Rīgas pašvaldība 2015.gadā sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai galvaspilsētā atvēlējusi vairāk nekā 55 miljonus eiro, par to otrdien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputātus informēja Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

2015.gadā sociālo pabalstu nodrošināšanai izlietoti 14,9 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk nekā gadu iepriekš, kad tika izlietoti 19,8 miljoni eiro. Savukārt sociālajiem pakalpojumiem izlietotais finansējums pieauga par 20% jeb 6,6 miljoniem eiro (no 33,8 miljoniem eiro līdz 40,5 miljoniem eiro).

Kā skaidroja M.Moors, pabalstu izmaksas samazinājušās, jo sarucis trūcīgo un maznodrošināto personu skaits, savukārt sociālajiem pakalpojumiem izmaksas pieaugušas saistībā ar to, ka pieaug personu ar invaliditāti skaits un nepieciešams veikt vairāk aprūpi mājās.

Arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties trūcīgo personu skaitam. Ja 2014.gadā trūcīgo skaits samazinājās vidēji par 1,5% mēnesī, tad 2015.gadā trūcīgo skaits samazinās vidēji par 2,2% mēnesī. Salīdzinot 2015.gadu ar 2014.gadu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 21% (no 19 631 trūcīgām personām 2014.gadā līdz 15 450 trūcīgām personām 2015.gadā). Samazinās darbaspējīgo personu īpatsvars starp trūcīgajām personām, savukārt pilngadīgu invalīdu un pensionāru īpatsvars starp trūcīgajām personām pieaug. Tas skaidrojams ar to, ka pieaug klientu skaits, kuriem nesen ir piešķirta invaliditāte.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 17%, informē Rīgas dome.

2016.gada martā salīdzinājumā ar februāri trūcīgo personu skaits turpināja samazināties - par 1% vai 53 personām, savukārt salīdzinot ar 2015.gada martu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 2670 personām.

Martā samazinājies arī maznodrošināto personu skaits - par 1% vai 261 personu, bet gada laikā maznodrošināto personu skaits ir samazinājies par 3627 personām.

2016.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžetā ir 17 426 770 eiro, no kuriem gada pirmajos trīs mēnešos izlietoti 3 565 458 eiro jeb 20% no gada plāna.

Martā sociālo pabalstu saņēmēju skaits salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 3% vai 342 personām un sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējuma apmērs pieaudzis par 1% vai 15 482 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka turpinās apkures sezona, un klienti vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu martā saņēma 9676 rīdzinieki, bet februārī – 9261 rīdzinieks.

Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, trūcīgo personu skaits samazinājies par 6%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Savukārt, salīdzinot 2013.gada pirmos četrus mēnešus ar šā gada pirmajiem četriem mēnešiem, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 32%, bet, salīdzinot ar 2013.gada pēdējiem četriem mēnešiem, trūcīgo personu skaits samazinājies par 9%.

2014.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžeta programmas Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ietvaros ir 24,3 miljoni eiro, no kuriem 2014.gada pirmajos četros mēnešos izlietoti 8,5 miljoni eiro jeb 35% no gada plāna.

No visām trūcīgajām personām aprīlī 41% ir darbspējīgas personas, 32% bērni, 18% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 9% pensijas vecuma personas. 2014. gada martā trūcīgās personas statuss bija piešķirts 13 tūkstošiem rīdzinieku, bet aprīlī – 12,4 tūkstošiem.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Turpina augt ne tikai trūcīgo personu skaits, bet arī šo cilvēku prasības pēc pamatvajadzībām – mazturīgie arvien biežāk izsaka pretenzijas pret ES pārtikas paku saturu, raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavā - tāpat kā citviet - sadales punktos daļa palīdzības paku līdz ēdājam nemaz nenonāk – tās paliek neizņemtas. Jau jūlijā paku saturs tikšot ievērojami papildināts, iekļaujot dažāda veida miltus un gaļas konservus.

Kā atgādina Zemgales Ziņas, ES pārtikas paku sadale Latvijā tika sākta 2006. gadā. Gadu vēlāk tās nonāca trūcīgo jelgavnieku, bet vēlāk arī novada iedzīvotāju mājās. Paku saņēmēju skaits valstī audzis no dažiem tūkstošiem pirms pieciem gadiem līdz 160 tūkstošiem.

Jelgavā pārtikas pakas saņemot ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Jelgavas novadā trūcīgo personu skaits, kurām pienākas pārtika, svārstās robežās starp divarpus un trim tūkstošiem. Tomēr novadā norādīts, ka šogad, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pabalstu pieprasītāju skaits nedaudz pat samazinājies.

Latvijā reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits šā gada novembrī samazinājies par 2305 cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.

Novembrī kopumā 4,14% jeb 83 339 Latvijas iedzīvotāji tika atzīti par trūcīgiem. Novembra sākumā Latvijā bija 2 008 700 iedzīvotāju.

