Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu, 20.septembrī topošajā apartamentu viesnīcā Carillon Aparthotel nosvinēti spāru svētki.

Jaunā viesnīca tiek būvēta, pilnībā rekonstruējot ēku Vecrīgā, Pils ielā 13. Jaunā viesnīca atradīsies pirmskara laika 6.stāvu mūra ēkā, kurā savulaik atradušies gan dzīvokļi, gan biroji.

Investīcijas viesnīcas izveidē veic AmberStone Group, AS meitas uzņēmums AmberStone Hotels, SIA, kura plānotais ieguldījums caur savu meitas uzņēmumu Carillon Apathotel, SIA būs vairāk nekā 12 miljonus eiro.

Ēkas kopējā platība pēc rekonstrukcijas būs vairāk nekā 5000 m2. Jaunās viesnīcas atvēršana paredzēta 2025. gada otrajā kvartālā. Tajā atradīsies 61 no jauna izbūvēts apartaments. Būs pieejami apartamenti gan ar skatu uz Doma baznīcu, katrā numurā būs ierīkota virtuve, tāpat vairākos numuros tiks izbūvētas terases.

Rīgas Filharmonijas projektēšana, lai pārbūvētu Kongresu namu, varētu tikt pabeigta divu gadu laikā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti" un KM ir parakstījušas līgumus, lai sāktu darbu pie Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Rīgas Filharmonijas projekta īstenošanai tiek izveidota Uzraudzības padome, kurā būs pārstāvētas projektā iesaistītās puses, tai skaitā filharmonijas nākotnes lietotāji: Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un Latvijas Koncertu pārstāvji.

Paredzēts, ka Uzraudzības padomē tiks izskatīti jautājumi, kas var ietekmēt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu - projektēšanas darbu izpildi, tai skaitā arī telpu programmu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Būvprojekts pirms būvatļaujas saņemšanas tiks saskaņots ar Uzraudzības padomi.

Metu konkursā “Gājēju un velosipēdistu tilts pāri Zundam un tā integrācija pilsētvidē” pirmo vietu ieguvis mets ar devīzi ABI DIVI, un tā autori – piegādātāju apvienība “SIA „MARK ARHITEKTI” un SIA „Inženieru birojs „Kurbada tilti””.

Otrā vieta piešķirta metam ar devīzi ZZUUNNDDSS, kura autori ir SIA „MADE arhitekti”, sadarbībā ar SIA „PROJEKTS 3” un Evu Abduļinu. Trešā vieta piešķirta metam ar devīzi ZUT 001, kuru izstrādāja SIA „LEVINS ARHITEKTI”. Savukārt veicināšanas godalgai nominēts mets ar devīzi PROTOTILTS, kura autori ir SIA “Alsins Architecture Latvija”, Sergejs Kopili un Andrejs Kopili.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim, tādēļ nākamais solis ir būvprojekta izstrāde atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam. Tāpat pašvaldība turpina darbu, lai tuvāko gadu laikā atjaunotu un labiekārtotu arī pārējo Zunda kanāla piegulošo teritoriju un infrastruktūru.

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Norisinājusies Rīgas 2.slimnīcas piebūves un esošās ēkas pārbūves Ģimnastikas ielā 1 metu konkursa devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksme, kurā par uzvarētāju atzīta SIA "OZOLA&BULA, arhitektu birojs", kas saņēma godalgu 14 000 eiro apjomā.

Kopējais konkursa godalgu fonds bija 30 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadalījumu. Ņemot vērā būtiskas atšķirības metu piedāvājuma funkcionālā risinājuma kvalitātē, žūrijas komisija nolēma trešo vietu nepiešķirt un godalgu fondu pārdalīt, attiecīgi piešķirot pirmo, otro vietu un trīs veicināšanas prēmijas.

• Pirmo vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra SIA "OZOLA & BULA, arhitektu birojs".

• Otro vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra piegādātāju apvienībai SIA "DR ARHITEKTI" un AS "Palast Architekts".

• Žūrijas komisija piešķīra trīs veicināšanas godalgas, katru 2000 eiro apmērā SIA "DUAL arhitekti", SIA "Lauder Architects" un SIA "AB3D".

Dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" arhitektūras metu konkursā uzvarējuši divi arhitektūras biroji no Latvijas - SIA "Mark Arhitekti" un SIA "PBR", informē Sporta pils teritorijas attīstītāja SIA "Estera Development" pārstāvji.

Par trim ēkām, kuru kopējā plānotā platība ir 33 250 kvadrātmetru, metu konkursā uzvarējusi "Mark Arhitekti". Šīs ēkas tiks būvētas trijos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Rīgai ir liels potenciāls 

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās...

