Citas ziņas

Pārtikas pakas trūcīgajiem papildināšot ar gaļu, miltiem, griķiem un mannu

Lelde Petrāne,20.03.2012

Jaunākais izdevums

Turpina augt ne tikai trūcīgo personu skaits, bet arī šo cilvēku prasības pēc pamatvajadzībām – mazturīgie arvien biežāk izsaka pretenzijas pret ES pārtikas paku saturu, raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavā - tāpat kā citviet - sadales punktos daļa palīdzības paku līdz ēdājam nemaz nenonāk – tās paliek neizņemtas. Jau jūlijā paku saturs tikšot ievērojami papildināts, iekļaujot dažāda veida miltus un gaļas konservus.

Kā atgādina Zemgales Ziņas, ES pārtikas paku sadale Latvijā tika sākta 2006. gadā. Gadu vēlāk tās nonāca trūcīgo jelgavnieku, bet vēlāk arī novada iedzīvotāju mājās. Paku saņēmēju skaits valstī audzis no dažiem tūkstošiem pirms pieciem gadiem līdz 160 tūkstošiem.

Jelgavā pārtikas pakas saņemot ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Jelgavas novadā trūcīgo personu skaits, kurām pienākas pārtika, svārstās robežās starp divarpus un trim tūkstošiem. Tomēr novadā norādīts, ka šogad, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pabalstu pieprasītāju skaits nedaudz pat samazinājies.

Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas komitejas priekšsēdētājs Jānis Vērzemnieks Zemgales Ziņām stāstījis, ka nereti Eiropas pārtikas pakas iekrājušās un, lai produkti neietu postā, ar tiem padalījušies arī ar citām iestādēm. Gan no Jelgavas, gan Rīgas Sarkanā Krusta sadales punktiem pakas sūtītas uz pilsētas slimnīcu, bērnu sociālās aprūpes centru, kā arī Jelgavas un Ozolnieku sociālās aprūpes namiem, skaidrojis J.Vērzemnieks.

Tā kā daudzi izteikuši neapmierinātību ar paku saturu, nolemts to padarīt daudzveidīgāku.

J.Vērzemnieks stāstījis, ka šobrīd vienai personai 2012. gadā paredzēti ne vairāk kā seši pārtikas produktu komplekti, kuros katrā ietilpst 0,4 kilogrami pilnpiena pulvera un kilograms makaronu. «No jūlija paku sortiments mainīsies, un tajā būs iekļauti vēl vairāki produkti: auzu pārslu biezputra ar upenēm, pankūku milti, kartupeļu biezputra ar pienu, griķi, manna, augstākā labuma kviešu milti, kā arī sautētas cūkgaļas konservi,» informējis J.Vērzemnieks.

Līdz šim vienam iedzīvotājam pienācās viena pārtikas paka mēnesī, savukārt jaunā satura pārtikas komplektus no 2013. gada mazturīgie varēs saņemt tikai reizi divos mēnešos, piebildis J.Vērzemnieks. Līdz vasarai Zemkopības ministrija konkursa kārtībā cer atrast produktu piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beigušās pārtikas pakas trūcīgajiem

Lelde Petrāne,15.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trūcīgajiem rīdziniekiem domāto pārtikas paku kļūst mazāk un tās vairs neizdala visās līdzšinējās sadales vietās, jo noslēdzas Eiropas Komisijas (EK) programma vistrūcīgākajām personām. Savukārt nākamā sāksies tikai jūlijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Lūdzu, painteresējieties, kas apēda trūcīgajiem domātās pārtikas pakas. Gaiziņa ielā 7 ir uzraksts, ka pārtikas pakas beigušās. Varot griezties Slokas ielā 161, bet transports, kā zināms, arī maksā,» sūdzējusies kāda iedzīvotāja Klāra.

Latvijas Sarkanajā Krustā (LSK) skaidrots, ka EK pārtikas komplektu izdale atkal sāksies jūlijā, bet pagaidām pakas iespējams saņemt dažās vietās Rīgā.

