«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Patlaban nav ne kādu pazīmju, ka varētu sarukt eirozonas dalībnieku skaits vai, ka monetārā savienība varētu izjukt, norāda Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, piebilstot, ka Latvijas iestāšanas eirozonā ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas Latvijas.

Piebalgs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka ES šobrīd tiekot runāts vien par to, kā saglabāt un nostiprināt esošo valstus monetāro savienību, tāpēc Latvijas ienākšana eirozonā ir atkarīga no pašas Latvijas.

Vērtējot Latviju kā vienīgo valsti, kas šobrīd domā par pievienošanos eirozonai, ES komisārs norāda, ka tas neesot nekāds rādītājs, jo arī Igaunija, kad savulaik pievienojās eirozonai tobrīd bija vienīgā. Piebalgs uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams vairāk diskusiju par eiro ieviešanas.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

«Esmu dzirdējis Somālijā, ka aparatūra, ko izmanto telekomunikācijās, - un Somālijā, starp citu, par spīti nedrošībai, telefonsakari ir ļoti labi - ir latviešu iekārtas, neprasīju, no kuriem uzņēmējiem iepirktas, Āfrikā ir arī Latvijas hardware,» vaicāts par Latvijas uzņēmējiem Āfrikas kontinetā, intervijā laikrakstam Diena sacījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Zinu, ka ir vairāki latviešu uzņēmēji, kuri strādā vairākās valstīs dažādos sektoros, taču viņi nekad nav nākuši pie manis un prasījuši jebkādu palīdzību,» atklājis Piebalgs

«Ar palīdzības sniedzējiem vismazāk esmu saskāries, daudzi latvieši strādā starptautiskās institūcijās, humanitārās organizācijās, bet es nevaru atcerēties nevienu gadījumu, kad dzīve būtu savedusi kopā ar kādu latvieti Āfrikas kontinentā, taču esmu daudz laba dzirdējis,» stāstījis komisārs.

Jautāts, kas ir galvenais, kas ES attīstības palīdzības ietvaros tiek darīts Āfrikā, Piebalgs atbildējis: «Pamatā nauda ir divām lietām - lai bērni varētu iet skolā, problēma gan ir kvalitātē. Otrs - lai cilvēki nemirtu no tā, ka viņiem nav pat elementāras medicīniskās palīdzības. Tas tiek sasniegts divējādi: vienā gadījumā cīnoties ar lielākajām galinātājslimībām, kā AIDS, malārija un tuberkuloze, bet ir arī atbalsts, lai sievietes nemirtu dzemdībās, lai bērni saņemtu pietiekamu uztura devu, lai viņiem neveidojas... Ir pat grūti to formulēt, viņi vienkārši neattīstās, jo nav saņēmuši pietiekamu uzturu, tas ir kaut kas... Es Latvijā neesmu redzējis neko tamlīdzīgu arī tajā laikā, kad biju skolas direktors un apmeklēju nelabvēlīgās ģimenes.

Mozambikā un Tanzānijā tuvākajā laikā Eiropas Savienība (ES) ieguldīs 163,5 miljonus eiro - šādu vienošanos vizītē šajās Āfrikas valstīs panācis ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. Šī nauda būs no tā dēvētās ES ārējās sadarbības programmas, vēsta laikraksts Diena.

Patlaban tā paņem 8% no kopējā budžeta, taču lauvas tiesa naudas tiek piešķirta Turcijai, kas ir ES kandidātvalsts. Āfrikai paliek aptuveni trīs miljardi eiro gadā, pārējām 150 valstīm aiziet tas, kas paliek pāri, Āfrikas valstu apmeklējuma laikā pastāstījis A. Piebalgs.

Runājot par to, cik lielu naudu šādas palīdzības programmas izmaksā Latvijas iedzīvotājiem, komisārs atzinis, ka vidēji gadā tie ir 10 eiro no katra mūsu valsts pilsoņa.

Mozambiku un Tanzāniju A. Piebalgs apmeklējis kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Tanzānijā panācis vienošanos par sešu jaunu attīstības programmu sākšanu nolūkā uzlabot piekļuvi ūdensapgādei, stiprināt autotransporta nozari un lauku ceļu infrastruktūru, kā arī labu pārvaldību un sociālo atbildību. Kopumā Tanzānija tuvākajos gados saņems 126,5 miljonus eiro, un šī nauda palīdzēs atjaunot ceļus vairāk nekā 200 kilometru garumā, 500 000 iedzīvotājiem sniegt piekļuvi dzeramajam ūdenim un 140 000 iedzīvotāju - labākai sanitārajai infrastruktūrai un pakalpojumiem.

