Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu kā saskarni starp lietotāju un banku, stāsta Kaspersky Lab eksperti.

Kad to komentē bankas, kas ir piekritušas sadarboties ar Facebook, vai pats Facebook, ideja izklausās diezgan pievilcīgi, tad Jūsu Facebook Messenger kontaktpersonu vidū būs ar mākslīgo intelektu apveltīts tērzēšanas robots, kas atbildēs uz jautājumiem, piemēram, kāds ir mana konta atlikums vai kādi ir mani neapstiprinātie darījumi, kā arī sūtīs brīdinājumus par krāpšanu un informāciju par darījumiem. Šie ir jautājumi, uz kuriem bankas atbild visai bieži, un tērzēšanas robots, kas uz tiem atbild atbalsta dienesta vietā, var ietaupīt laiku Jums un daudz naudas bankai.

Piemēram, American Express jau ir tērzēšanas robots Facebook Messenger, kas darbojas tieši tādā veidā. Un Facebook notiek pārrunas ar vairākām bankām, piemēram, JP Morgan Chase, Wells Fargo, Citigroup, U. S. Bancorp un citām, lai izveidotu vairāk šādu partnerību. Varbūt Facebook var pat iet tālāk un mēģināt izveidot PayPal līdzīgu digitālo finanšu pakalpojumu, kas balstās uz kādas bankas platformu. Tas jau dažās valstīs ir ieviesis naudas pārskaitījumus starp lietotājiem, izmantojot Messenger.

Pasaules populārākā sociālā tīkla akciju cenas kāpums neapstājas

Pēc tam, kad pagājušonedēļ Facebook viegli spēja pārspēt Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa peļņas un apgrozījuma prognozes, atsevišķi analītiķi ir pārliecināti, ka sociālā tīkla akcijas vērtība ir ceļā uz 100 ASV dolāru atzīmes iekarošanu.

Jāatgādina, ka Facebook atklāja, ka tā peļņa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vairāk nekā dubultojusies – līdz 791 miljonam ASV dolāru, bet apgrozījums audzis par 61% – līdz 2,91 miljardam ASV dolāru (Facebook apgrozījums analītiķu prognozes pārspēj jau deviņus ceturkšņus pēc kārtas). Reaģējot uz šādiem darbības rezultātiem, Facebook akcijas vērtība pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 9% – līdz 75 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst arī, ka Facebook akcija gada skatījumā ir bijusi viens no visveiksmīgākajiem ieguldījumiem – tās vērtība 12 mēnešu periodā ir pieaugusi par 123%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma Facebook akcijas vērtība ir palielinājusies jau par 176%.

Facebook akcija bijusi viena no visveiksmīgākajām investīcijām

Arī septembrī savu uzvaras gājienu turpina Facebook akcija, kuras cena kopš gada sākuma ir palielinājusies jau par 44% – līdz 77,9 ASV dolāru atzīmei. Līdz ar akcijas cenas pieaugumu ievērojami palielinājusies arī kompānijas vērtība, kura pēc kapitalizācijas šonedēļ pirmo reizi pārsniegusi apaļo 200 miljardu ASV dolāru slieksni. Tādējādi Facebook šobrīd kļuvusi par 22. lielāko pasaules kompāniju aiz Verizon Communications, bet pirms Toyota Motor. Tāpat Facebook kļuvusi vērtīgāka nekā, piemēram, tāda slavena kompānija kā Coca-Cola.

Jāatgādina, ka Facebook 23. jūlijā atklāja – tā peļņa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vairāk nekā dubultojusies – līdz 791 miljonam ASV dolāru, bet apgrozījums audzis par 61% – līdz 2,91 miljardam ASV dolāru (Facebook apgrozījums analītiķu prognozes pārspēj jau deviņus ceturkšņus pēc kārtas). Sevišķi liela analītiķu sajūsma sekoja pēc tam, kad kompānija atklāja, ka šobrīd jau 62% no Facebook reklāmas ieņēmumiem veidojušas reklāmas mobilajās platformās (viedtālruņos, planšetdatoros), kur sākotnēji tika saredzēta potenciālā Facebook neveiksme (kā izrādījās, pesimistiskās aplēses nepiepildījās). Jāpiebilst, ka Facebook pastāvīgo lietotāju skaits aptver jau aptuveni piekto daļu pasaules iedzīvotāju. Tiek arī lēsts, ka šā gada kopējais Facebook apgrozījums būs 12,2 miljardi ASV dolāru. Rezultātā Facebook akcija kopš pieminētā 23. jūlija pieaugusi jau par 9,3, kamēr ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības pieaugums šajā laika posmā ir bijis krietni vien lēzenāks – par 0,8%.

