Eiropas Komisijas gādātās bezmaksas pārtikas pakas kļuvušas par tirgošanās objektu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.
Paku saņēmēji tās par niecīgu samaksu pārdodot Rīgas centrāltirgus apkaimē. Arī raidījums filmēšanas laikā atklājis vairākas paku uzpirkšanas vietas.
Trūcīgo cilvēku skaits šogad ir krietni audzis – janvārī tādu ir bijis 103 093, februārī – 125 020, martā – 143 587, bet aprīlī jau 154 046. Taču Latvijas Sarkanā krusta brīvprātīgais Vladimirs Kirilovs raidījumam apliecinājis, ka pēc pakām atnāk arī tādi, kuriem tās faktiski nav vajadzīgas.
Pie Centrāltirgus raidījumam norādīts vismaz uz divām vietām, kur pakas no saņēmējiem iepērk lielā vairumā. Viena no tām – sabiedriskā tualete pie tirgus. «Ja tualetē ienāk ar pārtikas paku rokās, tā vairs pat nav jāpiedāvā – kasiere bez vārdiem saprot, ka kāds atnesis paku pārdošanai. Pēc sarunas var spriest, ka uz šejieni ved labi iemīta taciņa no tuvējā paku izdales punkta Gaiziņa ielā. Otra norādītā vieta – kiosks zemnieku tirgū. Bet tur neizdevās nevienu satikt,» vēstīja De facto.
Tas noskaidrojis, ka pakas šobrīd pērk par 50 santīmiem, bet kundze norādījusi, ka citur joprojām vēl iepērk par 80 santīmiem. Latu gan vairs nekur nedodot. Pakas reālā pašizmaksa ir daudzkārt lielāka - 3 ar pus latu. Īstais tirgošanas bums esot mēnešu pirmajās dienās, kad sāk dalīt kārtējā mēneša pakas. Pārējā laikā process pierimstot.
Lauksaimnieku tirgū raidījumam stāstīts, ka sieviete daļu no iegādātajām bezmaksas pakām izlieto, lai ar putru pabarotu palīgstrādniekus. Bet kasiere tualetē teikusi, ka visas pakas pērkot vien savām vajadzībām. Tomēr tirgus apkaimē varot dzirdēt stāstus, ka pārtikas pakas pēc tam ar jaunu uzcenojumu pārdod vēlreiz. Interesenti esot. Daži, piemēram, no trūcīgajiem domātās palīdzības vāra putras suņiem. Sanākot lēti un ilgākam laikam.
Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītājas vietnieks Gints Melkins norādījis – viņu atbildība ir, lai izdales process notiek atbilstoši normatīviem: «Tā ir katra trūcīgā izvēle, kā rīkoties ar saņemto paku. Mūsu pienākums bija piegādāt pakas, izdalīt, mēs nevaram uzņemties atbildību par to, kā viņi rīkojas. Tā ir katra paša izvēle.»