Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aizvadījuši četras stundas «atklātās» sarunās, taču vērā ņemamu rezultātu tās nav nesušas, ziņo BBC.

Dž. Kerijs vēlāk atklāja, ka viņš esot S. Lavrovam paudis, ka ASV vēl joprojām uzskata, ka Krievija pārņēma Ukrainai piederošo Krimas reģionu «nelegāli un neleģitīmi». Viņš arī esot uzsvēris savam Krievijas kolēģim, ka neviens lēmums par Ukrainas nākotni nevar tikt pieņemts bez Kijevas iesaistīšanās.

«Mēs neakceptēsim ceļu uz to, lai leģitīmā Ukrainas valdība «nav pie galda»,» preses konferencē Parīzē pauda ASV pārstāvis. Jāatgādina, ka S. Lavrovs ieprekš Krievijā pauda, ka vēlas, lai Ukraina kļūst par federālu valsti.

«Princips ir skaidrs – nekādi lēmumi netiks pieņemti par Ukrainu bez Ukrainas piedalīšanās,» norādīja Dž. Kerijs. Tāpat ASV Valsts sekretārs norādīja, ka viņam «spēcīgas bažas» radījusi Krievijas militāro spēku klātbūtne pie Ukrainas austrumu robežas. Db.lv jau informēja, ka pie Austrumukrainas robežas koncentrējas Krievijas karavīri un militārā tehnika. ASV prezidents Baraks Obama aizvadītās darba nedēļas beigās aicināja Krieviju pārtraukt Ukrainas «iebiedēšanu» un samazināt militāro spēku skaitu pie Ukrainas austrumu robežas.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ceturtdien paziņojis, ka viņš ir gatavs pārtraukt sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu, ja netiks pieņemti stingri lēmumi.

Ja netiks pieņemti stingri lēmumi, mēs esam pilnībā gatavi izbeigt šo procesu, žurnālistiem Vīnē atzina Kerijs, piebilstot, ka sarunu termiņš neesot neierobežots.

Vienlaikus valsts sekretārs uzsvēra, ka ierobežotā laika dēļ viņš neļausies sasteigtas vienošanās panākšanai.

Pēc Kerija teiktā, lai gan ceļā uz visaptverošu vienošanos ir panākts reāls progress, tomēr vairāki smagi jautājumi paliek neatrisināti.

Sarunas turpinās 13.dienu un jau pagājuši divi termiņi, kas bija noteikti to pabeigšanai, bet ASV likumdevēji paziņojuši, ka līdz pusnaktij grib saņemt jebkādu vienošanās tekstu.

Neskatoties uz Bašara Al Asada paziņojumu, ka Sīrija atteiksies no saviem ķīmiskajiem ieročiem, ASV joprojām ir gatavas veikt uzbrukumus režīma militārajiem objektiem, pavēstījis Valsts sekretārs Džons Kerijs.

Tikmēr Ženēvā turpinās ASV un Krievijas sarunas saistībā ar Sīrijas ķīmiskajiem ieročiem. Iepriekš Sīrijas prezidents paziņoja, ka no ķīmiskajiem ieročiem varētu atteikties, ja ASV pārtrauks atbalstīt nemierniekus, kas cīnās pret Damaskas režīmu.

Sarunā ar Krievijas televīziju B. Al Asads norādīja, ka ir gatavs parakstīt starptautisku konvenciju, kas aizliedz ķīmiskos ieročus, bet pašus to krājumus mēneša laikā nodos starptautiskajai kontrolei. Savukārt ASV uzskata, ka Sīrijas režīmam ķīmisko ieroču nodošana starptautiskajai kontrolei būtu jāveic ātrākā tempā, bet Bašars Al Asads nav tādā situācijā, lai par to diskutētu. Šādu uzskatu Dž. Kerijs paudis, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Ja Krievija nemainīs savu politiku pret Ukrainu, ASV var noteikt sankcijas veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem, pirmdien intervijā laikrakstam Wall Street Journal paziņojis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ASV nosaka sankcijas atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, nevis veseliem ekonomikas sektoriem - enerģētikas, finanšu un bruņojuma -, Kerijs sacīja: «Šobrīd mēs tam esam ļoti tuvu. Ja viņi (Krievija) turpinās iet pa to pašu ceļu, tieši pie tā mēs arī nonāksim.»

