Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Maizes nozare izkustās no nulles punkta un šobrīd vērojama pozitīva virzība.

Lai arī puse no pārtikas tiek realizēta akciju laikā, aug pieprasījums pēc mazo maizes ražotāju nišas produktiem. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem pēc Db veiktās maizes izstrādājumu ražotāju un tirgus ekspertu aptaujas.

Kā skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, pēc iepriekšējo gadu negatīvajām tendencēm, kad maizes patēriņš arvien samazinājās, šobrīd vērojama neliela pozitīva virzība. «Visi maiznieki – gan lielie, gan mazie – gadu pabeiguši labi un redzams, ka virzība no nulles punkta iet pozitīvā virzienā gan pēc apgrozījuma, gan patēriņa ziņā,» vērtē N. Krūzītis. Arī Latvijas maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs, SIA Dona vadītājs Kārlis Zemešs uzsver, ka situācija maizes tirgū ir stabilizējusies. Arī maizes cena jau ilgāku laiku ir stabila, taču par uzņēmumu finansiālo stabilitāti gan esot grūti runāt, jo daudziem situācija nav viegla. Kopējo ainu ietekmē fakts, ka aptuveni 40 % no realizētās maizes tiek pārdoti dažādu tirdzniecības akciju laikā.

Neraugoties uz pārtikas industrijā svarīgākās izejvielas - graudu - cenas kāpumu, Latvijā nav pamata apgalvojumiem par pārtikas cenu palielināšanos atsevišķām produktu grupām, tostarp maizei, atzīst Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Kā ziņots, Latvijas Tirgotāju asociācija oktobra sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka biržas spekulāciju, slikto ražu un augsto graudu cenu dēļ tuvākajā laikā cenas pieaugšot vairākām produktu grupām, tostarp maizes izstrādājumiem.

Kā norādīja Freimane, graudu cenas Eiropas biržās oktobra nogalē ir par 44% augstākas nekā pērn šajā pašā laikā, tomēr kviešu iepirkuma cenai ir zema saistība ar miltu un maizes cenu.

«Salīdzinot šī gada vidējās cenas ar iepriekšējā gada cenām, var secināt, ka pārtikas kviešu cenas Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā bija attiecīgi par 27% un 14% augstākas. Naudas izteiksmē tas ir attiecīgi 36,96 latu un 19,25 latu pieaugums par vienu graudu tonnu. Būtisks cenu pieaugums gada griezumā ir novērojams tieši ES biržās - pārtikas kviešu cena šī gada oktobrī ir par 55,38 latiem jeb 44% augstāka nekā pagājušā gada oktobrī. Latvijā pārtikas kviešu vidējā iepirkuma cena ir augstākā no visām Baltijas valstīm - 157,49 lati par vienu tonnu, kamēr Igaunijā tie bija152,78 lati, bet Lietuvā - tikai 144,56 lati par vienu tonnu,» sacīja Freimane.

Aktuālās tendences kopš gada sākuma iezīmē cenu kāpumu gan izejvielu, gan ražošanas izmaksu segmentā, kas vistiešākajā veidā ļoti būtiski ietekmēs produktu pašizmaksu un attiecīgi produktu sadārdzinājumu pircējiem.

Šobrīd maizes ražotāji ir spiesti darboties izaicinošos apstākļos, kad maizes tirgus kopumā piedzīvo lejupslīdi. Ēšanas un iepirkšanās ieradumu, kā arī paaudžu maiņas ietekmē, šī gada pirmajā pusē maizes patēriņš Latvijā saruka par 4%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn.

Taču, neskatoties uz to, “Fazer Latvija” ir izdevies palielināt savu tirgus daļu Latvijā līdz 21%, tādējādi kļūstot par otru lielāko spēlētāju maizes ražotāju tirgū. Taču nenoliedzams ir izaicinājums, ko veicina izteikta cenu kāpuma tendence gan izejvielu, gan iepakojuma segmentā, kas tiešā veidā ietekmē produktu pašizmaksu.