Sociālais tīkls Facebook paziņojis par nozīmīgiem uzlabojumiem reklāmu un lapu pārskatāmībā.

Plašākas informācijas sniegšana cilvēkiem par ikvienu organizāciju un to izvietotajām reklāmām palielinās reklāmdevēju atbildību, kā arī palīdzēs samazināt to ļaunprātīgu izmantošanu Facebook platformā, skaidro sociālais tīkls.

Tagad lietotāji varēs aplūkot dažādu Facebook lapu reklāmas Facebook, Instagram, Messenger platformās, kā arī partneru vietnēs, pat tad, ja tās netiek rādītas tieši konkrētajam lietotājam. Autorizējoties Facebook platformā, būs iespējams apmeklēt jebkuru lapu un atlasīt «Informāciju un Reklāmas» (Info and Ads). Šajā sadaļā lietotāji varēs redzēt izveidotās reklāmas ziņas, kā arī būs iespējams atzīmēt aizdomīgas reklāmas, izvēloties norādīto iespēju «Ziņot par reklāmu» (Report ad).

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Facebook un Httpool izziņo stratēģiskās partnerības uzsākšanu Balkānu reģionā - Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā un Slovēnijā, informē Httpool pārstāvji.

Tādējādi Facebook uzsver vēlmi būt tuvāk savam klientam - gan aģentūrām, gan vietējiem uzņēmumiem - un veidot ilgtermiņa sadarbību, lai nodrošinātu iespēju gan viņiem sasniegt lielāku auditoriju, gan arī vēl precīzāk un veiksmīgāk veidot jēgpilnas sarunas.

Httpool ir zināms arī Latvijā kā vienīgais oficiālais LinkedIn un Twitter reklāmu partneris, taču grupas uzņēmums tagad būs arī Facebook oficiālais reklāmas pārdošanas partneris Balkānu reģionā. Šajās valstīs Httpool grupa nodrošinās atbalstu un zināšanas mārketinga stratēģijas veidošanai visās Facebook platformās - Facebook, Instagram, Facebook Messenger un Whatsapp. Tādējādi Httpool izmantos citās platformās uzkrātās zināšanas par veiksmīgām kampaņām un realizēs tās arī Facebook platformās.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Sociālā tīkla uzņēmuma «Facebook» vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Kongresa augšpalātas Senāta locekļiem, bet noraidīja aicinājumus sadalīt «Facebook» vairākos uzņēmumos.

Zakerberga vizīte notika laikā, kad «Facebook» saskaras ar daudzām regulēšanas un juridiskām problēmām tādos jautājumos kā konkurence, digitālais privātums, cenzūra un atklātība politiskās reklāmās.

«Facebook» preses sekretārs sacīja, ka sarunas daļēji fokusējās uz interneta regulējumu nākotnē.

Demokrātu senators Marks Vorners, kurš ir viens no vadošajiem ASV likumdevējiem digitālās drošības jomā, lika saprast, ka Zakerbergs tika lielā mērā uzklausīts.

Republikāņu senators Džošs Holijs, kurš ir izteikts «Facebook» kritizētājs, sacīja, ka viņš arī pēc «vaļsirdīgas sarunas» ar Zakerbergu vēl ir nobažījies.

«Es viņu izaicināju izdarīt divas lietas, lai parādītu, ka FB ir nopietna attieksme pret objektivitāti, privātumu & konkurenci. 1) Pārdot «WhatsApp» & «Instagram»; 2) Pakļauties neatkarīgam, trešās puses veiktam auditam cenzūras jomā,» tvītoja Holijs. «Viņš pateica «nē» abiem [priekšlikumiem].»

Vismaz 11 miljoni cilvēku izdzēsuši savus profilus sociālajā tīklā Facebook, tādējādi reaģējot uz bažām par ASV specdienestu veiktajām novērošanām internetā.

