Nesen notikušais sociālā tīkla Twitter akciju publiskais piedāvājums (IPO) vērtspapīru tirgū, lai arī ļoti veiksmīgs akciju pārdevējiem, tomēr zināmā mērā norāda arī uz to, ka investori no savām kļūdām gan deviņdesmito gadu interneta burbuļa, gan pirms pusotra gada notikušā Facebook kontekstā neko daudz nav mācījušies.
Patiesībā, ja salīdzinām ar Facebook piemēru, tad investoru rīcība bijusi vēl radikālāka, jo akcijas cenas pirmās dienas kāpums bija ievērojami straujāks. Proti, jau tūlīt pēc akciju nokļūšanas biržā Twitter akcijas cena salīdzinājumā ar publiskajā piedāvājumā noteikto bija palielinājusies gandrīz divas reizes, pārsniedzot 50 dolāru atzīmi (IPO akciju vērtība tika noteikta 26 dolāru līmenī par vērtspapīru).
Tas zināmā mērā līdzinās «trakajiem deviņdesmitajiem», kad simtos procentu vērts akcijas cenas pieaugums jau pirmajā dienā pēc nokļūšanas biržā bieži vien nebija nekas neparasts. Tomēr līdzīgi kā Facebook gadījumā sākotnējais entuziasms strauji pierima un akciju cena ātri vien zaudēja ap desmit procentus vērtības salīdzinājumā ar dienas sākuma augstāko punktu. Arī tālāks Twitter akcijas cenas samazinājums neizpalika, un, trešdien biržu slēdzot, šīs akcijas tika kotētas pie 42,60 dolāru atzīmes.
«Lai arī nesen notikušais sekmīgais Twitter IPO un starts biržā, lielā ažiotāža ap to un akcijas augstais novērtējums rosina atcerēties interneta akciju deviņdesmito gadu burbuli, tomēr līdz tā laika apmēriem gan ir vēl visai tālu. Tobrīd viss bija vēl krietni pārspīlētāk un nākotnes prognozes un kompāniju novērtējumi bija pavisam atrauti no realitātes, kur dažbrīd uzņēmumu tirgus kapitalizācija bija vairāki simti miljoni ASV dolāru, lai gan pats uzņēmums bija darbojies tikai gadu vai divus un strādāja ar zaudējumiem. Šobrīd, lai arī interneta kompānijas nav lētas, tomēr daļa no tām strādā ar pieklājīgu peļņu, var lepoties jau ar zināmu pieredzi un iegūtu patērētāju atzinību daudzu gadu garumā,» notikušo ar laika nobīdi vērtē Swedbank brokeris Juris Jankovskis.
Nozares vaļi
Tomer Twitter un Facebook nav vienīgās kompānijas interneta sektorā, kurām veltīta biržas uzmanība, un ir virkne nozares smagsvaru, kas pēdējo gadu laikā investoriem savu ieguldījuma portfeļa vērtību ir ļāvuši pat dubultot. «Ja apskatām interneta kompānijas, tad vispirms vajadzētu izdalīt trīs šī sektora vaļus – Google, Facebook un Yahoo, kuri kopā aizņem aptuveni 60% no globālā interneta reklāmas tirgus, un kā izteikts līderis šajā trijotnē ir Google, kura tirgus daļa ir nepilni 50%. Savukārt daudzas citas interneta kompānijas sadala atlikušo tirgus daļu. Jāpiebilst, ka gan šīs kompānijas, gan citi interneta uzņēmumi turpina audzēt apgrozījumu teju katru ceturksni un arvien vairāk reklāmas ieņēmumu interneta kompānijas saņem no reklāmām mobilajās ierīcēs, jo aizvien vairāk patērētāju piekļūst internetam nevis caur stacionārajiem datoriem, bet izmantojot savus viedtelefonus vai planšetdatorus,» skaidro finanšu eksperts. Viņaprāt, te būtu jāmin Facebook, kas, paziņojot otrā ceturkšņa rezultātus, uzrādīja, ka šajā laika periodā pārdotās reklāmas mobilajās ierīcēs veidoja jau 41% no visiem reklāmas ieņēmumiem pretstatā 14% gadu iepriekš.