Neatkarīgā noskaidrojusi, ka LSK pakas dala Slokas ielā 161 no pirmdienas līdz piektdienai (no pulksten 9 līdz 12, piektdienās no 13 līdz 17). Otra vieta, kur sociāli mazaizsargātie rīdzinieki var iegūt pārtikas pakas, ir žēlsirdības misijas Dzīvības ēdiens telpās K. Barona ielā 56 katru svētdienu (no 9 līdz 11).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

VIDEO: Āfrikā reklamē Dobeles dzirnavnieka mannu

Monta Glumane,06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek demonstrēts atraktīvs reklāmas klips, kurā popularizē AS «Dobeles dzirnavnieks» mannu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja AS «Dobeles dzirnavnieks» mārketinga vadītāja Zanda Lūse, uzņēmums ar šo klientu - mazumtirgotāju - sadarbojas salīdzinoši nesen. Interesanti, ka Āfrikā atšķiras mannas pielietojums, piemēram, Gambijā no tās vāra ne tikai putras, bet pagatavo arī nacionālos ēdienus, kas redzami reklāmas klipā.

Video attēlo, kā divi Gambijas iedzīvotāji priecājas, lielveikala plauktā ieraugot «Dobeles dzirnavnieka» mannu. Tomēr mums paliek noslēpums, ko viņi savā starpā runā, jo, tā kā šī ir vietējā klienta iniciatīva, reklāmas tulkojums nav pieejams pat pašam «Dobeles dzirnavniekam».

«Ar Gambiju un citām Āfrikas valstīm strādājam jau vairāku gadu garumā, eksportējot ne tikai mannu, bet arī citus mūsu produktus – makaronus, miltus un graudaugu pārslas,» biznesa portālam db.lv sacīja AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februāra vidum valsts meklē uzņēmumus, kas pildīs pārtikas un citu preču pakas trūcīgajiem; atbalsts cilvēkiem joprojām ir nepieciešams, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad pārtikas un citu preču iegādei, kas tiks izdalītas trūcīgajiem, varētu tikt tērēti vairāk nekā 5,7 milj. eiro, DB informē Labklājības ministrija. Precīza summa būs zināma vien pēc Sabiedrības integrācijas fonda izsludināto iepirkumu noslēgšanās. Konkursu nolikumos prognozēto līgumcenu kopējā summa tiek lēsta mazāka – 4,73 milj. eiro. Nevar gan paredzēt, vai uzņēmēji šajā summā iekļausies. Uzņēmumi piedāvājumus pārtikas paku piegādei var iesniegt līdz 9. februārim, skolas piederumu komplektu piegādei – līdz 10. februārim, bet higiēnas un saimniecības preču komplektu piegādei – līdz 11. februārim. Uzņēmumiem attiecīgās preces būs ne vien jāražo vai jāiepērk, bet arī jākomplektē un jāiepako, jāmarķē, jāuzglabā un jāpiegādā visā Latvijas teritorijā. Tiek prognozēts, ka pakas pēc teju gadu ilga pārtraukuma sāks izdalīt šā gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vistrūcīgākās personas varēs saņemt pārtiku un pamata preces

Žanete Hāka,02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Deputāts Ozoliņš dāvina premjeram un ministriem trūcīgajiem domātās pārtikas paku

Madara Fridrihsone,22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Jānis Ozoliņš (Reformu partija) šodien Saeimas sēdē publiski uzdāvināja Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (visi – Vienotība) trūcīgajiem paredzētās pārtikas pakas.

Tās, viņaprāt, liecina, ka: «Ļoti bieži mums budžetā izdodas iztērēt ne tur, kur sākotnēji esam gribējuši.»

Proti, trūcīgajiem domātās pārtikas pakas, kuru finansēšanai tiek iztērēti miljonos eiro mērāmi ES līdzekļi, deputātam esot nodevusi kāda kundze, kas šo pārtikas paku esot iegādājusies tirgū. Šīs pārtikas pakas, kas paredzētas vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam, tiekot gan pārdotas, gan pirktas, gan izmantotas, lai barotu dzīvniekus.

