Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) kopīgi veidotajā pētījumā par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā tika secināts, ka, neskatoties uz virkni uzņēmējdarbības vides trūkumu, puse no aptaujātajiem investoriem plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt savu investīciju apjomu.
To apstiprina arī mazumtirgotāja RIMI šī gada sākumā paustais paziņojums – uzņēmums plāno investēt 75 miljonus eiro loģistikas centra būvniecībā Latvijā, būtiski paplašinot esošo loģistikas centru Rīgā, A.Deglava ielā. Savukārt Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA nākamā gada augustā plāno atklāt veikalu Latvijā, tā izveidē investējot aptuveni 60 miljonus eiro. Lai šīs vērienīgās investoru ieceres īstenotos, ir nepieciešama prognozējama uzņemējdarbības vide, kas sevī ietver paredzamu nodokļu politiku un mērķtiecīgu valsts attīstības stratēģiju.
Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā publiskoja Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu, kurā paredzētas virkne būtisku nodokļu izmaiņu. Nedomāju, ka jebkādi bukmeikeri, astrologi vai zīlnieki šobrīd spēj prognozēt, kad un kā šis piedāvātās nodokļu politikas pamatnostādnes rezultēsies likumu redakcijās un trijos lasījumos Saeimā izskatītos likumu grozījumos.
Tomēr, ja ir vēlme Latvijā redzēt jaunus investorus vai noturēt vismaz esošos, kā arī motivēt tos turpmāk šeit investēt, būtu svarīgi informēt, ka līdz jaunajai nodokļu sistēmai, kura, iespējams, būs daudz labāka un ar efektīvākiem, mērķētākiem nodokļu atbalsta mehāniskiem, uzņēmēji var pilnībā paļauties uz esošajām nodokļu normām. Investoriem un uzņēmējiem ir likumīga, pamatota un saprātīga tiesiskā paļāvība uz to, ka brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par investīciju veikšanu, var rēķināties ar pašlaik spēkā esošo regulējumu. Tikpat svarīga ir pārliecība, ka valsts no savas puses pēkšņi nemainīs spēles noteikumus konkrētiem investīciju projektiem, neatkarīgi no tā, vai runājam par piešķirto Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi, kas nodrošināta par veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, vai UIN nodokļa atvieglojumu pētniecībai un attīstībai.
Svarīgi atcerēties, ka, pat pastāvot iespējamam ekonomiskam pamatojumam un sagaidāmam sabiedrības ieguvumam, jebkādas nodokļu atbalsta atvieglojumu vai ierobežošanas pasākumu izmaiņas ir īstenojamas tikai nākotnē. Tās nav piemērojamas ar atpakaļejošu spēku vai, atrunājoties ar iesākto darbu pie jaunām nodokļu pamatnostādnēm, šādus lēmumus mēģinot atlikt.
Iepriekšējos gados lielākā daļa būtisku nodokļu izmaiņu tika virzītas steidzamības kārtā divos lasījumos un skatītas kopējā budžeta paketē. Varbūt arī šogad tiks īstenota ierastā praksē, tomēr gribas uzsvērt, ka, neskatoties uz jebkādām iespējamām nodokļu izmaiņām tuvākā vai tālākā nākotnē, uzņēmējiem ir jāstrādā un jāplāno sava darbība šodien un rītdien.
Darbs pie jaunajām nodokļu pamatnostādnēm ir svarīgs un jācer, ka tā rezultātā nonāksim arī līdz reāliem likuma grozījumiem. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka uzņēmēji un ārvalstu investori, plānojot savu darbību, balstās un veic aprēķinus, pamatojoties uz esošo nodokļu sistēmu un nodokļu politikas stabilitāti. Viņi rēķinās ar regulējumu attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem un paļaujas, ka var droši plānot savas investīcijas, balstoties uz likumīgi izdotu tiesību normu pastāvību un uz tiesībām, ko šīs normas piešķir.
