Pagājušajā naktī pagaidām nenoskaidrotas personas esot fiziski ietekmējušas lidostas takšu stāvvietas dispečeri, kas kontrolē takšu plūsmu.

"Viņa tika žņaugta, tur klāt bija gan jumts, gan kaut kādi bandīti, gan arī melno taksometru šoferi," Db norāda kāds ar lidostu cieši saistīts cilvēks, kas vēlējās palikt anonīms. Lidostā šobrīd pakalpojumus sniedz divas taksometru kompānijas – sarkanie takši no Rīgas taksometru parka (RTP), un melnie Rīga taxi taksometri. Dispečere visticamāk ietekmēta, lai mēģinātu panākt izdevīgākas vietas un plūsmu takšu stāvvietā lidostā.

"Ar tādām metodēm pret mums strādā un mēs tur neko nevaram padarīt. Mēs negrasāmies šādas metodes pārņemt, lai arī iespējams tāpēc mums nākas ciest," norāda Rīgas taksometru parks vadītājs Leopolds Muižnieks, piebilstot, ka viņa m zināms, ka dispečere šobrīd atrodas savās mājās un mēģinot atgūties no šoka. Ar Rīga taxi Db vēl nav izdevies sazināties.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi valstī, mobilo telekomunikāciju patēriņš turpina pieaugt, taču lietotāji kļuvuši prātīgāki un arvien aktīvāk izmanto uzņēmumu sniegtos īpašos piedāvājumus.

Šādā veidā iespējams ietaupīt vismaz 45% no saviem telekomunikāciju izdevumiem, analizējot Amigo lietotāju patēriņu, secinājis mobilo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs ZetCOM.

«Prognozēju, ka varētu pieaugt priekšapmaksas mobilo telekomunikāciju lietotāju skaits, jo pieaug arī cilvēku vēlme kontrolēt savus izdevumus,» uzskata ZetCOM valdes priekšsēdētājs Egils Trumpe.

ZetCOM piedāvā mobilo sakaru priekšapmaksas karti Amigo un Amigo pēcapmaksas pakalpojumus. 2007. gadā ZetCOM apvienojās ar Latvijas Mobilo telefonu (LMT), kuras rezultātā 100% ZetCOM daļu ir pārgājušas LMT īpašumā.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Ekonomiskā krīze un cerības, ka šogad ziema būs bez sniega, liek daudziem autobraucējiem no prioritāšu saraksta svītrot ziemas riepas. "Iepriekš mēneša laikā pārdevu 800 ziemas riepu komplektu, bet šomēnes tikai desmit," tā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norādījis kāds ziemas riepu vairumtirgotājs.

Auto riepu veikalā Dalans ziemas riepu tirdzniecība salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir sarukusi aptuveni uz pusi. Riepu pircēju apsīkumu, iespējams, var skaidrot arī ar silto rudeni, tomēr speciālisti lēš, ka tirdzniecības apjoms noteikti kritīsies.

Savukārt uzņēmumā Laneks, kas arī nodarbojas ar riepu tirdzniecību, norāda, ka šoruden, salīdzinot ar pagājušo gadu, ziemas riepu tirdzniecības apjoms samazinājies par 60 %. Laneks izpilddirektors Andrejs Ņivins atzīst, ka esošie klienti cenšas izvēlēties pēc iespējas lētākas riepas.

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

To intervijā DB atzīst Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja. Lai gan par darbinieku drošību un veselību darbā atbildīgs ir darba devējs, arī darbiniekiem ir jārūpējas par sevi, viņa atgādina.

Vai atšķiras attieksme pret darba drošību vietējā un ārzemju kapitāla uzņēmumos?

Jā. Ārzemju kapitāla uzņēmumos uzskata – ja jau likumā tā ir pateikts, tad tā tam arī jābūt. Bez diskusijām. Varbūt vietējā kapitāla uzņēmumiem nav pārliecības, ka konkrētais likums ir uz ilgu laiku, vai arī ir nepatika pret normatīvu aktu izmaiņām.

