Visdrīzāk tuvākajos desmit gados sabiedriskajā transportā joprojām būs tradicionālās vai elektroniskās biļetes, jo jauno tehnoloģiju izaicinājums ir izmaksu efektivitāte un apkalpošanas ātrums
Šajā sfērā veiktās investīcijas ir ilgtermiņa. Tomēr tas neizslēdz un netraucē sabiedriskā transporta pasažieriem piedāvātā pakalpojuma pilnveidošanu un norēķinu iespēju dažādošanu. Tā intervijā DB norāda SIA Rīgas karte valdes priekšsēdētājs Ēriks Fransuā Morizūrs (Eric Francois Morizur). Tehnoloģijas galvenais uzdevums ir atrast veidu, kā pasažieri var pierādīt to, ka ir veikuši apmaksu, taču šim procesam ir jānotiek ātri. Pasaules praksē pieņemts, ka pasažiera reģistrācijai, iekāpjot autobusā vai tramvajā, jānotiek mazāk nekā pussekundē. Tāpēc viņa skatījumā tādas citās jomā izmantotas tehnoloģijas kā sejas atpazīšana, acs radzenes skenēšana vai pirkstu nospiedumu skenēšana šajā gadījumā nav iespējama.
Fragments no intervijas:
Kurā virzienā attīstās maksājumi? Kādas ir jūsu prognozes par nākotni pēc pieciem vai desmit gadiem?
Visticamāk, vēl pēc desmit gadiem joprojām būs fiziskas kartes, jo tām ir ilgs izmantošanas laiks, tās ir izturīgas, tas attiecināms uz šobrīd sabiedriskajā transportā izvietoto biļešu sistēmas aprīkojumu. Pirms desmit gadiem visi sāka domāt par mobilajiem maksājumiem, jo tas izskatījās vienkārši un stilīgi, bet patiesībā šodien ļoti reti sabiedriskajā transportā var maksāt ar mobilo telefonu. Tas ir ne tik lielā mērā tehnisks, cik izmaksu jautājums, jo, telefonam kļūstot par maksāšanas līdzekli, mobilo sakaru operatori arī vēlēsies nopelnīt, bet to sabiedriskā transporta operatori parasti negrib pieļaut. Šie maksājumi joprojām nav ļoti redzami, jo, kā jau minēju iepriekš, runa nav par tehnoloģiju, bet gan sarežģītu biznesa modeli. Līdz ar to, visticamāk, Rīgā un citur pasaulē arī turpmāk būs e-talona tipa biļetes.
Varbūt kaut kad nākotnē būs pietiekami ar pirkstu nospiedumu?
Tas ir labs jautājums, jo sarežģītā lieta attiecībā uz sabiedrisko transportu ir ātrums – nevar pieļaut, ka daudzi cilvēki drūzmējas rindā, aizkavējot transportlīdzekli vienā pieturā uz piecām minūtēm, jo, iekāpjot sabiedriskajā transportā, cilvēkiem nekavējoties būs jādodas pie validēšanās iekārtas. Tāpat jānodrošina, lai visi varētu samaksāt pēc iespējas vienkāršāk un ērtāk, tā, lai nebūtu iemeslu to nedarīt, piemēram, sakot, ka pirms kontrolieru ierašanās nebija iespējas piekļūt validēšanās ierīcei. Vēl ir dzirdēts par sejas atpazīšanu un acs radzenes skenēšanu, bet tas prasa ilgu laiku – mūsu gadījumā pārāk ilgu, turklāt pirms tam pasažierim būs jāreģistrē savi bioloģiskie dati. Reģistrācijai jānotiek 300 milisekunžu laikā jeb mazāk nekā pussekundē. Nopīkstini, un viss – ej sameklēt sev sēdvietu! Atkal galvenais ir atrast veidu, kā cilvēki apliecina, ka samaksā, bet tam jānotiek ļoti ātri. Pirkstu nospiedumi tik ātri nestrādā. Acs radzenes skenēšana un sejas atpazīšana prasa vēl vairāk laika, to mūsdienās iespējams novērot lidostās. Nevaru galvot, ka tā būs arī 2040. gadā, bet, visticamāk, līdz 2025. gadam nekas daudz šajā jomā nemainīsies. Nākotnē var parādīties kāds jauns risinājums, bet tas nedrīkst būt pārāk dārgs, un vienlaikus tam jāpiedāvā kāda pievienotā vērtība.
E-talona tehnoloģija netiek izmantota tikai Rīgā vien – tā ir arī Londonā, Varšavā, Parīzē, Milānā, Honkongā, Dienvidamerikā un daudzās citās vietās, sākot ar nelielām un beidzot ar lielpilsētām.