Izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

To intervijā saka juridisko zinātņu doktors, Biznesa augstskolas Turība docents un AS Latvijas Gāze (LG) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.

Nesen ir iznākusi grāmata Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, esat viens no tās zinātniskajiem līdzautoriem. Kā tiesiskā paļāvība ietekmē uzņēmējdarbību?

Zināšanas un izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jāzina, kā sevi juridiski pasargāt. Un tas būtu jādara jau laicīgi – kad vēl tikai gaisā virmo idejas par jaunu regulējumu, iestāžu prakses maiņu u.tml, bet vēl pirms ir noticis potenciālais tiesiskās paļāvības aizskārums. Varbūt skan teorētiski, bet atbilstošām zināšanām par tiesisko paļāvību ir milzīga nozīme, lai pasargātu savu biznesu, savu peļņu un savu īpašumu. Tomēr tas, ko es redzu gan kā akadēmiķis, kurš doktorantūras ietvaros padziļināti pētījis tiesisko paļāvību, gan arī kā juridiskais praktiķis, nereti tiesiskās paļāvības princips tiek piesaukts bez juridiska seguma. Tiesiskā paļāvība jau ir kļuvusi par tādu kā modes lietu jeb «zīmolu», uz kuru katra sevi cienoša persona, gadījumā, ja viņu negatīvi ietekmē kādas likumdošanas izmaiņas, mēģina atsaukties, paziņojot, ka tās tiesiskā paļāvība ir aizskarta. Iespējams, tādēļ rodas arī situācijas, ka gadījumos, kuros tiesiskā paļāvība tik tiešām būtu jāaizsargā, neviens vairs tam uzmanību nepievērš, līdzīgi kā, piemēram, LG tirgus atvēršanas laikā. Ja simts reizes kāds sauks, ka deg, deg, taču tie būs viltus izsaukumi, nākamajā reizē, kad patiešām degs, tad vairs neviens dzēst neskries.

Šodienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vērtējams ļoti negatīvi, portālam komentēja SIA «ExpressCredit» valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš.

«Pirmkārt, šādiem priekšlikumiem nebūtu jābūt FM kompetencē. Ministrijai jārūpējas par valsts finanšu sistēmu, nevis atsevišķu nozaru dziļi specifisku jautājumu komentēšanu un vēl priekšlikumu sniegšanu. Otrkārt, vai FM veikusi makroekonomisko analīzi, kādas sekas atstās šādi ierobežojumi? Vai ir veikta analīze, cik daudz personu šāds lēmums ietekmēs, kā tas ietekmēs finanšu sistēmu, kāds būs nodokļu negatīvais efekts un multiplikatora efekti? Cik daudz darba vietas tiks zaudētas u.tml.,» retoriski vaicā nozares pārstāvis.

Treškārt, pēc viņa domām, vēlme ierobežot nozari pēc būtības ir nepareiza. Ja pastāv kādas problēmas nozarē, tad būtu jāizpēta, kas ir šīs problēmas. «Kādas tieši problēmas mēs risināsim, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs sasniegt tikai 215 eiro? Kādas tieši problēmas mēs atrisināsim, ja aizdevumu varēs pagarināt tieši tikai 2 reizes. Kādai personai 215 eiro varētu būt ekvivalents personas mēneša ienākumiem, turpretim, citam tas būs 5 vai 10% no mēneša ienākumiem. Vai ir racionāli šādi limitēt aizdevuma summu?,» vaicā ExpressCredit valdes loceklis.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Līga Uzkalne, Vestabalt nekustamie īpašumi valdes locekle:

