Protestu skartajā Doņeckā sākusies pretterorisma operācija, un tā tiks īstenota «pakāpeniski un līdzsvaroti», paziņojis Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Pretterorisma operācija sākusies jau naktī uz otrdienu, ziņo Interfaks-Ukraina.

Prokrieviski noskaņotie aktīvisti ziņo, ka redzējuši, kā Austrumukrainas virzienā dodas Ukrainas tanki. Par to vēsta arī Maskavas medijs Ria Novosti. «No dažādām pusēm pienāk ziņojumi par tehniku. Galvenais, mēs negribam izliet asinis, mēs esam noskaņoti uz sarunām,» Krievijas ziņu aģentūrai Itar Tass pauda prokrievisko separātistu pašaizsardzības vienību komandieris Vjačeslavs Ponomarjovs.

«Šonakt Doņeckas reģiona ziemeļu daļā sākusies pretterorisma operācija. Tā notiks pa posmiem, atbildīgi un līdzsvaroti. Šo darbību mērķis ir aizsargāt Ukrainas pilsoņus,» tā savā runā Ukrainas Austākajai Radai uzsvēra O. Turčinovs.

Milzu ugunsgrēkā naftas bāzē netālu no Kijevas otrdien gājis bojā vismaz viens cilvēki un vairāki cietuši, ziņo mediji.

Saskaņā ar jaunāko informāciju ugunsgrēkā cietuši 14 cilvēki, tostarp vairāki glābšanas dienestu darbinieki, un vairāki cilvēki pazuduši.

Aizdegušās vairākas ugunsdzēsēju mašīnas un blakus esošās ēkas. Noorganizēta tuvējo apdzīvoto vietu evakuācija, un desmit kilometru rādiusā ap naftas bāzi dzīvojošie cilvēki uz briesmu laiku tiek pārvietoti citur. Evakuēti simtiem cilvēku.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs apstiprināja, ka pirmdienas vakarā aizdegusies un otrdienas rītā uzsprāgusi naftas bāze Vasiļkivas ciematā, aptuveni 30 kilometrus no Kijevas.

Avakovs tviterī rakstīja, ka ugunsgrēks ir milzīgs un gājuši bojā ugunsdzēsēji. Vēlāk ministrs paziņoja, ka vairāki ugunsdzēsēji, kas sākotnēji uzskatīti par mirušiem, izvilkti no liesmām dzīvi. Tomēr divi no 30 ugunsdzēsējiem, kas pirmie ieradās notikuma vietā, joprojām ir pazuduši.

Agrā ceturtdienas rītā Krimā, Simferopolē parlamenta un valdības namus ieņēmuši bruņoti cilvēki. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs pieprasīja, lai Krimā esošās Krievijas armijas vienības paliktu savās bāzes un jebkādas kustības ārpus tām tiks uzskatītas par militāru agresiju, ziņo pasaules mediji.

«Es aicinu Krievijas Federācijas vadību respektēt pamata vienošanās par Krievijas militāro spēku klātbūtni Krimas autonomajā republikā,» paziņoja O. Turčinovcs, vēsta BBC.

Tāpat O. Turčinovs pauž, ka Ukrainas drošības dienestiem uzdots atbrīvot reģionālā parlamenta un valdības ēkas. Bruņotos cilvēkus, kas ieņēmuši Krimas administrācijas ēkas, viņš nodēvēja par provokatoriem.

Tikmēr gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izplatījis paziņojumu, kurā viņš norāda, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju, kā arī lūdz palīdzību Krievijai nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām», vēsta Interfaks.

Saistībā ar augošo spriedzi Ukrainas austrumos ANO Drošības padome pieprasījusi Krievijai ārkārtas tikšanos, savukārt Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs pavēstījis par «pretterorisma operācijas» sākšanu, vēsta medijs Time.

Svētdien, pēc tam, kad sadursmēs starp Ukrainas drošības spēkiem un bruņotiem kaujiniekiem gāja bojā Ukrainas Drošības dienesta specvienības «Alfa» kapteinis, O. Turčinovs paziņoja par «plaša mēroga antiterorisma operācijas» sākšanu, lai nepieļautu Krimas scenārija atkārošanos.