Direktīvu pamatprasības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviestas nacionālajā likumdošanā, taču viena lieta gan atšķiras – ārzemēs darba inspekcijas darbiniekiem ir specializācija. Mūsu inspektoriem jāzina darba tiesības, darba aizsardzība, bīstamās iekārtas visās nozarēs, bet biroja darbs un kokapstrāde vai zivju fabrika ir pilnīgi atšķirīgas jomas. Citur inspektoram ir obligāta tehniskā izglītība, dzīves un darba pieredze, specializācija konkrētā sfērā. Pie mums lielākoties strādā juristi, kam tā ir pirmā vai otrā darbavieta, un darba devēji ne vienmēr respektē jaunas amatpersonas profesionālo padomu.

Gāzes cenai Rīgas Siltumam pieaugot par 37%, siltums maksās par 23% vairāk, laikrakstam Db norādījis a/s Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Šajā apkures sezonā Rīgas Siltumam pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas datiem ir ceturtais zemākais tarifs valstī 30.61 Ls/MWh, tomēr vasarā tarifs neizbēgami pieaugs, ja piepildīsies Latvijas Gāzes 25. janvāra Db publicētās tarifu prognozes, kas paredz rūpnieciskajiem patērētājiem tarifu pieaugumu 37% apmērā.

Viņš uzskata, ka siltumpatēriņš, visticamāk, Latvijā tuvākajos gados stagnēs. Tas notiks uz ēku siltināšanas un juridisko personu taupības rēķina. «Stiprā sala dienās, kad siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš tuvojas maksimumam, mēs, enerģētiķi līdz matu galiem saprotam, cik ļoti nepieciešamas modernas un jaunas ražošanas jaudas, jo TEC-2 veco iekārtu darbaspējas strauji izsīkst,» saka Ā. Žīgurs.

Investīciju un tehnoloģiju analītiķi jau ilgāku laiku pievērš uzmanību cerīgajam ASV uzņēmumam Viridity Energy (VE). Tā darbība energoefektivitātes risinājumu izstrādē sākta tikai 2008. gadā, un riska kapitāla investori to jau novērtējuši kā perspektīvu – aģentūra Bloomberg ziņo, ka tā rīcībā ir 24 miljoni dolāru. 14 miljoni no tiem piesaistīti šogad, ko kompānija plāno ieguldīt jaunu projektu attīstīšanai.

Kompānija progresīvu viedo energotīklu risinājumu jomā sevišķi sadarbojas ar uzņēmumiem un institūcijām ASV ziemeļaustrumos, kur ekoloģiska saimniekošana ir politiskās un ekonomiskās dienaskārtības augšgalā. Tas pats sakāms par VE plāniem Kalifornijā un Teksasā, kas ir reģioni ar politisko apņēmību pāriet no naftas un gāzes atkarības uz atjaunojamajiem energoresursiem.

VE piedāvātie energopatēriņa risinājumi izklausās pēc «nākotnes šodien». Tās programmatūra pastāvīgi kontrolē elektrības cenu viedajā energotīklā, kas lielajiem patērētājiem kā rūpnīcām vai transporta uzņēmumiem var mainīties pa minūtēm. Tāpat tiek analizētas meteoprognozes, paredzot elektrības pieprasījuma un attiecīgi cenas lēcienus brīvajā tirgū. Tas tiek saskaņots ar paša lietotāja iespējām saražot elektroenerģiju – ar savām saules baterijām, ģeneratoriem vai ko citu. Attiecīgi datorizēti tiek pieņemts lēmums par pašu enerģijas ražošanas kapacitāti un tās patērēšanu vai uzkrāšanu.

Ziemas riepu cena ir galvenā mēraukla, pēc kā pircēji izvēlas savam auto atbilstošus ziemas apavus. Lielākie knauzeri Latvijā ir tie, kas brauc ar dārgiem auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izvēloties riepas, pircēji rūpīgi skaita katru eirocentu. Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, visbiežāk naudu taupa, izraugoties vasaras riepas, savukārt ziemai autoīpašnieki, apzinoties visus riskus, riepas izvēlas rūpīgāk un nebaidās izdot vairāk naudas par riepām, kas garantēs drošību un sirds mieru. Apzinīgākie esot pieticīgāku rumaku autoīpašnieki, kuriem varbūt rocība nemaz nav tik liela, – ziemas riepām tiek atvēlēts salīdzinoši liels naudas daudzums, kas nereti var veidot pat 1/5 daļu paša automobiļa vērtības. Turpretim labāk situētie ļaudis, kas varētu atļauties iegādāties automobiļus par 50 vai 100 tūkst. eiro, arī uz ziemas riepu iegādi ir tik skopi, ka būtu gatavi uzmontēt uz sava braucamā 20 collu diskiem pašas lētākās un attiecīgi arī zemākās kvalitātes Āzijas ražotāja ziemas riepas, lai tikai ietaupītu. Turklāt šādu gadījumu kļūst ar katru gadu arvien vairāk.