Tā kā maizes ražošanas nozarē, gala produkta cena ir tieši ietekmēta no mainīgajām izejvielu, transportēšanas, ražošanas enerģijas un darbaspēka izmaksām, tad nozare ir tieši atkarīga no šiem faktoriem. Nozarē cenu pieaugums šobrīd vērojams gandrīz visu produktu izejvielu pozīcijām.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Lai atbalstītu maizniekus un veicinātu Latvijas tradicionālās maizes ražošanu un attīstību, Latvijas Maiznieku biedrība ir izveidojusi preču zīmi Uzticības Apliecinājums.

Tā apliecinās, ka maizes izcelsme ir Latvija un to ir ražojis Latvijas Maiznieku biedrības biedrs. Uzticības Apliecinājuma zīmolu ražotāji izvietos uz iepakojuma redzamā vietā, kas pircējiem atvieglos izvēli. Līdz ar to Latvijas Maiznieku biedrība cer, ka pircēji atbalstīs Latvijas ražotājus. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs uzsver, ka svarīgi ir saglabāt Latvijas tradīcijas maizes cepšanā un aizsargāt Latvijas ražotāju maizes tirgu, tāpēc Maiznieku biedrība ir izstrādājusi jauno zīmolu, lai izceltu tos maizniekus, kuriem šajā ziņā ir kopīgas intereses un mērķis. Arī Latvijas Maiznieku biedrības biedri atzīst vienota zīmola nepieciešamību.

Lai izturēto sīvo konkurenci ar lielražotājiem, reģionu mazo maizes ceptuvju īpašniekiem nepieciešams sadarboties. Sarunas par kopīgu izejvielu iepirkšanu un loģistiku šobrīd ved Saldus maiznieks un Saldus maiznīca. Šie ir pirmie uzņēmumi, kas saskatījuši iespējas vienoties, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Tik grūti kā patlaban mums nav bijis nekad. Madonas maiznieka maizes ceptuvē viss ir samazināts un optimizēts, tomēr septiņu mēnešu darbības rezultāti ir tādi, ka mati stāvus ceļas, redzot zaudējumus. Beidzot esam iekļuvuši reģionā esošajos Maxima veikalos, tomēr maizes piegādes izdevumi saistībā ar nelielo pasūtījumu ir daudz lielāki nekā ienākumi. Plinti krūmos gan nemetīšu, ir ieceres, kā stāvokli uzlabot,» norādījis SIA Madonas patērētāju biedrība valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars.

Madonas maiznieka ceptuvē, līdzīgi kā vēl daudzās Latvijas ceptuvēs, ik dienu cep aptuveni 2,5 tonnas maizes. Šāds daudzums liedzot veidot lielus izejvielu krājumus un slēgt ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem. Savukārt sadarbības veidošana ar līdzīga mēroga ceptuvēm patlaban nesokas. J. Zahars arī uzsvēris – daudzās mazās ceptuvēs, tostarp Madonas maizniekā, maizei tiek saglabāta augsta kvalitāte, nepievienojot uzlabotājus. Rezultātā veikalā šī maize maksā dārgāk nekā industriālajās ceptuvēs ceptā.

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Šis gads maizniekiem kopumā ir viens no sliktākajiem, jo iedzīvotāju pirktspēja ir zema, turpinās emigrācija, vienlaikus ražošanas jaudas ir pārāk lielas un strauji pieaug savstarpējā konkurence, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina maizes cepšanas uzņēmuma Fazer Latvija izpilddirektors Varis Peisenieks.

«Pašlaik ir divas problēmas - cilvēku joprojām zemā pirktspēja un fakts, ka nozarei ir daudz brīvu jaudu. Cilvēki aizbrauc projām, tikmēr nozares jaudas ir lielākas nekā reālais patēriņš. Citiem vārdiem sakot, Latvijā pie esošā iedzīvotāju skaita un zemās pirktspējas ir pārāk daudz maizes krāšņu,» sacīja Peisenieks.