Pēc Ozoliņa domām, šis fakts apliecina, ka sociālā palīdzība ne vienmēr sasniedz īstenos adresātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

TOP 10: Lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā

Elīna Pankovska,05.09.2018

10.vieta - AS Balticovo, nozare - putnkopība, apgrozījums - 52,34 milj.eiro, peļņa - 10,86 milj. eiro, darbinieku skaits - 283.

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apskatot Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu TOP, redzams, ka ar nelielām «pārbīdēm» līderos joprojām ir uzņēmumi, kas arī 2016. gadā bijuši pirmajās vietās, vērtējot pēc to apgrozījuma.

Raksta galerijā - Lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma 2017. gadā (TOP 10)!

TOP augšgalā ir miltu izstrādājumu ražotājs AS Dobeles dzirnavnieks, kas gada laikā savu apgrozījumu kāpinājis par 26,7%, sasniedzot 113,7 milj. eiro. Tas ir rekordapgrozījums. Uzņēmuma peļņa bija 4,17 milj. eiro, kas sasniegta, pateicoties efektīvai ražošanas jaudu noslodzei. Gadu iepriekš peļņa bijusi 2,7 milj. eiro. «Pagājušo gadu vērtējam kā veiksmīgu. Uzņēmuma dinamiskās izaugsmes pamatā ir pēdējo gadu mērķtiecīgs darbs pie jaunu ražotņu izveides, esošo modernizācijas un aktīvas noieta tirgu apgūšanas, kas ļauj ik gadu audzēt graudu pārstrādes apjomus. Pērn esam kāpinājuši ražošanas un pārdošanas apjomus visos galvenajos produktu segmentos un kopumā pārstrādājām 226 tūkst. tonnas graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Ražošanas jaudas kāpinām arī šajā gadā, plānojot pārstrādāt jau vairāk nekā 250 tūkst. tonnu graudu,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Kautuves: Uzdot zirga gaļu par liellopu gaļu ir Latvijā vispārpieņemta prakse

Db.lv; nozare.lv,27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DPD uzrunā privātpersonas

Lelde Petrāne,15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu pakas saņemšanas un nosūtīšanas procesu ērtāku un saprotamāku, uzņēmums DPD ieviesis īpaši izstrādātu un pielāgotu lapu privātpersonām. Tajā var atrast, piemēram, pakas atrašanās vietu, informēja uzņēmumā.

Papildus pakas atrašanās vietas izsekošanai, klienti var atrast atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar pakas saņemšanu, kā arī atrast sev tuvākos Pickup Paku Bode punktus.

Lapas augšpusē iespējams pārslēgties arī uz sadaļu «Pakas nosūtīšana».

Juridiskās personas pārmaiņas nav skārušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis,07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta – Latvijas veikali sāk ierobežot Forevers produktu tirdzniecību

LETA, Db.lv,27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Griķu raža šogad ir stabila, bet tirgus cena ir zema

LETA,01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zemnieku saimniecībā "Kotiņi" griķu raža šogad ir stabila, cena griķiem šogad ir būtiski zemāka nekā pērn, stāstīja zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kopumā "Kotiņi" apsaimnieko 4500 hektāru zemes, tostarp 210 hektāros šogad iesēti griķi. Patlaban nokulti 70 hektāri, jeb trešā daļa griķu platību.

Ločmelis teica, ka, ja pērn cena griķiem bija 700 līdz 800 eiro par tonnu, tad šogad tā ir vien 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus, kā skaidroja "Kotiņu" saimnieks, audzējot jārēķinās ar cenu svārstībām, tāpēc bieži vien saimnieki divus gadus griķus novāc un uzglabā, bet pārdod tikai trešajā.

Tāpat viņš stāstīja, ka saimniecībā ražas darbi patlaban notiek laikā.