Savukārt "PBR" priekšlikums atzīts par labāko divām ēkām ar kopējo plānoto apbūves platību 21 360 kvadrātmetru, kas tiks būvētas divos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Konkursa pirmajā kārtā saņemti 26 arhitektu biroju pieteikumi no vairākām valstīm, tostarp Latvijas, Igaunijas, Šveices, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas. Žūrijas komisija atlasīja sešus, žūrijas vērtējumā piemērotākos pretendentus, kuri tika aicināti piedalīties metu konkursa "Tērbatas dārzs" otrajā kārtā.

Metu konkursa mērķis bija iegūt arhitektoniski augstvērtīgus un kvalitatīvus risinājumus dzīvojamo ēku un jauktās apbūves fasādēm jaunajā pilsētas kvartālā "Tērbatas dārzs". Viens no konkursa kritērijiem bija nosacījums, ka "Tērbatas dārzs" piecām jaunbūvēm ir jāiekļaujas Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē un ainavā, ievērojot apkārtējās apbūves mērogu, kompozīcijas principus un konkrētās vietas pilsētbūvnieciskās struktūras likumsakarības.

Jau ziņots, ka "Estera Development" 2025.gada pirmajā ceturksnī plāno sākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 120 miljonus eiro.

Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas. Pirmās "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību plānots noslēgt 2026.gada nogalē. Ēkā paredzēti no vienistabas studio tipa līdz piecu istabu "penthous" dzīvokļiem ar jumta terasēm.

Dzīvojamajā kvartālā "Tērbatas dārzs" plānoti kopumā 800 dzīvokļu. Ēkās pirmie stāvi būs paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, savukārt Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā plānots atvērt arī lielveikalu.

Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt no 2026. līdz 2032.gadam.

"Estera Development" 2022.gadā no Igaunijas kompānijas "US Real Estate" iegādājās bijušās hokeja arēnas Rīgas Sporta pils teritoriju. Darījuma summa netika atklāta.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Arhitektu biroja "MADE arhitekti" veidotā "Pitraga pietura" nominēta "Jaunā Eiropas Bauhaus" balvai starp 50 finālistiem, kas atlasīti no vairāk nekā 530 pieteikumiem no visas Eiropas, informē biroja pārstāvji.

Ziemeļkurzemes piejūrā atrodamā kafejnīca nominēta kategorijā "Atgūt piederības sajūtu" ("Regaining a sense of belonging").

"Pitraga pietura" ir kafejnīca, kas 2023.gadā izveidota Pitraga zivju kūpināšanas fabrikas caurlaides ēkā.

FOTO: Vieta pasaka priekšā 

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga...

Kopā konkursā tiks pasniegtas 20 balvas, divas no tām noteiks skatītāju balsojums.

Projekta autori ir "MADE arhitekti", kuri saņēmuši vairākas nacionālā līmeņa arhitektūras balvas tieši par sociāli iekļaujošu un ilgtspējīgu arhitektūru. Vairāki viņu darbi ir arī nominēti Eiropas Savienības balvai mūsdienu arhitektūrā "Mies van der Rohe Award".

"Jaunais Eiropas Bauhaus" ir vides, ekonomikas un kultūras stratēģiskā iniciatīva, kas savieno dizainu, ilgtspēju, pieejamību un investīcijas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.

Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā, kas notiks "Jaunais Eiropas Bauhaus" otrā festivāla laikā no 2024.gada 9.aprīļa līdz 14.aprīlim Briselē.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Angern 5.jūnijā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, uzsāka būvniecības fāzi jaunam daudzdzīvokļu māju kvartālam Muuna Mārupē, kuram atrašanās vietas dēļ dots simbolisks apzīmējums “Mārupes klusais centrs”.

Muuna kvartāls būs 3,5ha liels, kas tiks būvēts piecās kārtās, kopumā izveidojot 150 vienas līdz četru istabu A energoefektivitātes klases dzīvokļus un 10 rindu mājas, projektā investējot 30 miljonus eiro.

Projekta nosaukuma nozīmē gan mēness, gan “mans”, vienlaikus tas ir arī sievietes vārds japāņu valodā, kura nozīme ir “skaistums” un “miers”. Sanskritā šis vārds apzīmē Lielā Lāča zvaigznāju. Tāpēc katrai ēku kārtai dots arī savs zvaigznāja nosaukums. Projekta pirmajai kārtai dots vārds LYRA.

Pirmajā kārtā plānots uzbūvēt 41 dzīvokļus un tos plānots ekspluatācijā nodot 2025.gada pavasarī.