Pasaules reklāmas tirgus atgūšanās prognozējama, sākot no 2010. gada, liecina ZenithOptimedia jaunākā reklāmas tirgus prognožu un tendenču pētījuma rezultāti.

Pētnieki akcentē, ka krīzes laikā mazumtirdzniecības sektorā reklāmdevēji var piesaistīt patērētājus ar reklāmu, kas demonstrē pirkuma vērtību, kā arī to, ka virknei interneta mediju, kas savu biznesu balstījuši reklāmā, būs jāmeklē citas iespējas.

Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos 2009. gadā reklāmas investīciju apjoms samazināsies par 13.9%, bet pasaules kopējais reklāmas tirgus samazinājums paredzams 6.9% apjomā, liecina pētījuma rezultāti.

Pasaules reklāmas tirgus pakāpeniska atgūšanās esot prognozējama, sākot no 2010. gada.

Kopš 2008. gada decembra prognožu pētījuma rezultātu izziņošanas ekonomiskā situācija dažādās pasaules valstīs ir pieredzējusi būtisku recesiju, kas ietekmējis tirgus datu prognozes, norāda ZenithOptimedia.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Pārtikas cenas Latvijā aug straujāk nekā eiro zonas valstīs. Šāda ne visai iepriecinoša ziņa vakar bija lasāma plašsaziņas līdzekļos, ļaujot nonākt pie viena otra būtiska secinājuma.

Proti, līdz šim nu jau vairākus mēnešus bija pieņemts uzskatīt, ka cenas aug, jo starptautiskie spekulanti tās mākslīgi «uzkurina», liekot pārmaksāt patērētājiem vismaz visas Eiropas ietvaros. To, protams, nevar noliegt. Tajā pašā laikā izrādās, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pārtikas cenas Latvijā pieaugušas par 9,9%, bet eirozonā - par 2%. Būtu naivi iedomāties, ka pieminētie pasaules līmeņa spekulanti uz Latvijas rēķina «vārās» vairāk, nekā, piemēram, Vācijā, Īrijā vai Francijā. Tātad ir jāmeklē vietējie faktori, kas acīm redzami uz cenām atstāj būtiskāku ietekmi.

Sapnis par eiro varētu būt izsapņots, valsts budžeta tēriņi nākamgad jāapgriež vēl par vienu miljardu latu… Ar šiem paziņojumiem trešdienas vakara TV raidījums Kas notiek Latvijā? faktiski tika pārvērsts par kaut ko līdzīgu šausmu stāstiņiem.

Bet nu par pieminētajām reformām un izslavināto taupības politiku… Taisnība vien ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ka valdība reformu ziņā nav izdarījusi neko. Un tā vien izskatās, ka nemaz negrib izdarīt. Nauda tiešām tiek taupīta, taču ne uz tā rēķina, uz kā varētu ieekonomēt kaut cik ievērojamu naudas masu. Plus vēl, protams, taupa uz investīcijām, kas atkal jau ļauj atgriezties pie jautājuma par ekonomikas sildīšanas pasākumu neesamību. Citiem vārdiem sakot, vadošie kadri valsts aparātā dzīvo pēc vienkārša principa — ja jau vajag kaut ko apgriezt, tad to arī darīsim, taču ne jau uz pašu rēķina. Līdz šim uz to, ka līdzekļu apgriešana valsts aparātā ir bijusi tikai «uz papīra», ir norādījuši vairāki eksperti. Taču nu jau arī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns atzīst, ka Latvijā «valsts aparāts joprojām brauc ar Hummer»… Un arī taisnība vien ir: nu kā gan citādi nosaukt situāciju, kad tiek ignorēts premjera aizliegums maksāt prēmijas, bet milzīgajam skaitam dažādu valsts aģentūru pat neķeroties klāt.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Rīgā uzdarbojas noziedznieki, kas apzog dzīvokļus, izurbjot metāla durvju slēdzenes. Kopš šā gada 21.maija šādā veidā apzagti jau četri dzīvokļi un ir mēģināts apzagt vēl trīs. Šādi gadījumi, kad tiek izurbtas metāla durvju slēdzenes pēdējo reizi fiksēti 2004.gada sākumā, informē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde.

