Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Pilnā sparā turpinās ASV kompāniju iepriekšējā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezona. Sociālo mediju uzņēmums "Twitter" spējis iepriecināt savus investorus paziņojot, ka pirmo reizi vēsturē tā ienākumi ceturksnī pārsnieguši apaļa miljarda ASV dolāru atzīmi (pieaugums par 11%).

Sajūsma bija vērojama arī akciju tirgū, un pieejamā informācija liecina, ka "Twitter" akcijas cena šīs ceturtdienas tirdzniecības sesijas sākumā varētu tikt tirgota aptuveni par 8% dārgāk. Jāteic, ka "Twitter" akcija cena kopš pagājušā gada sākuma pieaugusi par 11% (neskaitot šīs ceturtdienas potenciālo veikumu).

Tas nav daudz, ja salīdzina gan ar kopējo ASV akciju tirgu, gan citiem tehnoloģiju milžiem. Piemēram, "Facebook" akcijas cena kopš pagājušā gada janvāra palielinājusies uz pusi (un kopējā ASV akciju tirgus - gandrīz par trešo daļu).

Twitter paziņojis par kārtējo ceturksni, kad bremzējas lietotāju izaugsme, tādējādi veicinot uzņēmuma akcijas cenas kritumu un radot spiedienu kompānijas vadībai pierādīt, ka tā spēj piesaistīt vairāk lietotāju un reklāmdevēju, raksta Bloomberg.

Sociālā tīkla aktīvo lietotāju skaits pieaudzis par 23% līdz 284 miljoniem. Iepriekšējā ceturksnī to skaits auga par 24%.

Pēc jaunākajiem datiem uzņēmuma akcijas cena saruka par 13%.

Kompānijas pārdošanas apjomi gan dubultojās līdz 361,3 miljoniem dolāru, pārsniedzot vidēju analītiķu prognozi – 351 miljonu dolārus. Twitter zaudējumi sasniedza 175,5 miljonus dolāru jeb 29 centus par akciju, salīdzinot ar 64,6 miljoniem dolāru pērnā gada attiecīgajā periodā.

Kompānijas vadītājs minējis, ka uzņēmumam ir apņemšanās piesaistīt lielāko ikdienas lietotāju skaitu pasaulē. Lai to izdarītu, Twitter lietotāju skaits būtu jāaudzē četras reizes, tādējādi izaicinot Facebook, kuram ir 1,32 miljardi lietotāju. Uzņēmumā ir mainīti vadītāji un ieviesti jaunu produkti, lai pārliecinātu investorus, ka Twitter, kurš pērnā gada novembrī sāka kotēt akcijas biržā, ir vieta izaugsmei.

Šonedēļ mikroblogošanas vietnes Twitter akcijas cena samazinās, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni, liecina MarketWatch dati.

Pirmdien akcijas cena samazinājās līdz 28,91 dolāram, bet pēc tam nedaudz pakāpās, taču otrdien turpināja sarukt – par 5,6% līdz 29,27 dolāriem. Tā ir zemākā cena, kopš Twitter akcijas sāka kotēt biržā 2013.gada novembrī.

Twitter akcija ir zem pārdošanas spiediena pēc tam, kad mikroblogošanas vietne paziņoja, ka otrajā ceturksnī lietotāju skaits nav audzis strauji.

Tiesa gan, aizvien daļa analītiķu uzskata, ka akcijas cena sasniegs 50 dolārus. «Mēs domājam, ka Twitter ir sevi jāpierāda, un tam nepieciešams laiks, taču ticam, ka šī platforma ir perspektīva,» saka J.P. Morgan analītiķis Nikolas Rosato.

Mikroblogošanas vietnes Twitter akcijas cena ceturtdien samazinājās par vairāk nekā 5%, liecina tirgus dati.

Kā raksta MarketWatch, akcijas rekomendāciju no turēt uz pārdot mainījusi kompānija Evercore ISI, kas veicināja tirgus dalībnieku kustību. No 665 kompānijām, par kurām analītiķi sniedz rekomendācijas, tikai 29 piemērots statuss pārdot.

Evercore analītiķis Kens Sena sacījis, ka prognozē cenas kritumu, neskatoties uz to, ka kompānija papildina pakalpojumu klāstu ar pārraižu iespējām kā metodi klientu piesaistīšanai. Analītiķis sacījis, ka citas sociālās vietnes jau šo iespēju izmanto.

K. Sena uzsver, ka saskata vairāk risku nekā priekšrocību, ņemot vērā kompānijas Snapchat plānus paplašināt pakalpojumu klāstu ar monetārajiem pakalpojumiem.

Ceturtdienu mikroblogošanas vietnes Twitter akcija aizvadīja ar negatīviem rezultātiem, raksta AFP.

Akcijas cena pirmo reizi paslīdēja zem 26 dolāru atzīmes, kas ir sākotnējā publiskā piedāvājuma cena, un sasniedza 25,92 dolāru atzīmi. Twitter akcijas biržā sāka kotēt 2013.gada novembrī. Dienu akcijas cena noslēdza ar 5,8%, atgriežoties pie 26 dolāru atzīmes. Kritumu veicināja straujš pārdošanas vilnis ASV akciju tirgos.