Arhitektu biroja RUUME arhitekti projektētajiem mājokļiem būs Latvijas arhitektūrai raksturīgie slīpie jumti, dažādu tekstūru un krāsu fasādes, kas radīs “mazās Amsterdamas” noskaņas, ļoti plašs – 2,5 hektārus liels zaļais iekšpagalms, kā arī komerctelpas. Arhitektu biroja RUUME arhitekti piedāvātais risinājums tika izvēlēts īpašā konkursa kārtībā, kurā piedalījās 15 arhitektu biroji.

SIA "Estera Development", Sporta pils teritorijas attīstītājs, 2025. gada pirmajā ceturksnī plāno uzsākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā.

Projekta ietvaros tiks investēti vairāk nekā 120 miljoni eiro, lai izveidotu modernu dzīvojamo kvartālu, piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai. Kopš oktobra vidus uzsākta dzīvokļu rezervācija.

“Estera Development” 2022. gada maijā agrākās Rīgas Sporta pils teritoriju iegādājās no tās iepriekšējā īpašnieka. Jaunais attīstītājs paredz šo vietu pārveidot par modernu dzīvojamo kvartālu “Tērbatas dārzs”, kas papildinās Rīgas pilsētvidi ar 800 jauniem dzīvokļiem un komerctelpām. Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas, kurās pirmie stāvi paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem. Turklāt vienā no kvartāla stūriem, Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, plānots atvērt lielveikalu, nodrošinot ērtu infrastruktūru iedzīvotājiem. Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt pa posmiem, laikā no 2026. līdz 2032. gadam.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Šī gada 12. septembrī Lietuvas Ugunsdrošības asociācija NGSA kopā ar Igaunijas un Latvijas kolēģiem organizē ceturto ugunsdrošības tehnoloģiju forumu – Baltic Fire Forum 2024. Šajā konferencē-izstādē tiks demonstrēti ugunsgrēku novēršanas nodrošināšanas līdzekļi, kā arī ugunsgrēku ierobežošanas un dzēšanas sistēmu jaunumi, un arī tiks apspriestas gan tehnoloģiskās inovācijas, gan labākā prakse aizsardzības sistēmu projektēšanā, ekspluatācijā, testēšanā un uzturēšanā.

Ugunsdrošības eksperts Martīns Matulevičius stāsta, ka foruma mērķis ir pulcināt ugunsdrošības profesionāļu kopienu lielākajā ugunsdrošības jomai veltītajā pasākumā Baltija, kurā piedalīsies gan profesionāli ugunsdzēsēji, gan ugunsdrošības inženierijas speciālisti. "Šis būs pasākums, kurā ugunsdrošības projektētāji uzzinās par problēmām, ar kurām saskaras ugunsdzēsēji viņu projektētajās ēkās. Kādas jaunas tehnoloģijas tiek izmantotas, lai ātri un efektīvi dzēstu ugunsgrēkus. Tas būs arī pasākums, kurā ugunsdzēsēji glābēji uzzinās par tehniskajiem līdzekļiem, ko izmanto ugunsgrēka izplatīšanās ēkā ierobežošanai, par jaunākajām sistēmām, ko izmanto ugunsgrēka lokalizēšanai, kā arī par to, kā tās var izmantot glābšanas darbu laikā."

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums CEWOOD tieši Latvijas svētku nedēļā atklājis jaunās rūpnīcas galvenās ražošanas līniju. Ražotnes celtniecībā un iekārtās tiek investēti 25 miljoni eiro, taču turpinās darbs pie attīstības, jaunām telpām un iekārtām.

Jaunatklātā galvenā ražošanas līnija ļaus trīskāršot ražošanas kapacitāti no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā, kas tiek eksportētas un izmantotas griestu, sienu gala apdarei, kā arī akustiskajiem risinājumiem visā pasaulē.

“Lepojamies ar savām saknēm un ticam nākotnei, savam novadam un produktam, tāpēc nešauboties izlēmām investēt jaunā rūpnīcas būvniecībā, tieši īpašnieku dzimtajā Alūksnes novadā,” patriotiski uzsver Ingars Ūdris, CEWOOD uzņēmuma vadītājs. “Mūsu lielais mērķis - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Galvenajā ražotnes cehā uzstādīta šobrīd modernākā plātņu ražošanas iekārta pasaulē, kuras vērtība ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Darbinieki jauno līniju lepni nosaukuši par “Maksi”, atvasinot vārdu no “maksimums”, kas spilgti raksturo gan kopējos mērķus, gan kvalitātes latiņu ražotajam. Šobrīd noris aktīvs darbs testējot iekārtu, kalibrējot, turklāt, piedaloties iekārtas ražotājam, norisinās darbinieku apmācība, lai viņi jau no pirmās dienas spētu strādāt ar tik augsta līmeņa ražošanas iekārtu”.