Sakarā ar notikumiem Ukrainā ASV noteikusi jaunas sankcijas septiņām Krievijas amatpersonām un 17 uzņēmumiem. Cita starpā runa ir par aktīvu iesaldēšanu, kas var atrasties ASV jurisdikcijā, kā arī aizliegumu izsniegt ASV vīzas.

Līdz šim īstenotajām sankcijām jau ir zināms politiskais un ekonomiskais efekts, sacīja Kerijs. Liecība tam, pirmkārt, ir fakts, ka Krievija nav ievedusi karaspēku Austrumukrainā.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā» un brīdināja, ka tiks aizstāvēta NATO teritorijas «katra colla», ja tai radīsies draudi, vēsta BBC.

Krievija nav spējusi izpildīt vienošanos par spriedzes samazināšanu Austrumukrainā, pauda Dž. Kerijs. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins jorpojām uzsver, ka Ukrainā nav Krievijas militāro spēku. Pēc Dž. Kerija paustā, Krievija ir pastiprinājusi Krīzi Ukrainā.

Krievija nav spērusi nevienu nopietnu soli, kas apliecinātu nopietnus mēģinājumus pildīt vienošanos, kas panākta Ženēvā, paziņojis Dž. Kerijs. Viņš arī pauda, ka Krievija mēģina «izmainīt Austrumeiropas drošības sistēmu».

«Es svinīgi apliecinu, ka tur [Ukrainā – red.] nav krievu instruktoru, speciālo vienību vai karavīru,» pauda V. Putins.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) brīdinājis, ka Krievija varētu piedzīvot plašākas sankcijas, ja tā nemazinās saspīlējumu Ukrainā, vēsta BBC.

Telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Sergei Lavrov) Dž. Kerijs pauda bažas, ka Krievija nesper «pozitīvus soļus».

ASV Valsts sekretārs esot aicinājis Krieviju «pieklusināt eksaltēto retoriku, risināt situāciju Ukrainas austrumos diplomātiski un izplatīt publiskus paziņojumus, kas aicinātu aktīvistus nolikt ieročus un pamest okupētās pašvaldību celtnes».

Dž. Kerijs norādīja – ja netiks vērots nekāds progress, lai izpildītu pagājušajā nedēļā panākto Ženēvas vienošanos, pret Krieviju varētu tikt vērstas papildu sankcijas.

Tiekoties ar Ukrainas jauno valdību, kas nāca pie varas pēc iepriekšējā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Baiden) aicināja Krieviju «beigt runāt un sākt rīkoties», lai mazinātu krīzi Ukrainā.

Krievija atsaukusi savu vēstnieku Ukrainā Mihailu Zurabovu, to skaidrojot ar «situācijas pasliktināšanos» valstī, ziņo BBC.

Maskava ir nosodījusi līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča atsaukšanu no amata. Kā vēstīts, sestdien, 22. februārī, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu par V. Janukoviča atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Tāpat noteikts, ka jauna prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas 25. maijā.

Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs (Oleksandr Turchinov), bijušās premjeres Jūlijas Timošenko līdzgaitnieks, norādījis, ka turpmāk valsts fokusēsies uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) uzsvēra, ka ASV atbalsta Ukrainas parlamenta nesenās darbības.

Ukrainas pilsētā Doņeckā ceturtdienas vakarā izcēlās sadursmes starp dažādu mītiņu dalībniekiem. Rezultātā tika ievainoti vismaz 50 cilvēki, bet vismaz divi – miruši, ziņo Ukrainas un pasaules mediji.

Kā raksta Ukrainas medijs Korrespondent, 13. martā notika uzbrukums akcijas «Par vienotu Ukrainu» (За единую Украину) dalībniekiem, un uzbrucēji bija prokrieviski noskaņotie iedzīvotāji. Medija rīcībā ir informācija, ka viens no bojā gājušajiem bija 22 gadus jauns vīrietis. Viņš mira ātrās palīdzības automašīnā. Savukārt vēl viens nogalinātais ir Dmitrijs Čerņavskis (Дмитрий Чернявский), partijas Svoboda (Свободa) Doņeckas apgabala aktīvists, liecina informācija bojāgājušā vīrieša Facebook profilā.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs (Арсен Аваков) paziņojis, ka milicija naktī uz ceturtdienu jau aizturējusi četrus Doņeckas «masu kautiņa» organizētājus. Tā ministrs pauda savā Facebook kontā. Viņš arī norādīja, ka šīs aizturēšanas būšot «tikai sākums».

