Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ceturtdien paziņojis, ka viņš ir gatavs pārtraukt sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu, ja netiks pieņemti stingri lēmumi.

Ja netiks pieņemti stingri lēmumi, mēs esam pilnībā gatavi izbeigt šo procesu, žurnālistiem Vīnē atzina Kerijs, piebilstot, ka sarunu termiņš neesot neierobežots.

Vienlaikus valsts sekretārs uzsvēra, ka ierobežotā laika dēļ viņš neļausies sasteigtas vienošanās panākšanai.

Pēc Kerija teiktā, lai gan ceļā uz visaptverošu vienošanos ir panākts reāls progress, tomēr vairāki smagi jautājumi paliek neatrisināti.

Sarunas turpinās 13.dienu un jau pagājuši divi termiņi, kas bija noteikti to pabeigšanai, bet ASV likumdevēji paziņojuši, ka līdz pusnaktij grib saņemt jebkādu vienošanās tekstu.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aizvadījuši četras stundas «atklātās» sarunās, taču vērā ņemamu rezultātu tās nav nesušas, ziņo BBC.

Dž. Kerijs vēlāk atklāja, ka viņš esot S. Lavrovam paudis, ka ASV vēl joprojām uzskata, ka Krievija pārņēma Ukrainai piederošo Krimas reģionu «nelegāli un neleģitīmi». Viņš arī esot uzsvēris savam Krievijas kolēģim, ka neviens lēmums par Ukrainas nākotni nevar tikt pieņemts bez Kijevas iesaistīšanās.

«Mēs neakceptēsim ceļu uz to, lai leģitīmā Ukrainas valdība «nav pie galda»,» preses konferencē Parīzē pauda ASV pārstāvis. Jāatgādina, ka S. Lavrovs ieprekš Krievijā pauda, ka vēlas, lai Ukraina kļūst par federālu valsti.

«Princips ir skaidrs – nekādi lēmumi netiks pieņemti par Ukrainu bez Ukrainas piedalīšanās,» norādīja Dž. Kerijs. Tāpat ASV Valsts sekretārs norādīja, ka viņam «spēcīgas bažas» radījusi Krievijas militāro spēku klātbūtne pie Ukrainas austrumu robežas. Db.lv jau informēja, ka pie Austrumukrainas robežas koncentrējas Krievijas karavīri un militārā tehnika. ASV prezidents Baraks Obama aizvadītās darba nedēļas beigās aicināja Krieviju pārtraukt Ukrainas «iebiedēšanu» un samazināt militāro spēku skaitu pie Ukrainas austrumu robežas.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā» un brīdināja, ka tiks aizstāvēta NATO teritorijas «katra colla», ja tai radīsies draudi, vēsta BBC.

Krievija nav spējusi izpildīt vienošanos par spriedzes samazināšanu Austrumukrainā, pauda Dž. Kerijs. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins jorpojām uzsver, ka Ukrainā nav Krievijas militāro spēku. Pēc Dž. Kerija paustā, Krievija ir pastiprinājusi Krīzi Ukrainā.

Krievija nav spērusi nevienu nopietnu soli, kas apliecinātu nopietnus mēģinājumus pildīt vienošanos, kas panākta Ženēvā, paziņojis Dž. Kerijs. Viņš arī pauda, ka Krievija mēģina «izmainīt Austrumeiropas drošības sistēmu».

«Es svinīgi apliecinu, ka tur [Ukrainā – red.] nav krievu instruktoru, speciālo vienību vai karavīru,» pauda V. Putins.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) brīdinājis, ka Krievija varētu piedzīvot plašākas sankcijas, ja tā nemazinās saspīlējumu Ukrainā, vēsta BBC.

Telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Sergei Lavrov) Dž. Kerijs pauda bažas, ka Krievija nesper «pozitīvus soļus».

