Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Rīgas pašvaldība 2015.gadā sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai galvaspilsētā atvēlējusi vairāk nekā 55 miljonus eiro, par to otrdien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputātus informēja Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

2015.gadā sociālo pabalstu nodrošināšanai izlietoti 14,9 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk nekā gadu iepriekš, kad tika izlietoti 19,8 miljoni eiro. Savukārt sociālajiem pakalpojumiem izlietotais finansējums pieauga par 20% jeb 6,6 miljoniem eiro (no 33,8 miljoniem eiro līdz 40,5 miljoniem eiro).

Kā skaidroja M.Moors, pabalstu izmaksas samazinājušās, jo sarucis trūcīgo un maznodrošināto personu skaits, savukārt sociālajiem pakalpojumiem izmaksas pieaugušas saistībā ar to, ka pieaug personu ar invaliditāti skaits un nepieciešams veikt vairāk aprūpi mājās.

Arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties trūcīgo personu skaitam. Ja 2014.gadā trūcīgo skaits samazinājās vidēji par 1,5% mēnesī, tad 2015.gadā trūcīgo skaits samazinās vidēji par 2,2% mēnesī. Salīdzinot 2015.gadu ar 2014.gadu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 21% (no 19 631 trūcīgām personām 2014.gadā līdz 15 450 trūcīgām personām 2015.gadā). Samazinās darbaspējīgo personu īpatsvars starp trūcīgajām personām, savukārt pilngadīgu invalīdu un pensionāru īpatsvars starp trūcīgajām personām pieaug. Tas skaidrojams ar to, ka pieaug klientu skaits, kuriem nesen ir piešķirta invaliditāte.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 17%, informē Rīgas dome.

2016.gada martā salīdzinājumā ar februāri trūcīgo personu skaits turpināja samazināties - par 1% vai 53 personām, savukārt salīdzinot ar 2015.gada martu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 2670 personām.

Martā samazinājies arī maznodrošināto personu skaits - par 1% vai 261 personu, bet gada laikā maznodrošināto personu skaits ir samazinājies par 3627 personām.

2016.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžetā ir 17 426 770 eiro, no kuriem gada pirmajos trīs mēnešos izlietoti 3 565 458 eiro jeb 20% no gada plāna.

Martā sociālo pabalstu saņēmēju skaits salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 3% vai 342 personām un sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējuma apmērs pieaudzis par 1% vai 15 482 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka turpinās apkures sezona, un klienti vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu martā saņēma 9676 rīdzinieki, bet februārī – 9261 rīdzinieks.

Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, trūcīgo personu skaits samazinājies par 6%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Savukārt, salīdzinot 2013.gada pirmos četrus mēnešus ar šā gada pirmajiem četriem mēnešiem, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 32%, bet, salīdzinot ar 2013.gada pēdējiem četriem mēnešiem, trūcīgo personu skaits samazinājies par 9%.

2014.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžeta programmas Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ietvaros ir 24,3 miljoni eiro, no kuriem 2014.gada pirmajos četros mēnešos izlietoti 8,5 miljoni eiro jeb 35% no gada plāna.

No visām trūcīgajām personām aprīlī 41% ir darbspējīgas personas, 32% bērni, 18% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 9% pensijas vecuma personas. 2014. gada martā trūcīgās personas statuss bija piešķirts 13 tūkstošiem rīdzinieku, bet aprīlī – 12,4 tūkstošiem.

Latvijā reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits šā gada novembrī samazinājies par 2305 cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.

Novembrī kopumā 4,14% jeb 83 339 Latvijas iedzīvotāji tika atzīti par trūcīgiem. Novembra sākumā Latvijā bija 2 008 700 iedzīvotāju.

Šogad ik mēnesi, izņemot septembri, trūcīgo skaits ir samazinājies. Gada sākumā trūcīgas personas statuss bija spēkā 108 661 cilvēkam, februārī - 107 522, martā - 106 535, aprīlī - 102 924, maijā - 97 475, jūnijā - 92 102, jūlijā - 85 115, augustā - 83 811, septembrī - 85 737, bet oktobrī - 85 644 cilvēkiem.