ASV patlaban apdomā dažādus rīcības plānus, ieskaitot sankcijas, ja Ukrainā turpināsies politiskā krīze, vēsta BBC.

Šāds ASV paziņojums nācis klajā pēc tam, kad milicija sāka padzīt no Kijevas centra pret prezidentu noskaņotos protestētājus. ASV amatpersonas izteikušas brīdinājumu Ukrainai nelietot spēku pret civiliedzīvotājiem.

Ukrainas aizsardzības ministrs Pavlo Ļebedevs telefonsarunā pārrunāja notiekošo Ukrainā ar ASV aizsardzības ministru Čaku Hāgelu, kurš uzsvēra, ka draudus var radīt jebkura militāra iejaukšanās protestos.

«Mēs izskatām vairākas iespējas, arī sankcijas, tomēr es neatklāšu detaļas,» medijiem pauda ASV pārstāvis Jens Psaki. Jau iepriekš ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pauda riebumu pret Ukrainas amatperosnu lēmumu izmantot milicijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem. «Policija, buldozeri, steki tā vietā, lai respektētu demokrātiskās tiesības un cieņu pret cilvēku,» pauda Dž. Kerijs.

ASV izteikusi «lielas bažas» par augsto spriedzi Austrumukrainā, kur aizvadītajās brīvdienās prokrieviski noskaņotie aktīvisti uzbrukuši valdības ēkām trīs pilsētās, vēsta BBC.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs telefonsarunā paudis savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam, ka jebkādi Krievijas centieni destabilizēt situāciju Ukrainā «radīs sekas».

Dž. Kerijs telefonsarunā esot teicis, ka turpmāki Krievijas centieni destabilizēt situāciju Ukrainā novedīs pie tālākām sekām. Tāpat Vašingtona norādījusi, ka notikumi Austrumukrainā «neizskatās pēc spontānas notikumu virknes».

Krievijas un ASV pārstāvji pārrunāja iespēju izdiskutēt situāciju tiešās sarunās tuvāko desmit dienu laikā.

Ukraina uz Doņecku, Luhansku un Harkovu nosūtījusi drošībspēkus. Jau ziņots, ka aizvadītajās brīvdienās šo triju pilsētu pašvaldības ēkām uzbruka prokrieviski noskaņoti aktīvisti, ieņemot šos namus un izkarot tajos Krievijas karogus. Savukārt Doņeckā aktīvisti pašpasludinājuši «tautas republiku» un aicinājuši 11. maijā rīkot referendumu par pilsētas atdalīšanos no pārējās Ukrainas, atkārtojot Krimas pussalas scenāriju.

Protestētāji Ukrainā atjaunojuši savas pozīcijas Kijevas centrā, atkal uzceļot barikādes, ko šīs nedēļas sākumā nojauca miliči, vēsta BBC.

Atjaunotās barikādes Neatkarības laukumā (Maiden) ir lielākas nekā iepriekš, notikuma vietā novērojis medijs BBC. Barikādes uzslietas no metāla caurulēm, smilšu maisiem un sniega.

Protesti Ukrainas galvaspilsētā nerimst jau vairākas nedēļas, un tos rosināja valsts prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – viņš paziņoja, ka Ukraina tomēr neparakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Tturklāt vēlāk izplatījās baumas, ka valsts vadītājs raugās Krievijas virzienā un grasās parakstīt Maskavas vadīto Muitas savienību. Protestētāji ielās pauž, ka vēlas, lai valsts nākotnē attīstītos eiropeiskā virzienā.

Ukrainas tiesa atbrīvojusi deviņus cilvēkus, kas tika arestēti sadursmju laikā starp eiropeiski noskaņotiem protestētājiem un miliciju, vēsta BBC.

Sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem notika 30. novembrī, un tās izcēlās, milicijai cenšoties novirzīt protestētājus no prezidenta administrācijas ēkas Kijevā.

Lai arī atbrīvoti deviņi protestētāji, situācija galvaspilsētā saglabājas saspringta. Pirmās sarunas starp Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un protestētājiem nav nesušas vērā ņemamus rezultātus. Svētdien Kijevā plānotas vērienīgas demonstrācijas, un cilvēki pamazām pulcējas galvaspilsētā, ziņo BBC.

Simtiem protestētāju vēl aizvien apmetušies teltīs Neatkarības laukumā, neņemot vērā, ka temperatūras stabiņš noslīdējis zem nulles. Tāpat atjaunotas barikādes no sniega, ledus, koka paletēm, metāla konstrukcijām, stieplēm un dažādiem priekšmetiem, piemēram, krēsliem.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

«Radikāli mainīsies» tas, kā ārvalstu investori uzlūko Krieviju. Lielvalstij nāksies samaksāt augstu cenu par savām darbībām Ukrainā, uzskata Deutsche Bank galvenais ekonomists Deivids Folkerts-Laundaus (David Folkerts-Landau), viņš pauda intervijā avīzei Die Welt.

«Ar Ukrainu saistīto darbību dēļ, kas vairāk atgādina 19. gadsimta stereotipisko domāšanu, Krievija kļuvusi mazāk prognozējama. Tādēļ tai nav jābrīnās, ja valsti neuztvers kā uzticamu vietu ārvalstu investīcijām,» uzsvēra ekonomikas eksperts.

«Turpmāk visiem, kas iegulda naudu Krievijas vērtspapīros vai biznesā, nāksies rēķināties ar lielākiem riskiem, kas saistīti ar Krieviju,» pauda Deutsche Bank galvenais ekonomists.

Cita starpā ārvalstu investoru vidū pastiprināsies apziņa par strukturālājam problēmām, kas ir valstī, uzskata D. Folkerts-Laundaus. «Krievija palaidusi garām iespēju izveidot funkcionējošu ekonomiku, kas ir spējīga konkurēt starptautiski,» pauda ekonomists. Viņš norādīja uz tādām Krievijas «ekonomiskās monokultūras» nepilnībām un «izmaksām» kā kompāniju administrēšanas vadības metodes, korupcija, nepilnvērtīga tiesiskā aizsardzība, kā arī «satraucoša demogrāfiskā attīstība». Līdz ar to Deutsche Bank galvenais ekonomists secina, ka «ārzemnieki stipri pārvērtē Krievijas ekonomikas potenciālu».

Jebkādas militāra rakstura ASV darbības pret Sīriju nozīmētu atbalsta pieaugumu starptautiskajam teroristu grupējumam Al Qaeda un tās sabiedrotajiem, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministra vietnieks.

Sarunā ar BBC Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faisals Mekdads arī uzsvēra, ka ķīmiskos ieročus uzbrukumā pie Damaskas lietojušas bruņotas opozicionāru grupas, nevis valdības karaspēks. Savukārt ASV militāri triecieni pret Sīriju palielinās atbalstu teroristiem, kā arī veicinās pret amerikāņiem vērsta naida pieaugumu un destabilizēs visus Tuvos Austrumus.

Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pavēstījis, ka Vašingtonas rīcībā ir pierādījumi, ka 21. augusta uzbrukumos Damaskas pievārtē izmantota zarīna gāze. ASV valsts sekretārs norādīja, ka notikuma vietā savāktie matu un asins paraugi atklājuši zarīna klātbūtni. Paraugus ASV izdevies iegūt izmantojot «personīgos avotus», bez ANO inspektoru, kas atradās Sīrijā, palīdzības.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

Francija un ASV noraidījušas Sīrijas gadījuma salīdzināšanu ar Irāku, uzsverot, ka militāru operāciju rezultātā nav gaidāma ilga un mokoša kara sākšanās.

Uzstājoties kopīgas konferences laikā Parīzē, ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka šobrīd cilvēku prātos valda lielas šaubas par Rietumvalstu iebrukuma Sīrijā nepieciešamību. Tas saistīts ar neprecīziem izlūkdienestu ziņojumiem par masu iznīcināšanas līdzekļiem Irākā, kas kalpoja par iemeslu iebrukumam 2003. gadā.

