Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild
NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.
Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.
Rūpniecība, kas nespēj aizsniegt izvirzītos mērķus, atsitas pret reālo situāciju, citiem vārdiem sakot – elektroenerģijas cenām. Rūpniekiem bažījoties par cenu tālāku celšanos, tie meklē un atrod veidus, kā no šīm izmaksām izrauties. Piemēram, a/s Latvijas finieris, bērza saplākšņu jauno ražotni būvējot Igaunijā vai a/s Valmieras stikla šķiedra, kas jauno ražotni novietoja ASV, nemaz nerunājot par garu izlaidušo Liepājas metalurgu. Vai risinājums būs Ekonomikas ministrijas apņēmība pietuvināt izmaksas par elektroenerģiju Viduseiropas līmenim, rādīs laiks.
Savukārt situāciju, ar kādu saskaras ārvalstu biznesa pārstāvji Latvijā, labi raksturo arī Rimi Baltic valdes priekšsēdētāja Edgara Sesemana iepriekš DB sacītais, ka birokrātija un atsevišķu personu individuālā patika vai nepatika spēlē pārāk lielu lomu uz investīcijām šajā valstī, ilustrējot piemēru ar paša pieredzēto, būvējot jauno noliktavu Rīgā («Nevar būt tā, ka vienam cilvēkam kaut kas nepatīk, un 75 miljonu eiro investīcijas aizkavējas par sešiem līdz deviņiem mēnešiem»). Ekonomikas ministrs ārvalstu investīciju atplūdus tikmēr novērtē ar mantru: maksātnespēja, garie tiesu procesi, ēnu ekonomika. To pašu varētu skandināt no valdības mājas līdz Alsungas kultūras namam, bet ekonomiskās rūpes jau neizgaisīs. Tukšas mucas skanēšanas piemēri tālu nav jāmeklē – kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā atklājies, ka pagājušajā gadā neatbilstoši paredzētajam mērķim Valsts kanceleja izlietojusi 100 tūkstošus eiro, par ko bija pirkts Eiropadomes prezidentūrai paredzētais tehniskais aprīkojums, kas prezidentūras laikā nemaz nav ticis izpakots. Tā arī daiļrunīgiem ministriem var gadīties palikt par tautsaimniecības transformatoriem vien uz papīra.