«Virtuālās pašnāvības» izdarījuši deviņi miljoni Facebook lietotāju ASV un divi miljoni Lielbritānijā, liecina pētījums, kas publicēts žurnālā Cyberpsychology, Behaviour and Social Networking.

ASV specdienestu veiktās novērošanas internetā, kuras plašākai sabiedrībai kļuva zināmas pēc tam, kad informāciju par tām atklāja Edvards Snoudens, bijis raksturīgākais iemesls cilvēku aiziešanai no Facebook. «Tādu gadījumu dēļ, kā masu medijos plaši atspoguļotā ASV dienestu veiktā novērošana internetā, cilvēki kļūst aizvien piesardzīgāki jautājumos par privātumu tiešsaistē,» norādījusi minētā žurnāla redaktore Brenda Vaiderholda.

Sociālais tīkls Facebook ir atzinīgi novērtējis Latvijas lidsabiedrības airBaltic inovatīvo pieeju, izmantojot Facebook Attribution sociālo mediju reklāmu analizēšanas rīku, kas palīdzējis izstrādāt mērķtiecīgas kampaņas un labāk izprast klientu rīcību un vajadzības. airBaltic izmantoja Facebook Attribution iegūto informāciju, lai radītu mērķtiecīgas lidojumu reklāmas Facebook, kā rezultātā lidojumu rezervācijas no Facebook pieaugušas par 5,4 reizēm.

«Šoreiz mēs spērām soli uz priekšu, izmantojot sociālā medija Facebook platformu, ko mūsu klienti izmanto visbiežāk. Mēs apzināmies, ka mērķtiecīgas aktivitātes sociālajos tīklos ietekmē komercdarbības rezultātus un klientu apmierinātību, tādēļ esam gatavi izmantot inovācijas, ko piedāvā Facebook,» skaidro airBaltic mārketinga viceprezidente Elīna Prāve.

airBaltic kopā ar aģentūru Mediabrands Digital izstrādāja stratēģiju, kas bija balstīta uz individualizētām airBaltic lidojumu reklāmām Facebook, lai izprastu klientu vēlmes, vajadzības un uzvedību. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti Facebook rīki: dinamiskās reklāmas (Dynamic adverts) un to novērtēšana (Measurement). Atkārtota, mērķauditorijai adresēta reklāma sniedz iespēju lidsabiedrībām reklamēt konkrētus maršrutus un datumus cilvēkiem, kuri ir tos iepriekš aplūkojuši, bet nav veikuši rezervāciju. Šis formāts dod klientiem iespēju ātri, ērti veikt rezervāciju un pievienot papildu pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai viņi veic pārlūkošanu datorā vai mobilajā ierīcē.

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Cilvēki, kuri nelieto sociālo tīklu Facebook, ir laimīgāki, atklājies jaunā dāņu zinātnieku pētījumā.

Zinātnieki nedēļas garumā aptaujāja 1095 Facebook lietotājus, no kuriem puse atteicās no sociālā tīkla izmantošanas.

«Puse dalībnieku turpināja lietot Facebook, kā ierasts, tā bija mūsu kontroles grupa. Savukārt pārējie nedēļu nelietoja Facebook,» norāda Laimes izpētes institūta vadītājs Meiks Vikings.

Pēc nedēļas tika veikta jauna aptauja. Noskaidrojās, ka Facebook nelietojušo cilvēku vidējie apmierinātības rādītāji paaugstinājušies par 5%. Otra grupa uzrādīja pavisam niecīgas izmaiņas.

«Es biju pārsteigts, cik lielā mērā viena grupa kļuva apmierinātāka ar dzīvi,» teica Vikings.

Facebook nelietojusī grupa izjuta mazāk stresa un vairāk «dzīvoja šajā brīdī», teikts pētījumā.

ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Džeroms Pauels paziņojis, ka sociālo mediju kompānijas «Facebook» veidotā kriptovalūta «Libra» rada «daudzas nopietnas bažas», tostarp potenciālus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas saistāmi ar plašo platformas lietotāju bāzi.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sēdē Pauels sacīja, ka centrālajā bankā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē «Libra». Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā par «Facebook» plāniem notikusi sanāksme Finanšu stabilitātes uzraudzības padomē, kuras dalībnieki ir augstākā ranga finanšu regulatorus no valdības institūcijām.

