No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Kā viens no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, varētu būt atteikšanās no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Viņš atgādina, ka skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet visam nākamajam gadam - 27 miljoni eiro. «Taupīgi saimniekojot, šādas summas būs,» pārliecināts ministrs.

Skaidrojot, kur minētajam mērķim varētu ņemt naudu nākamā gada budžetā, Šadurskis kā vienu no iespējamiem variantiem min proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem.

Otrs variants varētu būt papildu dotācijas «atrašana» valsts budžetā, lai pašvaldības «var pacelt savu daļu», norāda Šadurskis.

Pedagogu algu paaugstināšana nedrīkst būt iemesls, lai valsts atteiktos no 1. līdz 4.klases skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas, pauda Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone.

Viņa domā, ka šāds solis radītu nevajadzīgu konfrontāciju sabiedrībā, noskaņojot ģimenes pret pedagogiem.

«Reforma jāīsteno, atrodot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta un neuzliekot vēl papildu funkcijas pašvaldībām. Pašvaldības jau tagad lielu daļu sava budžeta novirza izglītības jomas sakārtošanai, kompensējot nepietiekamo valsts dotāciju,» uzskata domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) kā vienu no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, piedāvājis atteikšanos no valsts finansētām brīvpusdienām 1. līdz 4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija.

Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.

Tomēr, lai arī dažādu digitalizācijas projektu attīstība ir turpinājusies, tā ir bijusi ievērojami lēnāka. Jā, katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto e-parakstu vai saņem valsts un pašvaldību pakalpojumus elektroniski, tomēr mēs šajā gadījumā nevaram runāt par revolūciju, bet gan salīdzinoši lēnu evolūciju. Latvijas potenciāls ir ievērojami lielāks un, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem, vajadzība pēc modernas e-pārvaldes nav samazinājusies, tā ir kļuvusi vēl aktuālāka.

Tikko spēkā stājušies stingri ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst pārdot skolu kafejnīcās, un saraksts nav garš. Paveroties kafejnīcu plauktos tagad, vietām būs vienīgi ūdens un kāds baranku maisiņš. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa kafejnīcu jau ir slēgtas, bet uzņēmēji citviet domā, ko iesākt, lai biznesu nezaudētu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Atļauto produktu saraksts nav garš. Tajā ir svaigi vai žāvēti augļi un dārzeņi, sukādes, negrauzdēti rieksti un sēklas, sausmaizītes, barankas, piena produkti ar konkrētām normām par pieļaujamo tauku saturu, ūdens, augļu sulas un citas lietas, bet visur ir nosacījums par cukura un sāls daudzumu, kā arī pārtikas piedevām. Veselības ministrijā Dienai skaidro, ka mērķis ir viens - nodrošināt skolēniem sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Turklāt par izmaiņām bijis zināms pusgadu iepriekš.

Gandrīz 95% uzņēmumu, kas ēdina bērnus skolās, līdztekus nodrošina arī kafejnīcu darbību, Dienai stāsta Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča. Tagad aizvien vairāk firmu apdomāsies, vai šādu praksi turpināt. Vēl nesagaidot janvāri, daļa izvēlējušies kafejnīcas vairs neuzturēt, jo vienkārši nav produktu, ko likt plauktos. Te vaina daļēji jāuzņemas ražotājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā produkciju, jo tie laikus nav bijuši gatavi. Arī to izpratne par noteikumiem nav pilnīga, turklāt ir tikai pāris firmu, ar ko var sadarboties. Rezultātā plauktos vietām stāv tikai ūdens. Asociācijā gan atzīmē - skolēni tāpēc vairāk nāk ēst pusdienas, kas ir arī ministrijas mērķis. Par to priecājas arī ēdinātāju firmas, gan piebilstot, ka kafejnīcas nebūs rentablas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

«Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,» uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.

Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.

«Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,» norāda demogrāfijas eksperts.

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību.

Desmit gados valsts finansējums skolēnu brīvpusdienām palielināts vienu reizi – par aptuveni 25 procentiem. Savukārt maksa par elektroenerģiju kāpusi par 70 procentiem, minimālā darba alga palielināta teju divas reizes. Līdz ar to skolu ēdinātājiem kļūst neiespējami nodrošināt pakalpojumu par esošo cenu.

Lūdz atbalstu pašvaldībai

No 2008. gada 1. septembra līdz 2014. gada rudenim valsts viena skolēna ēdināšanai dienā piešķīra 1,14 eiro, pēc tam finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijā. Pašlaik par valsts budžeta līdzekļiem brīvpusdienas pieejamas visiem 1.–4. klašu bērniem, bet ir pašvaldības, kas pēc savas izvēles arī apmaksā pamatskolas un vidusskolas skolēnu, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanu.