Dž. Kerijis norādīja, ka īpaši uzstājis, lai ASV izlūkdienesti publisko savus atklājumus, tādējādi ļaujot pārliecināties, ka Sīrija nekļūs par «otro Irāku». ASV rīcībā esošās pārtvertās sarunas starp Sīrijas armijas vadību apliecinot, ka Bašara Al Asada režīma spēki devuši rīkojumu gatavoties ķīmisko ieroču uzbrukumam un karavīriem izdalījuši gāzmaskas.

Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienība Berkut un valsts Iekšlietu ministrijas īpašie spēki nojaukuši barikādes un teltis Kijevas Neatkarības laukumā (Maidan), kas uzskatāms par protestu epicentru, vēsta pasaules mediji.

Milicija ienāca Neatkarības laukumā plkst. divos naktī pēc vietējā un Latvijas laika. BBC no notikumu vietas vēstīja, ka laukumu bija aplenkusi «miliču jūra». Likumsargi ziņoja, ka viņu mērķis neesot izklīdināt protestētājus, bet gan atbrīvot satiksmei ielu, kas šķērso laukumu.

Tomēr laukumā protestētāju skaits nav gājis mazumā, un kopumā to skaits naktī uz trešdienu sasniedza apmēram 15 tūkstošus, vēsta BBC. Protestētājus apmeklēja arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone. Viņa viesojās Kijevā, lai meklētu izeju no politiskās krīzes.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sestdien apsūdzēja Rietumus par centieniem atrast veidu, kā panākt režīma maiņu Krievijā ar sankcijām saistībā ar konfliktu Ukrainā.

«Rietumi skaidri parāda, ka viņi vēlas piespiest [Krieviju] mainīt politiku, viņi vēlas panākt režīma maiņu,» Lavrovs teica politikas analītiķu forumā Maskavā.

«Pašlaik publiskās personas Rietumvalstīs saka, ka ir jāievieš sankcijas, kas varētu iznīcināt ekonomiku un izraisīt protestus sabiedrībā,» Lavrovs sacījis.

ASV un Eiropas Savienība ir noteikusi vairākas sankciju kārtas pret Krieviju, vainojot to par atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.

Embargo, kas vērsti pret Krievijai nozīmīgajiem enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem, ir izraisījuši rubļa vērtības krasu kritumu un inflācijas Krievijā kāpumu.

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Rīgā liela interese par pirmo Latvijas eiro kolekcijas monētu. Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sāks sarunas, kuru mērķis ir mazināt saspringumu Ukrainā. Dienas Biznesā lasiet - Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

#1/20

Pasaulē.

ASV palielinās militāro atbalstu Baltijai un Polijai; Baltijā ieradīsies seši iznīcinātāji

«Aizsardzības ministrija šorīt veic pasākumus mūsu sabiedroto atbalstam,» uzrunājot ASV likumdevējus, sacīja Heigels, piebilstot, ka paredzēts paplašināt aviācijas mācības Polijā un nodrošināt lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā. Lasīt tālāk...

Foto: AFP/LETA

#2/20

Latvijā.

No nopelnītā ogu vākšanā un kartupeļu lasīšanā būs jāmaksā nodoklis

No šī gada 1.jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem plānots piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15% likmi, paredz grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.martā, nolēma steidzamības kārtā virzīt izskatīšanai Saeimā. Lasīt tālāk...

Foto: SXC

#3/20

Latvijā.

Brīvais vilnis apturējis piegādes Ukrainai un samazina piegādes Krievijai

Sakarā ar pēdējiem notikumiem, grivnas un Krievijas rubļa straujo kritumu, AS Brīvais vilnis apturējuis piegādes Ukrainai un samazinājis piegādes Krievijai, paziņojumā NASDAQ OMX Riga ziņo uzņēmums. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#4/20

Pasaulē.

Ja Rietumi ieviesīs sankcijas, Krievijas sola konfiscēt ES un ASV uzņēmumu mantu

Krievijas parlamenta augšpalāta apsver iespēju pieņemt lēmumus, kas ļautu konfiscēt Eiropas un ASV kompāniju īpašumu un aktīvus gadījumā, ja pret Krieviju tiktu īstenotās Rietumvalstu solītās sankcijas, vēsta Ria Novosti. Lasīt tālāk...