Jau ziņots, ka Aizvadītās nedēļas nogalē bruņoti kaujinieki ieņēma administrācijas un drošības struktūru ēkas vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās. Svētdien sadursmē ar Krievijas armijas formas tērpos ģērbtiem kaujiniekiem Sljavanskā, Doņeckas apgabalā, krita Ukrainas Drošības dienesta (UDD) specvienības «Alfa» kapteinis, bet vēl četri «Alfas» kareivji tika ievainoti. Separātistu rindās ir vismaz viens bojāgājušais un vairāki ievainotie.

Eiropas Savienība (ES) otrdien aicināja visas puses nekavējoties īstenot Ženēvas vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā.

«Mēs aicinām visas puses respektēt Ženēvas vienošanās nosacījumus,» sacīja ES augstās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones preses sekretārs Mihaels Manns.

«Viss, kas ir šajā līgumā, ir jāīsteno,» sacīja Manns. «Mēs esam redzējuši pirmās zīmes par [līguma] iemiesošanu, un tas ir labi.»

Atbildot uz jautājumu, vai problēmas ar līguma īstenošanu nozīmē, ka ES gatavojas Krievijai noteikt jaunas sankcijas, Manns vien sacīja, ka «process joprojām notiek. Kas notiks attiecībā uz sankcijām, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas notiek uz vietas Ukrainā.»

Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.

Ukrainas prezidenta amata izpildītājs Oleksandrs Turčinovs pirmdien parakstījis rīkojumu sākt valsts austrumos pretterorisma operāciju, ziņo valsts vadītāja preses dienests.

Ar savu rīkojumu Turčinovs iedarbinājis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) svētdienas lēmumu par steidzamajiem pasākumiem, lai novērstu teroristiskos draudus un saglabātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

Rīkojums stājas spēkā ar tā publicēšanas brīdi.

Rīkojuma izpilde uzticēta NDAP sekretāram Andrejam Parubijam.

Kā ziņots, nedēļas nogalē bruņotas prokrieviski noskaņotas separātistu grupas Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts administrācijas un drošības dienestu ēkas.

Pirmdien arvien biežāk parādās ziņas par tiešu Krievijas militārpersonu līdzdalību šajos notikumos. Vietām atklāti parādās arī tā dēvētie zaļie cilvēciņi - ļoti labi bruņoti un vienādās militārās uniformās tērpti cilvēki, kas aktīvi darbojās Krimā pirms tās aneksijas, ko

Ukrainas armijā izsludināta kaujas gatavība, turklāt katrā reģionā tiek formēti bataljoni teritorijas aizsardzībai, vēsta Ukrainas mediji.

Ukrainas bruņotajos spēkos izsludināta kaujas gatavība saistībā ar draudiem, ko rada Krievijas Federācija, vēsta Korrespondent. Par to 30. aprīlī pavēstījis prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs.

«Es atgriežos pie kontinentāla kara iespējamības ar Krieviju pret Ukrainu, bruņotie spēki ir pilnā kaujas gatavībā» pavēstīja Ukrainas prezidents.

Līdz ar kaujas gatavības izsludināšanu O. Turčinovs licis visiem gubernatoriem noformēt teritoriālās aizsardzības bataljonus, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pretestību diversantiem. «Mūsu rīcība jābūt iespējai tos [reģionu bataljonus – red.] mobili novirzīt citu reģionu atbalstam gadījumā, ja būs attiecīgi draudi,» pauda prezidents.

Gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam tiks nodrošināta drošība Krievijas Federācijas teritorijā, medijam Itar Tass apstiprinājis kāds Krievijas varas iestāžu pārstāvis. Tikmēr Krimas reģionālais parlaments grasās rīkot referendumu par nošķiršanos no Ukrainas.

«Saskaņā ar to, ka prezidents V. Janukovičs vērsās pie Krievijas varasiestādēm ar lūgumu viņu personīgi aizsargāt, paziņoju, ka šis lūgums ir izpildīts Krievijas Federācijas teritorijā,» medijam pavēstīja avots.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs Ukrainā ir apsūdzēts masu slepkavībās un izsludināts meklēšanā. Tikmēr viņš Maskavā vērsies ar lūgumu nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām». Tāpat savā paziņojumā V. Janukovičs norādīja, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) brīdinājis, ka Krievija varētu piedzīvot plašākas sankcijas, ja tā nemazinās saspīlējumu Ukrainā, vēsta BBC.

Telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Sergei Lavrov) Dž. Kerijs pauda bažas, ka Krievija nesper «pozitīvus soļus».

