Dārgāki graudi rudenī audzēs miltu cenu un visticamāk, arī maizes cenu.

Pagaidām gan vēl pieauguma apjoms nav skaidrs, taču aptaujātie ražotāji neizslēdz šādu iespēju. Graudkopji jau paziņojuši par mazākām graudu ražām šogad, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, var samazināties par 10 – 15 %. Pēdējo dienu sliktie laikapstākļi traucē ražas novākšanu – valstī nokulti ap 40 – 50 % labības, un tas var atstāt jūtamu ietekmi uz graudu kopievākumu.

Maizes ražotāja a/s Roga Agro valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis atzīmē, ka pagaidām vēl pāragri izteikt precīzas prognozes, kā miltu cenu ietekmēs ražas sadārdzinājums un cik lielā mērā tas atsauksies uz maizes cenām rudenī. «Ja graudi jau šobrīd ir par 10 – 25 % dārgāki, tad, acīmredzot, tas atsauksies uz produkta galacenu. Ar pērnā gada mitrumu un pavasara sausumu arī graudu kvalitāte ir viduvēja, līdz ar to vidējā malšanas partijas cena būs augstāka,» paredz V. Circenis.

Digitālās televīzijas signāls nav uztverams no Rīgas pat tik netālu esošā pilsētā kā Bauska, pārliecinājušies TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālisti.

Pirms tam, pārbaudot dekoderu pie Bauskas speciālistiem, ierīce darbojusies un signāls bijis labs. Problēmas sākušās, kad tehniķi ar to pašu dekoderu žurnālistus aizveduši uz kādām mājām tikai pārsimt metru tālāk. Līdzšinējā, analogajā sistēmā tur televīziju skatījušies samērā labi. Bet, mēģinot pieslēgt digitālo, tas nav izdevies.

Kaut arī saimnieki apgalvo, ka antena esot laba un pat speciāli pārbaudīta, tā, iespējams, esot vienkārši par zemu. Vajadzīga vismaz vēl pāris metrus augstāka, bet nav pārliecības, vai jumts to izturēs, ja izturēs, antenas nostiprināšanai vēl noteikti būs vajadzīgas arī atsaites. Pat, ja saimniekiem pietiktu naudas, laika apstākļu dēļ sākt darbus vēl tik un tā nevarētu. Tas nozīmē, ka pat labākajā gadījumā vismaz pāris mēnešus te būs jāpaliek bez Latvijas televīziju kanāliem. Lai arī saimnieki, tāpat kā visi iedzīvotāji, par sabiedrisko televīziju maksā nodokļus, pakalpojumu nesaņems. Digitalizācijas ieviesēji to nav spējuši novērst.

TV3 Latvia atbalsta Lattelecom iniciatīvu sponsorēt 70 tūkst. dekoderu trūcīgajiem iedzīvotājiem, tiesa, ar nosacījumu, ka uzņēmums to veic esošajā piecu gadu radiofrekneču termiņa ietvaros.

Tāpat TV3 pozitīvi vērtē Lattelecom ierosinājumu par apraides maksas samazināšanu bezmaksas nacionālajiem kanāliem, Db norādīja TV3 pārstāve Marta Zandersone.

«Tas ir pilnībā iespējams, salīdzinot Lattelecom prasītos tarifus par televīziju apraidi ar kaimiņvalstu tarifiem. Prasītais papildus piecu gadu termiņš uz frekvences lietošanu līdz 2018.gadam ir juridiski apšaubāms, turklāt jau par esošo apraides konkursu ir ierosinātas vairākas tiesvedības,» klāstīja M.Zandersone.

Tāpat viņa uzsvēra, ka TV3 vēlaizvien nav saņēmis atbildi no Lattelecom kā tiek veidoti tarifi par nacionālo apraidi.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Sunākstē, bijušā pagasta bērnudārza telpās, darbu sākusi SIA Sunākstes vilnas nams. Uzņēmums izveidots, liekot kopā Eiropas Savienības finansiālo atbalstu darba vietu radīšanai un privātos līdzekļus, raksta reģionālais medijs Staburags.

Tagad Sunākstē esot trīs jaunas darba vietas un atdzīvojusies ilgus gadus dīkā stāvējusī ēka.

