 8989. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajām prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties - gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Ņemot vērā, ka šis tālruņa numurs ir nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākam personu lokam iespēju agrīni pieteikties vakcinācijai, tam tiks nodrošināts bezmaksas izsaukums, tāpat kā tas ir tālruņa numuram 8303, kas nodrošina vienotu pieteikšanos uz Covid-19 testa veikšanu.

Tāpat plānots, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošinās tālruņa 8989 darbību, netiks piemērota valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne "www.manavakcina.lv" ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Drīzumā vietne "www.manavakcina.lv" būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos - vietnē "www.manavakcina.lv", zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes "www.manavakcina.lv" datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA "ZZ Dats".

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Latvijā ir sākusi darboties ciparu televīzija, kurā pieejami četri bezmaksas kanāli – LTV 1, LTV 7, TV5 un LNT, kā arī plašāks maksas saturs.

Par to šodien LNT raidījumā 900 sekundes informēja ciparu TV ievesēja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Ciparu TV var skatīties, ja ir jaunākās paaudzes televizors, kurā jau ir iebūvēta ciparu TV uztveršanas iekārta, vai arī iegādājoties īpašu dekoderu. Pēc J. Gulbja teiktā, tirgū ir pieejami dažādi dekoderi, taču Lattelecom tirgotajiem ir īpaši pārbaudīta savietojamība ar uzņēmuma veidoto digitālās TV tīklu. Tie maksā 39 latus, kā arī dekoderus iespējams iegādāties uz nomaksu, maksājot divus latus mēnesī.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.

10. decembrī, tika noskaidroti pretendenti uz TV zemes apraides ieviešanu un nodrošināšanu ciparformātā Latvijā. Piedāvājumus iesniedza seši uzņēmumi: SIA DauTKom TV, Latvijas VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA Televideotīkls, SIA Lattelecom, SIA Baltkom TV SIA, tai skaitā ārvalstu kompānija TDF S.A.S., informē Satiksmes ministrija.

Komersanti iesniedza piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī tās nodrošināšanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Pāreja ir jārealizē līdz 2011. gada 1. decembrim.

Līdz šā gada 15. decembrim tiks izvēlēts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetam..

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas galalietotājiem pieejamo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome.

Līdz šim ciparu televīzijas ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 miljoni latu, Db informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa atgādināja, ka no 15. janvāra tiks sākta ciparu TV infrastruktūras izveides 2. kārtā, bet jau šobrīd paredzams, ka LVRTC ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 miljoni latu, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

LVRTC, kā solījis iepriekš – gada nogalei tuvojoties, gandrīz ir pabeidzis nepieciešamos tehniskos darbus, lai no 2010. gada 1. janvāra sāktu TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā.

Savukārt no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots sākt nodrošināt komercrežīmā.

Latvijā pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi realizē Lattelecom sadarbībā ar LVRTC, kurš ir projekta partneris infrastruktūras nodrošināšanā.

Mobilā tīkla numurus pagarināt neplānojam, uzsvars tiks likts uz numuru izmantošanas efektivizāciju un neizmantoto numuru atgūšanu, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Gundega Rutka.

Db.lv jau ziņoja, ka sāk izsīkt mobilo tālruņu numuri, un SPRK plāno ieviest nosacījumus komersantiem, kas tos pieprasa.

Visneefektīvākie numuru izmantotāji ir mazie uzņēmumi, intervijā Latvijas Radio skaidro Rutka, savukārt pozitīvais piemērs ir lielie mobilo sakaru operatori, kas izmanto 80-90% no piešķirtajiem numuriem.

Kā skaidroja Rutka, saskaņā ar SPRK ieviestajiem nosacījumiem noteiktiem komersantiem sešu mēnešu laikā būs jāsāk izmantot vismaz 30% no piešķirtajiem numuriem. Ja šie nosacījumi netiks izpildīti, regulators lems par numerācijas lietošanas tiesību anulēšanu.

Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.