«Lai gan projekta atbalstītāji norāda uz iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai, tostarp labāku finanšu pieejamību klientiem, «Libra» rada daudz nopietnu bažu par privātumu, naudas atmazgāšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti,» atzina ASV centrālās bankas vadītājs, uzsverot, ka šīs bažas ir rūpīgi un publiski jāizvērtē pirms notiek tālāka virzība.

Sociālais tīkls Facebook atklāj, kādus datus tas apkopo par lietotājiem. Un daudziem var nepatikt tas, ko viņi redz, ziņo BBC.

Iespēja iestatījumos ar nosaukumu «Off-Facebook Activity» parādīs visas lietotnes un vietnes, kas sūta informāciju par jums sociālajam tīklam Facebook, kas pēc tam tiek izmantots, lai efektīvāk atlasītu reklāmas. Lietotājs varēs iztīrīt savu digitālo vēsturi un nepieļaut šādu izsekošanu nākotnē.

Pagaidām gan šīs iespējas ieviešana notiek ļoti lēni - patlaban tas tiek testēts tikai Īrijā, Dienvidkorejā un Spānijā, bet mērķis ir galu galā to piedāvāt visā pasaulē.

Šāda iniciatīva nākusi klajā laikā, kad Apple un Mozilla jau ir veikušas pasākumus, lai neļautu Facebook un citiem pakalpojumiem izsekot lietotājus.

Visbiežāk lietotāju izsekošanas pamatā ir Facebook Pixel. Tas ir iemesls, kāpēc pēc tam, kad esat pārlūkojis interneta vietni, lai, piemēram, atrastu sev jaunus apavus, pusstundu pēc tam Facebook ziņu plūsmā jums parādīsies reklāma, kas atgādinās par šiem apaviem.

Nesen notikušais sociālā tīkla Twitter akciju publiskais piedāvājums (IPO) vērtspapīru tirgū, lai arī ļoti veiksmīgs akciju pārdevējiem, tomēr zināmā mērā norāda arī uz to, ka investori no savām kļūdām gan deviņdesmito gadu interneta burbuļa, gan pirms pusotra gada notikušā Facebook kontekstā neko daudz nav mācījušies.

Patiesībā, ja salīdzinām ar Facebook piemēru, tad investoru rīcība bijusi vēl radikālāka, jo akcijas cenas pirmās dienas kāpums bija ievērojami straujāks. Proti, jau tūlīt pēc akciju nokļūšanas biržā Twitter akcijas cena salīdzinājumā ar publiskajā piedāvājumā noteikto bija palielinājusies gandrīz divas reizes, pārsniedzot 50 dolāru atzīmi (IPO akciju vērtība tika noteikta 26 dolāru līmenī par vērtspapīru).

Tas zināmā mērā līdzinās «trakajiem deviņdesmitajiem», kad simtos procentu vērts akcijas cenas pieaugums jau pirmajā dienā pēc nokļūšanas biržā bieži vien nebija nekas neparasts. Tomēr līdzīgi kā Facebook gadījumā sākotnējais entuziasms strauji pierima un akciju cena ātri vien zaudēja ap desmit procentus vērtības salīdzinājumā ar dienas sākuma augstāko punktu. Arī tālāks Twitter akcijas cenas samazinājums neizpalika, un, trešdien biržu slēdzot, šīs akcijas tika kotētas pie 42,60 dolāru atzīmes.

Uzņēmums «Facebook» otrdien paziņojis, ka dos lietotājiem iespēju apstrīdēt sociālā tīkla lēmumus dzēst viņu ierakstus, fotogrāfijas un video, kas atzīti par neatbilstošiem sociālā tīkla standartiem.

«Facebook» ar apelācijas procesu plāno nākt klajā tuvākajā laikā, un pirmo reizi sniedzis ieskatu uzņēma iekšējos standartos, pēc kuriem ieraksti tiek izvērtēti un izlemts, kuri būtu izdzēšami.

«Facebook» sabiedrisko attiecību menedžere Šivona Čuminski skaidroja, ka uzņēmums šādi cenšas skaidrāk parādīt, kur tiek novilkta līnija, ja runa ir par saturu, ko lietotāji publisko sociālajā tīklā.