Durvju ražotāji un izplatītāji cenšoties savu piedāvājumu padarīt pēc iespējas pievilcīgāku, taupa uz slēdzeņu drošības rēķina. Tāpēc iegādājoties durvis, vajadzētu pievērst uzmanību un pieprasīt, lai slēdzenei tiktu uzstādīta cietmetāla uzlika, kuru zagļiem būs grūtāk izurbt. Šāda uzlika nemaksā dārgi, turklāt pasargās no daudz lielākiem zaudējumiem. Uzsveram, ka šāda cietmetāla uzlika ir vitāli nepieciešama jūsu durvju slēdzeņu drošībai.

Lielākoties zagļi jau iepriekš sagatavojas un zina kāda ražotāja slēdzeni urbt, tāpēc ieteicams slēdzenēm no ārpuses uzstādīt tā saucamo dekoru, kas nosedz ražotāja marķējumu, neļaujot zaglim saprast kāda veida slēdzene izmantota un līdz ar to neļaujot pienācīgi sagatavoties.

Arhitekts Varis Bokalders bija viens no pirmajiem Zviedrijā, kurš pirms vairāk nekā 30 gadiem sāka runāt par ekoloģisko būvniecību. Savas zināšanas viņš labprāt nodod arī Latvijai.

Bokalderu dzimta pirmskara Latvijā bija labi pazīstama. Vara vectēvs, Jānis Bokalders, strādāja Finanšu departamentā, kādu laiku bija finanšu viceministrs. Īsi pirms padomju armijas ienākšanas viņš kopā ar citiem politķiem devās uz Zviedriju, kur bankās noguldīja valsts zelta rezerves, ko Latvija saņēma atpakaļ pēc brīvības atgūšanas.

Varim bija seši mēneši, kad viņš bija spiests aizbraukt no Latvijas. «Ģimene saprata, ka, ienākot krieviem, mums būs problēmas, un es devos līdzi mammai un tantei uz Vācijas pusi. Tēvs, kurš tolaik strādāja Latvijas Radio, pievienojās mums vēlāk, ar vienu no pēdējiem kuģiem no Latvijas. Savus pirmos četrus dzīves gadus kopā ar daudziem latviešiem pavadīju bēgļu nometnēs Vācijā.»

Plašsaziņas līdzekļos nereti dzirdam ministru, tostarp arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska aicinājumu uzņemties iniciatīvu un izmantot valsts un ES atbalstu siltuma patēriņa mazināšanai daudzdzīvokļu namos un privātmājās, raksta laikraksts Latvijas Avīze. Tas centies noskaidrot, kā siltumu taupa Ministru prezidenta ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā netālu no tirdzniecības centra Alfa.

Nams esot uzbūvēts 1982. gadā. Dombrovsku ģimene gan 78 kvadrātmetrus lielo trīsistabu dzīvokli ar divām lodžijām – vienu virtuvē un vienu istabā – nopirkusi un ievākusies tajā vēlāk. Kāda nama iedzīvotāja šā gada janvārī izrakstītajā rēķinā esot redzams, ka maksa par apkuri decembrī bija Ls 1,3905 par kvadrātmetru. «Tātad, reizinot šo skaitli ar Dombrovska kunga dzīvokļa platību, iegūsim Ls 108,45, bet, pieskaitot 12% lielo PVN, iegūsim Ls 121,46 – tik liels ir Ministru prezidenta rēķins par apkuri. Kopējam rēķinam par siltumenerģiju vēl jāpieskaita maksa par ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens cirkulāciju (Ls 5,08), kas kopā varētu būt Ls 18 – 20,» rēķina medijs.

Lai uzņēmuma apmaksātos takšu pakalpojumus darbinieki izmantotu godprātīgi, Smile Taxi pirms pāris mēnešiem sāka piedāvāt dažas samērā vienkāršas kontroles iespējas. Un secināja, ka korporatīvajiem klientiem šāda iespēja patīk.

«Korporatīvo klientu skaits ir palielinājies pateicoties tam, ka dodam klientiem šo iespēju,» stāsta SIA Zelta bulta (zīmols Smile Taxi) pasažieru pārvadājumu un loģistikas daļas vadītāja Nataļja Judina.