Foto: EPA/LETA

#5/20

Latvijā.

Jaunajā čipsu ražotnē Jersikā varētu saražot 150 - 200 tonnas čipsu gadā

Kopumā pirmajā kārtā ieguldot no trim līdz pieciem miljoniem eiro, Jersikā plānots ražot čipsus, neizmantojot eļļu un kaitīgas piedevas. Turklāt nākotnē 90% eksportam ražojošais uzņēmums plāno blakus ražotnei uzbūvēt arī Saules enerģijas parku, Db.lv stāstīja projekta attīstītājas – SIA Glear - valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Ligers. Lasīt tālāk...

Ilustratīvs foto: LETA

#6/20

Latvijā.

Izsolīs Krājbankas centrālo ēku un Snoras īpašumu Pils ielā

Tuvāko mēnešu laikā plānotas BAB bankas Snoras piederošo īpašumu Rīgā izsoles, informē starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Colliers International. Lasīt tālāk...

Foto: Colliers

#7/20

Pasaulē.

ES 20 miljardu vietā Ukrainai gatava piešķirt 11 miljardus

Eiropas Savienība (ES) gatava piešķirt Ukrainai aizdevumu 11 miljardu eiro apmērā. Tas tiks nodrošināts kā no ES budžeta, tā no Eiropas finanšu institūcijām, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Hosē Manuels Barozu. Lasīt tālāk...

Foto: AFP/LETA

#8/20

Latvijā.

Uzņēmums kriminogēnās situācijas dēļ pārtrauc taksometru pakalpojumus

IK Sandotax taksometra pakalpojumus Aizputes novadā pagaidām vairs nesniegs. Uzņēmums varētu atgriezties, ja tiks mazināta kriminogēnā situācija novadā, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#9/20

Latvijā.

Rīgā liela interese par pirmo Latvijas eiro kolekcijas monētu

Rīdziniekiem ir ļoti liela interese par pirmo Latvijas Bankas izlaisto eiro kolekcijas monētu - pie Latvijas Bankas izveidojusies gara pircēju rinda, novēroja aģentūra LETA.

Publicitātes foto

#10/20

Latvijā.

Restarts: Grobiņa uzbūvējusi vienu no Baltijā modernākajām ūdeļu fermām

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā. Lasīt tālāk...

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

#11/20

Latvijā.

Kārtējais pārgalvja Vanšu tilta margu iekarošanas mēģinājums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas darbiniekiem īsi pēc plkst. 8 izdevies pierunāt cilvēku, kurš šorīt rāpās Vanšu tilta vantīs, iekāpt pacēlāja grozā, pēc kā viņš nogādāts drošībā. Personas šai rīcībai motivāciju skaidrosim izmeklēšanā. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#12/20

Latvijā.

Sekojot idejai: Pēc kafejnīcas Miera ielā atver otru Pārdaugavā

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna Kausiņa, kafejnīcas izveidotāja. Lasīt tālāk...

Avots: Twitter

#13/20

Latvijā.

Liepājnieku skandas izrādītas Bristolē

Bristolē (Lielbritānija) aizvadīta audio un video tehnikas izstāde Sound&Vision, kurā kopā ar vēl 177 šīs jomas dalībniekiem piedalījās arī Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums S.O.E. no Liepājas. Lasīt tālāk...

Foto: Kurzemes Biznesa inkubators

#14/20

Pasaulē.

ASV un Krievija sāks dialogu

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sāks sarunas, kuru mērķis ir mazināt saspringumu Ukrainā, vēsta BBC. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

#15/20

Pasaulē.

DB viedoklis: Rubļu vagons var kļūt tukšāks par gaisu

Kamēr pasaules lielvalstu līderi vēl apsver, kādā veidā ierobežot Krievijas agresiju Ukrainā, tie, kuru dzīve nav tik daudz pietuvināta politikai, bet gan reālām taustāmām lietām, uz notiekošo jau ir reaģējuši. Lasīt tālāk...