Taujāts, vai slapjie lauki darbus iekavē, Ločmelis teica, ka saimniecībā tiek izmantota minimāla augsnes apstrāde, tāpēc zeme ūdeni apsorbē daudz ātrāk. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiek pirmajos gados, kad tiek veikta minimāla apstrāde, bet gan pēc kādiem sešiem līdz septiņiem gadiem. Tāpat lauku darbiem palīdz kombaini ar platākām ķēdēm, kā rezultātā uz laukiem var uzbraukt un mašīnas negrimst zemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste,27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā alerģiskiem cilvēkiem

Anda Asere,25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Arī Latvijā varētu meklēt zirgu gaļu; līdz šim zirga gaļas precedenti nav bijuši

Sandra Dieziņa, Db.lv,14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārtikas pakas trūcīgākajiem iedzīvotājiem Rīgā dalīs septiņās vietās

LETA,12.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā Eiropas Komisijas finansētās programmas pārtikas pakas trūcīgākajām personām izsniegs piecas organizācijas septiņās izdales vietās, informē Rīgas dome.

Rīgā pārtikas pakas dalīs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, Evaņģēliskā Kristiešu draudze Zilais Krusts, Rīgas Vasarsvētku draudze Kristīgais centrs Labā vēsts, biedrība Latvijas Samariešu apvienība un biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens.

Pārtikas pakas var saņemt kopš 11.jūlija biedrībā Latvijas Sarkanais Krusts Gaiziņa ielā 7, bet jūlijā un augusta sākumā tiks atvērtas vēl sešas izdales vietas.

Pārtikas paku izdales vietu adreses un to darba laiku var uzzināt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80 005 055.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 28. februārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes balsojums būs pozitīvs, gada otrajā pusē spēkā stāsies tā dēvētā piena pakas regula, kas cita starpā paredz - lauksaimnieki drīkstēs vienoties par piena cenām, vēsta laikraksts Diena.

Latvijas zemnieki jauno regulu vērtējot pozitīvi, norādot, ka ieguvēji būs mazās un vidējās zemnieku saimniecības. Atbalstu paudusi arī Zemkopības ministrija (ZM). Taču piena pārstrādātāji pauduši bažas, ka šāda vienošanās sadārdzinās gala produktu, turklāt ieguvēji būs tikai starpnieki, nevis paši ražotāji.

«Piena pakas» regula paredz, ka lauksaimnieki drīkstēs vienoties par cenu piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma. Kā Diena noskaidrojusi ZM, Latvijā 2010. gadā kopējais saražotais piena apjoms bijis 831 tūkstotis tonnu, dati par 2011. gadu varētu būt līdzīgi.

Regulas virzītāji uzskata, ka tā uzlabos piensaimnieku pozīcijas. «Mēs šo regulu akceptējam un atbalstām, jo pārstāvam mazos un vidējos piensaimniekus, kuriem regula ļaus saņemt adekvātākas summas par pienu,» sacījusi Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zemāka elektrības cena gaidāma ne agrāk par 2016. gadu

Līva Melbārzde,13.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Samariešu apvienības Eiropas paku izdales punktos, īstenojot Eiropas paku izdali trūcīgajām personām, no marta notiks dažādi papildpasākumi Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros.

«Pasākumus rīkojam ar mērķi izglītot cilvēkus, sniegt viņiem izpratni par daudzām ikdienā būtiskām lietām, motivēt un iedrošināt paša spēkiem censties uzlabot savu ikdienu. Latvijas Samariešu apvienība vēlas cilvēkiem dot ne tikai «zivi», bet arī «makšķeri», kas ilgtermiņā ir daudzkārt noderīgāk, nekā pieradināt tikai saņemt jau gatavu palīdzību,» saka Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle.

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta mērķis ir mazināt nabadzības ļaunākās formas, sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām. Ar fonda atbalstu paredzēts mazināt vistrūcīgāko iedzīvotāju nenodrošinātību ar pārtiku, mājsaimniecību ar bērniem materiālo nenodrošinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru