Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, šodien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas, sacīja Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.

Ja neveiksies sarunās ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, trešdien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Jau šonedēļ LIZDA vadībai iecerēta steidzama tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), tāpat šonedēļ tā tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, bet nākamnedēļ - ar Saeimas frakcijām. LIZDA valde 4.septembrī sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pārrunātu sarunu rezultātu.

Ja šīs sarunas nenesīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī. Mikiško sacīja, ka Latvijas izglītības vadītāju asociācija paudusi gatavību atbalstīt LIZDA tās aktivitātēs.

Streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,2 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.

Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz vakardienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

Izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) 19.septembrī rīkos pedagogu streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr Vanaga atgādina, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku. Kā norāda LIZDA vadītāja, streika procedūra tiks pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.

Papildus LIZDA gaida izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) rakstisku apliecinājumu trešdienas sēdē paustajam, ka valdība varētu lemt, ka nākamā gada budžeta projektā ir jāparedz arodbiedrības prasītie risinājumi.

Vanaga atzīmē, ka turpmākās izlīgšanas komisijas sarunas var norisināties tikai ar Ministru prezidentu Krišjāņa Kariņa un Finanšu ministrijas klātbūtni, jo Muižniecei nav lēmumu pieņemšanas mandāta jautājumos ar lielu fiskālo ietekmi.

Pieprasot papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde nolēmusi īstenot pirmo no «piespiešanas mehānismiem», vienojoties par pedagogu piketu, kurš pie Saeimas ēkas notiks 11.decembra rītā.

Kā pastāstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, pikets paredzēts nākamā gada budžeta projekta pirmā lasījuma laikā. Pedagogi pie Saeimas nama pulcēsies pirms plkst.9. Piketā pedagogi turpinās uzstāt uz papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.

LIZDA paredz, ka uz piketu varētu ierasties aptuveni 2000 pedagogu no visiem Latvijas reģioniem.

Par nākamajiem soļiem LIZDA lems, balstoties uz piketa rezultātiem.

Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Latvija nevar būt lētā darbaspēka valsts un gaidīt, ka šādos apstākļos visi vienkārši te paliks strādāt un nedosies prom, šorīt LNT sacīja jaunais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Baldzēns pēc stāšanās amatā vēlas vairot arodbiedrību dalībnieku skaitu. Viņš uzsvēra, ka arī pašiem strādājošajiem būtu jāsaprot, ka ar spēcīgu arodbiedrību palīdzību ir iespējams uzlabot darba apstākļus.

Taujāts, kā LBAS sokas ar darbu privātā sektora uzņēmumos un ar jauniešu piesaisti, Baldzēns paziņoja, ka zināmi panākumi esot arī šajās jomās, piemēram, LBAS privātajā sektorā esot izcīnījusi nodokļu atvieglojumus ēdināšanai uzņēmumos. Arī jauniešus arodbiedrībām izdodoties piesaistīt gana sekmīgi, taču problēma esot tā, ka daudzi no viņiem pametot valsti, piemēram, 40% medmāsu pēc skolas uzreiz aizbraucot uz citām valstīm.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Neskatoties uz izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) aicinājumu sagaidīt maija beigas, pirms rīkot akcijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien nolēma tik ilgi negaidīt un rīkot protesta akciju jau 12.maijā.

Kā pastāstīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs, balsojumā piedalījās 39 LIZDA biedri, no kuriem 38 balsoja par un viens - pret. Par protesta formu arodbiedrībai vēl jāvienojas.

Grigorjevs arī uzsvēra, ka akcijas mērķis būs paust atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem iegūt nozarei papildu finansējumu, nevis vērsties pret ministriju vai pašu Druvieti.

«Akcijas mērķis būs veidot sava veida spiedienu valdībai, lai tad, kad ministrija prasīs papildu finansējumu, netiktu saņemts atteikums,» sacīja Grigorjevs.

Jau vēstīts, ka LIZDA valdībai pārmet tās pasīvo rīcību saistībā ar jaunā pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa izstrādi.

Pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Bāzes mēnešalgas principu piemēro valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātājiem. LIZDA aicināja likumā noteikt, ka principu piemēro arī pedagogiem, lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika pildīšanu.

Arodbiedrības priekšlikums apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vanaga atzinīgi novērtēja, ka politikas veidotāji konceptuāli piekrituši piedāvātajam.

Vēl nepieciešams aprēķināt fiskālo ietekmi un vienoties par to, kurš likums būtu jālabo.

LIZDA sagaida, ka vienošanās tiks fiksēta arī juridiski - likumprojektā par nākamā gada budžetu vai valdības lēmumā -, lai izvairītos no pārpratumiem.

Pedagogu algu pieaugumam nākamgad novirzīs 30 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka no 2025.gada 1.janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Bijušais premjerministrs, tagadējais Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts, ka šogad pedagogu algu palielināšanai finansējumu ir iespējams atrast.

Politiķis intervijā Latvijas Radio atzina, ka sākotnēji bijusi noruna, ka puse finansējuma pedagogu algu palielināšanai nāks no skolu tīkla sakārtošanas, bet pusi «pieliks klāt» valdība. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu gan jāvienojas par skaidriem izglītības nozares reformas uzdevumiem, gan jāatrod nauda.

Pēc viņa teiktā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājai Ingai Vanagai ir taisnība, ka no 1.septembra līdz jaunajam gadam nepieciešamie līdzekļi «nemaz nav tik lieli». Viņaprāt, «piespiežoties» tos kaut kā varētu atrast.

«Naudas nekad nav tik daudz, cik vajag - ne katram ģimenē, ne valsts budžetā,» pauda Kučinskis, piebilstot, ka tāpēc kādam ir jāpiekāpjas un nauda kaut kur jāatrod.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā darba grupa agrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8.klases.

Kā informēja ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece Inta Stīpniece, šis ir viens no trīs apspriestajiem priekšlikumiem.

Otrs priekšlikums ir saglabāt esošo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu. Savukārt trešajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to sākt arī gadu vēlāk.

Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma tikai kontekstā ar ministrijas sāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības stiprināšanas nozīmība.

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Rīgas dome otrdien, 24. novembrī, nolēma no pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem samaksāt darba algu Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem un darbiniekiem, kuri 27. novembrī piedalīsies vienas dienas brīdinājuma streikā, informē Rīgas dome.

Par darba samaksas saglabāšanu nobalsoja 45 deputāti, bet astoņi deputāti, kuri pārstāv Nacionālo apvienību un partiju Vienotība nebalsoja.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzrunājot Rīgas domes deputātus, norādīja, ka streikotāji prasa pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli un aicina nākamajam gadam rezervētos 9 miljonus eiro izlietot, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī mazo izglītības iestāžu (izglītojamo skaits ir līdz 100) pedagogiem un nepieļautu darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem, respektīvi, nedrīkst samazināt esošās algas daļai pedagogu, lai paaugstinātu atalgojumu citiem. Tāpat arodbiedrība prasa palielināt finansējumu zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksai. Arodbiedrības līdere atzinīgi novērtēja pašvaldības ieguldījumu izglītībā un sportā.

No kopējā 7,65 miljardu eiro lielā 2016. gada valsts budžeta izdevumu portfeļa 1,41 miljards eiro jeb gandrīz piektdaļa tiks izlietota investīcijām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī kopumā šī un nākamā gadu griezumā plānotais investīciju apjoms ir stipri līdzīgs (salīdzinot tas pat varētu sarukt par apmēram 3%), skatot katru funkcionālo kategoriju atsevišķi, izmaiņas ir vērā ņemamas. Ievērojamākais samazinājums ir sociālai aizsardzībai, kur tiks investēts par 8,21 miljonu eiro jeb 88,8% mazāk nekā šogad. Līdzīgi ir ar vides aizsardzību, kur šī gada investīcijas ir par 84,3% lielākas, sasniedzot 127,53 miljonus eiro. Viena no retajām ministrijām, kas DB varēja paskaidrot FM uzrādītās acīmredzamās izmaiņas,– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – norāda, ka samazinājums saistīts ar faktu, ka 2015. gadā noslēdzas ES fondu plānošanas periods 2007.–2013. gadam, bet finansējums ES fondu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai jaunajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam vēl netiek atspoguļots resoru budžetos. Līdz ar to, visdrīzāk, investīciju apjoms pieaugs. Vēršoties pēc papildu skaidrojuma pie Ekonomikas ministrijas, tās pārstāve rakstiski atbildēja, ka «diemžēl mani kolēģi nemācēja teikt, kādas pozīcijas šajās sadaļās saskaitītas. EM programmās nav šādu summu, līdz ar to nevaram sniegt skaidrojumu par tām».

Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1.septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra - 9,04 eiro, savukārt no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1.septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šī gada četriem mēnešiem nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Tāpat līdztekus algu paaugstinājumam valdībā tiks virzītas kvalitātes prasības, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, lai turpinātu saņemt mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.