Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.
Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.
Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.
Kariņš atzīmēja, ka līdz šim pamatā ministrijas koncentrējušās uz jaunas budžeta naudas pārdali, mazāk - uz ietaupījumu meklēšanu. Pēc viņa vārdiem, alternatīvas ir tikai divas - celt nodokļus vai valstij vairāk aizņemties, bet šos variantus Kariņš vērtēja kā ekonomikai nevēlamus. Valdība gan arī iepriekš ir mēģinājusi meklēt ietaupījumus ministriju budžetos, taču nereti tas beidzies ar ministriju paziņojumiem, ka to budžetos būtiskus ietaupījumus neesot iespējams rast.
Savukārt runājot par citu aktualitāti - banku darbu, kam arī pievērusies valdošā koalīcija, Kariņš atkārtoti pauda pozīciju, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē tautsaimniecību un mājsaimniecības, tostarp Latvijā esot augstākās aizņēmumu un zemākās depozītu likmes Eiropas Savienībā.
Pēc politiķa vārdiem, valdības mērķis nav ieviest tieši jaunu maksājumu bankām, bet gan panākt to, lai tās labāk pilda savus uzdevumus. Bankām būtu jāpārskata sava politika un jāpazemina aizdevuma procentus, lai tie būtu samērojami ar tiem, kādus maksā valdība, pauda Kariņš un atzina, ka "mēs tagad apspriežam solidaritātes nodokli".
Kā ziņots, Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm, pavēstīja premjera birojā. Ministru prezidents 2023.gada budžeta pieņemšanas procesā uzsvēra, ka līdz ar nepieciešamo pārmaiņu īstenošanu veselības un izglītības nozarēs tiks pārskatīti visu ministriju izdevumi, lai rastu papildu finansējumu valdības deklarācijā un tiesību aktos pausto apņemšanos īstenošanai šajās nozarēs.
"Šobrīd ir pieņemts šī gada valsts budžets. Gan veselības ministre, gan izglītības un zinātnes ministre ir apņēmušās īstenot būtiskas pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības jomā, lai abas sistēmas kļūtu efektīvākas un spētu nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem, proti, ir plānota slimnīcu līmeņošana un skolu tīkla sakārtošana," uzsvēra Kariņš.
"Lai rastu papildu finansējumu abām šīm prioritārajām nozarēm, esmu uzdevis visām ministrijām pārskatīt budžeta izpildes procesā prognozēto izdevumu ekonomiju, Finanšu ministrijai apkopot informāciju un iesniegt valdībā ziņojumu par papildu finansējuma pārdali 2023.gadā veselības un izglītības nozarei," norādīja premjers.
Ministru prezidenta rezolūcija paredz nozaru ministrijām līdz 26.maijam sagatavot informāciju par 2023.gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju un par uzdevumu izpildi iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023.gadā un turpmākos gados. Tāpat rezolūcijā noteikts pārskatīt piešķirto finansējumu 2023.gadā, lai veselības un izglītības nozarēm nodrošinātu finansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu valdības deklarācijā un tiesību aktos paustās apņemšanās.
Savukārt Finanšu ministrijai informatīvais ziņojums par papildu finansējuma pārdali veselības aprūpes un izglītības nozarēm jāsagatavo līdz 16.jūnijam.
Jau ziņots, ka veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri ir apņēmības pilni protestēt un pievienoties skolotāju protesta gājienam aprīlī. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece iepriekš norādīja, ka trūcīgais finansējums pacientu aprūpei un zālēm, kā arī paredzētais niecīgais darba samaksas palielinājums no 1.aprīļa neko nemainīs veselības aprūpes nozarē, kas jau 30 gadus nesaņem pienācīgu finansējumu.
Ārstniecības personu vidējā darba samaksa no 2023.gada 1.aprīļa tiks palielināta par 120 eiro (bruto). Līdz ar to vidējā darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,1%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - par 10,1%, bet jaunākajam personālam - par 16,1%. Savukārt nozares darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas - atbalsta personālam -, vidējā darba samaksa tiks paaugstināta par 22,76 eiro.
Tāpat jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku. LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus.
Ņemot vērā, ka iepriekš pieteiktais streiks nenotika, jo politiķi tomēr piedāvāja pedagogiem vienošanos, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas, vai nē. Streiks gan varētu nenotikt, ja politiķi atkal pēdējā brīdī piedāvās kādus risinājumus, jo šādā gadījumā zūd tiesiskais pamats streika rīkošanai.
