Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Zīmola Tautas partija lapaspuse Latvijas politikas vēsturē ir pāršķirta. Savukārt, kāds būs nākamais veidols vai veidoli, partijas līderis Andris Šķēle nezina, bet viņš tanī vairāk nepiedalīsies, jo viņa politiskā dzīve esot noslēgta.

«Es astoņus gadus biju prom no politikas, bet pastāvēja Tautas partija, kurā varēja atgriezties, bet tagad ir pilnīgi skaidrs, ka atgriezties nav kur. Es domāju, ka arī jaunā partijā es neatgriezīšos,» viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Par iemeslu, kāpēc nolemts likvidēt partiju, A.Šķēle norāda, ka jebkurš priekšlikums tika noraidīts no publiskās telpas un pretiniekiem tikai tāpēc, ka to bija izteikusi ar Tautas partijas vārdu saistīta persona. Tas pamudinājis partijas biedrus teikt šai organizācijai un čaulai nē.

Viņš arī piebilda, ka Tautas partija ilgākā laika periodā pieļāvusi vienu kļūdu – kļuvusi tikai par varas partiju, aizmirstot labēji koservatīvās partijas principus un vērtības.

Apzinoties to, cik maz pietrūkst, lai nonāktu pie kārotās varas, Saskaņas centrs (SC) jau sācis strādāt pie sava tēla un netieši atzinis okupācijas faktu. Kuluāros klīst baumas, ka ar to vien nepietiks un SC varētu būt jāatsakās arī no sadarbības ar radikālākajiem kreisā flanga pārstāvjiem Latvijas Sociālistiskās partijas.

Šāda scenārija praktiskais izpildījums var izrādīties visnotaļ formāls, jo partijas, kas darbojas apvienības SC ietvaros, ir pārāk cieši savijušās gan pašvaldību, gan parlamentārajā darbībā, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Tas raksta, ka vēsturiski SC pamatā atrodas piecas organizācijas, t. i., Daugavpils pilsētas partija (priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs), Tautas saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks), kā arī Sociāldemokrātiskā partija (priekšsēdētājs Egīls Rutkovskis). Šogad tika pabeigta četru organizāciju saplūšana vienotā sociāldemokrātiskajā partijā Saskaņa (SDPS), un šobrīd Saskaņas centra bloka ietvaros darbojas tikai divas organizācijas, t. i., SDPS un Latvijas Sociālistiskā partija (LSP).

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Vēlētājiem paužot neapmierinātību ar ekonomisko situāciju, Spānijas centriski labējā Tautas partija (TP) guvusi uzvaru valstī notikušajās vēlēšanās.

Saskaitītas ir gandrīz visas balsis, un rezultāti liecina, ka Spānijas Tautas partija ir ieguvusi vairākumu parlamenta apakšnamā.

Vēlēšanu uzvarētājus sagaida nopietna situācijas valsts finansēs – liels parāds, lēna izaugsme un augts bezdarba līmenis, vēsta BBC. Partijas līderis Marjano Rahoja (Mariano Rajoy) jau paziņojis, ka ir informēts par «sagaidāmā darba apjomu».

«Četrdesmit seši miljoni Spānijas iedzīvotāju ir gatavi uzsākt cīņu ar krīzi,» saviem atbalstītājiem klāstīja TP līderis, kura vadītā partija ieguvusi 44% balsu. Paredzēts, ka Spānijas Tautas partija ieņems 186 no 350 vietām valsts parlamenta apakšnamā.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ķīnas Komunistiskā partija piektdien atzīmē deviņdesmito gadskārtu, kopš tās pirmā kongresa 1921. gada, vēsta pasaules mediji.

Partijas deviņdesmitgade tiek aizvadīta ar plašām svinībām, koncertiem, deju uzvedumiem un patriotiskas filmas izrādīšanu, kuras laikā kinoteātros aizliegts demonstrēt ikdienišķos Holivudas grāvējus. Daudziem ierēdņiem filma ir jāskatās obligātā kārtā.

Tomēr Ķīnas komunistiskā partija korupcijas dēļ var zaudēt iedzīvotāju atbalstu un uzticību, atklājot deviņdesmitgadei veltītu svinīgo sēdi, pavēstīja valsts prezidents Hu Dziņtao.

Partija ir daudz sasniegusi, kopš tā nonāca pie varas 1949. gadā, bet tās locekļiem ir jābūt stingrākiem un nelokamākiem kā jebkad, klāstīja Ķīnas prezidents. «Mūsu deviņdesmit gadus ilgajā vēsturē mēs esam pieļāvuši kļūdas un smagas neveiksmes, tomēr partija ir spējusi izlabot kļūdas un tagad uzvaroši dodas uz priekšu,» pārliecināts Hu Dziņtao.

Kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka četras dienas līdz aģitācijas aizliegumam divi politiskie spēki ir pietuvojušies likumā noteiktajiem izdevumu apmēra ierobežojumiem – attiecīgi 93% un 90% no pieļaujamajiem tēriņiem par visu veidu reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem un labdarības pasākumu finansēšanu.

Saskaņā ar medijiem sniegto informāciju vēl divas partiju apvienības sasniegušas 77% un 73%, bet viena politiskā partija – 54%. Minēto priekšvēlēšanu izdevumu segšanai piecas partijas vai to apvienības izlietojušas mazāk par 12% no atļautā apmēra, bet trīs partijas vēl nav tērējušas līdzekļus.

1. Vienotība- 77,14%,

2. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,

3. Zatlera Reformu partija - 54,39%,

4. Kristīgi demokrātiskā savienība - 0,12%,

5. Šlesera Reformu partija LPP/LC - 93,55%,

6. Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs - 73,14%,

7. PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā - 8,39%,

Vienotības rosinājums likt tautas nobalsošanas finansēšanu atstāt pašu referenduma ierosinātāju ziņā ir drauds tautas balsij, teikts partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā.

Otrdien, 27. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»», ko sagatavojusi partija Vienotība. ZZS paziņojusi par to, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

«Ja atbalstīsim Vienotības priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Ukraiņu vēlmi atbalstīt Ukrainas virzību uz Eiropu nedrīkst ignorēt, savā Twitter kontā paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Ukraiņi ir skaidri norādījuši, ka vēlas redzēt Ukrainu uz Eiropas ceļa, un neviens to nedrīkst ignorēt,» uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka valstij priekšā ir garš «reformu ceļš».

Ukrainā svētdien aizvadītajās parlamenta vēlēšanās vadībā izvirzījusies premjerministra Arsēnija Jaceņuka partija Tautas fronte, liecina sākotnējie rezultāti pēc 30,27% biļetenu apkopošanas. Tautas fronte ieguvusi 21,7% balsu, bet prezidenta Petro Porošenko partija - Petro Porošenko Bloks - 21,59%.

Trešajā vietā ar 10,79% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija Samopomič (Pašpalīdzība), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs.

Valdis Zatlers, kura termiņš Valsts prezidenta amatā noslēdzās vakar, 8. jūlijā, šodien oficiāli paziņojis par jaunas partijas dibināšanu, pagaidām gan nenosaucot nevienu citu savas komandas dalībnieku.

Kā būtiskāko atšķirību no Vienotības īstenotās politikas jaundibināmās partijas principos V. Zatlers nosauca to, ka viņa veidotais politiskais spēks uzrunās visu tautību cilvēkus.

Zatlera Reformu partijas dibināšanas kongress paredzēts 23. jūlijā – dienā, kad notiks arī tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Jaundibināmā partija pašlaik aicina savās rindās potenciālos tās biedrus. V. Zatlers mediju pārstāvjus iepazīstināja ar partijas manifestu un desmit jaunā politiskā spēka pamatprincipiem. Starp šiem principiem ir vienādu spēles noteikumu visiem nodrošināšana, mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošana, tiesu varas neatkarības nodrošināšana. Tāpat nodokļiem jābūt saprotamiem un samērojamiem, bet konkurencei uzņēmējdarbībā – godīgai. Starp reformējamām nozarēm V. Zatlers minēja arī izglītību.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Es atgriežos, lai strādātu - tā pirms 13 gadiem paziņoja ekspremjers Andris Šķēle un sāka veidot Tautas partiju (TP). Par šā politiskā spēka darbību var teikt visu ko, taču nenoliedzami tajā laikā daudzi to uztvēra kā attiecīgā laika mesiju, kas nāks glābt valsti, nodorošinot pienācīgu pārstāvniecību Saeimā.