ASV Valsts sekretārs esot aicinājis Krieviju «pieklusināt eksaltēto retoriku, risināt situāciju Ukrainas austrumos diplomātiski un izplatīt publiskus paziņojumus, kas aicinātu aktīvistus nolikt ieročus un pamest okupētās pašvaldību celtnes».

Dž. Kerijs norādīja – ja netiks vērots nekāds progress, lai izpildītu pagājušajā nedēļā panākto Ženēvas vienošanos, pret Krieviju varētu tikt vērstas papildu sankcijas.

Tiekoties ar Ukrainas jauno valdību, kas nāca pie varas pēc iepriekšējā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Baiden) aicināja Krieviju «beigt runāt un sākt rīkoties», lai mazinātu krīzi Ukrainā.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

«Radikāli mainīsies» tas, kā ārvalstu investori uzlūko Krieviju. Lielvalstij nāksies samaksāt augstu cenu par savām darbībām Ukrainā, uzskata Deutsche Bank galvenais ekonomists Deivids Folkerts-Laundaus (David Folkerts-Landau), viņš pauda intervijā avīzei Die Welt.

«Ar Ukrainu saistīto darbību dēļ, kas vairāk atgādina 19. gadsimta stereotipisko domāšanu, Krievija kļuvusi mazāk prognozējama. Tādēļ tai nav jābrīnās, ja valsti neuztvers kā uzticamu vietu ārvalstu investīcijām,» uzsvēra ekonomikas eksperts.

«Turpmāk visiem, kas iegulda naudu Krievijas vērtspapīros vai biznesā, nāksies rēķināties ar lielākiem riskiem, kas saistīti ar Krieviju,» pauda Deutsche Bank galvenais ekonomists.

Cita starpā ārvalstu investoru vidū pastiprināsies apziņa par strukturālājam problēmām, kas ir valstī, uzskata D. Folkerts-Laundaus. «Krievija palaidusi garām iespēju izveidot funkcionējošu ekonomiku, kas ir spējīga konkurēt starptautiski,» pauda ekonomists. Viņš norādīja uz tādām Krievijas «ekonomiskās monokultūras» nepilnībām un «izmaksām» kā kompāniju administrēšanas vadības metodes, korupcija, nepilnvērtīga tiesiskā aizsardzība, kā arī «satraucoša demogrāfiskā attīstība». Līdz ar to Deutsche Bank galvenais ekonomists secina, ka «ārzemnieki stipri pārvērtē Krievijas ekonomikas potenciālu».

ASV patlaban apdomā dažādus rīcības plānus, ieskaitot sankcijas, ja Ukrainā turpināsies politiskā krīze, vēsta BBC.

Šāds ASV paziņojums nācis klajā pēc tam, kad milicija sāka padzīt no Kijevas centra pret prezidentu noskaņotos protestētājus. ASV amatpersonas izteikušas brīdinājumu Ukrainai nelietot spēku pret civiliedzīvotājiem.

Ukrainas aizsardzības ministrs Pavlo Ļebedevs telefonsarunā pārrunāja notiekošo Ukrainā ar ASV aizsardzības ministru Čaku Hāgelu, kurš uzsvēra, ka draudus var radīt jebkura militāra iejaukšanās protestos.

«Mēs izskatām vairākas iespējas, arī sankcijas, tomēr es neatklāšu detaļas,» medijiem pauda ASV pārstāvis Jens Psaki. Jau iepriekš ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pauda riebumu pret Ukrainas amatperosnu lēmumu izmantot milicijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem. «Policija, buldozeri, steki tā vietā, lai respektētu demokrātiskās tiesības un cieņu pret cilvēku,» pauda Dž. Kerijs.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Protestētāji Ukrainā atjaunojuši savas pozīcijas Kijevas centrā, atkal uzceļot barikādes, ko šīs nedēļas sākumā nojauca miliči, vēsta BBC.