Vilnas nama saimnieks ir Ints Baškevics, pašlaik vēl rīdzinieks, bet ar laiku plānojot dzīvot Sunākstē, lauku mājās Dzirnavnieki. Viņš uzskatot, ka devis arī savu artavu reemigrācijas programmas izpildē, jo divi no trim jaunā uzņēmuma strādniekiem pametuši darbu Lielbritānijā un tagad strādā Sunākstē. Darbā pieņemts ražošanas vadītājs, vilnas šķirotājs un iekārtu speciālists, raksta Staburags.

Daudz darba bijis, sagatavojot telpas, tajās uzlabota apkures sistēma, veikts kosmētiskais remonts. No ēkas kopējas platības — 600 m2 — izmanto trešo daļu, bet ar laiku ražošanu plānots paplašināt arī pārējā daļā.

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Rīgas pašvaldībā apsver iespēju no nākamā gada sociālos pabalstus maksāt īsāku laiku, jo pašreizējā kārtība nemotivē trūcīgos iedzīvotājus meklēt darbu. Domes budžetam attiecīgās izmaksas ir lielas, Latvijas Radio sacīja pašvaldības Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs.

Trūcīgo personu skaits salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo periodu, pēc L. Kurdjumova stāstītā, ir pieaudzis par 35%. Turklāt, ja palielināsies arī bezdarbnieku skaits, kuri nesaņem pabalstu, tad pašvaldībai būs vajadzīga ievērojami līdzekļi, lai izmaksātu cilvēkiem sociālo pabalstu.

Tādēļ viena no iecerēm ir trūcīgajiem turpmāk maksāt garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalstus, piemēram, pusgadu, bet Labklājības ministrija varētu piešķirt sociālā fonda naudu pagaidu darba vietu izveidei Rīgā.

Lai ieceri īstenotu, nepieciešamas izmaiņas likumos, taču, ja pašvaldība neko nedarīs, tad nākamgad tai sociālajai palīdzībai būs jānovirza 30 milj. Ls, kas ir par 10 milj. vairāk, skaidro L. Kurdjumovs.

Gadiem ilgi dažādos līmeņos tika spriests, ka Baltijai vajadzētu Lietuvā uzbūvēt savu atomelektrostaciju (AES), tādējādi nodrošinot energoneatkarību no citām valstīm, galvenokārt Krievijas.

Kamēr baltieši domāja, mēģināja vēl par kaut ko šajā jomā vienoties ar Poliju, mūsu lielākā kaimiņvalsts Krievija sāka vērienīgu AES būvi Lietuvas pierobežā Kaļiņin-gradā. Doma ir skaidra - ne jau nu energoresursu patēriņš Kaļiņingradā pēkšņi ir strauji pieaudzis, un ir nolemts cīnīties ar šo deficītu. Vienkārši Krievija, redzot baltiešu lielo neizlēmību, ir nolēmusi rīkoties un nākotnē nopelnīt uz mūsu rēķina. Jāpibilst,ka vietējie enerģētikas eksperti par šādu perspektīvu brīdināja jau pirms pāris gadiem. Nav noslēpums, ka Krievijas valsts budžets vistiešākajā mērā ir atkarīgs no energoresursu eksporta, tādējādi arī šīs lielvalsts interesēs ir ar katru brīdi palielināt nākotnes ieņēmumus.

Japānas autobūves kompānija Toyota plāno šomēnes kopumā uz piecām dienām apturēt ražošanu savās Ziemeļamerikas rūpnīcās, jo ir samazinājušās nepieciešamo detaļu piegādes no Japānas, vēsta BBC.

Savu lēmumu kompānija skaidro ar to, ka pēc Japānas 11. marta zemestrīces tai ir grūtības Ziemeļamerikas rūpnīcas apgādāt ar nepieciešamajām detaļām. Ar ražošanas pārtraukumiem saskarsies visas 13 kompānijas rūpnīcas, kas ir izvietotas Ziemeļamerikā.

Ražošana tiks pārtraukta 15., 18., 21., 22. un 25. aprīlī. Par to, kā rīkoties pēc aprīļa, kompānija vēl nav izlēmusi.

Arī citas Japānas autobūves kompānijas saskaras ar piegādes problēmām. Pagājušajā nedēļā Honda ir atzinusi, ka tai ir problēmas apgādāt rūpnīcu Anglijā. Arī Nissan ir paziņojusi, ka tā apturēs savu Lielbritānijas rūpnīcu darbu uz trijām dienām.

