Foto

Doņeckā sākusies pretterorisma operācija; Austrumukrainas virzienā dodas tanki

Gunta Kursiša,15.04.2014

Jaunākais izdevums

Protestu skartajā Doņeckā sākusies pretterorisma operācija, un tā tiks īstenota «pakāpeniski un līdzsvaroti», paziņojis Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Pretterorisma operācija sākusies jau naktī uz otrdienu, ziņo Interfaks-Ukraina.

Prokrieviski noskaņotie aktīvisti ziņo, ka redzējuši, kā Austrumukrainas virzienā dodas Ukrainas tanki. Par to vēsta arī Maskavas medijs Ria Novosti. «No dažādām pusēm pienāk ziņojumi par tehniku. Galvenais, mēs negribam izliet asinis, mēs esam noskaņoti uz sarunām,» Krievijas ziņu aģentūrai Itar Tass pauda prokrievisko separātistu pašaizsardzības vienību komandieris Vjačeslavs Ponomarjovs.

«Šonakt Doņeckas reģiona ziemeļu daļā sākusies pretterorisma operācija. Tā notiks pa posmiem, atbildīgi un līdzsvaroti. Šo darbību mērķis ir aizsargāt Ukrainas pilsoņus,» tā savā runā Ukrainas Austākajai Radai uzsvēra O. Turčinovs.

Viņš piebilda, ka pašlaik notiek milicijas vienību atjaunošana, tostarp Ukrainas dienvidos. «Ejiet strādāt milicijā, stājieties Zemessardzē, dodieties aizstāvēt tēvzemi Bruņotajos spēkos,» Ukrainas prezidents vērsās pie piketētājiem pie Augstākās Radas, kas pieprasīja vairāk izšķirošas rīcības saistībā ar kārtības nodrošināšanu Ukrainā.

Tāpat O. Turčinovs norādīja, ka Krievijas Federācijas plāni «bija un paliek brutāli». Prezidents pauda, ka Krievijas plāni sniedzas ne vien Dobasa reģionā, bet arī visos Ukrainas dienvidos un austrumos – sākot no Harkovas un beidzot ar Odesas reģionam.

Jau ziņots, ka O. Turčinovs rīkojumu par pretterorisma operācijas sākšanu parakstīja jau 14. aprīlī. Ar savu rīkojumu O. Turčinovs iedarbinājis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) svētdienas lēmumu par steidzamajiem pasākumiem, lai novērstu teroristiskos draudus un saglabātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

Nedēļas nogalē bruņotas prokrieviski noskaņotas separātistu grupas Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts administrācijas un drošības dienestu ēkas.

Pirmdien arvien biežāk parādās ziņas par tiešu Krievijas militārpersonu līdzdalību šajos notikumos. Vietām atklāti parādās arī tā dēvētie zaļie cilvēciņi - ļoti labi bruņoti un vienādās militārās uniformās tērpti cilvēki, kas aktīvi darbojās Krimā pirms tās aneksijas, ko Maskava īstenoja pagājušajā mēnesī. Faktiski neviens nešaubās, ka tās ir Krievijas armijas vienības, kuras, pārkāpjot jebkādus starptautiskās kara vešanas normas, darbojas bez izšķirības zīmēm. Kā iepriekš paziņojis Ukrainas Drošības dienesta (UDD) priekšnieks Valentīns Naļivaičenko, pretterorisma operācijas uzdevums ir neitralizēt no kaimiņvalsts ienākušās diversantu grupas, bet gadījumā, ja diversanti atklās uguni, tos iznīcināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krima Krievijai varētu izmaksāt trīs miljardus gadā

Didzis Meļķis,11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša,18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kļūdas pēc Krievijas Cilvēktiesību padome publicē patiesos Krimas referenduma rezultātus

Gunta Kursiša,06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju, liecina vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, publicētā informācija.

Tiesa gan, informācija bija pieejama viena dažas stundas, un vēlāk no vietnes pazuda. Ukrainas mediji gan paguvuši uzņemt publicētās informācijas ekrānšāviņus, tos varat aplūkot zemāk rakstā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes apkopotā informācija par iedzīvotāju aktivitāti un balsojumu Krimas reģionā liecina, ka faktiski par pievienošanos Krievijai balsojuši vien 15% no visiem Krimas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Kremļa oficiāli pausto informāciju Ukrainai piederošajā pussalā referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77% iedzīvotāju. Šādus rezultātus izziņoja referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs. Tāpat tika apgalvots, ka referendumā piedalījās 1,27 miljoni cilvēku, kas ir 83% no visiem Krimas balsstiesīgajiem. Tikmēr par Krimas pussalu kā Ukrainas daļu nobalsojuši esot vien 2,5% cilvēku. Referendums Krimas pussalā notika marta vidū, un 18. martā V. Putins parakstīja dokumentus par Ukrainas daļas aneksiju. To, kā aizritēja referendums Krimā, skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs simti militārās uniformās ģērbušies bruņoti vīrieši patrulē Krimas reģiona Sevastopoles lidostā, ziņo Ukrainas medijs UNIAN.

