Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu. To ceturtdien, 18.septembrī, nolēma Saeima, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņemot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Tāpat paredzēts, ka elektrību par zemāku fiksētu cenu varēs iegādāties arī tās trūcīgās, maznodrošinātās vai daudzbērnu ģimenes, kuras nav noslēgušas līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju, piemēram, dzīvojamo telpu īrnieki. Par izlietoto elektroenerģiju virs attiecīgi 100 vai 300 kilovatstundām mēnesī būs jāmaksā tirgus cena, informēja Saeimas Preses dienests.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā trūcīgas vai mazturīgas personas (ģimenes) statuss ir teju 130 000 personām un mājsaimniecībām, bet daudzbērnu ģimeņu skaits sasniedz 35 tūkstošus. Iegādāties elektroenerģiju par zemāku fiksētu cenu šīm mājsaimniecībām ļaus likumā noteiktais aizsargātā lietotāja statuss.

Atbalsts saistībā ar elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu no 2015. gada 1. janvāra tiks sniegts aizsargātajiem lietotājiem, kas ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam), informē Ekonomikas ministrija.

2015.gadā atbalstu aizsargātajiem lietotājiem sniegs AS Latvenergo.

Lai esošajā mēnesī trūcīgā vai maznodrošinātā ģimene (persona) saņemtu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tai iepriekšējā mēnesī ir jābūt piešķirtam trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Pašvaldībām būs pienākums informēt AS Latvenergo un nākamos aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējus par ģimenēm (personām), kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

Ja daudzbērnu ģimene vēlēsies saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tai jāvēršas pie AS Latvenergo, apliecinot atbilstību daudzbērnu ģimenes statusam. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums šādai daudzbērnu ģimenei tiek sniegts visa 2015. gada ietvaros.

Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. To paredz Saeimā trešdien, 8.jūlijā, otrajā lasījumā atbalstītie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi.

Plānots, ka šādai ģimenei valsts pilnībā kompensēs pirmās 100 kilovatstundas.

Patlaban par aizsargāto lietotāju noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām izlieto elektroenerģiju. Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas katru mēnesi par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem var iegādāties 100 kilovatstundas, bet daudzbērnu ģimene -300.

Kā skaidrojuši likumprojekta autori, ģimenei, kuras apgādībā ir bērns invalīds, patlaban elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss.

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja .Šteinbuka.

Viņasprāt, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem: "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko".

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja norādīja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," teica I.Šteinbuka.

Garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaits sarūk. Cilvēki aizbrauc prom no Latvijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies gan trūcīgo iedzīvotāju, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmēju skaits, liecina gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan pašvaldību dati. Šī tendence turpinās arī šajā gadā. Tā, piemēram, ja 2013. gada janvārī GMI saņēmēju īpatsvars starp iedzīvotājiem bija 1,91%, tad 2014. gada janvārī tas samazinājās līdz 1,31%, bet 2015. gada janvārī - līdz 1,07%, liecina Labklājības ministrijas informācija.

To, ka sarūk trūcīgo iedzīvotāju un GMI saņēmēju skaits, apliecina arī Dienas aptaujāto pašvaldību sociālajos dienestos. Tiesa, iemesli tam ir atšķirīgi. Ja Rīgā minētais sarukums ir skaidrojams ar bezdarba samazināšanos un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tad Ludzas un Pļaviņu novados to skaidro ar iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm.

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Valdības koalīcija šodien konceptuāli vienojusies, ka pabalsta apmērs bēgļa statusu saņēmušajām personām tiks samazināts līdz 139 eiro.

Kā šodien informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), šāds pabalsts atbilst minimālā ienākuma apmēram. Par otro vai trešo ģimenes locekli bēgļi varēs saņemt pabalstu 70% apmērā no minimālā ienākuma, proti, 97 eiro.

Ja ar šādiem ienākumiem bēglim pienāktos maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, viņš saņemtu atbalstu no pašvaldības. Tomēr politiķi apsver noteikt maksimālo kopējo pabalsta apmēru, piebilda Straujuma. Pašvaldībām šīs izmaksas tiktu kompensētas no valsts budžeta.

Svarīgi, lai bēglis pirmajā dienā pēc trīs mēnešiem sāktu strādāt, un tad runa par pabalstiem izpaliktu, teica valdības vadītāja.