Lattelecom juristi secinājuši, ka ir likumīgs un juridiski korekts risinājums, lai apgādātu maznodrošinātos ar dekoderiem, kas vienlaikus novērš iespējamās Eiropas Komisijas (EK) sankcijas riskus.

Izpētot nacionālos un ES normatīvos aktus uzņēmums Lattelecom secinājis, ka ir iespējams papildināt Ministru Kabineta noteikumus un piešķirt Lattelecom frekvenču lietošanas tiesības uz nākamajiem pieciem gadiem, kas savukārt dotu pamatu uzņēmumam izdalīt bezmaksas dekoderus.

Tiesa, Lattelecom piebilst, lai nodrošinātu lēmuma likumību un pārliecinātos, ka tas uzskatāms par pieļaujamu valsts atbalstu, valdībai šī darbība būtu jāsaskaņo ar EK.

«Valdībai un Saeimai esam nosūtījuši konceptuālu un juridiski izanalizētu risinājumu, kas ļautu apgādāt maznodrošinātos ar dekoderiem. Tālākais jau ir politiskās gribas jautājums, jo šī ir Latvijas Republikas, nevis tikai Lattelecom lieta,» norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, vienlaikus uzsverot, ka šobrīd valdībai ir nepieciešama tikai patiesa vēlme šo problēmu atrisināt.

A/s Trikātas siers šogad plāno sākt apgūt Krievijas tirgu.

Par to Db informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis. Jau pērn rudenī LPKS Trikāta KS piederošais uzņēmums a/s Trikātas siers ieguvis atzīšanas sertifikātu, kas ļauj eksportēt piena produktus uz Krieviju. Savukārt nākamnedēļ kompānija piedalīsies starptautiskajā izstādē Prodexpo Maskavā, kas ir pirmais solis kaimiņvalsts tirgus apgūšanai. Eksporta iespējas parādījušās arī Vācijā un Igaunijā.

Neskatoties uz krīzi 2009. gadā, uzņēmums turpinājis attīstību. Pērn jau ieguldīti 60 tūkstoši eiro jaunā produktu iepakojumā, bet kopējās investīcijas pagājušajā gadā bija ap 150 tūkstoši eiro. Tas bijis iespējams, pateicoties tam, ka uzņēmuma īpašnieks ir zemnieku kooperatīvā sabiedrība ar garantētām piena piegādēm, secina R. Freimanis.

Šodien zemākos līmeņos turpināja slīdēt Latvijā populārās trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība un sasniedza 0,883%.

Minētās likmes augšupeja apstājās šā gada 6. augustā, kad tā sasniedza 0,905% atzīmi. Kopš minētā datuma Euribor likmes (ar maziem pārtraukumiem) devušās zemākos līmeņos, jo tirgus gaidīja, ka Eiropas Centrālā banka paildzināti turpinās apgādāt Eiropas banku sektoru ar tam nepieciešamo likviditāti.

Jāpiebilst gan, ka šodien garāka termiņa Euribor likmes nedemonstrēja kredītņēmējiem tik pozitīvu dinamiku. Sešu mēnešu Euribor likme nemainījās un palika pie 1,134% atzīmes. Tikmēr gada termiņa Euribor likme pieauga līdz 1,414%.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc vakar notiekošās ECB sanāksmes tās vadītājs Žanks Klods Trišē paziņoja, ka ECB turpinās apgādāt reģiona bankas ar praktiski neierobežotiem līdzekļiem tik ilgi, cik tas būs nepieciešams un vismaz līdz nākamā gada janvāra 18. janvārim.

Piektdien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība pieauga līdz 0,645%.

Jāpiebilst, ka minētā likme visu pagājušo nedēļu atradās pie 0,644% atzīmes. Jāatgādina, trīs mēnešu minētā termiņa Euribor likme savu visu laiku zemāko līmeni sasniedza martā, kad tā saruka līdz 0,634%. Pieaugušas arī garāka termiņa Euribor likmes. Tā sešu mēnešu termiņa likme pakāpās līdz 0,957% kamēr gada termiņa likme palielinājās līdz 1,226%

Euribor likmes zemos līmeņos joprojām notur Eiropas Centrālās bankas (ECB) solījumi finanšu sektoru ar neierobežotiem vienas nedēļas un viena mēneša aizdevumiem apgādāt vēl vismaz līdz šā gada oktobra vidum. Tikmēr ECB izbeigusi sešu mēnešu un viena gada termiņa aizdevumu izsniegšanu.