Pēc ieiešanas biržā 2013.gadā Twitter akcijas cena sasniedza 70 dolārus, taču akcijas cenu uz leju pēdējā laikā dzen investoru bažas par izaugsmes tempa uzturēšanu un peļņas trūkumu. Pagājušajā mēnesī Twitter paziņoja, ka tā lietotāju skaits pasaulē ir audzis līdz 316 miljoniem, kas ir tikai par diviem miljoniem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Izrādījies, ka pasaules lielāko akciju tirgu sagurums augustā un septembrī ir bijis īslaicīgs – pašlaik akciju cenas aug un, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma jau atkal var rakstīt ar plusa zīmi. Kopš augusta otrajā pusē sasniegtajiem līmeņiem ASV S&P 500 indeksa vērtība ir iespējusi palielināties vairāk nekā par 11%, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV akciju cenas dodas augstāk saistībā ar to, ka vairākas šīs valsts kompānijas spēj pārsniegt analītiķu pirms tam izteiktās aplēses par šā gada trešā ceturksnī nopelnīto un apgrozīto. Piemēram, pagājušās nedēļas beigās pamatīgu optimisma devu akciju tirgū ienesa labāki Microsoft, Amazon un Alphabet (Google holdinga kompānija) finanšu rezultāti. Alphabet akcijas cena Nasdaq biržā kopš augusta pirmās puses ir palielinājusies jau par 33% – gandrīz līdz 720 ASV dolāru atzīmei.

Pašlaik izskatās, ka investori visai labprāt pastiprināti pērk arī daudzu citu ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Piemēram, Facebook akcijas vērtība pirmo reizi vēsturē pārsoļojusi pāri 100 ASV dolāru atzīmei. Kopš augusta otrās puses Facebook akcijas vērtība ASV Nasdaq biržā ir palielinājusies jau aptuveni par 25%. Savukārt kopš šā gada sākuma tie ir 31%. Līdzīgs akcijas cenas pieaugums kopš augusta otrās puses ir bijis Twitter akcijai. Kopš šā gada sākuma gan šīs kompānijas akcijas vērtība Ņujorkas biržā joprojām ir sarukusi par 16%. Jāatgādina, ka savu pirmo tirdzniecības sesiju 2013. gadā Twitter akcija noslēdza pie 44,9 ASV dolāru atzīmes. Jau toreiz valdīja bažas par to, ka Twitter akcija ir ļoti dārga, ņemot vērā, ka kompānija vēl nekad nebija strādājusi ar peļņu (turklāt šī kompānija joprojām nespēj strādāt ar peļņu). Akcijas pamatā tiek pirktas ar cerību, ka kompānija kādā brīdī izmantos savu milzīgo neapgūto potenciālu (lietotāju bāzi).

Krievijas tiesa pasludinājusi, ka opozīcijas līderis un viens no asākajiem prezidenta Vladimira Putina kritizētājiem Aleksejs Navaļnijs ir vainīgs naudas līdzekļu piesavināšanā, un viņam piespriests piecu gadu cietumsods, raksta pasaules mediji.

Tiesa atzinusi, ka A. Navaļnijs nelikumīgi piesavinājies valstij piederošā mežrūpniecības uzņēmuma Kirovļes līdzekļus aptuveni 500 tūkstošu ASV dolāru (aptuveni 276 tūkst. Ls) apmērā. Tas noticis pirms vairākiem gadiem, laikā, kad A. Navaļnijs darbojās kā neapmaksāts reģionālās valdības padomnieks, ziņo CNN.

37 gadus vecais prekorupcijas cīnītājs uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas tika saslēgts rokudzelžos un aizvests. A. Navaļnijs savā Twitter kontā pauda: «Negarlaikojaties bez manis. Un pats galvenais - nesēdiet rokas klēpī salikuši. Krupis pats no naftas vada nenokāps.»

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā Kohēzijas politika un Eiropas Savienības (ES) fondi ir Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Pamanīt un parādīt ieguvumus, sniegtās iespējas un pozitīvās pārmaiņas, kuras ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt, – tāds ir Finanšu ministrijas (FM) rīkotās fotoakcijas sociālajos tīklos ES fondi. Toreiz un tagad mērķis. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties akcijā un dalīties ar fotogrāfijām, kas atspoguļo ES fondu investīciju rezultātus, informē ministrijā.

FM izsludinātās fotoakcijas ietvaros tiks apkopotas un plašākai publikai demonstrētas pārmaiņas, kas ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt. Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā, savos sociālo tīklu kontos daloties ar fotogrāfijām, kas ilustrē situāciju pirms un pēc šādām pārmaiņām. Tā var būt ar ES fondu atbalstu uzlabota infrastruktūra, realizēti vides projekti, veicināta uzņēmējdarbības attīstība, izglītība, ieviestas inovācijas, veicināta iedzīvotāju nodarbinātība u.c. ieguldījumi.