Šogad ik mēnesi, izņemot septembri, trūcīgo skaits ir samazinājies. Gada sākumā trūcīgas personas statuss bija spēkā 108 661 cilvēkam, februārī - 107 522, martā - 106 535, aprīlī - 102 924, maijā - 97 475, jūnijā - 92 102, jūlijā - 85 115, augustā - 83 811, septembrī - 85 737, bet oktobrī - 85 644 cilvēkiem.

Lai gan trūcīgo skaits novembrī samazinājies, pabalstu saņēmēju skaits un līdz ar to arī tajos izmaksātās summas pieaugušas. Kopumā pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem novembrī izlietojušas 3,15 miljonus latu, kas ir par 610 821 latu vairāk nekā augustā.

Gada laikā trūcīgo cilvēku skaits Latvijā samazinājies par 50,5 tūkstošiem – 2012. gada janvārī Latvijā trūcīgi bija 8% no visiem iedzīvotājiem, bet 2012. gada decembrī – 5% no visiem iedzīvotājiem, liecina Labklājības ministrijas dati.

2012. gada decembrī trūcīgas personas statuss bija spēkā vairāk nekā 109 tūkstošiem cilvēku, bet gada sākumā – vairāk nekā 160 tūkstošiem iedzīvotāju. Trūcīgo cilvēku skaits Latvijā sāka sarukt kopš 2012.gada marta. Proti, 2012. gada februārī šāds statuss bija spēkā 160,6 tūkst. iedzīvotāju, bet martā - 159,4 tūkst. cilvēku. Arī turpmākajos mēnešos šis skaits samazinājies, līdz decembrī sasniedzis 109,6 tūkstošus cilvēku.

Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem 2012. gada decembrī izlietoti 4,47 miljoni latu, no kuriem aptuveni viens miljons latu bija nepieciešams garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai, bet 1,5 milj. latu - dzīvokļu pabalstu izmaksai. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietoti 1,8 miljoni latu, informē Labklājības ministrijas pārstāvji.

2013. gada februārī turpinājusies tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam Latvijā. Salīdzinot ar janvāri, trūcīgo skaits sarucis par 1 139 cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija.

Ja 2013. gada janvārī par trūcīgu bija atzīts 108 661 cilvēks, tad februārī šis rādītājs samazinājies par 1 139 līdz 107 522 cilvēkiem. Gada laikā trūcīgo cilvēku skaita samazinājums pārsniedz 53 tūkstošus, proti, 2012. gada februārī šāds statuss bija piešķirts 160 671 cilvēkam.

Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās 2013.gada februārī izlietoti 4,5 miljoni latu. No tiem 917,5 tūkstoši latu bija nepieciešami garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, bet 2,38 miljoni latu – dzīvokļu pabalstu izmaksai. Februārī par 687,5 tūkstošiem latu pieaugusi tieši dzīvokļu pabalstos izmaksātā summa, salīdzinot ar janvāri.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Bērni Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija, un lielākoties visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks - 39% no visām trūcīgajām ģimenēm.

Turklāt vairumam trūcīgo ģimeņu nav atkarību problēmu un 72% ģimeņu vecāki izturas atbildīgi pret bērnu labklājību.

Tas secināts Labklājības ministrijas (LM) sākotnējā izvērtējumā «Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums», ko veica SIA GfK Custom Research Baltic. Šis ir vēl viens no būtiskiem pētījumiem, ko ņems vērā, pilnveidojot sociālās palīdzības sistēmu, padarot to mērķētāku un uz pierādījumiem balstītu, lai mazinātu bērnu nabadzību.

Izvērtējuma rezultātā LM secinājusi, ka nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas nekā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz 3 cilvēki, no kuriem 1 vai 2 ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem (67% no visām mājsaimniecībām). Lielākajā daļā no šīm mājsaimniecībām bērniem ir tikai viens vecāks. Gandrīz puse jeb 42% no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

No Rīgas domes budžeta programmas, kas paredzēta sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem līdz decembrim izlietoti 15,3 miljoni jeb 88% no šim gadam paredzētajiem 17,4 miljoniem latu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Sākot ar aprīli, trūcīgo skaitam ir tendence samazināties vidēji par 2,7% mēnesī – gada sākumā trūcīgas personas statuss bija piešķirts 19,19 tūkstošiem cilvēku, bet novembrī šāds statuss bija 14,25 tūkstošiem cilvēku. Kopumā trūcīgo personu skaits šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 29%. No visiem trūcīgajiem 42% ir darbspējīgas personas, 33% bērni, 17% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 8% pensijas vecuma.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits šogad ir samazinājies par 17%, un sociālajiem pabalstiem izmantotais finansējums – par 3%. Pērn 11 mēnešos sociālos pabalstus saņēma 68 677 rīdzinieki, bet šogad – 59 430 rīdzinieki.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Rīgas pašvaldības 2012.gada budžets nav vieglākais, taču tas arī nav traģisks, otrdien žurnālistiem uzsvēra Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš klāstīja, ka galvenie faktori, kas ietekmē Rīgas pašvaldības nākamā gada budžetu, ir pašvaldību ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanās, samazinot IIN ieņēmumu sadalījuma proporciju pašvaldībām no 82% līdz 80%, kā arī trūcīgo personu skaita pieaugums - salīdzinot ar 2008.gadu, trūcīgo personu skaits ir palielinājies gandrīz trīs reizes.