Vienlaikus viņš atzina, ka patērētājam šī situācija ir izdevīga - izcili plaša maizes šķirņu daudzveidība un zemākas cenas. Tikmēr biznesam šis ir sāpīgs laiks, īpaši aizvadītais gads bijis ļoti slikts. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, ka agri vai vēlu notiks tirgus konsolidācija.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Aizvadītā gada nogalē Rīgas lielveikalu ķēdēs vislielākais cenu pieaugums - par 192% - bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieaugusi no 1,72 latiem līdz 5,02 latiem par vienu kilogramu, kas skaidrojams ar vienīgā vietējā ražotāja monopolu, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina LTVC rīcībā esošā informācija, decembra beigās, salīdzinot ar septembri, būtisks cenu pieaugums ir bijis arī importa gurķiem - par 80%, importa tomātiem - 70%, Kellogs oriģinālajām pārslām - 24%, liellopu gaļai bez kaula - 22%, 82,5% sviestam - 18%, 3,5% pienam - 16%, kviešu miltiem - 14%, olām - 12%, kafijas krējumam - 11%, cukuram - 9%.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada ceturtajā ceturksnī bijis baltajiem galviņkāpostiem - par 73%, burkāniem - 55%, kartupeļiem - 38%, eļļai - 18%, rudzu rupjmaizei - 13%, sieram Brie President - 12%, tostermaizei - 11%, broileriem un stiprajam alkoholam Trīs graudu degvīns - 5%.

Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa norādīja, ka satraukumam par iespējamo graudu trūkumu nav iemesla, jo atklātā tirgū, ja pie mums graudi neizaug pietiekamā daudzumā, tos ieved no citurienes. Taču, ņemot vērā, ka sausums skāris visu Eiropu, graudi, visticamāk, kļūs dārgāki un jau kopš jūnija to cenas pasaules biržās kāpj.

Līdz ar to var prognozēt, ka cenas kāps visiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus. Tajā skaitā varētu būt arī vistas gaļa, jo šo putnu audzēšanā barībā izmanto graudus. Līdz ar to arī olu cenām gaidāms kāpums.

Pieaugt varētu arī maizes cenas, taču ne tik daudz graudu cenu pieauguma dēļ. Kā skaidroja Gulbe, maizes ražošanā milti ir 10-15% no cenas. Lielāka ietekme uz maizes cenām būšot darbaspēka izmaksu un energoresursu cenu pieaugumam.

Šī gada martā, salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu samazinājums pirmajā ceturksnī ir bijis importa tomātiem par 15% no 2.77 eiro/kg līdz 2.36 eiro/kg, mandarīniem par 14% no 2.75 eiro /kg līdz 2.37 eiro /kg, rudzu maizei un batonam no kviešu miltiem par 12% attiecīgi no 1.14 eiro /kg līdz 1.00 eiro /kg un no 1.57 eiro /kg līdz 1.38 eiro /kg, galviņkāpostiem, vietējiem tomātiem un citroniem par 11% attiecīgi no 0.40 eiro /kg līdz 0.36 eiro /kg, no 5.78 eiro /kg līdz 5.17 eiro /kg un no 2.39 eiro /kg līdz 2.14 eiro /kg, kafijas pupiņām un saulespuķu eļļai par 10% attiecīgi no 14.90 eiro /kg līdz 13.42 eiro /kg un no 2.26 eiro /l līdz 2.05 eiro /l, cukuram un L izmēra olām par 9% attiecīgi no 1.21 eiro /kg līdz 1.10 eiro /kg un 1.75 eiro /10 gab. līdz 1.60 eiro /10 gab. Tāpat nedaudz lētāki ir kļuvuši broileri, pilnpiens, kefīrs, sviests, biezpiens, siers, rīsi, kartupeļi, burkāni.

Krievijā inflācija šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir teju 10%, un to visvairāk sekmējis pārtikas cenu kāpums. Lielākais cenu kāpums bijis graudiem, miltiem, dārzeņiem un augļiem, savukārt krievi par cenu kāpumu nekurnot, jo ir pie tā jau pieraduši, raksta BBC.