Ar šādu apziņu TP daudzi arī stājās, veidojot reģionālās nodaļas un nodrošinot uzvaras pašvaldību vēlēšanās. Protams, ne viens vien to darīja ar apziņu, ka šī partija tagad ir populāra un tāpēc tai vajadzētu pieslieties. Tomēr nevar noliegt, ka uz daudzu citu politisko spēku fona šī partija tika veidota pietiekami profesionāli, lai varētu noticēt, ka tā tiešām var nest pozitīvas izmaiņas valsts dzīvē. Gan spilgtu līderu, gan arī dārgu, vērienīgu reklāmu kampaņu rezultātā TP vairākkārt izdevās nodrošināt sev vēlētāju atbalstu, kas tai ļāva trīs reizes uzņemties valdības veidotāju lomu. Tomēr tieši TP gan dažu pēdējo gadu laikā, gan arī aizvadītās nedēļas nogalē bija tā, kas parādīja ļoti sliktas politikas piemēru, rīkojoties nevis kā partija, bet gan kā uz vienu vienīgu shēmošanu orientēta SIA, kuras dibinātāji izmisīgi cenšas glābt savu ādu. Kopš 2008. gada, kad TP tika piespriests samaksāt 1,03 milj. Ls kā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus, tās rīcība faktiski degradē jau tā vājo politisko partiju sistēmu.

Latvijas politiskā elite ir ļoti vāja un pliekana, bet 11.Saeima, salīdzinot ar iepriekšējiem sasaukumiem, - «pilnīgs vakars», intervijā sacīja ekspolitiķis, Tautas partijas dibinātājs, kādreizējais finanšu un veselības ministrs, bet patlaban Latvijā 27.vērtīgākās zemnieku saimniecības Delles īpašnieks Gundars Bērziņš.

«Saeima ir ļoti vāja un pliekana. Politikā nepieciešamas personības, bet Latvijas redzamākajiem politiķiem nav ne mērķu, ne kā. Lai ģenerētu veiksmi, jābūt iepriekšējai veiksmīgai pieredzei biznesā vai jebkurā citā jomā. Tikmēr pēdējos sasaukumos uz Saeimu nāk ļoti daudz neveiksminieku. Šīs Saeimas deputāti sākumā bija ļoti bailīgi, kā jau nonākuši svešā vietā, bet tagad ir tā, ka viņi nenieka nesaprot, bet viņiem «viss ir skaidrs», līdz ar to Saeimā patlaban ir «pilnīgs vakars»,» sacīja Bērziņš, akcentējot, ka viens izņēmums tomēr esot.

«Valdim Dombrovskim sokas tīri labi. Kopumā valdībai ir plusi - viņi visi tādi mierīgi, un tas ir pareizi, jo situācija ir sarežģīta - ja būtu asas kustības, tā būtu vēl sarežģītāka. Vienlaikus - nav uzdrīkstēšanās. Biju blakus Andrim Šķēlem 1995.gada krīzē. Toreiz nebija nekā - ne ārzemju naudas, ne jebkādas palīdzības, un bija nežēlīgi smagi. Visi kliedza, vaidēja, bet - «izvilkām» un sākās strauja attīstība. Tagad vairs nav interesanti, jo nav asuma. Agrāk bija kaut vai Ainārs Šlesers - vismaz atšķīrās ar kaut ko, viņam bija dinamika, drosme. Viņu varēja sist, bet viņš tik turpināja runāt,» sacīja Bērziņš.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus var rezumēt trīs teikumos.

Pirmais – pirmo reizi 25 gados vēlētāju aktivitāte ir lielāka par 50% (Latvijā tā bija viena no zemākajām – 34%).

Otrais – divas trešdaļas vietu jaunajā Parlamentā ieguva proeiropeiskās partijas.

Trešais – būtiski savu pārstāvniecību ir palielinājušas eiroskeptiskās, galēji labējās partijas, kā arī zaļie.

Par vēlētāju aktivitātes pieaugumu politiskie komentētāji spriež, ka tā panākta uz eiroskeptisko partiju atbalstītāju rēķina. No vienas puses, jāpriecājas, ka lielais vairums eiropiešu ir pietiekami racionāli un uzticīgi Eiropas vērtībām, lai atbalstītu proeiropeiskās partijas, no otras puses, būtu vieglprātīgi ignorēt pieaugošo atbalstu populistiskajām eiroskeptiskajām partijām, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir būtiski palielinājušas savu pārstāvniecību. Tā, piemēram. Francijā ar ļoti nelielu pārsvaru, bet tomēr uzvarēja Marina Lepēna, kas izcēlusies ar rasistiskiem un ksenofobiskiem vēstījumiem, Itālijā – Līga, kura antiimigrācijas lozungus padarīja par savas kampaņas stūrakmeni, Lielbritānijā – Brexit partija. Ungārijā ar būtisku pārsvaru uzvaru guva vadošā partija Fidešs, par kuras līderi un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers intervijā vācu laikrakstam Bild teica: «Ja ikviens uzvestos tik egoistiski un nacionālistiski kā Viktors Orbans, tad Eiropas Savienība vairs nepastāvētu.»