«Un pirmo reizi mēs dodam jums iespēju apstrīdēt mūsu lēmumus par individuāliem ierakstiem,» viņa piebilda.

«Facebook» šobrīd ir iesaistīts privāto datu aizsardzības skandālā pēc ziņām, ka Lielbritānijas datu analīzes firma «Cambridge Analytica», kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojusi 87 miljonu ASV vēlētāju «Facebook» profilu informāciju bez viņu atļaujas.

Atbalsti sporta attīstību - nobalso par mums un saņem abonementu BEZMAKSAS!

Balsot var vienreiz dienā līdz 13.11.2017 - 23:59

Īsumā par to, kas tad ir Sportlex?

SPORTLEX - vienotais sporta abonements. Ideja ir vienkārša - ar vienu abonementu var apmeklēt dažādus treniņus un nodarbības daudzos dažādos sporta klubos: trenažieru zāles, jogas studijas, baseinus, Crossfit studijas, deju skolas un daudz daudz ko citu. Abonements darbojas kā ērta mobilā aplikācija, kas ir vienlaicīgi klienta kartiņa, nodarbību saraksts un meklētājs.

Viens no ASV tehnoloģiju firmas «Apple» dibinātājiem Stīvs Vozņaks ir paziņojis par sava konta slēgšanu sociālajā tīklā «Facebook», izdarot to laikā, kad uzņēmums «Facebook» mēģina tikt galā ar ļaunāko privātuma krīzi savā vēsturē.

Vozņaks e-pasta vēstulē izdevumam «USA Today» pavēstīja, ka «Facebook» gūst daudz reklāmas ienākumu no lietotāju profilu detaļām. «Visa peļņa balstās uz lietotāju informāciju, bet lietotāji nesaņem neko no šīs peļņas,» rakstīja Vozņaks.

«Apple» pelna naudu ar labiem produktiem, nevis ar jums, paziņoja Vozņaks.

Vozņaks pirmdienas vakarā Filadelfijā sniegtā intervijā ziņu aģentūrai «Associated Press» (AP) sacīja, ka jau kādu laiku bija domājis par sava «Facebook» konta dzēšanu, bet izdarījis to pēc tam, kad vairāki viņa uzticami draugi pagājušonedēļ izdzēsa savus kontus šajā sociālajā tīklā.

«Ir liela liekulība neievērot manu privātumu, kad uzņēmuma «Facebook» vadītājs Marks Cukerbergs uzpērk visus namus ap savējo un visus zemesgabalus ap savējo Havaju salās pats sava privātuma dēļ,» teica Vozņaks. «Viņš zina tā vērtību, bet viņam nerūp manējais.»

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Jaundibinātais Draugiem Group uzņēmums Draugiem Capital noslēdzis pirmo investīciju darījumu, investējot 1,14 miljonus eiro kosmētikas uzņēmumā Prime Prometics, kļūstot par uzņēmuma mazākuma akcionāru.

Prime Prometics ir e-komercijas uzņēmums, kas tiešsaistē tirgo kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Jaunvārds prometics iezīmē jauno pro-age tendenci skaistumkopšanas nozarē – uzņēmums ir par skaistu novecošanu pretstatā līdz šim nozarē dominējušajai anti-aging ievirzei, ka novecošana ir jāaizkavē. Papildus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Uzņēmuma Prime Prometics vadītājs Kaspars Eglītis, kurš pirms šī uzņēmuma izveides strādāja Draugiem Group un vēlāk izmēģināja spēkus dažādās e-komercijas nozarēs, stāsta, kā radās ideja: “Mans tētis ir onkologs un ikdienā daudz strādā, lai palīdzētu sievietēm cīņā ar krūts vēzi. Es zinu, ko sievietes ķermenim nodara ķīmījterapija, un tāpēc sapratu, ka ir vajadzīgi produkti, kas arī pēc vēža ārstēšanas ļauj turpināt sievietēm justies sievišķīgi.” Eglītis ir pārliecināts, ka Draugiem Group iesaiste pavērsīs plašas iespējas Prime Prometics attīstībai: “Šī investīcija ir daudz vairāk nekā tikai nauda – tās ir arī jaunas zināšanas no Latvijas pirmā “vienradža” izveidotājiem, iespēja apgūt jaunus tirgus un pārdošanas kanālus.”