Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Pašlaik spēkā esošā samazinātā PVN likme (5%) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, medijiem paudis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tiesa, īdz šim dotais solījums tiks pildīts, proti, PVN samazinātā likme 5% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks piemērota līdz 2020. gada 31. decembrim.

Tajā pašā laikā finanšu ministrs min, ka samazinātās PVN likmes dēļ 2018. gadā valsts budžetam secen gāja 3,8 miljoni eiro. Faktiski šāds ministra atzinums nav pārsteigums, jo jau tad, kad samazinātā PVN likme tika ieviesta, par tās nelietderīgumu un neefektivitāti runāja teju visi ekonomikas eksperti. Vietnē makroekonomika.lv šā gada sākumā tika publicēts Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova raksts, kurā autors ar skaitļiem pierāda, ka cenas augļiem un dārzeņiem ir samazinājušās krietni mazāk nekā bija PVN likmes samazinājums. Tāpat O. Krasnopjorovs, līdzīgi kā finanšu ministrs J. Reirs, norāda, ka cenas pārtikas produktiem primāri ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecības.

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Imigrantu pūļi Latvijai nedraud, viesstrādnieki varētu ienākt no Vidusāzijas un Kaukāza, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Runājot par to, vai un no kurienes mums var nākties uzņemt viesstrādniekus nozarēs, kurās trūkst darbinieku, A. Piebalgs sacījis: «Teikt, ka mums trūkst darbaspēka, vismaz pagaidām, ir ļoti drosmīgi – līdz šādai problēmai mēs vēl neesam tikuši. Tādēļ es nesaskatu vajadzību pēc darbaspēka no kādām citām valstīm, jo pagaidām Latvijā vēl ir 11% bezdarbs.

Mums ir jāizmanto ES fondi, lai apmācītu savus cilvēkus un dotu tiem darba tirgū nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Turklāt mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tas nozīmē, ka cilvēki strādās ilgāk.»

«Ja no tā visa abstrahējamies un domājam, no kurienes varētu nākt imigranti, visdrīzāk, tā būtu Vidusāzija un Kaukāza valstis,» viņš norādījis.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas kopš 2015. gada sekmējis ekonomikas izaugsmi Eiropā, turpinās darboties līdz 2020.gadiem, un tam tiks atvēlēts vairāk līdzekļu, paredz otrdienas Eiropas Parlamenta balsojums.

Lēmums par ESIF darbības izvēršanu tika pieņemts ar 502 balsīm pret 125, 19 deputātiem atturoties.

Būtiskākie likumprojekta punkti, par kuriem EP deputāti vienojušies ar ES dalībvalstīm un kas tagad apstiprināti plenārsēdē:

Par «Junkera plānu» dēvētā plāna darbība tiks pagarināta līdz 2020. gadam. Tā mērķis ir piesaistīt investīcijas 500 miljardu eiro apmērā;

Ar tā atbalstu tiks īstenoti inovatīvi projekti, kas citādi nesaņemtu atbalstu;

Investīcijām jāstimulē jaunu darbavietu izveide, izaugsme un konkurētspēja;

EP iegūs tiesības nominēt vienu ESIF valdes locekli, tā veicinot fonda darbības pārredzamību.

Lai veicinātu reģionālu un nelielu projektu īstenošanu:

Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kam būtu veltīta pat teātra izrāde. Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā.

Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments (arī pārskatot 2013.gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem). Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi, kas ir ekonomikas izrāviens (par to liecina nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums).

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati gan liecina, ka sabiedrība ilgojas pēc ekonomiskas uzlabošanās (kas arī nav brīnums, redzot neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī) – par vēlamo situāciju ir atzīta labklājīga, turīga valsts (57%), kurā valda ekonomiskā stabilitāte, ikdienas drošība un ārpolitiskā drošība (48%), kā arī sociālā vienlīdzība, atbalsts trūcīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem (44%). Par ekonomisko izrāvienu liecinātu cilvēku labklājības uzlabošanās (54%), uzņēmējdarbības izaugsme (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (44%).

«Protams, vajag siltināt mājas, par to nevienam nav ko strīdēties. Bet māju siltināšana aizņems vēl gadus 15. Vismaz. Tas ir ilgs process, par kuru ir jāmaksā, starp citu, pašiem iedzīvotājiem. Bet rēķini ir jāapmaksā jau tagad. Un jāmeklē operatīvi risinājumi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Pirmkārt, ir jāsamazina PVN likme siltumam no 12% līdz 5% un jāatceļ akcīzes nodoklis gāzei. Šie lēmumi ir jāpieņem valdībai un Saeimai.

Otrkārt, valdībai nepieciešams atsākt līdzfinansēt komunālos pabalstus. Grūti saprast valdības loģiku, tieši šogad no 1. janvāra atceļot savu līdzfinansējumu un visu slogu pārliekot uz pašvaldību pleciem. Šī bija pilnīgi amorāla rīcība no Vienotības puses – zinot, cik dārga ir Krievijas gāze un cik augsti būs apkures tarifi, atteikties maksāt savu daļu par komunālajiem pabalstiem trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Bet mēs Rīgā, gribētu uzsvērt, neskatoties uz šo cūcību no valdības puses, turpināsim pilnā mērā izmaksāt komunālos pabalstus, kaut gan slogs Rīgas budžetam no tā vairāk nekā divkāršosies.