Latvijā dibinātais nekustamo īpašumu attīstītājs ANGERN piesaistījis no Swedbank 2,95 miljonus eiro sava pirmā projekta - daudzdzīvokļu ēku projekta ar nosaukumu MUUNA – pirmās kārtas celtniecībai.

Projekts tiek attīstīts Mārupes centrā, Gaujas un Ventas ielu rajonā ar kopējo platību 3,35 ha un lielu zaļo ārtelpu 2,5ha.

ANGERN valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars norāda: “ANGERN ir vietējā kapitāla uzņēmums, kurā apvienojusies pieredzējusi komanda, kas daudzdzīvokļu māju būvniecībā ir darbojusies vairāk nekā desmit gadus. Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu, ANGERN visus savus objektus būvē pašu spēkiem, ko veic būvfirma ANGERN BAU. Šāda pieeja palīdz kontrolēt būvdarbu kvalitāti un termiņus, kā arī radīt dzīves telpu, kas būvēta Ziemeļeiropas tradīcijās un ilgi kalpos tās īpašniekam. Esam priecīgi, ka arī Swedbank ANGERN plānos saredz lielu potenciālu un sniedz atbalstu nekustamo īpašumu projektu attīstībai.”

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Aprīļa izskaņā noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” otrās kārtas jeb B ēkas būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, ēka ir oficiāli nodota ekspluatācijā.

Būvdarbu pabeigšana un ēkas atvēršana nozīmē, ka ir pilnā apmērā īstenots kompleksa attīstītāja – Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” – pirmais projekts Latvijā, kura investīcijas pārsniedz 65 miljonus eiro.

"Otrās “Verde” kārtas būvniecības finalizēšana ir ļoti svarīgs notikums visiem kompleksa attīstīšanā iesaistītajiem, tostarp mūsu obligāciju turētājiem un investoriem. Veiksmīgi pārņemot B ēkas būvniecību mūsu rokās, esam pierādījuši, ka spējam efektīvi paveikt visu paši. Mēs zinām, ko darām, un to pierādām ar rezultātiem. Tāpēc turpināsim A-klases biroju kompleksu attīstīšanu nākotnē ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā," komentē Mindaugas Liaudanskas, “Capitalica Asset Management" vadītājs.

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Nosvinēti Satekles Biznesa centra spāru svētki, informē uzņēmums Linstow Baltic.

Apjomīgo piecu savstarpēji saistīto ēku biroju kompleksu ar kopējo platību 12 000 m² attīsta viens no Baltijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Linstow Baltic. Tā celtniecību veic būvuzņēmums Bukoteks, un kompleksa atklāšana ir plānota jau 2025. gada vasarā.

“Spāru svētki ir simbolisks atskaites punkts gan attīstītājam, gan būvniekiem, jo celtniecības darbi ir sasnieguši augstāko ēkas punktu, un darbi var ieiet noslēguma fāzē. Esam patiesi gandarīti, ka būvdarbi šobrīd norit atbilstoši plānam, un jau nākamajā gadā jaunais biroju komplekss tiks pabeigts,” skaidro Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds, uzsverot: “Redzot jaunā kompleksa aprises ne tikai projektā, bet arī dabā, esam patiesi gandarīti, ka Satekles Biznesa centrs organiski iederas Rīgas centra pilsētvidē. Tas atkārtoti apstiprina, ka mūsu konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā – paplašinot tirdzniecības centru Origo, realizējot biznesa centru Origo One un attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu – pēdējā desmitgadē ir būtiski veicinājuši apkārtnes transformāciju, stiprinot to kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

Nekustamo īpašumu attīstītājs Invego investēs 75 miljonu eiro jaunā dzīvojamā rajonā Vītolu ielā, netālu no Rīgas centra, Sarkandaugavā.

Jaunajā projektā būs 360 mājokļi, un pirmās kārtas dzīvokļi tagad ir pieejami rezervācijām. Pirmās divas ēkas būs gatavas dzīvošanai jau 2026.gada vasarā.

Saskaņā ar pieredzējušās "RUUME arhitekti" komandas vīziju, jauno projektu veidos astoņas septiņstāvu daudzdzīvokļu ēkas, kuras ieskaus parks ar vairākiem iekšpagalmiem un daudzām rotaļu un sporta zonām. "Jaunais dzīvojamais komplekss atrodas ļoti izdevīgā vietā. Blakus ir viss dzīvei nepieciešamais - bērnudārzi, skolas, veikali un plašs sabiedriskā transporta tīkls. Vien īsa brauciena attālumā no pilsētas centra "Vītolu parks" būs kā mierpilna, zaļa oāze dzīvīgās galvaspilsētas vidū,” komentē Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).