Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Ādažu poligonā no 22. līdz 31.martam notiks Latvijas un ASV vadītais starptautiskais kaujas atbalsta speciālistu un vienību apmācības vingrinājums Operation Summer Shield XII, informē Aizsardzības ministrija.

Gadskārtējais vingrinājums ir apvienotās sauszemes, gaisa un jūras spēku mācības, kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Lietuvas, ASV, Vācijas, Luksemburgas un Kanādas, kopumā vairāk nekā 1100 karavīru.

Vingrinājums notiks vairākās daļās. No 23. līdz 28.martam notiks teorētiskā un praktiskā apmācība, bet no 29. līdz 31.martam - lauka taktiskie vingrinājumi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kuros izmantos arī artilēriju.

Vingrinājuma uzdevums ir integrēt un koordinēt uguns atbalstu kājnieku vienību operācijās, izmantojot vairākus kaujas atbalsta elementus - artilēriju, aviāciju, aizsardzību pret masu iznīcināšanas ieročiem, inženieru atbalstu vienotā operācijā ar šķēršļu pārvarēšanu, uzdevumu izpildē iesaistot arī apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus un tuvā gaisa atbalsta kontrolierus.

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.

Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.

Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Par Latvijas nākotnes mērķiem un rīcības plānu to sasniegšanai ir jāsāk domāt un diskutēt jau pašlaik

To rāda domnīcas Certus forums «Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022». Domnīca Certus ieteica vairākus iespējamos prioritāro jomu virzienus. Pie tradicionālajiem virzieniem tika minēta apstrādes rūpniecība, tranzīts un bioekonomika, savukārt pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksportam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka, tuvojoties pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (NAP) beigu termiņam 2020. gadā ir jāsāk runāt par nākamo, kurš sāksies 2021. gadā un ilgs septiņu gadus. Tāpēc forumā iezīmētās jomas ir uzskatāmas par sava veida starta šāvienu diskusijām. Pēc premjera domām plānošana valstiskā līmenī ir nepieciešama, jo stihiskā attīstība ar domu, ka visu atrisinās tirgus, nestrādā. «Par stihisko attīstību spilgts piemērs ir 90. gados, nolikvidējot teritorijas plānošanu kā tādu. Rezultātā to nevienā vietā vairs arī nedarīja un pat nemācīja, taču tirgus to visu nokārtoja tik tālu, ka uzceltās māju rindas vienkārši noslīka,» rūgto mācību atgādināja M. Kučinskis. Viņaprāt, Latvijai pietiek ar to stihiskās attīstības laiku, kad katrs «brīnumdaris» kaut ko sola un pēc gada aizbēg, viņa vietā nākot citam ar savu stāstu. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, vai iedzīvinām to, par ko pirms tam esam vienojušies, vai katrs, kurš ir pie stūres, griež to uz to pusi, kuru uzskata par vajadzīgāko. «Valdība turas pie tā, kas tika uzrakstīts, veidojot šo Ministru kabinetu – pirms viena gada un astoņiem mēnešiem,» norādīja M. Kučinskis. Viņš gan piezīmēja, ka būtībā ierakstīts ir tieši tas pats, kas NAP 2020, tomēr pasijājot sapņus. Taču ir palicis ekonomikas izrāviens, produktivitātes pieaugums, kaut arī ar atšķirīgu izpratni par to, jo produktivitāte daudziem esošajiem uzņēmumiem nozīmējot pazaudēt savu biznesu kā tādu. Runājot par «veiksmes» stāstiem kaimiņos, premjers atgādināja par sarunu ar Igaunijas valdības vadītāju, kurš, izdzirdot stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kuri «bēg» uz ziemeļu kaimiņvalsti, kur viss esot labāk, piezīmējis: neticami, bet man stāsta to pašu, tikai no otras puses.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un četriem padomes locekļu amatiem, informē EM.

Pretendenti dalībai konkursā var pieteikties EM līdz 2016. gada 5. janvārim. SPRK priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 25. februāra, savukārt trīs padomes locekļu amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 2. jūlija, kad beigsies pilnvaru termiņš esošajiem padomes locekļiem.

SPRK priekšsēdētāja amata pretendentam izvirzītas šādas prasības - Latvijas Republikas pilsonība; augstākā izglītība ekonomikā, vadības zinībās, finanšu vai tiesību zinātņu jomā (doktora zinātniskais grāds tiks uzskatīts par priekšrocību); administratīvā darba pieredze un/vai vadības pieredze kādā no regulējamām nozarēm ne mazāk kā 3 gadi; starptautiska mācību un/vai darba pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību; izpratne un labas zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem un attīstības tendencēm, zinātniskās publikācijas regulēšanas jautājumos tiks uzskatīta par priekšrocību; zināšanas, izpratne un spēja orientēties regulējamo nozaru normatīvo aktu jomā; zināšanas komercdarbības valsts atbalsta kontroles jautājumos; teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas gan rakstiski, gan mutiski;citu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību; vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes; prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošiem jautājumiem; labas analītiskās spējas; augsta atbildības sajūta un labas komunikācijas prasmes; kā arī atbilstība likumam Par valsts noslēpumu amata pienākumu pildīšanai.

12. Saeimā ievēlētajiem deputātiem un nākamajiem ministriem pašreizējo globālo ekonomisko sankciju kara dēļ ir jābūt saprātīgiem un atbildīgiem pret savu valsti un tās uzņēmējiem. Lai arī pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbības jomas ir paveikts pietiekami daudz, pēc iekļūšanas parlamentā deputāti nedrīkst aizmirst solījumus sekmēt tās attīstību vēl vairāk, jo īpaši šajā ekonomiski un politiski sarežģītajā laikā.