Krievijas iedzīvotāji no ekonomiskā kraha draudu māktās valsts masveidā emigrē ne tikai uz Turciju un Gruziju, bet arī Vidusāzijas valstīm, kas Ukrainas kara un Rietumu sankciju dēļ pēkšņi kļuvušas par pievilcīgām biznesa iespēju un civilizācijas zemēm, vēsta Krievijas tīmekļa izdevums "Medialeaks".

Daudzi Krievijas iedzīvotāji prezidenta Vladimira Putina pret Ukrainu sāktā kara dēļ, kā arī bažījoties par politiskajām un ekonomiskajām sekām, nolēmuši valsti pamest.

Pirmie emigranti metās uz Turciju un Gruziju, bet drīz vien šie "atkāpšanās ceļi" kļuva mazāk pieejami un pārmērīgi dārgi. Biļete tiešajam reisam uz Turciju var maksāt 200 000 rubļu (orientējoši 1500 eiro).

Turklāt vienā no lielākajām Gruzijas bankām "Bank of Georgia" jaunos Krievijas klientus gaida pārsteigums - viņiem jāparaksta dokuments, ka piekrīt Tbilisi nostājai par Putina karu Ukrainā, pretējā gadījumā kont netiek atvērts.

Pēdējā laikā Gruzijā ieradies pārāk liels Krievijas iedzīvotāju skaits - 25 000, pavēstīja Gruzijas ekonomikas ministrs Levans Davitašvili.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Uzņēmēji, kas negrib vai nespēj maksāt darba tirgum atbilstošas algas, vienkārši būs spiesti aiziet no tirgus, tāpat kā tie, kas nevar samaksāt par elektrību vai telpu īri, intervijā laikrakstam Diena pauda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Lielajās pilsētās atrast strādājošos nevajadzētu būt problēmai – ar nosacījumu, ka darba devējs gatavs maksāt darba tirgus situācijai atbilstošu algu. Ļoti muļķīgi ir piedāvāt algu zem darba tirgus līmeņa un brīnīties, ka neviens nenāk strādāt,» vaicāts par to, vai Latvijā nākotnē aizvien vairāk pietrūks strādājošo un tāpēc varētu augt viesstrādnieku skaits, teica ekonomists. «Nevar taču aiziet uz veikalu un lūgt, lai iedod kaut ko par pusvelti, tā tas nenotiek, un šis pats likums attiecas arī uz darbinieku atrašanu,» skaidroja P. Strautiņš.

«Runājot tieši par viesstrādniekiem, jāsaka, Latvija ir mazs darba tirgus, kurā vienmēr bijis un būs grūtības atrast strādājošos ar specifiskām profesionālajām iemaņām, tāpēc viesstrādnieki Latvijā bijuši un būs vienmēr. Viesstrādnieki ir arī profesionāļi, kuri var piedāvāt tādas zināšanas un iemaņas, kādu nav Latvijas speciālistiem,» norādīja ekonomists.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Labi, lēti un nedeldē biroja krēslus – darbaspēka deficīta problēmas atsevišķās jomās varētu risināt aktīvāka ārzemnieku attālināta nodarbināšana

DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka drīzumā viesstrādnieki varētu kļūt par ikdienišķu parādību lauksaimniecībā. Gatavību izspēlēt viesstrādnieku kārti iepriekš apliecināja arī vairāku citu nozaru pārstāvji, jo pašmāju darba rokas tiek vērtētas kā pārāk vājas vai nepietiekamas virknē jomu. Lauksaimnieki (īpaši domājot par dārzeņkopību un augļkopību) pat aicināja ievest miljonu viesstrādnieku, jo tie, nākuši no ekonomiski knapākām valstīm, varētu risināt darbaspēka trūkumu sezonas darbos. Līdzšinējā būvnieku pieredze rāda, ka Latvijas līmeņa atalgojums liekas saistošs cilvēkiem no bijušajām PSRS republikām. Arī kravu pārvadātāji šoferu trūkumu izjūt jau gadiem, tāpēc pārvadājumu biznesā patlaban stūri groza liels pulks Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas iedzīvotāju.