Atjaunotās barikādes Neatkarības laukumā (Maiden) ir lielākas nekā iepriekš, notikuma vietā novērojis medijs BBC. Barikādes uzslietas no metāla caurulēm, smilšu maisiem un sniega.

Protesti Ukrainas galvaspilsētā nerimst jau vairākas nedēļas, un tos rosināja valsts prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – viņš paziņoja, ka Ukraina tomēr neparakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Tturklāt vēlāk izplatījās baumas, ka valsts vadītājs raugās Krievijas virzienā un grasās parakstīt Maskavas vadīto Muitas savienību. Protestētāji ielās pauž, ka vēlas, lai valsts nākotnē attīstītos eiropeiskā virzienā.

ASV izteikusi «lielas bažas» par augsto spriedzi Austrumukrainā, kur aizvadītajās brīvdienās prokrieviski noskaņotie aktīvisti uzbrukuši valdības ēkām trīs pilsētās, vēsta BBC.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs telefonsarunā paudis savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam, ka jebkādi Krievijas centieni destabilizēt situāciju Ukrainā «radīs sekas».

Dž. Kerijs telefonsarunā esot teicis, ka turpmāki Krievijas centieni destabilizēt situāciju Ukrainā novedīs pie tālākām sekām. Tāpat Vašingtona norādījusi, ka notikumi Austrumukrainā «neizskatās pēc spontānas notikumu virknes».

Krievijas un ASV pārstāvji pārrunāja iespēju izdiskutēt situāciju tiešās sarunās tuvāko desmit dienu laikā.

Ukraina uz Doņecku, Luhansku un Harkovu nosūtījusi drošībspēkus. Jau ziņots, ka aizvadītajās brīvdienās šo triju pilsētu pašvaldības ēkām uzbruka prokrieviski noskaņoti aktīvisti, ieņemot šos namus un izkarot tajos Krievijas karogus. Savukārt Doņeckā aktīvisti pašpasludinājuši «tautas republiku» un aicinājuši 11. maijā rīkot referendumu par pilsētas atdalīšanos no pārējās Ukrainas, atkārtojot Krimas pussalas scenāriju.

Krievija atsaukusi savu vēstnieku Ukrainā Mihailu Zurabovu, to skaidrojot ar «situācijas pasliktināšanos» valstī, ziņo BBC.

Maskava ir nosodījusi līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča atsaukšanu no amata. Kā vēstīts, sestdien, 22. februārī, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu par V. Janukoviča atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Tāpat noteikts, ka jauna prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas 25. maijā.

Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs (Oleksandr Turchinov), bijušās premjeres Jūlijas Timošenko līdzgaitnieks, norādījis, ka turpmāk valsts fokusēsies uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) uzsvēra, ka ASV atbalsta Ukrainas parlamenta nesenās darbības.

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Tirdzniecības dalībnieki pagājušās nedēļas beigās bija pozitīvi uztvēruši ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina piedāvājumu Ķīnas amatpersonām tikties, lai novērstu tirdzniecības karu.

ASV mediji tomēr ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas pirmdien vai otrdien noteikt jaunus muitas tarifus ar 10% likmi Ķīnas preču importam līdz 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Iepriekš bija pieļauts, ka jaunās ievedmuitas likmes būtu 25% līmenī.

Jau pēc biržu slēgšanas Tramps pirmdien paziņoja, ka ASV nosaka 10% muitas tarifu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurš stāsies spēkā 24.septembrī.

Ķīna pirms tam pirmdien draudēja veikt atbilstošus pretpasākumus, ja ASV noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paudis, ka notiekošais Ukrainā nav cīņa starp Austrumiem un Rietumiem, vēsta BBC.

Tāpat viņš aicināja visas nācijas kopīgi strādāt, lai Ukrainā nodrošinātu stabilitāti. Kijevas jaunā administrācija turpina piedzīvot kritiku no Ukrainas krievvalodīgo puses. Tikmēr Kremlis, kas atbalsta masu slepkavībās apsūdzēto bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, paudusi nosodījumu opozīcijas nākšanai pie varas. Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs solījis, ka Krievijas «neiejaukšanās politika» turpināsies.

«Runa nav par Rietumiem pret Austrumiem. Runa nav par Krieviju vai ASV, runa ir par Ukrainas tautu un ukraiņu nākotnes izvēlēm, un mēs vēlamies strādāt ar Krieviju un citām valstīm, ar visiem, lai gādātu, ka kopš šīs dienas situācija Ukrainā ir miermīlīga,» pauda Dž. Kerijs.

Ukrainas pilsētā Doņeckā ceturtdienas vakarā izcēlās sadursmes starp dažādu mītiņu dalībniekiem. Rezultātā tika ievainoti vismaz 50 cilvēki, bet vismaz divi – miruši, ziņo Ukrainas un pasaules mediji.

Kā raksta Ukrainas medijs Korrespondent, 13. martā notika uzbrukums akcijas «Par vienotu Ukrainu» (За единую Украину) dalībniekiem, un uzbrucēji bija prokrieviski noskaņotie iedzīvotāji. Medija rīcībā ir informācija, ka viens no bojā gājušajiem bija 22 gadus jauns vīrietis. Viņš mira ātrās palīdzības automašīnā. Savukārt vēl viens nogalinātais ir Dmitrijs Čerņavskis (Дмитрий Чернявский), partijas Svoboda (Свободa) Doņeckas apgabala aktīvists, liecina informācija bojāgājušā vīrieša Facebook profilā.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs (Арсен Аваков) paziņojis, ka milicija naktī uz ceturtdienu jau aizturējusi četrus Doņeckas «masu kautiņa» organizētājus. Tā ministrs pauda savā Facebook kontā. Viņš arī norādīja, ka šīs aizturēšanas būšot «tikai sākums».

Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienība Berkut un valsts Iekšlietu ministrijas īpašie spēki nojaukuši barikādes un teltis Kijevas Neatkarības laukumā (Maidan), kas uzskatāms par protestu epicentru, vēsta pasaules mediji.

Milicija ienāca Neatkarības laukumā plkst. divos naktī pēc vietējā un Latvijas laika. BBC no notikumu vietas vēstīja, ka laukumu bija aplenkusi «miliču jūra». Likumsargi ziņoja, ka viņu mērķis neesot izklīdināt protestētājus, bet gan atbrīvot satiksmei ielu, kas šķērso laukumu.

Tomēr laukumā protestētāju skaits nav gājis mazumā, un kopumā to skaits naktī uz trešdienu sasniedza apmēram 15 tūkstošus, vēsta BBC. Protestētājus apmeklēja arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone. Viņa viesojās Kijevā, lai meklētu izeju no politiskās krīzes.

Ukrainas tiesa atbrīvojusi deviņus cilvēkus, kas tika arestēti sadursmju laikā starp eiropeiski noskaņotiem protestētājiem un miliciju, vēsta BBC.

Sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem notika 30. novembrī, un tās izcēlās, milicijai cenšoties novirzīt protestētājus no prezidenta administrācijas ēkas Kijevā.

Lai arī atbrīvoti deviņi protestētāji, situācija galvaspilsētā saglabājas saspringta. Pirmās sarunas starp Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un protestētājiem nav nesušas vērā ņemamus rezultātus. Svētdien Kijevā plānotas vērienīgas demonstrācijas, un cilvēki pamazām pulcējas galvaspilsētā, ziņo BBC.

Simtiem protestētāju vēl aizvien apmetušies teltīs Neatkarības laukumā, neņemot vērā, ka temperatūras stabiņš noslīdējis zem nulles. Tāpat atjaunotas barikādes no sniega, ledus, koka paletēm, metāla konstrukcijām, stieplēm un dažādiem priekšmetiem, piemēram, krēsliem.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.