«Vēlu Latvijai izaugsmi ilgtermiņā, lēmumus, kas pieņemti ar ilgtermiņa redzējumu un skaidru vīziju, kurp ejam. Lai no valdības uz valdību ik reizi kardināli nemainītos uzstādījumi un redzējums. Lai ir tiesiskā paļāvība un skaidrība par nodokļu, juridisko un tiesisko vidi, kurā strādājam. Lai politiķi gribētu iedziļināties problēmjautājumos un tos risināt pēc būtības un nepieņemt lēmumus, vadoties no politiskajiem uzstādījumiem.Latvijai vēlu arī labestību un līdzcietību starp cilvēkiem. Lai Latvija būtu tik pārtikusi un perspektīva, ka arī visgaišākie prāti paliktu dzimtenē un viņiem būtu te iespējas izmantot intelektuālo un darba potenciālu. Ir patiesi bēdīgi redzēt, kā aizbrauc tie, kas šeit skolojušies un to vietā brauc darba spēks no mazattīstītajām valstīm. Mūsu dzimtā latvietība ir ieaudzināta, mūs šeit tur dziļas saknes un arī es savos bērnos audzinu apziņu, ka viņu dzimtene ir Latvija. Vēlētos, lai Latvijā ir tāda vide, ka cilvēkiem gribētos šeit būt un kaut ko skaistu radīt. Priecātos, ja mēs iemācītos un gribētu vairāk sadarboties, jo tajā ir liels spēks. Vēlēt labu pat konkurentam, jo veselīga konkurence ir laba augsne attīstībai. Lai mums izdodas kļūt bagātākiem, nevis otru iznīcinot, bet strādājot pēc principa 1+1=3. Ja kaut ko darīt, tad no sirds. Degt par ideju, iesāktu projektu. Nepadoties un neapstāties grūtību priekšā. Savukārt sev es jaunajā gadā vēlētu apjaust, ka nav visu laiku jāstrādā, jārikšo un jādarbojas, lai justos piepildīta. Vēlos iemācīties gūt baudu, esot klusumā, lai, cik biedējošs tas sākotnēji varētu šķist. Vēlos atrast vairāk laiku sev un uzlādēties tieši ar vientulības enerģiju, lai pēc tam spētu iedvesmot, vadīt uzņēmumu un dot mīlestību savai ģimenei. Šis gads ir bijis intensīvāks, izaicinošāks, enerģiju un smadzeņu kapacitāti ļoti prasošs, ir sākti vairāki jauni projekti un tagad gaidot svētkus gribas sajust mieru. Kaut uz brīdi. Lai svētīgi un gaiši Jums svētki!».

Nosakot 37 nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms vairs nebūs darbināms, no nodokļa labumiem nāksies šķirties vismaz trešdaļai šādā režīmā strādājošajiem; domā par īpašu biznesa uzsācēju likumprojektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir valdības sēdes rezultāts – izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuros uzskatīs tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Socnodoklis būs jāmaksā

Valdības sēdē bez karstām debatēm tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN maksātāja darbinieku jau 2017. gadā. 2018. gadā tas sasniegtu 100% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu, tad arī tiek piedāvāts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 5% tiem MUN maksātājem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, bet ceturtajā darbības gadā šī nodokļa maksātājam būs 8% pašlaik paredzēto 12% vietā.

Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemērām, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi, norāda FM.

Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju, - kā ģimenes ar bērniem, bērni, t.sk. bērni ar īpašām vajadzībām, pieaugušie ar īpašām vajadzībām, audžuģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušās personas un citu vajadzību nodrošināšanai.

Ikgadējās normatīvu izmaiņas uzjunda jautājumu par tiesisko paļāvību Latvijā, jo darbība ilgtermiņā vairs nav plānojama; bieži vien jaunas normas tiek ieviestas, kaut arī esošās nemaz pilnā bardzības apmērā netiek piemērotas

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Dienas Biznesu rīkotā apaļā galda diskusija zinātniskās konferences «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā» priekšvakarā.

Nenoliedzami, ka jautājums par tiesisko paļāvību vienmēr ir bijis aktuāls, taču tas ir jāskata kopā ar tiesisko drošību un stabilitāti. Normatīvu jaunrade, kas apdraud tiesisko paļāvību, bieži vien tiek motivēta ar tiesisko drošību, tomēr tiesību eksperti uzskata, ka daudz biežāk tas notiek, parlamentāriešiem atsaucoties uz sabiedrības vēlmi pēc bargākiem sodiem, un tiek izmantota savas atpazīstamības un reitingu uzskrūvēšanai, nevis reālai vajadzībai. Tiesisko paļāvību daudz vairāk grauj sasteigti, nepārdomāti priekšlikumi un to piemērošanu kontrolējošo iestāžu prakses maiņa, pat bez jebkādiem normatīvu grozījumiem.

