Pašlaik spēkā esošā samazinātā PVN likme (5%) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, medijiem paudis finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tiesa, īdz šim dotais solījums tiks pildīts, proti, PVN samazinātā likme 5% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks piemērota līdz 2020. gada 31. decembrim.
Tajā pašā laikā finanšu ministrs min, ka samazinātās PVN likmes dēļ 2018. gadā valsts budžetam secen gāja 3,8 miljoni eiro. Faktiski šāds ministra atzinums nav pārsteigums, jo jau tad, kad samazinātā PVN likme tika ieviesta, par tās nelietderīgumu un neefektivitāti runāja teju visi ekonomikas eksperti. Vietnē makroekonomika.lv šā gada sākumā tika publicēts Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova raksts, kurā autors ar skaitļiem pierāda, ka cenas augļiem un dārzeņiem ir samazinājušās krietni mazāk nekā bija PVN likmes samazinājums. Tāpat O. Krasnopjorovs, līdzīgi kā finanšu ministrs J. Reirs, norāda, ka cenas pārtikas produktiem primāri ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecības.
Ekonomists Pēteris Strautiņš tvīto: «Mani nebeidz pārsteigt lauksaimnieku organizāciju nelaimīgā apmātība ar ideju, ka pārtikas cenu pazemināšana var veicināt tās patēriņu. Pieredze un loģika vēsta, ka tas nevarēja notikt un nenotiks. Var teikt, ka samazinātais PVN ir atbalsts nozarei, taču tad leģitīms ir jautājums, kādēļ atbalsts 3,8 miljonu eiro apmērā ir tieši augļu un dārzeņu audzētājiem? Turklāt jāņem vērā, ka šāds pats PVN tiek piemērots arī Holandes gurķiem.» Jau minētais P. Strautiņš teic: «Laiku, ko šī nozare tērē samazinātā PVN lobēšanai, tā varēja veltīt pasākumiem, kas tiešām var veicināt lauksaimniecību. Pirmkārt, liela mēroga eksportspējīgas pārstrādes attīstībai. Kad piena nozarei būs savs Dobeles Dzirnavnieks?»
Ja nu kāds atsaucas uz to, ka PVN samazinātā likme palīdz trūcīgākajiem, tad jāteic, ka tas nav efektīvākais veids mazāk turīgo iedzīvotāju atbalstam un šo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem, kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazināto likmju piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus (saņem mazākus rēķinus), kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Līdz ar to lielākie ieguvēji no samazinātās PVN likmes nav nedz pircēji kopumā, nedz sabiedrības trūcīgākā daļa, be tikai un vienīgi augļu un dārzeņu ražotāji un tirgotāji, kas šo atbalstu ieguvuši uz negūto nodokļu ieņēmumu rēķina. Jautājums, vai šāds atbalsts tieši šiem ražotājiem uz valsts budžeta rēķina ir pats efektīvākais līdzekļu izlietojums un vai tas ir godīgi pret citām nozarēm?
Protams, neviens nevar aizliegt valstij kādai nozarei piemērot samazinātu PVN, tikai jābūt skaidrībai, kādu mērķu dēļ tas tiek darīts. Piemēram, ēnu ekonomikas mazināšanai. Šādā kontekstā vērtējams būtu Reira priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi restorāniem. Tam gan ir priekšnoteikums izstrādāt konkrētus kritērijus un rādītājus, lai pēc tam varētu izvērtēt efektivitāti. Pasaules prakse ir gana dažāda.