ASV Valsts sekretārs esot aicinājis Krieviju «pieklusināt eksaltēto retoriku, risināt situāciju Ukrainas austrumos diplomātiski un izplatīt publiskus paziņojumus, kas aicinātu aktīvistus nolikt ieročus un pamest okupētās pašvaldību celtnes».

Dž. Kerijs norādīja – ja netiks vērots nekāds progress, lai izpildītu pagājušajā nedēļā panākto Ženēvas vienošanos, pret Krieviju varētu tikt vērstas papildu sankcijas.

Tiekoties ar Ukrainas jauno valdību, kas nāca pie varas pēc iepriekšējā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Baiden) aicināja Krieviju «beigt runāt un sākt rīkoties», lai mazinātu krīzi Ukrainā.

Ukrainas pilsētās Doņeckā, Luhanskā un Harkovā notika prokrievisi noskaņoto aktīvistu sadursmes ar policiju. Tāpat administrācijas ēkās tika izkārti Krievijas karogi un tika izteikti aicinājumi rīkot referendumus par neatkarību.

Reaģējot uz prokrieviskajiem protestiem, Ukrainas pašreizējais prezidents Oleksandrs Turčinovs sasauca ārkārtas drošības sēdi. Nemieru dēļ tika atcelta viņa plānotā vizīte Lietuvā.

Doņeckā šie bija pēdējo dienu visvardarbīgākie protesti. Liela prokrieviski noskaņoto aktīvistu grupa atdalījās no pūļa un iebruka reģionālās valdības ēkā, pirms tam iesaistoties sadursmēs ar policiju. Administrācijas ēkā tika pacelts Krievijas karogs un izkarināts plakāts Krievijas atbalstam. Pārējais pūlis tikmēr izkliedz saukļus «Krievija, Krievija!», ziņo BBC. Saskaņā ar policijas pausto, kopumā Doņeckā administrācijas ēkai uzbruka ap tūkstoš demonstrantu. Svētdienas vakarā ēkā bija iebarikadējušies aptuveni simts cilvēki.

Ukraina netiesās promaskaviski noskaņotos protestētājus, kas ieņēma valdības ēkas divās Austrumukrainas pilsētās, ja viņi piekritīs atdot savus ieročus, paziņojis Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Seperātisti ieņēmuši pašvaldību administrācijas ēkas Luhanskā un Doņeckā, un Kijevas amatpersonas paudušas, ka šīs aktivitātes varētu mudināt Krieviju iebrukt Ukrainā. Tāpat Kijeva apsūdzējusi Krieviju šo aktivitāšu uzjundīšanā. Kremlis šādus apgalvojumus noliedz.

Ukraina patlaban ir uzsākusi «antiterorisma operāciju», kuras uzdevums ir ierobežot seperātistus valsts austrumos. Iepriekš šonedēļ Ukrainas īpašo operāciju vienībām izdevās padzīt aktīvistus no iepriekš ieņemtās Ukrainas Drošības padomes ēkas Doņeckā.

Saskaņā ar NATO rīcībā esošo informāciju pie Ukrainas austrumu robežas bāzējas aptuveni 40 tūkstoši Krievijas kareivju.

Krievija atsaukusi savu vēstnieku Ukrainā Mihailu Zurabovu, to skaidrojot ar «situācijas pasliktināšanos» valstī, ziņo BBC.

Maskava ir nosodījusi līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča atsaukšanu no amata. Kā vēstīts, sestdien, 22. februārī, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu par V. Janukoviča atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Tāpat noteikts, ka jauna prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas 25. maijā.

Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs (Oleksandr Turchinov), bijušās premjeres Jūlijas Timošenko līdzgaitnieks, norādījis, ka turpmāk valsts fokusēsies uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) uzsvēra, ka ASV atbalsta Ukrainas parlamenta nesenās darbības.

Krievija reaģēs, ja notiks uzbrukums tās interesēm Ukrainā, tāpat kā tas 2008.gadā notika Dienvidosetijā, kas izraisīja karu ar Gruziju, trešdien brīdināja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ja mums uzbrūk, mēs noteikti atbildam. Ja notiek tiešs uzbrukums mūsu interesēm, mūsu likumīgajām interesēm, krievu interesēm, kā tas, piemēram, bija Dienvidosetijā, es neredzu citu iespēju kā atbildēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,» intervijā telekanālam RT norādīja Krievijas ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas prezidenta kandidātu izvirzīšana turpināsies līdz 30. martam. Pašlaik prezidenta ārkārtas vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies, vēsta Korrespondent.