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

Komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuri vairs nespēj izturēt un uzturēt parādnieku lavīnu, ķērušies pie krietni radikālākiem soļiem, bez apkures nemaksātājiem atslēdzot arī kanalizāciju un auksto ūdeni.

Ja valdības līmenī parādnieku situācija beidzot netiks risināta pēc būtības, nevis lielākoties banku interesēs kā līdz šim, tad, ja ne šajā, tad nākamajā apkures sezonā gan, ļoti iespējams, cietīs ne vien nemaksātāji, bet arī maksātāji, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis pagājušajā nedēļā tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un informēja par komunālo maksājumu parādu apjomiem, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu 71 pašvaldībā. Tas ir par 10,5 miljoniem latu vairāk nekā pērn. LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai, par ko nāksies lemt nākamajai valdībai.

Ļoti atbalstāma ir ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) iniciatīva runāt ar Gazprom, lai panāktu vienošanos un dabasgāzes iepirkumu cenu mehānisms mainītos, raidījumā 900 sekundes norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Taču viņa arī uzsvēra, ka arī sekmīgu sarunu rezultātā, Gazprom visticamāk neveiks izmaiņas šogad un līdz ar to gāzes tarifu cenas šosezon nemainīsies. V. Andrējeva arī norādīja, ka akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei būtu jāpārceļ uz citu laiku. SPRK jau gada sākumā esot prognozējusi dabasgāzes tarifu pieaugumu, līdz ar to brīdinot, ka akcīzes nodokli ieviest nevajadzētu.

Dabasgāzes tarifa veidošanos ietekmējot piesaiste naftas cenām un arī eiro kurss. Savukārt iepirkuma cenas nosakot līgums starp Gazprom un AS Latvijas Gāze (LG), taču to ietekmēt nevarot, jo LG neesot valsts uzņēmums. V. Andrējeva arī piebilda, ka pērnajā sezonā Latvijā bija dabasgāzes cenas bija ceturtās zemākās Eiropā, pēc Eurostat datiem.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Veselības ministrija (VM) jau sākusi izstrādāt medicīnas nozares 2012. gada valsts budžeta projektu.

Ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško prognozē, ka naudas vairāk nebūs un jārēķinās ar 3,4% no iekšzemes kopprodukta, informē laikraksts Latvijas Avīze.

«Tas nozīmē, ka, visticamāk, ministrija būs spiesta samazināt valsts sniegto pakalpojumu apjomu. Turklāt jāņem vērā, ka no nākamā gada tiek pārtraukta Pasaules bankas sociālā spilvena programma, kurai šogad piešķīra 30 miljonus latu. Lai nākamgad trūcīgos cilvēkus varētu ārstēt bez maksas, valsts budžetā būs jāatrod 17 miljoni latu,» sacījusi valsts sekretāra vietniece.

Viņa norādījusi, ka ministrijai bijušas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un viņi neuzstāšot uz veselības aprūpes budžeta izdevumu samazinājumu.

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Svētās Trijādības – Sergija sieviešu klosteris ar Valgundes pagasta filiāli uzvarējis Rīgas Domes Labklājības departamenta iepirkumā par zupas virtuves pakalpojumu sniegšanu Grīziņkalna apkaimē Rīgā.

Par to vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija, klosteris ar 18 688 eiro (bez PVN) piedāvājumu nodrošināt zupas virtuvi šā gada garumā bija vienīgais pretendents Rīgas Domes konkursā.

Daudzas kompānijas, kuras piedāvā rituālos pakalpojumus, «noies ēnā», lai nemaksātu nodokļus. Tā rezultātā, negodīga konkurence novedīs pie pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās, norāda Latvijas Rituālo pakalpojumu asociācijas biedrs Konstantīns Žiharevs.