Foto: Dienas Bizness

#16/20

Pasaulē.

Ķīna par 12,2% palielina aizsardzības budžetu

Ķīna par 12,2% palielinājusi savu aizsardzības budžetu, trešdien paziņojis Ķīnas premjerministrs Li Kecjans, norādot, ka tas nepieciešams armijas modernizācijai.

Foto: EPA/LETA

#17/20

Laikraksts Dienas Bizness raksta.

Latvija tuvojas Igaunijas problēmām

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks trešdien

#18/20

Laikraksts Dienas Bizness raksta.

Rēzeknē loģistikas parks «copēs» investorus

Līdzšinējā pieredze, darbojoties Latvijā un citviet, pirms astoņiem gadiem likusi secināt, ka ir gan nepieciešamība, gan iespēja izveidot lielu loģistikas parku netālu no Eiropas Savienības un Krievijas robežas. Tā kā tam būtu nepieciešams dzelzceļa savienojums, tad izvēle par labu kritusi Rēzeknei. Projekta pirmsākumus atceras loģistikas parka projekta attīstītājas SIA Sabre Invest līdz- īpašnieks un valdes loceklis E. Bouens. Būtiski bijis tas, ka no Rēzeknes uz visām Latvijas ostām var nokļūt pa dzelzceļu, turklāt pilsēta ir arī autoceļu krustpunktā. Lasīt tālāk...

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

#19/20

Laikraksts Dienas Bizness raksta.

Ar vīnu tāpat kā ar bitēm

Z/s Ozoliņi mājas vīna darītava Dzidris Aiviekstes novadā var lepoties ar celmlauža godu šajā nozarē. Nākamgad brūzis, ko lielākoties iecienījuši ekskursanti no Latvijas, atzīmēs 10 gadu pastāvēšanu. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#20/20

Latvijā.

Torņakalnā sākusies LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība

Līdz ar būvatļaujas izsniegšanu Torņakalnā sākusies Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība, informēja LU Preses centrā. Lasīt tālāk...

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas Mediji

Skatīties pārējos attēlus

Ukrainas prezidenta kandidātu izvirzīšana turpināsies līdz 30. martam. Pašlaik prezidenta ārkārtas vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies, vēsta Korrespondent.

Vēlēšanas gaidāmas 25. maijā. Pašlaik gāztā prezidenta Viktora Janukoviča vietā darbojas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Kandidātus var izvirzīt partijas, tāpat iespējams, ka kandidāts dalībai vēlēšanās sevi izvirza pats. Lai reģistrētu kandidātu, jāiesniedz ķīla 2,5 miljonu Ukrainas grivnu (aptuveni 198 tūkstoši eiro) apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka bijušais prezidents V. Janukovičs ir apsūdzēts masu slepkavībā un izdots orderis par viņa arestu. Kopumā sadursmēs ar miliciju miruši 88 cilvēki, lielākoties protestētāji, liecina Ukrainas Veselības ministrijas dati.

Eiropas Savienības (ES) valstis piedāvājušas savu palīdzību Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā, kas paredzēta saskaņā ar panākto vienošanos starp Krieviju un ASV.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs vienošanos par Sīrijas ķīmisko ieroču arsenāla iznīcināšanu panāca sestdien Ženēvā aizvadīto sarunu laikā. Saskaņā ar panākto vienošanos Sīrijai nedēļas laikā jāatklāj informācija par visiem tās rīcībā esošajiem ķīmiskajiem ieročiem. Tāpat Sīrijai jāgarantē Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) speciālistiem piekļuve savam arsenālam.

OPCW pārstāvjiem tikmēr līdz nākamā gada pirmajai pusei jāiznīcina Damaskas ķīmisko ieroču arsenāls. Gadījumā, ja Sīrija vilcināsies ar šo noteikumu izpildīšanu, centīsies ķīmiskos ieročus nodot saviem sabiedrotajiem vai arī tos atkārtoti izmantos, ASV un Krievija varēs īstenot ANO VII nodaļu, kas nosaka militāra spēka izmantošanu. Sīrija panākto vienošanos apsveikusi, norādot, ka tā bijusi šīs valsts izcīnīta uzvara, kas izdevusies ar Krievijas draugu atbalstu.