Joprojām nerimst diskusijas par iespēju Latvijā piemērot akcīzes nodokli tā dēvētajai neveselīgajai pārtikai, ar to saprotot ne vienu vien ikdienā veikalos nopērkamu produktu. Turklāt par pilnu sortimentu, kam tad šis nodoklis tiktu piemērots, skaidrības tā arī nav.
Toties ir skaidrs, ka pamatojumi šāda nodokļa ieviešanas nepieciešamībai ir veseli divi – politiskais un reālais.
Attiecībā uz reālo pamatojumu īpaši daudz jautājumu nav – politiķi ir atraduši vēl vienu iespēju, kā vienkāršāk palielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu uz nodokļu maksātāju rēķina. Šajā ziņā kopš budžeta konsolidācijas gadiem nekas nav mainījies. Vienīgais jautājums šajā kontekstā varētu būt – kurai preču vai pakalpojumu grupai politiķi varētu sadomāt piemērot nodokli pēc tam, kad apetīte būs pieaugusi vēl vairāk?! Tomēr šā nodokļa aizstāvji spītīgi uzstāj uz savu versiju, kas drīz jau būs ieguvusi slikta joka statusu – šāds jauninājums nodokļu politikā esot nepieciešams, lai samazinātu konkrētu produktu patēriņu uzturā un tādējādi sabiedrību mazāk skartu dažādas visnotaļ draņķīgas saslimšanas.
Maz ticams, ka cilvēks nolems neiegādāties kādu produktu, piemēram, čipsus vai sāļos riekstiņus vien tāpēc, ka tie būs kļuvuši par dažiem santīmiem dārgāki. Taču, ja jau vismaz mutiski daļa politiķu tik ļoti rūpējas par iedzīvotāju veselību un uzturā lietojamo produktu kvalitāti, būtu vērts izskatīt iespēju ieviest kādu pavisam citu jauninājumu. Proti... Šobrīd, ieejot pārtikas tirdzniecības vietā, bieži vien var atrast produktus, uz kuru iepakojuma norādīts, ka tie ir ekoloģiski, ka to izgatavošanā nav izmantotas «E» vielas un tamlīdzīgi. Respektīvi, šādu produktu ražotāji tādējādi mēģina pievērst uzmanību savu preču salīdzinoši augstajai kvalitātei.
Tikpat labi ar valsts likumdošanas palīdzību varētu noteikt, ka uz pārtikas produktiem, kuru lietošana uzturā var izraisīt noteiktas saslimšanas, jābūt respektējama lieluma brīdinošiem uzrakstiem kopā ar visām bildītēm. Nav taču noslēpums, ka lielai daļai bērnu būtiskākais kritērijs noteiktu produktu iegādē ir iepakojuma dizains. Jo saistošāka būs paciņa, jo lielākas izredzes uz pārdošanas apjomu palielināšanu. Diez vai sešus septiņus gadus vecs bērnelis prasīs mammai nopirkt našķi, uz kura pakas būs lieli uzraksti par iespējamu saslimšanu kopā ar brīdinošiem zīmējumiem vai fotogrāfijām. Vai varbūt būtu jānosaka, ka pārtikas produktus, kuru ražošanā izmantotas dažādas kaitīgas vielas, jātirgo tikai speciāli izveidotos un īpaši uzkrītošos stendos – lai cilvēki zina, ka tajos var atrast nevis lauksaimniecības produktu, bet gan ķīmijas zinātnes jaunākos sasniegumus.
Šādi soļi tiešām varētu samazināt attiecīgo preču patēriņu. Savukārt šobrīd budžeta plānotāji veic savus aprēķinus pilnīgi pretējas domas vadīti – jo vairāk nācija apēdīs visādus mēslus, jo lielākas naudas summas no tās varēs iekasēt akcīzes nodokļa veidā.