Piektdienas rītā vīrieši, kas bruņojušies ar šautenēm, gāja iekšā un ārā no lidostas kontroles torņa, ziņo Reuters.

Aculiecinieki ziņu aģentūrai Interfax stāstīja, ka piektdienas rītā redzējuši Sevastopoles lidostā ierodamies aptuveni 50 vīriešus ar Krievijas jūras flotes karogiem.

Lidosta patlaban ir slēgta.

Šādas aktivitātes Krimas reģiona galvaspilsētas lidostā vērojamas vienu dienu pēc tam, kad nezināmi bruņoti vīri ieņēma Krimas reģionālā parlamenta un valdības ēkas, to jumtos izkarot Krievijas federācijas karogus. Iepriekšējās dienās Krimas pussalā valdīja saspīlējums, un tūkstošiem Krimas krievu un Krimas tatāru un citu pussalas iedzīvotāju izgāja ielās. Pirmie pauda viedokli par Krimas atdalīšanos no Ukrainas un referenduma rīkošanu šajā sakarā, savukārt otrie iestājās par Krimas teritoriālo vienotību. Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien parlaments, kura deputāti tomēr tika ielaisti vienā no zālēm, vienojās virzīt jautājumu par referenduma rīkošanu. Referendums par reģiona autonomijas paplašināšanu gaidāms 25. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša,17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tiesībsargs: Ukraina zaudē informācijas karu Krimā

LETA--UNIAN,12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā patlaban notiek informācijas karš, bet Ukraina jau ir zaudējusi pat iespējas tajā piedalīties, televīzijas "Piektā kanāla" ēterā sacīja Ukrainas Augstākās radas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Valērija Lutkovska.

«Tiek pārkāptas tiesības uz informācijas brīvību, tiesības uz brīvu savu uzskatu paušanu. Turklāt mums ir jāsaprot, ka Krimā līdzās visām militārajām aktivitātēm, kas tur notiek, notiek arī briesmīgs informācijas karš, kuru Ukraina vēl nesen zaudēja, bet tagad Ukrainu no tā vienkārši ir aizvākta,» viņa sacīja.

Krimas iedzīvotājiem šobrīd nav objektīvas informācijas par centrālās varas darbībām, norādīja Lutkovska. Šāda informācija būtu «apvienojošs faktors un visu Krimas iedzīvotāju tiesību ievērošanas garantija».

Informāciju iespējams izplatīt tikai ar Melnās jūras Teleradio uzņēmuma un Krimas tatāru raidorganizācijas ATR starpniecību, sacīja Lutkovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Krievijas Melnās jūras flote Krimas ostā

Gunta Kursiša,28.02.2014

Kuģis Azov savā mājas bāzē - Krievijas Melnās jūras flotē Krimas ostā Sevastopolē 24. februārī.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš politiskās nestabilitātes izveidošanās Krimas pussalā Čistenkojas rajonā tika manīti vairāki Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot Krievijas Melnās jūras floti (Черноморский Флот), kas iemūžināta fotogrāfijās gan šogad, gan iepriekšējos gados.

Db.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar oficiālo informāciju nesen izvietotie Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri netālu no Ukrainas robežas tur atrodas, lai palielinātu Krievijas Melnās jūras flotes objektu apsardzi. Zināms, ka kopumā, kā iemeslu minot militārās sagatavotības mācības, Krievija izvietojusi 150 tūkstošus karavīru. Lai arī Rietumi pauduši savas bažas par Krievijas militāro vienību klātbūtni Ukrainas tuvumā, Ukrainas jaunais premjerministrs Arsenijs Jaceņuks lūdza citu valstu militārajiem spēkiem neiejaukties Krimas krīzes risināšanā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir spējīga rast politisku risinājumu problēmai, ziņo BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā aktivizējušies krievu ekstrēmisti – gaidāmi piketi un parakstu vākšanas

Dienas Bizness,10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saasinoties situācijai Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, aktivizējušies dažādi prokrieviski noskaņotie grupējumi Latvijā. Piemēram, Facebook grupa Krievi Latvijā (Русские в Латвии) izsludinājusi parakstu vākšanu par Latvijas pievienošanos Krievijai.

Ziņojuma autori norāda, ka pēc pievienošanās Krievijai «attiecīgi celtos alga, pensija, pabalsti». Tajā arī minēts – ja Latvija pievienosies Krievijai, visiem Latvijas iedzīvotājiem pavērsies «milzīgas attīstības iespējas – lielākas nekā tās ir tagad Eiropas Savienībā». Jāatzīst, ka radikāli noskaņotajai Facebook grupai gan nav daudz sekotāju – to skaits nav sasniedzis 500. Vietnē Avaaz, kur tiek vākti paraksti, par šo iniciatīvu no desmit tūkstošiem nobalsojuši vairāk nekā 800 cilvēku

Tāpat Ukrainas krīzes kontekstā aktivizējusies partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Pirmdien partijas pārstāvji rīkos piketu Krimas atbalstam, «lai solidarizētos ar Krimas tautu» un pie reizes pieprasītu «garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai», liecina partijas mājas lapā publicētais paziņojums. Partija savā mājaslapā skaidro, ka Krimā pieaudzis vardarbības risks no radikāļiem, kas aktivizējušies Kijevā. «Lai izdzīvotu, saglabātu savu cieņu un aizstāvētu savas intereses, Krimas tauta ņēmusi iniciatīvu savās rokās, un mēs to atbalstām. Prasām Eiropas Savienību izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu Krimas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos un savu interešu aizstāvēšanu,» teikts PCTVL paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija pavēstījusi, ka tās militārie spēki paliks Krimas pussalā, lai aizstāvētu savu pilsoņu intereses, tik ilgi, kamēr situācija Ukrainā «normalizēsies», ziņo BBC.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas armija Ukrainā aizstāv cilvēktiesības no «ultranacionālistu draudiem».

Neņemot vērā Rietumvalstu iebildumus, Krievijas militāristi de facto pārņēmuši kontroli Ukrainas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Tūkstošiem Krievijas armijas karavīru atrodas reģionā, un tiek ziņots par militāriem kuģiem netālu no robežas. Pie prāmju pārceltuves Krima-Kaukāzs (Крым-Кавказ), kas savieno pussalu ar Krasnodaras apgabalu Krievijā sarodas arvien vairāk bruņutehnikas, informē Ukrainas robežsardze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas Doņeckas apgabala pilsētā Slovjanskā naktī uz pirmdienu atsākušās kaujas starp promaskaviskajiem separātistiem un Ukrainas drošības spēkiem, ziņo separātistu pārstāvji.

Slovjanskas apkaimē Ukrainas karavīriem palīgā nosūtīti papildspēki, Krievijas medjam Interfax paziņojuši separātistu pārstāvji.

Jāatgādina, ka kontroli Slovjanskā prokrieviski noskaņotie separātisti ir pārņēmuši kopš aprīļa vidus.

Tikmēr Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins esot paziņojis, ka pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem esot sācies «īsts terors», ziņo Korrespondent. Tāpat, runājot par Otrā pasaules kara beigām, Krievijas līderis pavēstīja, ka nav pieļaujama «vēstures falsificēšana» un «fašistu heroizēšana». «Otrā pasaules kara rezultātu revīzija ir nepieļaujama. Sekas būs ārkārtīgi bīstamas. To apliecina šodienas traģiskie notikumi Ukrainā, neonacistisko spēku plosīšanās, kas ir izvēsuši īstu teroru pret mierīgajiem iedzīvotājiem,» paziņoja V. Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

G7 valstis pārtrauc gatavošanos plānotajam samitam Sočos

Gunta Kursiša,03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas G8 partneri nosodījuši Maskavas militārās darbības Ukrainā, kā arī paziņojuši, ka aptur gatavošanos jūnijā Sočos gaidāmajam G8 samitam, vēsta BBC.

G7 jeb pasaules industriāli attīstītākās valstis – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un ASV – pavēstījušas, ka vienojušās par nosodījumu «skaidriem Krievijas Federācijas īstenotiem Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumiem».

«Mēs esam lēmuši apturēt mūsu dalību aktivitātēs, kas saistītas ar gatavošanos G8 samitam, kas gaidāms jūnijā Sočos,» teikts G7 valstu paziņojumā.

Tāpat šo valstu finanšu ministri pauduši apņēmību «nodrošināt Ukrainai stipru finansiālu atbalstu».

«Starptautiskās valūtas fonds (SFV) ir institūcija, kas ir vislabāk sagatavota, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt tās ekonomiskos izaicinājumus ar padomu un finansēm,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

«Prokrieviskie aktīvisti» ieņem Krimas jūras kara bāzi

Gunta Kursiša,19.03.2014

Ukraiņu jūras kara flotes virsnieks pamets jūras flotes bāzi. To uzrauga Kirevijas militāristi, kas dēvē sevi par pašaizsardzības grupu.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Prokrieviskie aktīvisti» iekļuvuši Ukrainas jūras kara bāzē Krimas reģiona pilsētā Sevastopolē, ziņo BBC.

Uz Ukrainas jūras kara bāzes ēkām un Ukrainas jūras flotes galvenās mītnes nama mastā pacelti Krievijas Federācijas karogi.

Šāds solis sperts vienu dienu pēc tam, kad Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu par Krimas pussalas pievienošanu Krievijas teritorijai. Tas noticis dažas dienas pēc Krimā rīkotā «referenduma» par Ukrainai piederošās pussalas pievienošanu Krievijai. Rietumvalstis, tostarp arī Latvija, par leģitīmiem nav atzinušas nedz referendumu, nedz pussalas pievienošanu Krievijas Federācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavā, pie Aizsardzības ministrijas ēkas, otrdien protestos pulcējās vairāki simti cilvēku. Aktīvisti pauda nosodījumu Krievijas militāro spēku iebrukumam Krimas pussalā Ukrainā, ziņo pasaules mediji.

Aktīvistu lozungi bija «Pret putiniskās Krievijas agresiju Ukrainā!», «Pret Krimas okupāciju!», «Pret valsts ievilkšanu pašnāvnieciskā karā!», «Mieru pasaulei!», «Rokas nost no Ukrainas!» un «Karaspēku ārā no Krimas!».

Kā novēroja AFP, aktīvisti pie Aizsardzības ministrijai blakus esošās baznīcas gaisā palaida vairākus baltus baložus.

Kopumā otrdienas vakarā speciālā polciijas vienība OMON aizturēja 30 aktīvistus.

Šī nav pirmā protesta akcija, kas notika Krievijā pret iebrukumu Krimas pussalā. Aizvadītās nedēļas svētdienā Maskavā policija aizturēja vairāk nekā 360 cilvēkus, bet Pēterburgā - vairāk nekā 30 aktīvistus. Youtube ievietotie aculiecinieku video rāda, ka likumsargi aizturēja arī cilvēkus, kas stāvēja ar plakātu rokās, savukārt kādai klusu stāvošai sirmgalvei šāds plakāts tika atņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Separātisti paziņojuši Doņeckas referenduma rezultātus; Putins pagaidām nekomentē

Gunta Kursiša,12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.

Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.

Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija garantēs Janukoviča drošību; Krimas parlaments grasās rīkot referendumu par nošķiršanos no Ukrainas

Gunta Kursiša,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam tiks nodrošināta drošība Krievijas Federācijas teritorijā, medijam Itar Tass apstiprinājis kāds Krievijas varas iestāžu pārstāvis. Tikmēr Krimas reģionālais parlaments grasās rīkot referendumu par nošķiršanos no Ukrainas.

«Saskaņā ar to, ka prezidents V. Janukovičs vērsās pie Krievijas varasiestādēm ar lūgumu viņu personīgi aizsargāt, paziņoju, ka šis lūgums ir izpildīts Krievijas Federācijas teritorijā,» medijam pavēstīja avots.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs Ukrainā ir apsūdzēts masu slepkavībās un izsludināts meklēšanā. Tikmēr viņš Maskavā vērsies ar lūgumu nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām». Tāpat savā paziņojumā V. Janukovičs norādīja, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainā izgājuši ielās. Daļa no cilvēkiem pauda atbalstu Krievijas politikai, daļa – pauda pretēju viedokli. Maskava aizvien turpina stiprināt savas militārās pozīcijas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Starp abu pušu protestētājiem izcēlās sadursmes, un, kā vēsta BBC žurnālists Bens Brauns (Ben Brown), Sevastopolē notikušajās aktivitātēs tika piekauti vairāki protestētāji, kas iestājās par Ukrainas teritoriālo vienotību un apsargāja dzejnieka Tarasa Ševčenko 200 gadu jubilejai veltītā mītiņa dalībniekus. Kaušļi esot bijuši prokrieviski noskaņotie aktīvisti. T. Ševčenko 200. dzimšanas dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kā arī Krimas pussalas pilsētās Simferopolē un Sevastopolē notika patriotiski mītiņi.

Savukārt informācija sociālajos tīklos vēsta, ka nedēļas nogalē tika nolaupītas trīs protestētājas, kas iestājās pret Krievijas militāro spēku ievešanu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krimas parlaments pasludina neatkarību no Ukrainas; Krievijas mediji Krimu kartē jau zīmē Krievijas sastāvā

Gunta Kursiša,11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūra Reuters publicējusi fotogaleriju, kurā apkopoti iespaidi no Ukrainas Krimas pussalas - vasaras brīvdienu galamērķa, kas tagad varētu tikt pievienots Krievijai.

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos. Tajā atrodas Krimas Autonomā Republika, kas ir vienīgā Ukrainas autonomā republika, kā arī valsts nozīmes pilsēta Sevastopole un daļa Hersonas apgabala (Arabata strēles ziemeļdaļa), liecina ieraksts Vikipēdijā.

Krimas Augstākās radas lēmums par reģiona un Sevastopoles pilsētas neatkarību ir antikonstitucionāls, nelikumīgs un juridiski mazvērtīgs, teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā, ziņo LETA. Ministrija ar pauž kategorisku protestu par Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā Deklarācija par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas neatkarību atzīta par likumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ukrainas premjera amatam izvirza Jaceņuku; Krimā nemierīga diena

Gunta Kursiša,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas pagaidu valdības premjerministra amatam trešdien vakarā izvirzīja vienu no opozīcijas līderiem Arseniju Jaceņuku. Tikmēr aizvadītā trešdiena bijusi nemierīga Krimas pussalā, kur pie parlamenta pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, ziņo AFP.

Viņa kandidatūras izvirzīšana tika izziņota Kijevas Neatkarības laukumā Maidan. Laukumā trešdienas vakarā aizvien pulcējās tūkstošiem cilvēku, viņi A. Jaceņuka izvirzīšanu premjera amatam sveica ar ovācijām.

Tomēr ne visi jaunās valdības ministri, kuri tika izziņoti galvaspilsētas centrālajā laukumā, tika atbalstīti. Piemēram, iekšlietu ministrs Arsens Avakovs izpelnījās pūļa neapmierinātību. Maidan sapulcējušies cilvēki pauda, ka A. Avakovs nav cienīgs ieņemt ministra amatu, ziņo BBC..

Tikmēr Krimā trešdiena nav bijusi mierīga, jo pie parlamenta ēkas pulcējās aptuveni trīs līdz pieci tūkstoši Krimas krievu un aptuveni divi tūkstoši Krimas tatāru. Pirmie skandēja «Rossija!» (Krievija!), un radikālākie pauda viedokli, ka Krimai ir jāatdalās no Ukrainas un pieprasīja parlamentāriešiem šajā sakarā rīkot referendumu. Tikmēr Krimas tatāri, kuri sauca «Ukraina!» iestājās par valsts teritoriālo vienotību. Brīžiem starp abām pusēm izcēlās sadursmes, vēsta Korrespondent.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Pretterorisma operācijā Doņeckā nogalināti vairāk nekā simts separātisti; morgi pārpildīti

Gunta Kursiša,27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas spēki pakāpeniski pārņem Krimas flotes bāzes

Gunta Kursiša,24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armijas spēki savā kontrolē pārņēmuši Krimas flotes bāzi Feodosijā. Tas ir jau trešais šāda veida uzbrukums pēdējo 48 stundu laikā, Ukrainas amatpersonas atzina BBC.

Krievijas militāristi uzbrukuši bāzei Feodosijā no divām pusēm. Uzbrukumā tika izmantoti bruņutransportieri un apdullinošas granātas. Krievu armijnieki ielenkuši ukraiņus un sasējuši virsnieku rokas.

Krievija pašlaik ir pārņēmusi savā kontrolē lielāko daļu Ukrainas militāro bāžu Krimas pussalā, ko Krievija pasludinājusi par savu teritoriju. Bāze Feodosijā bija viena no pēdējām, ko vēl aizvien kontrolēja Kijeva. Divās citās militārajās bāzēs Krievijas spēki iebruka aizvadītās nedēļas piektdienā.

Krievija kopš februāra beigām ir okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas aneksiju. Aizvadītās nedēļas trešdienā «prokrieviskie aktīvisti» iekļuvuši Ukrainas jūras kara bāzē Krimas reģiona pilsētā Sevastopolē. Uz Ukrainas jūras kara bāzes ēkām un Ukrainas jūras flotes galvenās mītnes nama mastā pacelti Krievijas Federācijas karogi.

Komentāri

Pievienot komentāru