Lai gan trūcīgo skaits novembrī samazinājies, pabalstu saņēmēju skaits un līdz ar to arī tajos izmaksātās summas pieaugušas. Kopumā pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem novembrī izlietojušas 3,15 miljonus latu, kas ir par 610 821 latu vairāk nekā augustā.

Gada laikā trūcīgo cilvēku skaits Latvijā samazinājies par 50,5 tūkstošiem – 2012. gada janvārī Latvijā trūcīgi bija 8% no visiem iedzīvotājiem, bet 2012. gada decembrī – 5% no visiem iedzīvotājiem, liecina Labklājības ministrijas dati.

2012. gada decembrī trūcīgas personas statuss bija spēkā vairāk nekā 109 tūkstošiem cilvēku, bet gada sākumā – vairāk nekā 160 tūkstošiem iedzīvotāju. Trūcīgo cilvēku skaits Latvijā sāka sarukt kopš 2012.gada marta. Proti, 2012. gada februārī šāds statuss bija spēkā 160,6 tūkst. iedzīvotāju, bet martā - 159,4 tūkst. cilvēku. Arī turpmākajos mēnešos šis skaits samazinājies, līdz decembrī sasniedzis 109,6 tūkstošus cilvēku.

Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem 2012. gada decembrī izlietoti 4,47 miljoni latu, no kuriem aptuveni viens miljons latu bija nepieciešams garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai, bet 1,5 milj. latu - dzīvokļu pabalstu izmaksai. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietoti 1,8 miljoni latu, informē Labklājības ministrijas pārstāvji.

2013. gada februārī turpinājusies tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam Latvijā. Salīdzinot ar janvāri, trūcīgo skaits sarucis par 1 139 cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija.

Ja 2013. gada janvārī par trūcīgu bija atzīts 108 661 cilvēks, tad februārī šis rādītājs samazinājies par 1 139 līdz 107 522 cilvēkiem. Gada laikā trūcīgo cilvēku skaita samazinājums pārsniedz 53 tūkstošus, proti, 2012. gada februārī šāds statuss bija piešķirts 160 671 cilvēkam.

Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās 2013.gada februārī izlietoti 4,5 miljoni latu. No tiem 917,5 tūkstoši latu bija nepieciešami garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, bet 2,38 miljoni latu – dzīvokļu pabalstu izmaksai. Februārī par 687,5 tūkstošiem latu pieaugusi tieši dzīvokļu pabalstos izmaksātā summa, salīdzinot ar janvāri.

Šāgada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžeta programmas Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ietvaros ir 24 277 295 eiro, no kuriem deviņos mēnešos izlietoti 15 499 380 eiro jeb 64% no gada plāna, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Lai arī trūcīgo skaits septembrī, salīdzinot ar augustu, ir nedaudz pieaudzis, šogad to skaits kopumā samazinās vidēji par 2% mēnesī. Savukārt, salīdzinot šā gada deviņus mēnešus ar attiecīgo laikaposmu pērn, trūcīgo skaits ir sarucis par 30%. Septembrī trūcīgās personas statuss bija piešķirts 11 413 rīdziniekiem.

No visiem trūcīgajiem septembrī 37% bija darbspējīgie, 33% bērni, 20% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 10% pensijas vecuma cilvēki. Salīdzinot ar augustu, septembrī starp trūcīgajiem par 1% ir samazinājies darbspējīgo cilvēku īpatsvars.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits septembrī attiecībā pret pērnā gada septembri ir samazinājies par 2 985 cilvēkiem jeb17%.

Garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaits sarūk. Cilvēki aizbrauc prom no Latvijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies gan trūcīgo iedzīvotāju, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmēju skaits, liecina gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan pašvaldību dati. Šī tendence turpinās arī šajā gadā. Tā, piemēram, ja 2013. gada janvārī GMI saņēmēju īpatsvars starp iedzīvotājiem bija 1,91%, tad 2014. gada janvārī tas samazinājās līdz 1,31%, bet 2015. gada janvārī - līdz 1,07%, liecina Labklājības ministrijas informācija.

To, ka sarūk trūcīgo iedzīvotāju un GMI saņēmēju skaits, apliecina arī Dienas aptaujāto pašvaldību sociālajos dienestos. Tiesa, iemesli tam ir atšķirīgi. Ja Rīgā minētais sarukums ir skaidrojams ar bezdarba samazināšanos un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tad Ludzas un Pļaviņu novados to skaidro ar iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm.

No Rīgas domes budžeta programmas, kas paredzēta sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem līdz decembrim izlietoti 15,3 miljoni jeb 88% no šim gadam paredzētajiem 17,4 miljoniem latu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Sākot ar aprīli, trūcīgo skaitam ir tendence samazināties vidēji par 2,7% mēnesī – gada sākumā trūcīgas personas statuss bija piešķirts 19,19 tūkstošiem cilvēku, bet novembrī šāds statuss bija 14,25 tūkstošiem cilvēku. Kopumā trūcīgo personu skaits šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 29%. No visiem trūcīgajiem 42% ir darbspējīgas personas, 33% bērni, 17% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 8% pensijas vecuma.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits šogad ir samazinājies par 17%, un sociālajiem pabalstiem izmantotais finansējums – par 3%. Pērn 11 mēnešos sociālos pabalstus saņēma 68 677 rīdzinieki, bet šogad – 59 430 rīdzinieki.

Šā gada aprīlī ir turpinājusies tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam, liecina Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija.

Cilvēku skaits, kuriem noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes vai personas statusam Latvijā, salīdzinot ar martu, sarucis par 3611 cilvēkiem,

Martā par trūcīgiem bija atzīti 106,5 tūkstoši cilvēku, bet aprīlī šis rādītājs samazinājies par 3611 cilvēkiem un bija 102,9 tūkstoši cilvēku. Gada laikā trūcīgo cilvēku skaita samazinājums Latvijā sasniedz 53,7 tūkstošus, proti, 2012.gada aprīlī šāds statuss bija piešķirts 156,6 tūkstošiem cilvēku.

Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās aprīlī izlietots 4,1 miljons latu. Salīdzinot ar martu, pabalstos izmaksātās summas kopumā sarukušas par 338,5 tūkstošiem latu, proti, martā šim nolūkam tērēti 4,46 miljoni latu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

2013.gada janvārī trūcīgo skaits Latvijā, salīdzinot ar 2012.gada decembri, sarucis par vēl 934 cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija.

Ja 2012.gada janvārī par trūcīgiem bija atzīti 109 595 cilvēki, tad gada laikā šis rādītājs samazinājies par 51,5 tūkstošiem cilvēku, proti, 2013.gada janvārī trūcīgas personas statuss bijis spēkā 108 661 cilvēkam.

Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās 2013.gada janvārī izlietoti 3,88 miljoni latu, no kuriem 928 tūkstoši latu bija nepieciešami garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, bet 1,7 milj. latu - dzīvokļu pabalstu izmaksai. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem šā gada janvārī izlietoti 1,26 miljoni latu.

LM norāda, ka ir izplānojusi veikt virkni pasākumu, kas ļaus darbspējīgajiem iedzīvotājiem atgriezties darba tirgū un samazinās nepieciešamību vērsties pēc pašvaldību atbalsta GMI līmeņa nodrošināšanai. 2013.gadā paredzēts ieviest vairākus aktīvās nodarbinātības pasākumus, piemēram, reģionālās mobilitātes programmu «Darbs Latvijā», atbalstu bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, darbnīcas jauniešiem.

Pabalstu ilgstošo saņēmēju esamību cenšas noliegt, tomēr viņi pastāv - labklājības sistēmai par kauna traipu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kategorisks nē - Latvijā nepastāv atkarība no sociālajiem pabalstiem! Šādi situāciju komentē Labklājības ministrijā (LM). Arī Rīgas - pilsētas, kas, salīdzinot ar citām, dala lielākās pabalstu summas, - Labklājības departamentā noliedz, ka cilvēki izmantotu iespēju saņemt pabalstus ilgstoši.

