Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.
Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.
Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.
Jāņem arī vērā, ka pasaules iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug, kas nozīmē, ka jāspēj kāpināt pārtikas ražošanas apjomus. To var darīt, audzējot produktivitāti vai palielinot lauksaimniecības zemju apjomu. Vieglu risinājumu gan, šķiet, nav.
Bads var būt lielāka problēma
Pagaidām bāzes paredzējumi šim gadam pamatā saistās ar atgūšanos no globālās pandēmijas. Tomēr tam, ka pārtika ir dārga un kļūst pat arvien vēl dārgāka var būt visai liela ietekme, kam var būt dažādas sekas, piemēram, augoša ģeopolitiska nestabilitāte. Bieži vien, piemēram, pirms 10 gadiem vērojamais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Toreiz pārtikas cenām pieaugt lika gan postošs sausums, gan tas, ka arī tad dažas valstis lēma pārtraukt savu dažu pārtikas izejvielu eksportu. Piemēram, Krievija aizliedza savas kviešu piegādes. Rezultātā pārtikas izejvielu cena strauji pieauga, kas stimulēja nemierus vairākās valstīs, kas palīdzēja novest pie arvien tālākiem nemieriem un pat kariem. Pēc tam notiekošais raisīja jau milzīgu cilvēku plūsmu uz Eiropu jeb sākās tā saucamā bēgļu krīzi, kam jau bijusi un vēl būs milzīga ietekme uz dažnedažādiem procesiem vecajā kontinentā.
Tad nu attiecīgi šobrīd tiek spriests par to, cik ļoti Covid-19 šoks ietekmēs sevišķi attīstības reģionus. “Patiesā šī šoka ietekme ir saistīta ar piekļuvi pārtikai. Cilvēki ir zaudējuši savus ienākumus. Ir daudz nelaimīgu cilvēku, un tā ir laba recepte sociālajiem nemieriem. Ja cilvēki sapratīs, ka vakcīna tuvākajā laikā problēmas neatrisinās un tiem nebūs pārtikas, tad lietas var kļūt nekontrolējamas,” Financial Times klāstījuši Apvienoto Nāciju pārstāvji.
“Pārtikas inflācija šobrīd ir mazākais, kas nepieciešams valdībām,” piebilst arī Rabobank pārstāvji. Jānorāda, ka viens no Covid-19 pandēmijas novērojamiem “efektiem” ir tas, ka sabiedrību un veselu valstu nevienlīdzības šķēres vērušās vien plašumā. Piemēram, Fitch Solutions eksperti paredz, ka daudzu lauksaimniecības izejvielu cena šogad turpinās celties, ko notiks ceļošanas atsākšanās, patērētāju omas uzlabošanās nozīmīgākajās pasaules tautsaimniecībās un viesmīlības sektora atgūšanās. Tiek arī izcelts, ka valstis var mēģināt stabilizēt savas pārtikas rezerves, kas novedīs pie lielāka pieprasījuma – tātad visai ticami, ka arī augstākas cenas - pēc attiecīgajām izejvielām.
Labāk nodrošinās
FT ziņo, ka sevišķi liela faktiski visu pārtikas izejvielu pircēja pēdējā laikā bijusi Ķīna. Tiek skaidrots, ka šīs valsts varas iestādes izmantoja pārtikas izejvielu rezerves, lai apturētu pārtikas cenu pieaugumu pandēmijas laikā. Savukārt tagad Ķīna atkal papildinot savus stratēģiskos pārtikas uzkrājumus. Tapāt pieejamā informācija liecina, ka Ķīna mēģina atjaunot savu cūku ganāmpulku, kas cietis šo dzīvnieku mēra rezultātā, kas arī nozīmē papildu pieprasījumu pēc vairākām pārtikas izejvielām, piemēram, kukurūzas. Rezultātā, piemēram, ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) trīskāršojis savas Ķīnas kukurūzas importa aplēses šai ražas sezonai – no septiņiem miljoniem tonnām līdz 22 miljoniem tonnām. “Sava pieprasījuma apmierināšanai, turpmākai cenu pieauguma kontrolēšanai un krājumu uzturēšanai Ķīnai būs nepieciešams ievērojams kukurūzas imports visā 2021. gadā,” piebilduši USDA pārstāvji. Tiek norādīts, ka pārtikas piegādes sev “ja nu gadījumā kaut kas tomēr notiek stilā” sev laicīgi vēlas nodrošināt arī gan daudzas citas valstis, gan pārtikas uzņēmumi.
Sausums un spekulanti
Augstākām cenām labvēlīgāku fonu veido arī laika apstākļi. Pagaidām sausums vērojams Dienvidamerikā un arī Krievija, kas ir lielākā pasaules kviešu eksportētāja pasaulē. Rezultātā kvieši preču biržā nu ir dārgākie sešos gados. Līdzīgi tas tā ir arī ar kukurūzu. DB jau rakstījis, ka daļēji materializējies tā saucamais La Nina fenomens, kas būtu pretējs process El Ninjo jeb straujāka Klusā okeāna virsmas atdzišana, kuram uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt pamatīga negatīva ietekme. La Nina mēdz nozīmēt lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Tāpat lielāks sausums vērojams Ukraina un Ziemeļāfrikā. Jāņem vērā, ka laika apstākļiem mēz būt liela ietekme uz izejvielu cenu. Tāpat notiekošajam mēdz būt ietekme uz kalnrūpniecības industriju, jo plūdi vai sausums traucē vairāku metālu ieguvi.
FT ziņo, ka arī rīsu cena pēc tam, kad vairāki Āzijas to ražotāji brīdinājuši, ka pārtrauks šīs izejvielas piegādes, ir palēkusies. Tāpat to cenu balstot lielie Ķīnas pirkumi un jau minētie pudeles kalka efekti. Proti, ostu pārslogotība un konteineru trūkums dažos gadījumos esot palielinājis rīsu piegādes ilgumu. Vēl tiek norādīts, ka pārtikas izejvielas par pateicīgu objektu kļuvušas arī izejvielu spekulantiem, kuri tās jau aptuveni pusgadu pērk lielākos apmēros ar mērķi nopelnīt uz sagaidāmo cenu palielināšanos.