Eiropas Savienības ieviesto sankciju pret Krieviju dēļ kaimiņvalsts robeža daudziem mūsu uzņēmējiem ir slēgta, un eksportētāji cieš ievērojamus zaudējumus. Lai gan septembra vidū Saeima akceptēja izmaiņas likumos, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs tiem piemērot nodokļu maksājumu atlikšanu līdz pieciem gadiem vai sadalīt tos noteiktos termiņos, tas ir tikai īstermiņa risinājums. Jaunajiem parlamentāriešiem un ministriem ir jādomā par eksportētājiem ilgtermiņā, ko var panākt ar reinvestētās peļņas nodokļa atcelšanu, nodokļu samazināšanu un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. - 2020. gadam sākotnējā redakcijā bija ietverts punkts, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis ir piemērojams tad, ja šie finanšu resursi tiek ieguldīti uzņēmuma iekārtu modernizācijā vai iegādei ražojošajā sektorā, pakalpojumu eksportā vai jaunu, uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki. Lai gan Igaunijā šī pieeja veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji 2012. gadā to atzina par neefektīvu veidu, kā sekmēt izaugsmi, tādēļ šis punkts no NAP tika svītrots. Tā vietā nolēma ieviest nodokļu atvieglojumus ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, to iegādes vērtībai piemērojot palielināto koeficientu 1.5, kas teorētiski ļauj izdevumos norakstīt lielāku pamatlīdzekļa vērtību. Taču šis atbalsta veids, manuprāt, ir efektīvs tikai ražotājiem, jo pakalpojumu sektora pievienotā vērtība ir cilvēku zināšanas. Tas nozīmē, ka ar šo likuma normu valsts sniedz atbalstu tikai dažiem.

Paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% izrādījies neiespējami, tā vietā jāliek cits izaicinājums – celt produktivitāti

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ilgtermiņā ir nepieciešamas pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, savukārt īstermiņā – jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, kā arī jāveic pasākumi, lai energointensīvie ražotāji paliktu šeit.

Fragments no intervijas:

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir noteikts mērķis, ka līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības devums iekšzemes kopproduktā (IKP) būs 20%. Vai šis mērķis ir sasniedzams, ja pašlaik ir tikai 12,2%?

Redzot pašreizējo apstrādes rūpniecības devumu IKP (12,2%), trīs gados nonākt līdz 20% ir neiespējami. Latvijas tautsaimniecības struktūra – rūpniecības devums IKP – atbilst tādu valstu kā Spānija, Francija, Nīderlande (ap 13% no IKP) modelim. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā apstrādes rūpniecības devums IKP ir tikai 10% un lielāko daļu tautsaimniecības veido pakalpojumu sektors. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecību ir grūti salīdzināt ar minēto valstu rūpniecību. Mūsu rūpnieku problēma ir zemā konkurētspēja, tātad – produktivitāte. Pašlaik Latvijas rūpniecības produktivitāte faktiskajās cenās ir 35% no Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Šajā jomā ir jāpaveic milzīgs darbs ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei, lai rūpniecība Latvijas tautsaimniecībā kļūtu konkurētspējīga globālā mērogā, un tad jau var diskutēt par adekvātu tās īpatsvaru IKP.

Laikā, kad sākušās runas jau par to, kas būtu iekļaujams nākamajā Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kas darboties sāks pēc 2020. gada (cita lieta, ka arī pašreizējā NAP mērķi visi ne tuvu nav sasniegti), DB nolēma iedziļināties, kuras tad īsti ir tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas šobrīd uztur valsti.

Skaidrs, ka pētīt šo jautājumu var, izejot no dažādiem parametriem, un vienu ideālo metodiku, kas patiks visiem, te laikam neatrast, taču šajā reizē kopā ar Lursoft nolēmām fokusēties uz salīdzinoši vienkāršu aspektu: konkrētu nozaru samaksātie nodokļi valsts budžetā (pēc VID datiem un gada pārskatiem) un to dinamika pēdējo divu gadu laikā. Līdz šim ir bijušas divas publikācijas – vienā no tām apskatījām samaksāto kopējo nodokļu apjomu uz vienu konkrētajā nozarē strādājošo, otrā – cik visa nozare kopā ir samaksājusi nodokļus budžetā, neskaitot nekustamā īpašuma nodokli.

Rezultāti bija provocējuši un rezonansi raisoši, taču matemātika ir nežēlīga. Maz te atlika vietas sapņiem par ekonomikas izrāvienu, taču aizdomāties gan bija par ko. Nomaksāto nodokļu skaitļi parāda, ka Latvijas tautsaimniecībā vislielāko nodokļu masu ienes tirdzniecība, bet visvairāk nodokļu valsts maks iegūst tieši no viena degvielas uzpildes stacijas darbinieka. Protams, te var teikt, ka gan degvielas tirgotāji, gan veikali kopumā jau tikai līdzīgi putekļsūcējam savāc naudu no sabiedrības, izpildot starpnieka – nodokļu iekasētāja lomu. Īstā pievienotā vērtība rodas kur citur, piemēram, uzņēmumos, kas strādā uz eksportu, jo īpaši, ja viena darba vieta ražotāja – eksportētāja uzņēmumā rada vairākas darba vietas pakalpojumu nozarēs.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.