Pašlaik Smile Taxi ir 70 mašīnas - aptuveni tik pat, cik pirms pusotra gada - pirms krīzes sākuma. Korporatīvo klientu skaits kopš 2007. gada ir palielinājies par 30 % - no 80 uz 120. Tomēr tā nav, ka 40 korporatīvie klienti ir nākuši klāt. «Būtiskas pārmaiņas tirgū sākās pērnā gada augustā, un mēs kā pakalpojumu sfēra cietām pirmie - daudzi klienti ieslēdza ekonomijas režīmu un pārtrauca izmantot mūsu pakalpojumus. Pēc tam daļa apjēdza, ka jābrauc tomēr ir. Un sāka cieši skatīties, kuru firmu izvēlēties. Tāpēc var teikt, ka pašlaik ap 80 % ir vecie korporatīvie klienti un 20 - jauni,» stāsta uzņēmuma pārstāve.

Stāsts ir par to, kā krīzes laikos pārdevēji atspoguļo pakalpojuma cenas savos reklāmas materiālos un kas patiesībā zem tā slēpjas. Sauksim to par krīzes laika mārketingu jeb kādām lietām mums pircējiem ir vērts pievērst uzmanību.

Vairāk kārt jau ir publiski apspriesti aviācijas pakalpojumi, kur par klasisku piemēru ir kļuvusi nacionālā aviokompānija air Baltic. Vēloties nopirkt biļeti par reklāmā norādīto cenu jūs vēlāk uzziniet, ka klāt tai vēl jāpieskaita lidostu nodokļi, tad kādas mistiskas transakcijas maksas un papildus maksa par bagāžas pārvadāšanu. Tad vēl eksistē iepriekš atķeksēti lodziņi, kas apstiprina jūsu vēlmi par attiecīgu samaksu iegādāties iespēju mainīt lidojuma laikus vai pasažierus, kā arī nodrošināties ar kompensāciju gadījumam, ja lidojums aizkavējas.

Runājot par pēdējo. Samaksājot aviokompānijai 13 eiro, kas acīmredzot ir tāds kā apdrošināšanas prēmijas maksājums, lidojuma aizkavēšanās gadījumā, kas pārsniedz vienu stundu, jums tiek piedāvāta iespēja .... saņemt sertifikātu 94 eiro vērtībā nākamajai rezervācijai air Baltic mājas lapā. Salīdzinājumam, par šiem pašiem 13 eiro, kādā no Latvijā reģistrētajām riska apdrošināšanas kompānijām ir iespējams iegādāties ceļojuma apdrošināšanas polisi nedēļu ilgam komandējumam Eiropas valstī ar ārstēšanas, repatriācijas, bagāžas aizkavēšanās, ceļojuma atcelšanas, pārtraukšanas un, nedod Dievs, nāves gadījuma segumu skaidrā naudā.

Transporta jomā šogad viss notiek. Ostās un dzelzceļā kravu vairāk, tāpat autopārvadājumos, lai gan tie īsāki, vilcienos un autobusos pasažieru vairāk vai vismaz to skaits nesamazinās, bet gaisa pārvadājumi vispār rullē.

Uz priekšu virzās vērienīgi projekti gan esošās (elektrifikācija), gan topošās (Rail Baltica) dzelzceļa infrastruktūras jomā. Jau pavisam drīz vajadzētu noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet nākamgad tikt skaidrībā par to, kā no 2021. gada izskatīsies reģionālie pārvadājumi ar autobusiem. Ik pa brīdim atklāj kādu jaunu loģistikas centru, un arī pēdējā šī plānošanas perioda Eiropas fondu nauda tiek ieguldīta ceļos. Ja nebūtu korupcijas skandālu Rīgas satiksmes vai citos iepirkumos, tad teju vai nebūtu neviena darvas piliena transporta jomas medus mucā. Tieši tā šī nozare var izskatīties no malas, ja nav laika vai vēlmes notiekošajā iedziļināties.

Līdz gada beigām Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprinās prasības baņķieru atalgojumam. Uzraugiem jāskatās, lai banku menedžments nav motivēts uz īstermiņa peļņas gūšanu, kas noved pie zaudējumiem, sistēmiskām problēmām, tā DnB NORD Bankas valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš, norādot, ka uzkrājumu dēļ, riskantajiem kredītiem banku kopējie zaudējumi šogad varētu sasniegt teju miljardu latu.

