Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti.

"Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas un tās nesamazināsies. Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas," uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji atkārtoti aicina samazināt PVN likmi pārtikai 

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā...

Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, bet domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.

Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.

Viņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.

Viņš arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam, kura nosaukumu gan Krūzītis neatklāja, ir lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.

"Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos," piebilda Krūzītis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.

Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. "Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai mēs spētu sevi pabarot. "Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas," uzsvēra Gūtmanis.

Arī SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.

"Es personīgi uzskatu, ka šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par šo karu. Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem," norādīja Okmanis.

Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Šis ir viens no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa šonedēļ valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās.

Sagatavotie likuma grozījumi novērsīs lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, u.c. priekšlikumi.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).