Saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu arestēti Šveices advokāta un Latvijas tranzītbiznesa konfliktos iesaistītā Rūdolfa Meroni finanšu līdzekļi, apgalvo a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

A/s Latvijas Naftas tranzīts vadība neizslēdz iespēju, ka pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma par Rudolfa Meroni un viņa līdzgaitnieku finanšu līdzekļu apķīlāšanu advokāta Meroni intereses pārstāvošā personu grupa centīsies ar prettiesiskām metodēm pārņemt vadību uzņēmumos Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers, pauž A. Niklass.

Šādu rīcību LNT saista ar vēlmi «slēpt noziedzīgā nodarījuma pēdas» un izvairīties no sev nepatīkamā tiesas lēmuma izpildes.

Rīgas apgabaltiesa lēmumu par a/s Latvijas Naftas tranzīts prasības nodrošināšanu pieņēma šā gada 21. maijā. Lēmumā sacīts, ka «nenodrošinot prasību, iespējamā sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tāpēc pieteikums par prasības nodrošināšanu apmierināms prasītāja norādītajā apjomā».

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Viens no galvenajiem konteinervilciena Baltika – Tranzīts ekspeditoriem FESCO Integrated Transport dažu gadu laikā sagaida konteinerizēto kravu plūsmu no Ķīnas.

Šobrīd rietumu–austrumu virzienā strādājošajiem konteinervilcieniem lielākās galvassāpes rada niecīgā vai neesošā kravu plūsma pretējā virzienā. Tomēr dažu gadu laikā ir paredzams pārvadājumu apjoma pieaugums no rietumiem uz austrumiem, pateicoties Kazahstānas, bet galvenokārt tieši Ķīnas precēm, prognozē a/s FESCO Integrated Transport padomnieks Vjačeslavs Manuhins. Viņš pirms 10 gadiem bija viens no tiem, kas līdz ar Latvijas dzelzceļu stāvēja pie konteinervilciena Baltika – Tranzīts (BT) izveides sākumiem. Kaut arī caur Pēterburgu vest konteinerus būtu bijis lētāk, caur Baltijas valstu ostām tas ir ātrāk un efektīvāk.

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Igaunija vēlas aizliegumu importēt naftas produktus no Krievijas ieviest agrāk un, ja to apstiprinās valdība, tāds aizliegums spēkā būs jau no decembra, laikrakstam "Postimees" teicis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Pašlaik spēkā esošie Eiropas Savienības (ES) lēmumu par sankcijām Krievijai paredz, ka jēlnaftu un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas var no Krievijas ES var importēt līdz 5.decembrim, bet citu pārstrādāto naftas produktu imports var turpināties līdz 5.februārim ar nosacījumu, ka uzņēmumi līgumu par importu parakstījuši līdz 4.jūnijam.

"Eiropas Savienība ir noteikusi pakāpenisku pārejas periodu sankcijām Krievijas jēlnatas un naftas produktu importam un tranzītam, kura termiņš ir nākamā gada februāra beigas. Igaunija ģeogrāfiski atrodas blakus Krievijai un mūsu ostu dēļ tranzīts ir turpinājies. Igaunijas pozīcija visu laiku ir bijusi, ka tas ir ātri jāizbeidz," ārlietu ministrs sacīja laikrakstam.

Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos no Krievijas importētas 333 225 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 51,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad importēja 219 959 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gada 11 mēnešos Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 73,529 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos.

Tostarp kukurūza pērn 11 mēnešos no Krievijas importēta 237 093 tonnu apmērā, rudzi - 45 987 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 41 140 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu kukurūzas imports palielinājies par 68,4%, rudzu - par 44,9%, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma - par 19,6%, bet tritikāles imports samazinājies par 84,3%. Mieži 2022.gada attiecīgajā periodā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Šodien AS Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē pārvēlēta jauna padome un tajā vairs nedarbosies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņa nometnes pārstāvji, savukārt tajā ievēlēts ir Olafs Berķis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN padomē ievēlēti Vladimirs Egers, Kristofers Teopanis Matsakos, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morrels Vērs, kā arī no jauna ievēlētie Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Olafs Berķis un Ivars Bērziņš.

Padomē vairs nav ievēlēti Davids Anstis, Meroni, Jānis Hāze, Aivars Gobiņš un Davids Aleksandrs Šlafs.

Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš pauda viedokli, ka izmaiņas VN padomē liecina, ka starptautiskais koncerns Vitol ir pakļāvies «Latvijas oligarhu interesēm» un ka šis uzņēmums esot gatavs iesaistīties no likumības viedokļa apšaubāmos darījumos, kādu uzņēmums esot īstenojis jau 2006.gada rudenī, «slēdzot slepenu vienošanos ar tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītu personu grupu par VN privatizāciju».

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

A/s Latvijas Naftas tranzīts akcionāru sapulcē atsaukta visa uzņēmuma padome un ievēlēta jauna.

Sapulces dalībnieki pārstāvēja 96,16% kapitālsabedrības pamatkapitāla, un ar 709 305 balsīm par 0 balsīm pret un trīs akcionāriem nebalsojot, tika pieņemts lēmums atsaukt līdzšinējo a/s Latvijas Naftas tranzīta padomi, un tās vietā ievēlēt jaunu. Padomē tika ievēlēts Mārtiņš Kvēps, Dzintars Kašs, Raimonds Grīniņš, Hardija Vaivade un Ivars Bērziņš.

Latvijas Naftas tranzīts ir Ventbunkers meitasuzņēmums, kā arī 39,11% uzņēmuma Ventspils nafta īpašnieks.

Pieaug Kazahstānas kravu tranzīts

Pērn būtiski palielinājies importa kravu apjoms no Kazahstānas uz Latvijas pieostas stacijām, veidojot 1898 tūkst. t, kas ir par 424 tūkst. t (jeb 28.8%) vairāk nekā 2011. gadā.

DB jau rakstīja, ka Kazahstānas dzelzceļa prezidents Askars Mamins, kurš vakar tikās ar Valsts prezidentu un savu kolēģi Latvijas dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni, meklē investīiciju iespējas Rīgas ostas terminālos kravu apjomu palielināšanai.

Nosūtīto kravu apjoma īpatsvars importa un sauszemes tranzīta pārvadājumos no Kazahstānas 2012. gadā bija 4,1% un ieņem trešo vietu pēc Krievijas un Baltkrievijas, liecina LDz Cargo dati. Ja 2009. gadā tika pārvadāts 1155 tūkst. t kravu, tad 2010. gadā jau 2283 tūkst. t kravu, bet 2011. gadā – 2238 tūkst. t. Kravu pārvadājumi 2012. gadā kopumā veidoja 2610 tūkst. t, kas ir par 372 tūkst. t vai 16,6 % vairāk, nekā 2011. gadā.

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023.gada 24.jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.

Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.

Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma, norāda VID pārstāvji. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».