Jāņem arī vērā, ka nākamgad RD būs lielākie maksājumi par iepriekš uzņemtajām ilgtermiņa saistībām, tostarp Dienvidu tiltu, pavēstīja Rīgas mērs. Saskaņā ar pašvaldībā sniegto informāciju tiešajos aizņēmumos RD 2012.gadā jāmaksā aptuveni četri miljoni latu, bet ilgtermiņā saistībās par Dienvidu tiltu un Rīgas pašvaldības attīstītāja Rīgas pilsētbūvnieks projektiem - 42 miljoni latu, tostarp 27,4 miljoni latu nepieciešami maksājumiem par Dienvidu tiltu.

Garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaits sarūk. Cilvēki aizbrauc prom no Latvijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies gan trūcīgo iedzīvotāju, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmēju skaits, liecina gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan pašvaldību dati. Šī tendence turpinās arī šajā gadā. Tā, piemēram, ja 2013. gada janvārī GMI saņēmēju īpatsvars starp iedzīvotājiem bija 1,91%, tad 2014. gada janvārī tas samazinājās līdz 1,31%, bet 2015. gada janvārī - līdz 1,07%, liecina Labklājības ministrijas informācija.

To, ka sarūk trūcīgo iedzīvotāju un GMI saņēmēju skaits, apliecina arī Dienas aptaujāto pašvaldību sociālajos dienestos. Tiesa, iemesli tam ir atšķirīgi. Ja Rīgā minētais sarukums ir skaidrojams ar bezdarba samazināšanos un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tad Ludzas un Pļaviņu novados to skaidro ar iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šā gada aprīlī ir turpinājusies tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam, liecina Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija.

Cilvēku skaits, kuriem noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes vai personas statusam Latvijā, salīdzinot ar martu, sarucis par 3611 cilvēkiem,

Martā par trūcīgiem bija atzīti 106,5 tūkstoši cilvēku, bet aprīlī šis rādītājs samazinājies par 3611 cilvēkiem un bija 102,9 tūkstoši cilvēku. Gada laikā trūcīgo cilvēku skaita samazinājums Latvijā sasniedz 53,7 tūkstošus, proti, 2012.gada aprīlī šāds statuss bija piešķirts 156,6 tūkstošiem cilvēku.

Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās aprīlī izlietots 4,1 miljons latu. Salīdzinot ar martu, pabalstos izmaksātās summas kopumā sarukušas par 338,5 tūkstošiem latu, proti, martā šim nolūkam tērēti 4,46 miljoni latu.

Šāgada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžeta programmas Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ietvaros ir 24 277 295 eiro, no kuriem deviņos mēnešos izlietoti 15 499 380 eiro jeb 64% no gada plāna, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Lai arī trūcīgo skaits septembrī, salīdzinot ar augustu, ir nedaudz pieaudzis, šogad to skaits kopumā samazinās vidēji par 2% mēnesī. Savukārt, salīdzinot šā gada deviņus mēnešus ar attiecīgo laikaposmu pērn, trūcīgo skaits ir sarucis par 30%. Septembrī trūcīgās personas statuss bija piešķirts 11 413 rīdziniekiem.

No visiem trūcīgajiem septembrī 37% bija darbspējīgie, 33% bērni, 20% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 10% pensijas vecuma cilvēki. Salīdzinot ar augustu, septembrī starp trūcīgajiem par 1% ir samazinājies darbspējīgo cilvēku īpatsvars.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits septembrī attiecībā pret pērnā gada septembri ir samazinājies par 2 985 cilvēkiem jeb17%.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.

Svētdienās uz Nīcas sadzīves pakalpojumu punktu nāk mazgāties trūcīgo ģimeņu bērni. Tiek domāts, kā to darīt pieejamu tālāko ciemu iedzīvotājiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tā ir vieta, ar kuru lepojamies un ko labprāt rādām ciemiņiem,» par sadzīves pakalpojumu punktu saka Nīcas novada Sociālā dienesta vadītāja Inese Lapiņa. Tas piedāvā divu veidu pakalpojumus – mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu, žāvēšanu un gludināšanu.

Pakalpojumi domāti Nīcas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuriem ir trūcīgās personas statuss un nav vai ir saplīsusi veļasmašīna. Viņiem par veļas mazgāšanu ir jāmaksā 71 cents. Cilvēkiem, kuri paši nevar atnākt, veļu mazgāt atnes aprūpētāja. Citu personu apkalpošana ir atsevišķi gadījumi, prioritāte ir trūcīgo apkalpošana. Ja nav statusa, tad pakalpojums maksā 2,84 eiro.