Valsts vēlas atvēlēt mazāk naudas, taču palielināt pašvaldības tēriņus, vienlaikus izslēdzot iespējas nākotnē saņemt ES līdzfinansējumu svarīgiem infrastruktūras projektiem, kuri ir būtiski ne tikai rīdziniekiem, bet visam reģionam un pat valstij.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš šajā amatā strādā no šā gada 19. augusta. Viņš atzīst, ka, strādājot īsu brīdi šajā amatā, jūtas kā ugunsdzēsējs, kuram nemitīgi ir jāslāpē «sarkanā gaiļa» kaitīgā darbība. Viņš gan neaicina rakt tranšejas, bet vēlas konstruktīvu sadarbību.

Atņems miljonus

Jaunais Rīgas mērs atzīst, ka pilsēta būs spiesta izjust valdības spiedīgo situāciju ar fiskālo telpu – naudu –, ko varētu novirzīt jauno politisko iniciatīvu realizācijai. «Proti, valdību veidojošo politiķu sabiedrībai skaidrotais, ka negatīvu (par teju 72 milj. eiro) fiskālo telpu padarot Rīgas satiksme, kaut arī uzņēmums par šo naudu bija paredzējis iegādāties pamatlīdzekļus – jaunus transportlīdzekļus, un tāpēc nebūšot iespēju atvēlēt naudu daudziem labiem un vajadzīgiem pasākumiem visā Latvijā. Vienlaikus tiek noklusēts, ka ES prasība par pašvaldību kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu iegādes artimētisko attiecināšanu (ieskaitīšanu) uz valsts budžetu ir spēkā jau kopš 2013. gada, bet Finanšu ministrija šo prasību visus iepriekšējos gadus, maigi izsakoties, neredzēja, bet tagad pēc Eirostat atgādinājuma to «iekļāva» nākamā gada budžeta projekta sagatvošanā,» situāciju skaidro O. Burovs. Viņš uzsver, ka šim gadījumam nav nekāda sakara ar skandāliem saistībā ar kriminālizmeklēšanu Rīgas satiksmes nelikumību lietā. «Ir vēlme «sodīt» Rīgas domi un faktiski visus rīdziniekus, «izņemot» no pilsētas budžeta 72 milj. eiro. Protams, notiek diskusijas ar Finanšu ministriju un runājam par 38 milj. eiro «izņemšanu» no pilsētas nākamā gada maka, kas ir labāk nekā 72 milj. eiro, bet, ar ko tās noslēgsies, pašlaik ir grūti paredzēt,» tā O. Burovs. Viņaprāt, tikai uz Rīgas rēķina pašreizējā valdība nevarēs «atrast» tik daudz naudas, cik vajadzētu.

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu, kurā vairāki desmiti miljonu eiro plānoti pilsētvidei un ielu remontdarbiem.

2020.gadā plānots turpināt vairākus investīciju projektus: Austrumu maģistrāles 1. kārta būvniecību- 40 miljoni eiro (ES finansējums), Brasas stacijas satiksmes pārvada pārbūve - 10 miljoni eiro, Augusta Deglava ielas pārvada celtniecību - 5,5 miljoni eiro, Marijas un A. Čaka ielas seguma atjaunošanu - 5 miljoni eiro, Bruņinieku un Sporta ielas atjaunošanu - 3,2 miljoni eiro, Krasta ielas veloceliņu izbūvi no Salu tilta līdz Ogres ielai - 1,5 miljoni eiro.

Plānots izveidot jaunu programmu Rīgas parku un apstādījumu renovācijai, atvēlot tai kopumā divus miljonus eiro. Programmas ietvaros izveidota apakšprogramma, lai sāktu sakārtot nelegālās izgāztuves pašvaldības teritorijā. Pilsētas parkos plānots atjaunot gājēju celiņus, arī Esplanādē, Jaunatnes dārzā tiks rekonstruēts bērnu rotaļu laukums. Atrasts finansējums, lai sakoptu apstādījumus un atkal izvietotu puķu podus Krišjāņa Barona ielā - šim mērķim paredzēti 53 tūkst.eiro.

No šī gada Ogres novadnieka kartei ir piesaistīts jauns maksāšanas līdzeklis - "Mobilly" maciņš.

Pievienojot savu Ogres novada iedzīvotāja karti "Mobilly" kontam, iespējams apmaksāt pusdienas Ogres 1. vidusskolā un Jaunogres vidusskolā un iegādāties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā, maksājot ar līdzekļiem no sava virtuālā maciņa.

"Mobilly" lietotnē vai Ogres novada pašvaldības tīmekļvietnē jebkurš Ogres novada iedzīvotājs savam "Mobilly" kontam var pievienot pilsētnieka karti, un turpmāk, iegādājoties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā un maksājot par pusdienām skolā, pirkuma summas subsidētā daļa tiks segta automātiski, savukārt atlikusī daļa - ieturēta no "Mobilly" konta.

Izmantot karti kā maksājuma līdzekli īpaši ērti ir vecākiem, kuriem tagad ir iespējams nosūtīt naudu uz bērna "Mobilly" kontu, lai ikdienā bērns varētu norēķināties skolā vai sabiedriskajā transportā, neņemot līdzi skaidru naudu vai maksājumu karti.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".