Spītējot Azerbaidžānas ekonomikas satricinājumiem, Latvijas uzņēmumiem ir interese paplašināties šajā Kaukāza valstī, paturot prātā zināmas kultūratšķirības un tirgus īpatnības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas–Azerbaidžānas biznesa seminārs, par savu pieredzi stāsta kāda šajā Kaukāza valstī veiksmīgu darbību izvērsuša Latvijas uzņēmuma pārstāvis. Brīdī, kad ierodas Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Azerbaidžānas ekonomikas un rūpniecības ministrs Šahins Mustafajevs, zālē sākas aktīva rosība, troksnis, pēc sēdvietām raugoties cilvēkiem, kuri līdz šim vestibilā dzēruši kafiju vai īsinājuši laiku sarunās. Daudzi uzņēmēja stāstītajam pievērš vien pastarpinātu uzmanību.

Tā ir tikai neliela mizanscēna no D. Reiznieces-Ozolas darba vizītes Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku Latvijas dienu Taste Latvija – Latviyani Duyun ietvaros, taču labi parāda vienu no šī tirgus specifikām – varai un hierarhijai ir liela nozīme. Ikdienā par to liecina bijušā prezidenta Heidara Alijeva klātesamība it visur – sabiedrisku objektu nosaukumos, fotogrāfijās, pieminekļos. Lai arī politiskie aspekti biznesu ļoti neietekmējot, valsts iekārta un kultūras atšķirības tomēr ir jāņem vērā. Kā ar smaidu sejā saka vairāki DB aptaujāti uzņēmēji, kuri jau Azerbaidžānā strādā, ir būtiski, ar ko tu kopā nokāp pa lidmašīnas trapu. Proti, ierašanās kopā ar valsts amatpersonu, ieteicams, valsts prezidentu oficiālas delegācijas ietvaros var kalpot par atspēriena punktu darbības izvēršanai. «Ierašanās valsts vizītē rada lielāku uzticamību, tas apliecina, ka būsi stabils partneris, ja jau tev ļauts atbraukt kopā ar valsts prezidentu. Arī uzņēmumi, kuri nāks uz tikšanos ar Latvijas kompānijām vizītes ietvaros, uzreiz būs lielāki un stabilāki. Šī ekonomikas ministres vizīte arī bija ļoti svarīga, tomēr pretim nebija pašas lielākās firmas,» saka SIA Travel Agency Spare valdes locekle Ivonna Ķezbere. Kompānija biznesu Azerbaidžānā sāka dažus mēnešus pēc tam, kad I. Ķezbere uzņēmēju delegācijas sastāvā bija viesojusies Baku tā laika prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes ietvaros 2005. gadā. Tagad kompānijai šis ir galvenais eksporta tirgus, tā ne vien nodrošina ienākušo un izejošo tūrismu, bet arī apkalpo Azerbaidžānas futbola federāciju, organizējot tās nometnes un turnīrus ārvalstīs, un teju kā pievērsusies medicīnas tūrismam. DB jau ziņoja (30.11.2015.), ka Travel Agency Spare centīsies piesaistīt Azerbaidžānas pacientus virknei Latvijas privāto klīniku un medicīnas centru.

Starptautiska finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group (iepriekš Mogo Finance), kas darbojas Baltijā, Centrāleiropā, Kaukāza un Centrālāzijas reģionos, kā arī Austrumāfrikā, emitējusi augstākā ranga nodrošinātās obligācijas 150 miljonu eiro apjomā Frankfurtes biržā, tādejādi noslēdzot vienu no lielākajiem darījumiem Baltijā, ko īstenojušas privātā kapitāla kompānijas.

Obligācijas emitētas ar gada procentu likmi 9,50% un termiņu 2026.gadā. Obligācijas tika emitētas slēgta piedāvājuma formā Eiropas profesionālajiem investoriem pēc vairākām Eiropas profesionālo investoru sanāksmēm. Ieņēmumi tiks izmantoti, lai refinansētu esošās saistības, kas ietver 100 miljonus eiro nenomaksāto eiroobligāciju un citas, kā arī palīdzēs turpmāk optimizēt Eleving Group aizņēmumu izmaksas un sekmēs uzņēmuma tālāku izaugsmi.

"Mēs esam gandarīti un pateicīgi esošajiem un jaunajiem investoriem, kuri mūs atbalstīja un izrādīja uzticību mūsu uzņēmumam. Mēs esam gandarīti, ka mūsu investoru kopienā ir investori no visas Eiropas, ar īpaši spēcīgu pieprasījumu no Baltijas reģiona. Šis ir vēl viens ļoti nozīmīgs pavērsiens kompānijas vēsturē un nodrošina stabilu uzņēmuma finansējumu pārskatāmā nākotnē. Mēs turpināsim attīstīt savu mobilitātes un finansēšanas platformu, vienlaikus ieviešot jaunus produktus un ieguldot digitalizācijā," komentē Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.