Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Brazīlijā izcēlušies vardarbīgi protesti pēc tam, kad valsts izsolē pārdevusi dziļjūras naftas atradņu apgūšanas tiesības konsorcijam, kuru veido nacionālā naftas kompānija Petrobras kopā ar Shell, Total un diviem Ķīnas uzņēmumiem.

Protestētāji Brazīlijas valdību apsūdz dabas resursu izpārdošanā ārzemniekiem. Demonstrācijas, kuras organizēja naftas apstrādes un ieguves nozares arodbiedrību pārstāvji, izvērtās sadursmēs ar likumsargiem, kuru laikā pieci cilvēki guvuši ievainojumus.

Vairāk nekā 200 cilvēku pulcējās pie viesnīcas Riodežaneiro, kurā atradās naftas kompāniju pārstāvji, lai pārrunātu darījumu. Protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju, kas centās tos izklīdināt, izmantojot asaru gāzi un gumijas lodes.

Saskaņā ar panākto darījumu 40% konsorcijā piederēs Brazīlijas naftas kompānijai Petrobras, 20% Shell un Total katrai, bet pa 10% ķīniešu kompānijām CNPC un CNOOC.

Protesti skolotāju atbalstam Brazīlijā izvērtušies vardarbīgi, kad valsts pilsētās Riodežaneiro un Sanpaulu protestētāji iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem.

Abu pilsētu ielās pirmdien izgāja desmitiem tūkstošu demonstrantu, kas atbalstīja skolotāju vēlmi panākt algu palielināšanu. Iestājoties tumsai, izcēlās sadursmes. Vardarbīgi noskaņotie demonstranti likumsargus apmētāja ar degmaisījuma pudelēm, bet policija atbildēja ar asaru gāzi, vēsta BBC.

Sadursmēs ar policiju piedalījās galvenokārt anarhisti, kas ielauzās Riodežaneiro municipalitātes ēkā, demolēja bankas un centās uzlauzt bankomātus. Atsevišķas banku filiāles tika aizdedzinātas.

Brazīlijas skolotāji cenšas panākt algu palielināšanu jau divus mēnešus. Saskaņā ar protestu organizatoru aplēsēm skolotāju atbalsta demonstrācijās piedalījās 50 tūkstoši cilvēku, kas lielākoties bija noskaņoti miermīlīgi. Varasiestādes gan protestētāju skaitu lēš mazāku – aptuveni desmit tūkstošu apmērā.

Vairāk nekā miljons cilvēku ceturtdien izgāja Francijas ielās, lai protestētu pret pensiju reformu, un Parīzē starp demonstrantiem un policiju izcēlās sadursmes.

Streiku dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, nedarbojās skolas un lielas daļa civildienesta.

Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka pret prezidenta Emanuela Makrona virzīto plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu ceturtdien protestējuši 1,2 miljoni cilvēku, no kuriem 80 000 piedalījās protesta akcijā Parīzē.

Savukārt galēji kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT paziņojusi, ka visā Francijā protestos piedalījušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet galvaspilsētā - 400 000.

Nākamie protesti plānoti 31.janvārī.

Parīzes Bastīlijas rajonā daži demonstranti apmētāja policistus ar pudelēm, atkritumu urnām un dūmu svecēm, bet kārtības sargi nekārtību cēlāju izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.