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts savas darbības laikā ir atstājuši tik milzīgu netīro trauku kaudzi, ka pašreizējā valdība ar to acīmredzami netiek galā

Pieņemot Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru oficiālais, normatīvajos aktos iekļautais uzdevums ir ierobežot atjaunojamo energoresursu pārsubsidāciju, valdība ir pieņēmusi ekonomiski un tiesiski visai absurdu, pilnībā politisku lēmumu. Uz to viņus, iespējams, mudināja izmisums un ideju trūkums, kādā veidā risināt gadiem ilgi ielaisto problēmu ar nosaukumu «atjaunojamie energoresursi».

Tāpat politiķus noteikti spieda energointensīviem rūpnieciskajiem ražotājiem gadiem dotie solījumi samazināt elektroenerģijas cenu, jo cik ilgi tad var «karināt uz ausīm makaronus» par it kā nepieciešamo skaņošanu ar Eiropas Komisiju? Kaut kad uzņēmēji prasa rīcību un, tā kā izpildīt savus solījumus no budžeta līdzekļiem ministri tomēr nebija gatavi, nācās sameklēt vainīgos, kam «piegriezt skābekli», lai parādītu, ka notiek aktīva darbība. Taču patiesībā šīs darbības ir bezgala haotiskas un necaurskatāmas un tām pievērst uzmanību ir vērts arī citu nozaru uzņēmējiem, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamiem energoresursiem, jo šodien cietēja ir šī tautsaimniecības nozare, bet rītdien pēc analoģijas tā var būt cita.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) kopīgi veidotajā pētījumā par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā tika secināts, ka, neskatoties uz virkni uzņēmējdarbības vides trūkumu, puse no aptaujātajiem investoriem plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt savu investīciju apjomu.

To apstiprina arī mazumtirgotāja RIMI šī gada sākumā paustais paziņojums – uzņēmums plāno investēt 75 miljonus eiro loģistikas centra būvniecībā Latvijā, būtiski paplašinot esošo loģistikas centru Rīgā, A.Deglava ielā. Savukārt Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA nākamā gada augustā plāno atklāt veikalu Latvijā, tā izveidē investējot aptuveni 60 miljonus eiro. Lai šīs vērienīgās investoru ieceres īstenotos, ir nepieciešama prognozējama uzņemējdarbības vide, kas sevī ietver paredzamu nodokļu politiku un mērķtiecīgu valsts attīstības stratēģiju.

Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā publiskoja Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu, kurā paredzētas virkne būtisku nodokļu izmaiņu. Nedomāju, ka jebkādi bukmeikeri, astrologi vai zīlnieki šobrīd spēj prognozēt, kad un kā šis piedāvātās nodokļu politikas pamatnostādnes rezultēsies likumu redakcijās un trijos lasījumos Saeimā izskatītos likumu grozījumos.

Elektrības izmaksu jeb, precīzāk sakot, OIK jautājums pēdējā laikā ir sakūlis lielas putas, un raganu medības notiek ne pa jokam.

Viens gānās uz otru, un īpaši dīvaini izskatās, ka šajās gānīšanās sacīkstēs iesaistās politiķi, kas paši savulaik ir pieņēmuši lēmumus, kuru sekas mēs šodien izjūtam. Iespējams, kādam šķiet, ka politiskā spēka maiņa padara par nebijušiem iepriekš paša sastrādāto un neviens vairs neatceras, kurš nemaz ne tik senā pagātnē izsniedza visvairāk OIK atļauju un kura laikā valsts energouzņēmums tika pie treknajiem jaudas maksājumiem, par kuru atcelšanu tika lemts tikai šogad. Jebkurā gadījumā troksnis šobrīd ir sacelts liels, un kopējā juceklī divdomīgā situācijā ir nonācis pat Valsts prezidents. Ekonomikas ministrs vienu dienu no amata atkāpjas, bet otrā dienā tajā tomēr paliek, valsts energokompānijas meitasuzņēmumā ripo galvas, un dažs lielrūpnieks par tematu OIK ir gatavs tik gari un plaši izteikties, ka apjoma ziņā jau varētu izkonkurēt Augusta Deglava Rīgu.