Ekonomiskās izaugsmes periodā Latvijā tāpat kā citur pasaulē finanšu sektora darbinieku bonusu un/vai prēmiju sistēma, kas ir orientēta uz rezultātu, ir normāla prakse, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kuras pārstāve Ieva Upeleja gan minēja, ka cits jautājums ir par samēru un proporciju.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola patēriņu, kā arī palielināt nelegālo alkoholisko dzērienu tirgu, komentē Latvijas Alkohola nozares asociācijas - LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

"Cilvēki darba dienās pirks vairāk alkoholu un veidos ievērojami lielākus alkoholisko dzērienu krājumus, kas, tieši pretēji, varētu veicināt alkohola patēriņu un, ļoti iespējams, arī pārmērīgu alkohola lietošanu. Pastāv liels risks, ka varētu palielināties nelegālo alkoholisko dzērienu tirgus – alkoholiskie dzērieni no točkām, takšu bagāžniekiem vai internetā no citām privātpersonām, kas jau laicīgi iepirkušas alkoholisko dzērienus un vēlas nopelnīt," pauž D.Vītols.

Nedēļas nogalēs aizliedz alkohola tirdzniecību 

Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība,...

LANA uzskata, ka loģiskāk būtu veikaliem atļaut strādāt ilgāk un pat noteikt konkrētas stundas noteiktām cilvēku grupām, kad tie var veikt iepirkumus, piemēram, pēc mēneša dzimšanas dienas datuma – janvāra mēnesī dzimušie tajā un tajā laikā utt.

Pēc asociācijas domām, pašlaik svarīgākais ir iespēju robežās samazināt pircēju skaitu veikalā jebkurā laikā – no rīta, pusdienlaikā vai vakarā. Tas ir pats svarīgākais uzdevums, kas jāatrisina.

Tāpat jaunie grozījumi veicinās to, ka alkoholisko dzērienu veikalos, kur darbs notiek maiņās, būs vērojama darbinieku dīkstāve, norāda D.Vītols.

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki aizturējuši kādu sievieti, kuras automašīnā atrasti 250 bloki nelegālu cigarešu un 40 litru alkohola. Sieviete atrunājusies, ka krājumi paredzēti jubilejas svinībām.

24.martā no rīta VID Muitas kriminālpārvaldes Mobilo vienību darbinieki uz kāda autoceļa Tukuma rajonā muitas kontroles veikšanai apturēja Mazda markas automašīnu, kuru vadīja 1977.gadā dzimusi Latvijas pilsone.

Pienākuši pie automašīnas, kurā bez automašīnas vadītājas atradās arī speciālā sēdeklī ievietots takšu sugas suns, VID darbinieki palūdza sievietei uzrādīt dokumentus, kā arī atvērt automašīnas bagāžas nodalījumus. Sieviete ar šo prasību izpildi vilcinājās un jautāja, vai šo jautājumu varētu risināt kā citādi. Taču sapratusi, ka neko sarunāt neizdosies, viņa negribīgi izpildīja VID darbinieku prasības. Atverot automašīnas bagāžas nodalījumu, VID darbinieki konstatēja, ka tajā atrodas liels daudzums dažādu marku cigarešu, kā arī vairākos plastmasas traukos iepildīts caurspīdīgs šķidrums ar spirtam raksturīgu smaržu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir sākusi lidojumu laikā brīdināt savus pasažierus Rīgas lidostā nelietot Rīga Taxi pakalpojumus, kas brauc ar Mercedes markas automašīnām.

Par to pārliecinājās Db korespondente airBaltic lidojuma laikā, kad atskanēja paziņojums atturēties no melno Mercedes takšu pakalpojumu izmantošanas, tā vietā piedāvājot alternatīvu - aviokompānijas ekspressautobusu Airport Express.

Aviokompānija jau ilgāku laiku uzsākusi cīņu pret esošo sistēmu taksometru biznesā, vairākkārtīgi aizrādot gan Rīgas Domei, gan citām atbildīgajām institūcijām par nepietiekamu taksometru biznesa kontroli. Līdz ar to daudzi klienti Rīgā šobrīd tiekot apkrāpti, kas kaitē visai Latvijas tūrisma nozarei kopumā. Aviokompānija ir arī paziņojusi, ka veidos pati savu taksometru kompāniju, kas visticamāk strādās tieši Rīgas lidostā.