Panamas kanāla konkurents izmaksās 50 mljd. ASV dolāru , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc nākamajā mēnesī gaidāmās priekšizpētes pabeigšanas jau šā gada 22. decembrī plānots uzsākt Nikaragvas kanāla (NK) būvniecību, paziņojusi projektu uzraugošā komiteja, vēsta Reuters.com. Iepriekš jūlijā tika akceptēts 278 kilometrus garš maršruts, tādējādi NK būs garāks, dziļāks un platāks nekā tā konkurents – Panamas kanāls, kas ir 77 kilometrus garš. DB jau rakstījis, ka vērienīgā projekta celtniecību īstenos Honkongā bazētais uzņēmums HK Nicaragua Canal Development Investment Co (HKND Group). Kluso okeānu ar Karību jūru savienojošo projektu paredzēts nodot ekspluatācijā 2020 gadā. Interesanti, ka vēl pirms pusotra gada kanāla izmaksas tika lēstas 40 mljrd. ASV dolāru apmērā. HKND Group pērn ieguva 50 gadu koncesijas tiesības kanāla būvniecībai un pārvaldīšanai.

Jaunieviestais solidaritātes nodoklis pēc savas būtības neatbilst nosaukumam un būtu jādēvē par «kara nodokli», uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Vilks, Latvijā, ieviešot šo nodokli, nav realizēta citviet pasaulē pieņemtā prakse, proti, ka naudu paņem no bagātākajiem un piešķir trūcīgākajiem.

Tā vietā ar solidaritātes nodokli iekasētā naudu tiks iekļauta kopīgajā budžetā, kurā bija nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzības stiprināšanai. Tāpēc arī nodokļa nosaukums būtu maināms, dēvējot par «kara nodokli», sacīja Vilks.

Vienlaikus viņš atzina, ka, veidojot budžetu, valdība izvēlējusies vieglāko ceļu, kur «paņemt» naudu. Pēc bijušā finanšu ministra domām, budžets salikts uz uzņēmējdarbības rēķina. Valdībai esot bijis vairāk jākomunicē ar uzņēmējiem, cenšoties panākt kompromisu par darba spēka nodokļiem. Tā vietā sanākusi konfrontācija starp valdību un valdību.

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.

Indijas premjera pašrocīgi izraudzītais ministrs attiecībām ar Latviju ļauj plānot divpusējo saišu izvēršanos augstajās tehnoloģijās un loģistikā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Indijas elektronikas, IT un tieslietu ministrs Ravi Šankars Prasads ir pirmais «īstais» Indijas ministrs, kas apmeklējis Latviju. To sarunā ar DB uzsver arī viņš pats, sakot, ka Indijas valdība premjera Narendras Modi vadībā revidē vēl neapgūtās rezerves savas valsts attīstībā, lai pievērstos tām augstākajā līmenī. Ārlietās tas nozīmē ministru līmeņa vizītes valstīs, kur tas vēl nav noticis, lai veidotu pamatu sadarbībai perspektīvajās jomās.

Ministra kompetencē ietilpstošās IT un tieslietu jomas viņš skaidro kā savstarpēji saskanīgas N. Modi mērķim veidot Indijā labāku pārvaldību, kam risinājums ir e-pārvalde. Kā redzamāko tās iznākumu R.Š. Prasads norāda valsts atbalstīto programmu, izveidojot ar mobilajiem tālruņiem savienotus bankas kontus Indijas trūcīgākajiem. Pērn valstī izveidoti 213 miljoni šādu kontu, kas iznākumā ļāvis efektīvāk pārvaldīt pabalstu sistēmu un valstij ietaupījis sešus miljardus dolāru.

Šā gada aprīlī ir turpinājusies tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam, liecina Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija.

Cilvēku skaits, kuriem noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes vai personas statusam Latvijā, salīdzinot ar martu, sarucis par 3611 cilvēkiem,

Martā par trūcīgiem bija atzīti 106,5 tūkstoši cilvēku, bet aprīlī šis rādītājs samazinājies par 3611 cilvēkiem un bija 102,9 tūkstoši cilvēku. Gada laikā trūcīgo cilvēku skaita samazinājums Latvijā sasniedz 53,7 tūkstošus, proti, 2012.gada aprīlī šāds statuss bija piešķirts 156,6 tūkstošiem cilvēku.

Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās aprīlī izlietots 4,1 miljons latu. Salīdzinot ar martu, pabalstos izmaksātās summas kopumā sarukušas par 338,5 tūkstošiem latu, proti, martā šim nolūkam tērēti 4,46 miljoni latu.

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 672,2 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada deviņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,114 miljardus eiro, kas ir par 153 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 8,378 miljardus eiro, kas ir par 256,1 miljonu eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,736 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,1 miljonu eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 626,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija par 443 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,615 miljardus eiro, kas ir par 29,5 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 406 miljoniem eiro jeb 6,5%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 5,517 miljardus eiro, kas ir par 98,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,098 miljardu eiro apmērā, kas ir par 69,3 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk, nekā plānots.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.