Vēlēšanas gaidāmas 25. maijā. Pašlaik gāztā prezidenta Viktora Janukoviča vietā darbojas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Kandidātus var izvirzīt partijas, tāpat iespējams, ka kandidāts dalībai vēlēšanās sevi izvirza pats. Lai reģistrētu kandidātu, jāiesniedz ķīla 2,5 miljonu Ukrainas grivnu (aptuveni 198 tūkstoši eiro) apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka bijušais prezidents V. Janukovičs ir apsūdzēts masu slepkavībā un izdots orderis par viņa arestu. Kopumā sadursmēs ar miliciju miruši 88 cilvēki, lielākoties protestētāji, liecina Ukrainas Veselības ministrijas dati.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paudis, ka notiekošais Ukrainā nav cīņa starp Austrumiem un Rietumiem, vēsta BBC.

Tāpat viņš aicināja visas nācijas kopīgi strādāt, lai Ukrainā nodrošinātu stabilitāti. Kijevas jaunā administrācija turpina piedzīvot kritiku no Ukrainas krievvalodīgo puses. Tikmēr Kremlis, kas atbalsta masu slepkavībās apsūdzēto bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, paudusi nosodījumu opozīcijas nākšanai pie varas. Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs solījis, ka Krievijas «neiejaukšanās politika» turpināsies.

«Runa nav par Rietumiem pret Austrumiem. Runa nav par Krieviju vai ASV, runa ir par Ukrainas tautu un ukraiņu nākotnes izvēlēm, un mēs vēlamies strādāt ar Krieviju un citām valstīm, ar visiem, lai gādātu, ka kopš šīs dienas situācija Ukrainā ir miermīlīga,» pauda Dž. Kerijs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (Сергей Лавров) paudis, ka Krievija nejauksies Ukrainas lietās. Tādu pašu rīcību Maskava sagaida arī no «Rietumu partneriem», ziņo Korrespondent.

«Mēs esam apliecinājuši savu principiālo nostāju nejaukties valsts iekšējās lietās,» pauda S. Lavrovs.

Tikmēr Ukrainas drošības dienesti ziņo, ka viņi nav saņēmusi informāciju par to, ka bijušais prezidents Viktors Janukovičs izsludināts meklēšanā. Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien Ukrainas pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka V. Janukovičs apsūdzēts masu slepkavībās un ir izsludināts meklēšanā, kā arī to, ka pēdējo reizi bijušais prezidents manīts Krimā.

Ukrainas pagaidu valdības premjerministra amatam trešdien vakarā izvirzīja vienu no opozīcijas līderiem Arseniju Jaceņuku. Tikmēr aizvadītā trešdiena bijusi nemierīga Krimas pussalā, kur pie parlamenta pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, ziņo AFP.

Viņa kandidatūras izvirzīšana tika izziņota Kijevas Neatkarības laukumā Maidan. Laukumā trešdienas vakarā aizvien pulcējās tūkstošiem cilvēku, viņi A. Jaceņuka izvirzīšanu premjera amatam sveica ar ovācijām.

Tomēr ne visi jaunās valdības ministri, kuri tika izziņoti galvaspilsētas centrālajā laukumā, tika atbalstīti. Piemēram, iekšlietu ministrs Arsens Avakovs izpelnījās pūļa neapmierinātību. Maidan sapulcējušies cilvēki pauda, ka A. Avakovs nav cienīgs ieņemt ministra amatu, ziņo BBC..

Tikmēr Krimā trešdiena nav bijusi mierīga, jo pie parlamenta ēkas pulcējās aptuveni trīs līdz pieci tūkstoši Krimas krievu un aptuveni divi tūkstoši Krimas tatāru. Pirmie skandēja «Rossija!» (Krievija!), un radikālākie pauda viedokli, ka Krimai ir jāatdalās no Ukrainas un pieprasīja parlamentāriešiem šajā sakarā rīkot referendumu. Tikmēr Krimas tatāri, kuri sauca «Ukraina!» iestājās par valsts teritoriālo vienotību. Brīžiem starp abām pusēm izcēlās sadursmes, vēsta Korrespondent.

Kremlis cer, ka Ukrainā notikušā referenduma rezultāti tiks īstenoti civilizētā veidā, pavēstījuši Vladimira Putina pārstāvji.

Jau ziņots, ka aizvadītajā svētdienā Doņeckas un Luhanskas reģionos notika separātistu rīkots referendums, ko par leģitīmu nav atzinusi nedz Kijeva, nedz rietumvalstis. Separātisti apgalvo, ka referendumā par Doņeckas un Luhanskas reģionu atdalīšanos no Ukrainas esot nobalsojuši 89% iedzīvotāju.

Krievija rūpīgi esot sekojusi referenduma norisei Doņeckas un Luhanskas reģionā un ar cieņu attiecas pret iedzīvotāju referendumā pausto viedokli, pauda V. Putina preses dienests.

Tāpat Kremlis paudis nosodījumu «spēka, ieskaitot ieroču, pielietošanai pie civiliedzīvotājiem, tādējādi laupot cilvēku dzīvības».

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers pauda, ka «referendumu» Ukrainā nevar ņemt par nopietnu un ka tas nav bijis likumīgs. Pirmdien, 12. maijā, Eiropas Savienības ārlietu ministri tiekas Briselē, lai spriestu par šo jautājumu.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome lūgusi Aizsardzības ministrijai Krimā pārcelt esošās Ukrainas armijas daļas, pavēstījis prezidenta amata pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs, vēsta UNIAN.

Līdz ar militārpersonām evakuētas tiks arī viņu ģimenes, kurām draud briesmas dzīvībai un veselībai. Ministru kabinetam uzdots izmitināt Ukrainas militāristus, kas līdz šim atradušies Krimā.

Krievijas armijas spēki pārņēmuši lielāko daļu Ukrainas militāro bāžu Krimas pussalā. Pēdējo Krievijas armijas spēki ieņēma bāzi Feodosijā. Tas bija trešais šāda veida uzbrukums pēdējo dienu laikā. Krievijas militāristi uzbrukuši bāzei Feodosijā no divām pusēm. Uzbrukumā tika izmantoti bruņutransportieri un apdullinošas granātas. Krievu armijnieki ielenkuši ukraiņus un sasējuši virsnieku rokas.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsenijs Jaceņuks tiekas ar valsts Austrumu reģionu līderiem. Tas notiek, realizējot misiju, kurai jāpanāk prokrieviski noskaņoto aktīvistu nomierināšanu, ziņo BBC.

A. Jaceņuks aicināja pašvaldību vadītājiem sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem uzsvērt, ka Kijevas valdība nodrošinās drošību un ekonomikas augšupeju Austrumos, raksta ziņu aģentūra Interfax.

Tikmēr Doņeckā, kuru apmeklējis A. Jaceņuks, bruņoti aktīvisti ir ieņēmuši pašvaldības administrācijas ēku un pieprasa pilsētai no Kijevas neatkarīgas pašnoteikšanās tiesības. Ukrainas nesen ieceltais premjerministrs drīzumā dosies arī uz Dņepropetrovsku, kur, līdzīgi kā citviet Austrumukrainā, notiek protesti, kuru mērķis ir panākt šo reģionu autonomiju.

Ceturtdien Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka viņš paredz situācijas atrisināšanos 48 stundu laikā, un tas tiks panākts vai nu izmantojot sarunas vai spēku.

Luhanskas un Doņeckas nelikumīgo «referendumu» rīkotāji tiks saukti pie kriminālatbildības, paziņojis Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs. Viņš arī pauda, ka notikušajiem balsojumam nevar būt nekāda juridiska spēka.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins piešķīris apbalvojumus Krimas premjerministram Sergejam Aksenovam, Krimas parlamenta priekšsēdētājam Vladimiram Konstantinovam un Sevastopoles stratēģiskās attīstības aģentūras vadītājam Aleksejam Čalovam. «Pirmās pakāpes» apbalvojums piešķirts «Par nopelniem Tēvzemes labā».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā un Luhanskā separātisti sarīkoja «referendumu». Dažas stundas pēc tā beigām viņi paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo.

Trīs simti militārās uniformās ģērbušies bruņoti vīrieši patrulē Krimas reģiona Sevastopoles lidostā, ziņo Ukrainas medijs UNIAN.

Piektdienas rītā vīrieši, kas bruņojušies ar šautenēm, gāja iekšā un ārā no lidostas kontroles torņa, ziņo Reuters.

Aculiecinieki ziņu aģentūrai Interfax stāstīja, ka piektdienas rītā redzējuši Sevastopoles lidostā ierodamies aptuveni 50 vīriešus ar Krievijas jūras flotes karogiem.

Lidosta patlaban ir slēgta.

Šādas aktivitātes Krimas reģiona galvaspilsētas lidostā vērojamas vienu dienu pēc tam, kad nezināmi bruņoti vīri ieņēma Krimas reģionālā parlamenta un valdības ēkas, to jumtos izkarot Krievijas federācijas karogus. Iepriekšējās dienās Krimas pussalā valdīja saspīlējums, un tūkstošiem Krimas krievu un Krimas tatāru un citu pussalas iedzīvotāju izgāja ielās. Pirmie pauda viedokli par Krimas atdalīšanos no Ukrainas un referenduma rīkošanu šajā sakarā, savukārt otrie iestājās par Krimas teritoriālo vienotību. Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien parlaments, kura deputāti tomēr tika ielaisti vienā no zālēm, vienojās virzīt jautājumu par referenduma rīkošanu. Referendums par reģiona autonomijas paplašināšanu gaidāms 25. maijā.

Ukrainas parlaments sestdien pieņēmis lēmumu par prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un par prezidenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 25.maijā.

Par to nobalsojuši 328 deputāti.

«Vēlos informēt tautas deputātus, ka ap plkst.14 izdevās telefoniski sazināties ar Viktoru Janukoviču. Deputātu klātbūtnē ar viņu runāja [partijas Batkivščina (Tēvzeme) līderis Arsēnija] Jaceņuks un piedāvāja viņam demisionēt, kam viņš piekrita,» pirms balsojuma norādīja jaunievēlētais Augstākās Radas spīkers Aleksandrs Turčinovs.

Jau ziņots, ka neilgi pirms tam Janukovičs nāca klajā ar paziņojumu, ka Kijevā notiekošais esot «valsts apvērsums» un ka viņš negrasoties atkāpties no amata.

Viņš arī paziņojis, ka Augstākās Radas pieņemtie lēmumi esot nelikumīgi un ka viņš negrasoties tos parakstīt.

Eiropas Savienība ir gatava Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times.

Tiklīdz Ukraina paudīs pārliecinošu gatavību reformām un izveidos leģitīmu valdību procesā, kas balstīts uz demokrātiskiem principiem, Eiropas Savienība būs gatava piedāvāt būtisku finansiālo palīdzību Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem.

Tā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns, uzstājoties G20 sanāksmes laikā Sidnejā.

Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

SVF gan tikmēr uzsver, ka jebkuram aizdevumam Ukrainai ir jābūt ar stingriem noteikumiem, ieskaitot nacionālās valūtas grivnas devalvāciju, kā arī pakāpenisku enerģijas subsīdiju samazināšanu, kas veicina strauju Ukrainas ārvalstu valūtu rezervju kritumu. Kā norāda SVF, Ukrainas ārvalstu valūtu rezerves samazinās ar tempu 2 miljardi ASV dolāru mēnesī.

Tā dēvēto «zaļo cilvēciņu» jeb bruņotu kaujinieku bez piederības zīmēm skaits Doņeckas reģionā pieaug – otrdienas laikā to skaits palielinājies vēl par trīs simtiem, atklāja Pretterorisma centra vadītājs Vasīlijs Krutovs (Василий Крутов), ziņo Korrespondent.

«Mēs pilnīgi noteikti par mērķi neizvirzām operāciju tikai tādēļ, lai atriebtos vai izdarītu kaut ko tādu, kas iespaidotu šos cilvēkus fiziski,» stāstīja Pretterorisma centra vadītājs, paužot, ka operācijā darbības ir precīzas, fokusētas un tādas, kas nav vērstas uz veselības vai dzīvības laupīšanu. V. Krutovs uzsvēra, ka Ukrainas karavīriem nākas stāties pretī «ļoti kvalificētiem un profesionāliem pretiniekiem».

«Mums ir darīšana ar nopietniem, ļoti kvalificētiem un ļoti profesionāliem pretiniekiem. Jāatzīst, ka viņiem ir ļoti augsts sagatavošanās līmenis, taktikas pārzināšana – šie cilvēki ir bijuši gan pasaules karstajos punktos, gan savā teritorijā,» situāciju novērtējis Pretterorisma centra vadītājs.