Griķu cena kopš pagājušā gada ir dubultojusies. Ekonomisti apgalvo, ka cenas nekritīsies piedāvājuma trūkuma dēļ, bet piegādātāji un spekulanti izplata baumas, ka griķu trūkums paaugstina cenas.

«Mēs tērējam arvien vairāk un vairāk naudas pārtikai,» BBC norādīja Krasnojarskas iedzīvotājs Sergejs Nikanovs.

2010. gada pirmajā pusē inflācija Krievijā nedaudz nokritās, bet kopš tā laika tā ir teju dubultojusies – no 5,5% pērnā gada jūlijā līdz 9,6% šī gada janvārī. Inflācijas izraistītājs bija pieaugušās pārtikas cenas, kas šogad Krievijā ir par 15% augstākas nekā pērn.

Labības un miltu cenas kopš pagājušā gada ir pieaugušas par 70%, augļu un dārzeņu cenas – par 51%, bet piena un tā produktu cenas palielinājušās par 16%. Krievijas valdība ir «iesaldējusi» maizes cenu, tādēļ tās kāpums ir tikai 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Attīstot ilgtspējas principus maizes ražošanā, bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni šovasar atjaunojusi traktortehnikas parku un investējusi saules paneļu elektrostacijas izveidē.

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele, kopējā ieguldījumu summa veido 800 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma investīcijas saules paneļos mērāmas 270 000 eiro, un pāreja uz šo elektroenerģijas ražošanas veidu ļaus saražot apmēram 300 MW/h gadā. Par atlikušajiem līdzekļiem uzņēmums iegādājies četras jaunas traktortehnikas vienības, kas nodrošina precīzas lauku apstrādes tehnoloģijas, kā arī papildinājis ceptuves ražošanas iekārtu klāstu.

“Uzstādot saules paneļus, centīsimies pārplānot ražošanas ciklu – šobrīd maizes ražošana notiek vienmērīgi 24 stundas diennaktī, un, ja saules paneļu saražotā enerģija būs pietiekama, iespējams, pārplānosim ražošanu vairāk uz diennakts gaišajām stundām, samazinot nakts darba stundas. Varēsim vairāk darba izdarīt gaišajā dienas laikā, tādējādi atvieglojot darbinieku slodzi un efektīvāk izmantojot energoresursus. Tāpat ceram, ka šī investīcija ļaus mums elastīgāk kontrolēt pašizmaksu, lai energoresursu tirgus svārstības netiek uzveltas tikai uz patērētāju pleciem,” norāda Ķelmēnu enerģētiķis Raitis Mūrnieks.

Maiznīca SIA "Fazer Latvija" apgrozījums pērn palielinājās par 19% un sasniedza 32 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Fazer Latvija" pārstāvošā uzņēmuma "Fazer Bakery Baltic" vadītāja Anne Mere atzīst, ka, tā kā maizes ražošanas nozarē gala produkta cenu ietekmē mainīgās izejvielu, transportēšanas, ražošanas, enerģijas un darbaspēka izmaksas, gada laikā nācās īstenot efektivizācijas un optimizācijas pasākumus, kā arī pārskatīt produktu cenas.

"Papildu izaicinājums ir pakotās maizes ilgtermiņa tirgus kritums un sīvā konkurence, taču nepārtraukti pielāgojoties un radot jaunus risinājumus, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu pakotās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%," norāda A.Mere.

Vienlaikus "Fazer Group" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 13% un bija 1,1 miljards eiro, savukārt uzņēmuma peļņa (EBITDA) samazinājusies par 10% - līdz 101,4 miljoniem eiro.

Maizes ražotājs Roga-Agro pagājušo gadu noslēgusi ar 5,04 tūkstošu latu peļņu, kas, ņemot vērā pašreizējo situāciju maizes tirgū, vērtējams pozitīvi, skaidro uzņēmuma vadība.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka nozarē pastāvošā konkurence notur zemas produkcijas cenas, kas šobrīd kavē straujāku attīstību un uzskatāms par bremzējošu faktoru. Pērn gan uzņēmums spējis palielināt apgrozījumu par 8,49%, sasniedzot 1,45 miljonus latu.

