Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmums TeliaSonera īsteno savu jauno stratēģisko mērķi, apvienojot divus Lietuvas meitasuzņēmumus. Fiksētās līnijas operators Teo un mobilo sakaru operators Omnitel nolēmuši apvienot spēkus, kas stiprina TeliaSonera biznesu Ziemeļvalstīs un Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

«Patērētāji vairs nenodala fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus, un pieprasījums pēc apvienota piedāvājuma arvien pieaug. Teo un Omnitel kombinācija radīs vadošu telekomunikāciju operatoru un stiprinās tirgus pozīciju,» uzsver Teo pārstāvis Roberts Andersons.

Lietuvas IT un telekomunikāciju uzņēmums Teo parakstījis līgumu ar SEB banku un Danske Bank par 150 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Omnitel akciju iegādei no TeliaSonera, liecina paziņojums Nasdaq Vilnius.

Šis ir viens no lielākajiem finansējuma darījumiem Lietuvā šajā gadā.

TeliaSonera Group piederošie uzņēmumi Teo un Omnitel apvienos spēkus Lietuvā un nākamgad piedāvās apvienotus pakalpojumus platjoslas un mobilajiem sakariem, internetam, televīzijai un IT.

Oktobrī tika paziņots, ka Teo iegādāsies 100% Omnitel akciju no tā pašreizējā akcionāra TeliaSonera. Darījuma kopējā vērtība sasniedz 220 miljonus eiro.

Teo aizņemsies 75 miljonus eiro no SEB bankas un 75 miljonus eiro no Danske Bank.

Paredzams, ka darījums noslēgsies nākamā gada sākumā.

Zviedrijas koncernam Telia Company piederošais Lietuvas informācijas tehnoloģiju un fiksēto telekomunikāciju operators Teo LT pabeidzis mobilo sakaru operatora Omnitel un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja Baltic Data Center pievienošanu un turpmāk sauksies Telia Lietuva.

«Gadu ilgusī kompāniju apvienošana uzņēmumā Telia ir kaut kas vairāk nekā uzņēmumu integrācijas nobeigums - tas ir nākotnes pakalpojumiem nepieciešamo tehnoloģiju apvienošanas sākums. Tā mēs varēsim īstenot vēl vairāk ideju. Vienā tīklā esam apvienojuši visu, kas vajadzīgs cilvēkiem un uzņēmējdarbībai,» paziņojumā presei uzsvēris Telia Lietuva vadītājs Ķēstutis Šļužs.

Viņš norādījis, ka Teo LT, Omnitel un BDC apvienoti vienā kompānijā un triju zīmolu vietā turpmāk izmantos tikai vienu - Telia.

«Plānojam, ka, sākot masveidā ieviest 5G tehnoloģiju, mūsu optiskie un mobilo sakaru tīkli ļaus izveidot kvalitatīvi pilnīgi jaunu digitālo vidi, un tas nozīmē tehnoloģisko revolūciju biznesā, mājas un darba vidē,» teikts paziņojumā.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Iespējams, jau nākamgad varētu stāties spēkā apjomīgie un ilgi gaidītie grozījumi Konkurences likumā, kas vērsti uz pretimnākšanu uzņēmējiem, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekamas zināšanas par savām konkurences tiesībām, tādējādi radot bažas par to spējām aizstāvēt savas tiesības, izmantot ar likumu atļautās attīstības iespējas, kā arī spēju pašiem tirgū darboties tiesiski, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā aptaujā. Konkurences tiesību jomu jau vistuvākajā laikā skars dažādas pārmaiņas, kas sevī ietver gan izmaiņas Konkurences likumā, gan arī jaunu likumu spēkā stāšanās, kas skar konkurences tiesību jomu.

Konkurences likuma grozījumi vērsti uz pretī nākšanu uzņēmumiem – gan apvienošanas gadījumiem, gan arī sodu un informācijas saņemšanas ziņā.

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Konkurences padomes locekļa amata pienākumus sācis pildīt Valentīns Hitrovs, kuru 9. februārī amatā apstiprināja Ministru kabinets, informē KP.

Līdz šim V. Hitrovs ieņēma Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktora vietnieka amatu. Jaunajam padomes loceklim Latvijas konkurences iestādē kopumā ir astoņus gadus ilga darba pieredze. V. Hitrovs konkurences tiesības un konkurences ekonomiskos aspektus starpdisciplināri studējis Latvijā un ārvalstīs.

Konkurences padomes lēmējinstitūcija sastāv no trim amatpersonām – Konkurences padomes priekšsēdētāja un diviem padomes locekļiem. Šobrīd Konkurences padomi vada priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (apstiprināta amatā 2012. gada 12. jūnijā), savukārt padomes locekļa pienākumus pilda Jānis Račko (apstiprināts amatā 2014. gada 7. janvārī).

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.