Fotoakcija ES fondi. Toreiz un tagad norisināsies no 2015. gada 29. septembra līdz 9. oktobrim. Tajā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadu, kā arī ikviena organizācija, pašvaldība, biedrība, nodibinājums u.c. Uzņemtie attēli jāpublicē dalībnieka personīgajā sociālo tīklu Twitter, Facebook, Draugiem.lv vai Instagram kontā, ierakstam pievienojot tēmturus #esfondi un #toreizuntagad. Tie, kuri neizmanto nevienu no sociālajiem tīkliem, bet tomēr vēlas piedalīties konkursā, var sūtīt fotogrāfijas uz e-pasta adresi [email protected]. Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas FM sociālo tīklu kontos.

Balstoties uz izskanējušo informāciju par notiekošo Turcijā, tūrisma aģentūra Novatours norāda, ka situācija valsts tūristu apmešanās vietās ir droša un šobrīd nerada draudus ceļotājiem.

«Esošā situācija tiek nepamatoti pārspīlēta un saasināta no mediju puses,» teikts Novatours paziņojumā presei.

«Protestu akcija nerada nekādus draudus Latvijas tūristiem. Protesti sākās kā publiska atbalsta akcija, atsaucoties uz notikumiem Stambulā. Daži provokatīvi jaunieši mēģināja uzsākt protesta akciju pret policiju, kura tūlītēji reaģēja, šo akciju apturot. Protestētāju darbība ir notikusi attālākos rajons, radot nelielas nekārtības. Tie nav kvalificējami kā protesti, kas nestu apdraudējumu tūristiem,» apgalvo Novatours direktors Latvijā Leonīds Močenovs.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz premjerministra vietnieka atvainošanos, Turcijā sadursmes nemiernieku un likumsargu starpā turpinājušās arī naktī uz trešdienu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Ja ne tik tālajā 1997. gada 5. maijā Jūs būtu atvēlējuši 1000 ASV dolārus un par šo naudu iegādājušies Amazon.com akcijas, kad tās pirmo reizi nonāca publiskajā piedāvājumā, tad šogad Jūsu investīcija būtu 239 tūkstošus dolāru vērta.

Protams, lai tiktu pie šīs naudas summa bija jāgaida 16 gadus. Amazon.com akcija pirmajā publiskā piedāvājuma dienā maksāja 18 ASV dolārus, taču šodien tās vērtība ir vairāk nekā 350 dolāri.

Šajā ziņā ieguldījumam Amazon.com pretinieku nav, taču ir arī citas interneta kompānijas ar ļoti pozitīviem piemēriem.

Portāls Mashable kopā ar uzņēmumu Statista ir aprēķinājuši, cik naudas Tev būtu tagad, ja jūs sākotnēji būtu nolēmis investēt eBay, Yahoo!, Google, LinkedIn, FaceBook un Amazon.com.

Rezultātu skatieties augstāk galerijā!

Jau ziņojām, ka mikroblogošanas portāla Twitter akcijas ceturtdien sāks tirgot Ņujorkas biržā, un sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā akcijas cena noteikta 26 dolāri.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Pirmdien Snap Inc akcijas cena pirmo reizi kopš tirdzniecības uzsākšanas biržā saruka, turklāt ievērojami, raksta Business Insider.

Snapchat mātes kompānijas akcijas cena pirmdien tirdzniedzības sesijas laikā saruka par 12% līdz 23,79 dolāriem, kas ir zem 24 dolāru atzīmes, kas bija cena pirmajā tirdzniecības dienā, kad akcija tika iekļauta biržā.

Daudzi analītiķi uzsver, ka akcijas cena ir uzpūsta, un tai jāsamazinās, jo nav pamata tik augstai kompānijas vērtībai.

Snap sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā pārdeva 200 miljonus akciju, cenu nosakot 17 dolāru par akciju, kas ir vairāk nekā sākotnēji noteiktais cenu diapazons 14-16 dolāri. Tādējādi kopējā uzņēmuma vērtība bija aptuveni 20 miljardi dolāru.

Biržu indeksi otrdien kritās ASV, sarūkot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām, bet Eiropā tie pieauga, mazinoties bažām par tirdzniecības karu.

Biržu indeksi Londonā, Parīzē, Frankfurtē, Šanhajā un Tokijā palielinājās pēc laikraksta «The Wall Street Journal» (WSJ) ziņas par ASV un Ķīnas amatpersonu sarunām, kuras varētu novērst tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par jauniem muitas tarifiem.

«Galu galā, Trampa mērķis bija un ir samazināt valsts ievērojamo tirdzniecības deficītu ar vairākām valstīm,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams, piebilstot, ka viņam ir skeptiska attieksme pret to, ka Tramps īstenos savus draudus izraisīt tirdzniecības karu.

«Ņemot vērā reakciju, kādu esam redzējuši tirgos pēdējo nedēļu laikā, es nedomāju, ka viņš vēlēsies īstenot savus draudus un riskēt ar tirgu nestabilitāti.»