Brokeris zina teikt, ka tas investoriem bija liels pārsteigums un ne velti akcijas cena nākamajā dienā pieauga par 30%. Arī turpmāk tā turpināja strauji palielināties, un oktobra vidū tā jau bija dubultojusies, salīdzinot ar akcijas cenu, kāda tā bija jūlija vidū. Pēc J. Jankovska teiktā, arī trešā ceturkšņa rezultātos Facebook pārsniedza gaidīto gan apgrozījuma, gan peļņas ziņā, arī ieņēmumi no pārdotajām reklāmām mobilajās ierīcēs turpināja pieaugt un sasniedza jau 49% no reklāmas apjoma. Labi dati, pēc neveiksmēm iepriekšējā gadā Facebook akcijām biržā ļāva iegūt otro elpu un kopš gada sākuma to cena ir palielinājusies par 83%. Šajā ziņā labi klājies arī citiem interneta nozares gigantiem. Piemēram, Google akcijas salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām ir kļuvušas par 46% vērtīgākas, pārsniedzot 1000 dolāru atzīmi bet interneta mazumtirdzniecības kompānijas Amazon.com akcijas cena ir pieaugusi aptuveni par 42%. Arī šo uzņēmumu finansiālo performanci varētu nodēvēt kā visnotaļ atzīstamu. Proti, Google peļņa uz akciju šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir palielinājusies par 19% – līdz 10,74 dolāriem. Savukārt attiecībā uz Amazon.com runa ir par zaudējumu samazināšanos, tiem sarūkot no 0,23 dolāriem uz akciju pērn trešajā ceturksnī līdz 0,09 dolāriem šā gada attiecīgajā laika posmā.
Tirgus iespējas
Pēc straujā interneta kompāniju akciju cenu kāpuma šajā gadā arvien vairāk analītiķu jau sāk runāt, ka šo akciju cenu kritums kļūst arvien reālāks, jo uzņēmumu sasniegtie finanšu rezultāti nākamajā gadā varētu arī nepieaugt tik strauji, kā daudzi šobrīd ir prognozējuši. «Lai samazinātu investīciju risku, ir iespējams izvēlēties arī biržā tirgotos fondus, kuri cenšas atspoguļot interneta kompāniju akciju sniegumu. Kā vienu piemēru var minēt biržā tirgoto fondu Powershares Nasdaq Internet, kurā ietilpst 81 interneta kompānija, un aptuveni trešo daļu no šī fonda veido tādas kompānijas kā Amazon.com, Google, Priceline.com, Facebook un eBay,» finanšu produktu klāstu raksturo J. Jankovskis. Pēc viņa teiktā, kopš šī gada sākuma šī biržā tirgotā fonda vērtība ir pieaugusi vairāk par 50%, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā pieaugusi ASV plašā akciju tirgus indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība. Raksturojot ieguldījumu diversifikācijas iespējas, brokeris min vēl vienu biržā tirgoto interneta kompāniju fondu - Global X Social Media, kas vairāk fokusējās tieši uz kompānijām, kuras piedāvā sociālos tīklus un uz internetu balstītas mediju aplikācijas. J. Jankovskis zina teikt, ka šajā biržā tirgotajā fondā ietilpst 27 kompānijas un aptuveni pusi no šī fonda ieguldījuma struktūras veido tādas kompānijas kā Facebook, Tencent Holding, Sina Corp, Linkedin, Google un Pandora Media. Šis biržā tirgotais fonds kopš gada sākuma līdz trešdienas tirdzniecības sesijas beigām ir pieaudzis par 49%, līdz ar to tā sniegums ir visai līdzīgs kā iepriekš minētajam interneta kompāniju fondam.