Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Degvielas cenas pēdējā laikā ir kritušās, un, visticamāk, maijā varētu sagaidīt to nelielu samazināšanos, prognozē SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš gan uzsver, ka patlaban var novērot pietiekami plašu cenu amplitūdu dažādās uzpildes stacijās, kuru cenu politika vairāk, šķiet, ir pakārtota pieprasījuma izmaiņām un servisa līmenim. Tādēļ, pasekojot cenām un pamainot paradumus, braucējiem pastāv iespējas uzpildīt savu automašīnu bāku tvertnes ar ekonomiju.

Statoil pārstāvis Arturs Eglītis informēja, ka pēdējās nedēļas laikā degvielas cenas nav mainījušās. Patlaban Statoil raksturīgās degvielas cenas mazumtirdzniecībā 95. markas benzīnam ir 0,959 lati, 98. markas benzīnam – 0,989 lati un dīzeļdegvielai – 0,909 lati.

Neste DUS 95. markas benzīns maksā 0,937 lati, 98. markas benzīns – 0,967 lati, bet dīzeļdegviela – 0,877 lati.

Samazinoties naftas cenai, arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās samazināta degvielas cena.

Turpinoties naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās un samazinoties LVL/USD valūtas kursam, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia samazinājis benzīna cenu par vienu santīmu litrā un dīzeļdegvielas cenu - par diviem santīmiem litrā. Patlaban 95. miles markas benzīns maksā 0,949 lati par litru, 98. miles degviela - 0,979 lati par litru, bet D miles dīzeļdegviela – 0,919 lati par litru.

Arī Neste Oil samazinājusi degvielas cenas, un vidējā degvielas mazumtirdzniecības cena Neste Oil DUS uz šo brīdi ir 95. markas benzīnam – 0,938 lati par litru, 98. markas benzīnam – 0,968 lati par litru, bet dīzeļdegvielai – 0,92 lati par litru.

Ceturtdien paredzēts izsolē pārdot maksātnespējīgajai SIA Nett piederošu nekustamo īpašumu - viesu namu Rakari Salacgrīvas novadā, liecina maksātnespējas administratores Ievas Brokas paziņojums.

Izsole notiks plkst.11 Blaumaņa ielā 5a-28, Rīgā.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 2,541 hektāra platībā, uz kura atrodas viesnīcas ēka ar kopējo platību 945,7 kvadrātmetri, tehniskā ēka ar kopējo platību 73,3 kvadrātmetri un astoņas kempinga mājiņas, katra 87,8 kvadrātmetru platībā. Tāpat kā lietu kopība tiks pārdota kustamā manta, kas atrodas objektā.

Īpašuma pārdošanas cena ir 417 900 lati, kas sastāv no nekustamā īpašuma summas 332 400 lati un kustamas mantas summas 85 500 lati. 20,46% no nosolītās cenas atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" prasībām tiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Latvijas start-up Infinite Software izstrādājis ekonomiskās stratēģijas spēli Merc, ko piedāvā angļu un krievu valodā. Pašlaik spēle, kas izmantota par pamatu Merc izstrādei, lejupielādēta aptuveni 30 tūkstošus reizes, turklāt vislabāk to novērtējuši Vācijā un Krievijā, Db.lv stāstīja jaunuzņēmuma dibinātājs Jevģēnijs Latiševs.

Spēle Merc radīta, attīstot citu Infinite Software ekonomisko stratēģiju - Trader's Way, kas ir maksas spēle, kuras lejupielāžu skaits pārsniedzis 30 tūkstošus reižu. Merc pamatdoma ir tirgošanas ar precēm, to pirkšana un pārdošana visizdevīgākajos apstākļos, ko ietekmē gan pats spēlētājs, gan viņa oponenti. Spēles izstrādātāji Merc salīdzina ar šahu, kuru spēlējot ir jādomā vairāki gājieni uz priekšu. Uzvar tas, kuram izdevies gūt lielāko peļņu vai kura īpašumā ir iespaidīgākais preču klāsts.

Atšķirībā no tādām spēlēm kā, piemēram, ārkārtīgu popularitāti guvušie Angry Birds, Merc mērķauditorija ir cilvēki ar ekonomikas izglītību vai zināšanām, ekonomisko fakultāšu studenti vai ekonomikas interesenti un stratēģiju mīļi, stāsa spēles izstrādātāji. J. Latiševs norāda, ka «ideja spēlēt domājot un domāt spēlējot ir mūsdienīga», tādēļ potenciāli varētu šķist pievilcīga visiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.

Latvijā alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 miljonu litru apjomā 50 miljonu latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, tai skaitā, biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 miljonu kilogramu gadā 60 - 70 miljonu latu vērtībā.

CSP norāda, ka 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 miljonus litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 miljonu litru 54,2 miljonu latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 miljoni litru. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražoti 128,3 miljoni litru. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 miljons litrs alus 257,4 miljonu latu vērtībā.

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni. 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā – 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem).

Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1.janvāra un no 2013. gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro (70 latiem) līdz 114 eiro (80 latiem).

Rīgas centra jauno dzīvokļu cenas šī gada trešajā ceturksnī attiecībā pret iepriekšējā gada trešo ceturksni bija palielinājušās par 13,4%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļu tirgus apskatā.

Jauno dzīvokļu cenas novembrī nav nozīmīgi mainījušās. Savukārt šā gada trešajā ceturksnī Rīgas centrā jauno dzīvokļu, tai skaitā arī pilnībā renovēto ēku, kvadrātmetra vidējā cena salīdzinājumā ar gada otro ceturksni bija augusi par 2% un bija 2500 eiro (1750 lati). Attiecībā pret iepriekšējā gada trešo ceturksni tā bija palielinājusies par 13,4%.

Vecrīgā un tās tuvumā esošo jauno projektu, arī pilnībā renovēto ēku, dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena trešajā ceturksnī sasniedza 4200 eiro (2940 lati), un bija par 1,2% augstāka nekā otrajā ceturksnī un par 9,3% augstāka nekā pirms gada.

Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu vidējā cena šā gada jūlijā-septembrī bija 1330 eiro (931 lats) par kvadrātmetru, par 0,8% pārsniedzot otrā ceturkšņa un par 13,3% 2012.gada trešā ceturkšņa vidējo cenu.

Arī pēc Saeimas pieņemtajām izmaiņām darbaspēka nodokļos Latvijas ģimenes maksās visvairāk Baltijā, secinājuši Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti.

Trešdien Saeima ir paredzējusi apstiprināt nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā.

No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā, neapšaubāmi, lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem, uzsver eksperti. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga - šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir 19,2 lati par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau 27,84 lati mēnesī. Savukārt, papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs 1,92 lati mēnesī.

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirs 49,9 tūkstošus latu šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai, šodien lēma Ministru kabinets.

Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10,2 tūkstoši latu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 lati, Līvānu novada pašvaldībai – 1801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22,75 tūkstoši latu, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6844 lati.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Baltijas valstu galvaspilsētās tuvāko divu trīs gadu laikā gaidāms mājokļu cenu pieaugums. Īpaši tas ir attiecināms uz luksusa klases mājokļiem, pēc kuriem ir pieaugošs pieprasījums, - Starptautiskās nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku federācijas (FIABCI) 5. Eiropas kongresa diskusijā prognozēja Baltijas valstīs strādājošo nekustamā īpašuma kompāniju eksperti.

Visdārgākie luksusa klases īpašumi ir prognozējami Rīgā un Jūrmalā, jo šādu īpašumu tirgus attīstās un pēc tiem ir liels pieprasījums no ārvalstnieku puses. Attiecībā uz Tallinu un Viļņu prognozes ir pieticīgākas, jo šajās pilsētās luksusa klases īpašumu vēl ir pārāk maz.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāja Dekarta Property valdes loceklis Deniss Kims prognozēja, ka jau pēc gada dārgāko luksusa klases īpašumu cena Rīgā vai Jūrmalā var sasniegt 10 tūkst. eiro (7000 latu) par kvadrātmetru, jo jau šogad dārgākais īpašums Rīgā ir pārdots par 8000 eiro (5600 lati) kvadrātmetrā.

Trešdien plkst.13 par 5,97 miljonu eiro sākumcenu sākusies elektroniskā izsole viesnīcai «Europa Royale Rīga» bijušajā Benjamiņa namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Viesnīcas īpašnieks ir SIA «Europa Group», bet nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā notiek Lietuvas «Swedbank» labā. Nekustamo īpašumu veido zemesgabals uz kura atrodas viena četrstāvu ēka un viena divstāvu ēka. SIA «Europa Group» noteikts aizliegums bez Lietuvas bankas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Aizlieguma pamats ir 2004.gada 14.oktobra ķīlas/hipotēkas/ieķīlājuma līgums. Uz viesnīcas ēku ir nostiprināta pirmā hipotēka ar aizdevuma pamatsummu 4 194 553,26 lati.

Ar hipotēku nodrošinātā prasījuma maksimālais apmērs ir 5 872 374,56 lati jeb 8 355 636,22 eiro. Savukārt 2007.gada 17.aprīlī veikti grozījumi hipotēkas līgumā - aizdevuma summa palielināta par 1 333 632,72 latiem un noteikta 5 528 185,98 lati.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu, un arodbiedrība rīkos piketu pie Saeimas ēkas 24.oktobrī, norāda LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu 2014.gadā un divos turpmākajos budžeta gados, LIZDA rīkos pedagogu, augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas no plkst.8.30 līdz 10. Plānots, ka tajā varētu piedalīties 2000 cilvēku.

Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2023. gada oktobrī Latvijā piedzima vēl mazāk bērnu nekā 2022. gada oktobrī. 2023. gada oktobrī Latvijā bija reģistrēti 1158 jaundzimušie, bet gadu iepriekš oktobrī - 1219 jaundzimušie.

Savukārt 2021. gada oktobrī tika reģistrēti 1388 jaundzimušie. 2021. gada pirmajos desmit mēnešos tika reģistrēti 14,7 tūkstoši jaundzimušo, 2022. gada pirmajos desmit mēnešos - 13,8 tūkstoši jaundzimušo (par 6,3% mazāk), bet šī gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēti 12,0 tūkstoši jaundzimušo jeb par 13,1 % mazāk nekā 2022. gadā.

Dzimstība Latvijā šogad samazinājās katastrofāli. Turklāt 2023. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo bija gandrīz par piekto daļu (par 18,5%) mazāk nekā pirms diviem gadiem. Ņemot vērā to, ka šogad no augusta līdz pat novembrim (par decembri dati vēl nav publiskoti) Latvijā bija mazāks maternitātes pabalstu saņēmēju skaits nekā 2022. gadā (VSAA dati), tad tas neļauj būt optimistiem par stāvokļa uzlabošanos tuvākajā laikā, jo maternitātes pabalstu saņem topošās māmiņas un māmiņas pēc dzemdībām.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Minimālā mēneša darba alga Latvijā no 2014. gada 1. janvāra būs 225 lati (320 eiro), kas ir par 12,5% jeb 25 latiem vairāk nekā pašlaik.

To noteikusi valdība, otrdien izskatot informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamgad.

25 latu pieaugums ir lielākais no Labklājibas ministrijas (LM) ziņojumā piedāvatajiem variantiem. Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 lati, un tās apmērs nav mainīts kopš 2011. gada. Jāpiebilst, ka minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Iepriekš nevienlīdzības mazināšanai 2014. gadā tika rosināts arī palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošām personām un piemērot diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu. Valdība vienojusies par pasākumiem lemt, skatot nākamā gada budžetu.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valde ir apstiprinājusi AS Nagļi valsts kapitāla daļu privatizācijas un pārdošanas noteikumus.

AS Nagļi pamatkapitāls ir 513,8 tūkstoši lati. Valsts kapitāla daļa AS Nagļi ir 14,69 % no sabiedrības pamatkapitāla jeb 75,5 tūkstoši akciju, no tām - 7,08% jeb 36 382 akcijas ir valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas.

Saskaņā ar Komerclikumu un uzņēmuma statūtiem pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir AS Nagļi akcionāriem. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lati, bet pārdošanas cena noteikta 1,96 lati. Akciju paketes pārdošanas cena - 147 966,28 lati.

Ja akcionāri nepiesakās uz akciju iegādi, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona. Informācija par izsoli tiks publiskota oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, laikrakstos Rēzeknes Vēstis un Dienas Bizness, ka arī PA mājaslapā.

No ministriem lielākā alga novembrī bijusi ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), bet mazāko saņēmusi veselības ministre Ingrīda Circene (V), liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Pavļuta un Kozlovska alga par darbu novembrī bija 1237 lati, bet Circene saņēma 1160 latus.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) novembrī algā saņēma 1169 latus, satiksmes ministrs Anrijs Matīss - 1177 latus, bet kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNk) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) - 1180 latus. Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai izmaksāti 1189 lati, savukārt tieslietu ministram Jānim Bordānam - 1199 lati.

Dažiem ministriem atalgojums bija arī virs 1200 latiem - aizsardzības ministrs Artis Pabriks par novembri saņēma 1218 latus, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) - 1221 latu.

Trešdienas, 22.maija, Latloto 5 no 35 izlozē uzminēti pieci skaitļi. Laimīgā kvīts par 126 latiem, spēlējot sistēmu 10, iegādāta 21.maijā internetā, informē Latloto.

Sistēmas spēle dod iespēju Latloto 5 no 35 spēlētājam nosvītrot nevis 5, bet 6, 7, 8, 9 vai 10 skaitļus vienā spēles lauciņā un piedalīties izlozē ar visām piecu skaitļu kombinācijām, ko veidos šie skaitļi. 22.maija izlozes laimējušajā kvītī, saskaņā ar Latloto 5 no 35 Sistēmas spēles noteikumiem, kopējā laimesta summa ir 52 496,24 lati, tas ir – 51 766,74 lati par uzminētiem 5 skaitļiem, 442,50 lati par 25 četriniekiem un 287 lati par 100 trijniekiem.

Latloto 5 no 35 izlozes notiek katru trešdienu un sestdienu LTV1. SIA Latvijas Loto organizē loterijas Latloto 5 no 35, Viking Lotto, Eurojackpot, SuperBingo, Keno ar divām papildspēlēm Džokers un Džokers 7, un astoņas momentloterijas.