Šogad uzņēmums iecerējis veikt ieguldījumus konkurētspējas paaugstināšanā un ar ES līdzekļu palīdzību veikt ražošanas līdzekļu modernizāciju, kas nodrošinās produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību. Paredzēts ražot jaunus produktus gan vakuumiepakojumā, gan saldētos maizes izstrādājumus. Pērn uzņēmumā nodarbināti 76 darbinieki.

Pusotru gadu pēc cenu monitoringa, kas Latvijā tika īstenots saistībā ar eiro ieviešanu, dārgāka kļuvusi kafija un šokolāde, bet cenas samazinājums vērojams rīsiem un sēklu maizei. Par to liecina LNT Ziņu TOP 10 jūnijā veiktie novērojumi.

Preču cenas fiksēšanai tika izvēlētas savulaik valsts pasūtītajā monitoringā iekļautas lielveikalu ķēdes divas tirdzniecības vietas Rīgā un Jelgavā, izvēloties tieši tos pašus produktus. Preču grozā iekļauti rīsi, maize, zobu pasta, kafija, vaniļas sieriņš, šokolāde, auzu pārslas un apelsīnu sula, un to cenas salīdzinātas ar 2014.gada decembri, kad eiro ieviešanas cenu monitorings tika veikts pēdējo reizi.

Novērojumi liecina, ka pusotra gada laikā dārgāks kļuvis Merrild kafijas puskilograma iepakojums, kas tagad veikalā Rīgā maksā par vienu eiro vairāk jeb 7,99 eiro, bet Jelgavā - par 0,6 eiro vairāk jeb 7,59 eiro. Par 0,3-0,4 eiro dārgāka kļuvusi arī “Laimas” šokolāde ar riekstiem, kas abās pilsētās maksā 1,49 eiro.

Lai gan pārtikas ražotāji lielāko izdevumu daļu saistībā ar izejvielu cenu kāpumu šogad noseguši no saviem līdzekļiem, līdz gada beigām visās produktu grupās cenu kāpums sagaidāms 5%-10% diapazonā, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Šogad liellopu gaļas ražotāju cenas augušas par 17%, cūkgaļai - par 8%, vistas gaļai - par 4%, tikmēr mazumtirdzniecības cenas saglabājas stabilas. Tātad izmaksu kāpumu ražotāji ir paņēmuši uz sevi,» sacīja Gulbe.

Līdzīgi esot rīkojušies maizes ražotāji, savukārt piena ražotāju cenas visu gadu samazinājās, tomēr veikalos tas nebija jūtams.

«Tas nozīmē, ka maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums ir neizbēgams un turpināsies, līdz visi ražotāji būs pārslēguši līgumus ar tirgotājiem par jaunajām cenām. Cenu kāpums būs 5%-10% robežās. Tāds pats cenu kāpums būs arī gaļai un gaļas produktiem,» norādīja Gulbe.

Jaunākie cenu monitoringa rezultāti liecina, ka lielākajai daļai apsekoto preču un pakalpojumu cena augustā, salīdzinot ar jūliju, palikusi nemainīga – 86,92 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams tikai 4,51% gadījumos, savukārt 8,57% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Cenu izmaiņas novērotas starp dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās un atšķirīgu pakalpojumu sniedzēju vidū. Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Sezonalitātes ietekmē cenu svārstības novērotas augļiem un dārzeņiem. Cenas nepilna santīma robežās ir svārstījušās degvielai. Pakalpojumu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem.

Augustā veiktā cenu monitoringa rezultāti atbilst Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajam patēriņu cenu apsekojumam, kas šā gada 9.septembrī informēja, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā kopumā samazinājās par 0,8%. CSP dati liecina, ka cenas galvenokārt samazinājās precēm, bet pakalpojumiem tās saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem – jauno ražu un sezonas preču izpārdošanu.