Šā gada laikā apbedīšanas pakalpojumu sfērā esot notikušas pārmaiņas. Ir veikti grozījumi, lai palielinātu nodokļu iekasēšanu, ieviestas jaunas nodevas un noteikumi, kas reglamentē apbedīšanas kārtību. Apbedīšanas pakalpojumiem PVN likme no 5% palielināta līdz 21%. Agrāk apbedīšana atvērta tipa kapsētās vairs neesot bezmaksas. Tagad par atsevišķi iedalītas vietas ierādīšanu jāmaksā 50 Ls, bet par ģimenes kapa vietu ar trīs vietām – 300 Ls.

«Pats neiedomājamākais ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta lēmums, kurš nostiprina viņu monopolu, proti, apbedīšanas vietu sagatavošanu un kapu rakšanu par fiksētu summu – 70,59 Ls. Tādā veidā, pēc visu iepriekš minēto nodevu nomaksāšanas, no 300 Ls vienreizējā apbedīšanas pabalsta nepietiek pat zārkam,» skaidro K.Žiharevs.

Valsts ieņēmumu dienests jūnija sākumā skaidroja, ka dīkstāves pabalstos plāno izmaksāt visus tam atvēlētos 50 miljonus eiro, vienlaikus norādot, ka maijā pieprasījums pēc pabalstiem bijis mazāks kā martā un aprīlī. Tas vēl nenozīmē, ka ekonomika ir atguvusies un iedzīvotāji sāk atgriezties aktīvās darba gaitās. Pieļauju iespēju, ka liela daļa dīkstāves vietā labāk izvēlas bezdarbnieku pabalstu, kas daudziem ir izdevīgāk.

Uzturēja iekšējo tirgu

50 miljoni šādā situācijā nav liela summa, tomēr jānovērtē arī šāda palīdzība. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes periodā šādu atbalsta mehānismu nebija. Latvijas valdība reaģēja pietiekami ātri un atbildīgās iestādes nāca pretī, pārskatot arī dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus. Nenoliedzami, sākotnējie kritēriji pabalstu piešķiršanai nebija pietiekami pārdomāti un nostādīja smagā situācijā gan tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus, gan daudzus jaunos uzņēmumus. Lai arī nelieli, tomēr šie maksājumi uzturēja iekšējo tirgu, padomājot par mājsaimniecībām.

Bezdarbnieku pabalstiem lielāka skaidrība

Ņemot vērā, ka dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas (bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi), lielāko algu saņēmējiem, par kuriem darba devējs bija veicis visus nodokļu maksājumus, ekonomiski izdevīgāk bija kļūt par bezdarbnieku un saņemt lielāku pabalsta maksājumu. Turklāt, bezdarbnieku pabalstu jomā situācija ir daudz stabilāka un cilvēki var saplānot ieņēmumus vairākus mēnešus uz priekšu, savukārt jautājumā par dīkstāves pabalstiem ir zināms vien tas, ka tiem varēs pieteikties līdz 30. jūnijam.

Ar jaunu sparu, nedaudz uzlabota un atjaunināta sabiedrības vērtējumam nodota sociālā spēle internetā izdzivot.lv. Spēles mērķis ir vairot sabiedrības sociālo atbildību, dodot iespēju spēlētājam «iejusties» to ģimeņu ādā, kuras zemo ienākumu dēļ spiestas dzīvot trūcīgos apstākļos.

Spēlē izdzivot.lv ikvienam ir iespēja izmēģināt izdzīvot vienu kalendāro mēnesi ar minimāliem ienākumiem un regulārām elementārām ikdienas vajadzībām – īres un kredītsaistību apmaksu, pārtikas iegādi, veselības problēmām un citu ikdienišķu problēmu risināšanu.

«Kamēr plaši tiek runāts, ka Latvijā uzlabojas dzīves apstākļi un samazinās trūcīgo skaits, joprojām Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kurām zemo ienākumu dēļ nākas pieņemt smagus lēmumus un izdzīvot spiedīgos apstākļos. Mēs nevaram ikvienu Latvijas iedzīvotāju aizvest uz šīm mājām un dot iespēju izdzīvot ar šo cilvēku ienākumiem, tomēr varam palīdzēt to apjaust ar virtuālās realitātes palīdzību,» stāsta izdzivot.lv organizatore un Paēdušai Latvijai projektu vadītāja Agita Kraukle.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".