Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kam būtu veltīta pat teātra izrāde. Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā.
Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments (arī pārskatot 2013.gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem). Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi, kas ir ekonomikas izrāviens (par to liecina nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums).
Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati gan liecina, ka sabiedrība ilgojas pēc ekonomiskas uzlabošanās (kas arī nav brīnums, redzot neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī) – par vēlamo situāciju ir atzīta labklājīga, turīga valsts (57%), kurā valda ekonomiskā stabilitāte, ikdienas drošība un ārpolitiskā drošība (48%), kā arī sociālā vienlīdzība, atbalsts trūcīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem (44%). Par ekonomisko izrāvienu liecinātu cilvēku labklājības uzlabošanās (54%), uzņēmējdarbības izaugsme (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (44%).
Savukārt visbiežāk atbalstītais līdzeklis minētā mērķa sasniegšanā būtu lielāks valsts atbalsts biznesa uzsākšanai un attīstībai (41%). Interesanti gan, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošanu starp nozīmīgākajiem pasākumiem minēja 26% aptaujāto, aktīvāku investīciju piesaisti - 19%, zinātnes attīstību un inovāciju izstrādi – 17%, politiku ražošanas efektivitātes uzlabošanai - 10%. Jāpiebilst, ka valsts lomu iedzīvotāji uzsvēra, arī domājot par iespējamo ekonomikas glābiņu. Galvenais šķērslis produktu vai pakalpojuma izstrādei, ar ko Latvija varētu kļūt pazīstama un bagāta, esot nepietiekams valsts finansējums (54%).
Jāsecina, ka vēlamais ekonomiskais izrāviens saskaņā ar DNB Latvijas barometra pētījumā aptaujāto iedzīvotāju uzskatiem ir diezgan «kreiss». Kāds tas ir pēc valdības un politiķu domām, nav ziņu.