Atbildīgās iestādes regulāri nāk klajā ar uzmundrinošiem paziņojumiem par to, ka sociālo pabalstu skaits arvien samazinoties, kas varētu likt domāt, ka Latvija kļūst arvien labklājīgāka, un vienlaikus liecinātu par sociālo dienestu un LM darba ražīgumu. Taču nav objektīvu datu, kas apliecinātu, ka izzudusi profesija «pabalstu saņēmējs», piemēram, anonimizēta pabalstu saņēmēju saraksta veidā, kur būtu norādīts, cik ilgstoši un kāda veida pabalstus persona saņem. Tā vietā iestādes sniedz tikai vienpusējus skaitļus, piemēram, par cik sarucis trūcīgo skaits un izmaksājamo pabalstu summas, norāda laikraksts.

2018. gadā tiks aizsākta valsts pārvaldes reforma, kuras rezultātā tajā saruks nodarbināto skaits, vienlaikus ierēdņiem būs lielāka alga, kas ļaus izlīdzināt konkurētspēju darba tirgū ar privātkompānijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai nevarētu katram valsts pārvaldes iestādes vadītājam iedot maku ar naudu darbinieku algošanai un vienlaikus dot brīvas rokas gan algu noteikšanā, gan darbinieku skaitā, vienlaikus atbildot par sasniegto vai nesasniegto rezultātu?

Tā būtu savdabīga šoka terapija – ir iestādes algu budžets, nav nekādu algu griestu, un, ja vien budžets ļauj, iespējams maksāt jebkādu atlīdzību, kādu iestādes vadītājs uzskata par nepieciešamu. Taču šādam risinājumam nav gatava nedz sabiedrība (kā ierēdnis var saņemt vairākus tūkstošus lielu atlīdzību?), nedz valsts pārvalde un arī ne politiķi. Tādējādi tā ir interesanta ideja, taču, manuprāt, tā vismaz pašlaik nav īstenojama. Jāsaprot, ka visās valsts pārvaldes iestādēs nav vienāda finansiālā bāze (darba algu fonds), jo ir valsts pārvaldes iestādes, kur ierobežoto finansiālo iespēju dēļ par vienu un to pašu darbu (amatu) maksā ievērojami mazāk (tikai amatalgu) nekā par tādu pašu darbu «turīgākā» iestādē, kur bez amatalgas vēl papildus ir dažādas piemaksas. Tas ir tāpat kā Eiropas Savienībā: ir «vecās» valstis, kuru tautsaimniecības bāze ir ievērojami lielāka nekā tām «jaunajām» valstīm, kuras ir nesen pievienojušās. Ja šādos apstākļos «atbrīvojam» algu ierobežotājus, tad atšķirība algās starp trūcīgāko un turīgāko iestādi pieaugtu vēl vairāk, pat līdz 30-40 procentiem. Rezultātā uz «trūcīgo» iestāžu vadītājiem būtu milzīgs spiediens, iespējams, pat nesamērīgs, par katru cenu mazināt nodarbināto skaitu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atlīdzību. Vienlaikus, iestādes vadītājam dodot milzīgas pilnvaras, nosakot atlīdzību, būs arī negatīvie efekti, jo īpaši sabiedrības reakcijā.

Priekšnoteikums radikālām pārmaiņām Krievijas politikā ir augošā iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves kvalitāti un gadiem stagnējošo ekonomiku.

Trešdien saistībā ar prezidenta Vladimira Putina iecerēm dot parlamentam tiesības apstiprināt premjeru un ministrus, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par valdības demisiju. Par valdības lēmumu kļuva zināms jau pēc V. Putina runas Krievijas Federālajā asamblejā. Runas galvenais uzsvars bija cīņa ar trūcīgumu un dzimstības līmeņa kritumu.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija ir atklājusi, ka 2019. gadā 20 miljonu Krievijas pilsoņu (13,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita) ikmēneša ienākumi ir zemāki par darbspējīgo iedzīvotāju iztikas minimumu, kurš šobrīd ir 11 185 Krievijas rubļu - aptuveni 163,43 eiro. 2019. gadā Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija astoņos federācijas reģionos uzsāka pirmo projektu cīņai pret trūcīgumu. Pēc V. Putina uzstādījuma, līdz 2024. gadam trūcīgo skaits ir jāsamazina uz pusi.

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Ja Latvijā netiktu liberalizēts elektroenerģijas tirgus, tad patlaban regulētās elektrības cenas būtu jāpaaugstina.

Kā šodien pēc sanāksmes Vienotības Saeimas frakcijā teica Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss, saglabājot regulētās cenas, tarifi būtu jāpaaugstina, un iedzīvotājiem tik un tā būtu jāmaksā vairāk, līdzīgi kā tas notiks, ja elektrības tirgus mājsaimniecībām tiks atvērts.

Bariss atteicās prognozēt, kāda varētu būt Latvenergo rīcība gadījumā, ja 1.aprīlī elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām netiks atvērts. Viņš nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Latvenergo šādā situācijā vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, lūdzot tarifa paaugstinājumu. Viņš uzsvēra, ka patlaban par to nebūtu korekti runāt, jo lēmums par tirgus liberalizācijas apturēšanu nav pieņemts.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Saeimas deputāti nolēmuši ne tikai atcelt elektrības tirgus atvēršanu, bet arī likumā noteikt fiksētu cenu, par kādu vienam konkrētam komersantam elektroenerģija klientiem jāpiegādā.

Liekas, ka tālāk no tirgus ekonomikas, uz ko Latvija it kā ir gājusi jau vairāk nekā 20 gadus, vairs attālināties nav iespējams. Saeimas Tautsaimniecības komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka elektrības tirgū mājsaimniecībām līdz 1. janvārim viss paliks pa vecam. Tas nozīmē, ka no 1. aprīļa mūs sagaida nevis brīvais elektrības tirgus, kā Saeima kaut kādā afekta stāvoklī bija lēmusi iepriekš, bet gan vecie, labie Starta un Pamata tarifi. Ierindas mājsaimniecības patērētājs šajā brīdī nospriež, ka labi vien ir, un labākajā gadījumā pasmīn par ministru un deputātu neizsekojamām darbībām, ko vada nevis kaut kādi ekonomiski vai loģiski apsvērumi, bet gan mēnešu skaits līdz kārtējām vēlēšanām. Tomēr Latvijas uzņēmējdarbības videi šis ir ļoti degradējošs lēmums.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Ar jaunu sparu, nedaudz uzlabota un atjaunināta sabiedrības vērtējumam nodota sociālā spēle internetā izdzivot.lv. Spēles mērķis ir vairot sabiedrības sociālo atbildību, dodot iespēju spēlētājam «iejusties» to ģimeņu ādā, kuras zemo ienākumu dēļ spiestas dzīvot trūcīgos apstākļos.

Spēlē izdzivot.lv ikvienam ir iespēja izmēģināt izdzīvot vienu kalendāro mēnesi ar minimāliem ienākumiem un regulārām elementārām ikdienas vajadzībām – īres un kredītsaistību apmaksu, pārtikas iegādi, veselības problēmām un citu ikdienišķu problēmu risināšanu.

«Kamēr plaši tiek runāts, ka Latvijā uzlabojas dzīves apstākļi un samazinās trūcīgo skaits, joprojām Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kurām zemo ienākumu dēļ nākas pieņemt smagus lēmumus un izdzīvot spiedīgos apstākļos. Mēs nevaram ikvienu Latvijas iedzīvotāju aizvest uz šīm mājām un dot iespēju izdzīvot ar šo cilvēku ienākumiem, tomēr varam palīdzēt to apjaust ar virtuālās realitātes palīdzību,» stāsta izdzivot.lv organizatore un Paēdušai Latvijai projektu vadītāja Agita Kraukle.