Bijušajai Parex bankas prezidenta dzīvesbiedrei Tatjanai Karginai un viņas mātei par nenotikušu nekustamā īpašuma darījumu izstādīta pretenzija par gandrīz 33 tūkstošiem latu.
Strīds par kapitāldaļām
T. Karginas, viņas mātes un bijušā kompanjona Andreja Kalēja cīniņa objekts ir SIA Imperius – uzņēmums, kura nozīmīgākais un vērtīgākais īpašums ir apmēram pusotrs desmits hektāru zemes Carnikavā.
Šo nekustamo īpašumu SIA Imperius pagājušajā gadā pēc ilgstoša pārrunu procesa, kā rāda darījuma dokumenti, iegādājās par 950 tūkstošiem latu, bet gada beigās pēc sadalīšanas apbūves gabalos atrada pircēju, kas par to bija gatavs maksāt 3,01 miljonu latu.
Sarunas par zemes gabala iegādi ar tā īpašnieka pārstāvi Aldi Kunšteinu jau 2004. gada nogalē uzsācis A. Kalējs, savukārt SIA Imperius – kompānija, kuras dibinātāji vienādās daļās bija T. Karginas māte Elvīra Iņušova un uzņēmējs A. Kalējs, - šī īpašuma iegādei tika nodibināta 2005. gadā.
A. Kunšteins tagad Db apliecināja, ka viņu savulaik esot sameklējis A. Kalējs, bet pēc tam, kad atrunātas darījuma detaļas, ar viņu kontaktējusies «gan Karginas kundze, gan viņas māte, protams, jaunā cilvēka klātbūtnē, tā ka nevar teikt, ka darījumu nostūrēja tikai viena persona».
Taču īsi pirms zemesgabala tālākpārdošanas darījuma noslēgšanas 2006. gada rudenī A. Kalējs, kurš bija SIA Imperius valdes priekšsēdētājs, no finansētājbankas – SEB Unibankas pārstāvja ar izbrīnu uzzinājis, ka, pašam nezinot, ir atcelts no amata.
Vēl nepatīkamāks bijis A. Kalēja atklājums, ka viņa līdzdalība SIA Imperius un tātad gaidāmajā aptuveni divu miljonu latu peļņā no 50% samazinājusies līdz 5%, savukārt jau 95% kapitāldaļu pieder E. Iņušovai, bet par jauno kompānijas valdes priekšsēdētāju kļuvusi T. Kargina.
Tikpat nepatīkami pārsteigti bijuši arī īpašuma pircējas – SIA SPT pārstāvji: kompānija bija finansējusi faktiski visu darījumu un tālākās darbības ar Carnikavas īpašumu – veikusi izpētes darbus, pasūtījusi vērtējumu un apbūves priekšlikumus, utml.
Kargina kriminālu neredz
T. Kargina sākotnēji no komentāriem atteicās, bet, parādoties ziņām par saistībā ar šiem notikumiem ierosinātu kriminālprocesu, presei apgalvoja, ka nekā pretlikumīga notikušajā neesot. Vispār jau SIA Imperius sākotnēji vispār esot bijusi viņas mātes firma, un, lai to vadītu, «mēs piesaistījām Kalēju – 24 gadus vecu studentu–juristu, kuru es zināju caur saviem dēliem».
Saskaņā ar bijušās baņķiera dzīvesbiedres versiju «Kalējs ar savu biznesa attīstīšanas uzdevumu galā netika – pēc gada kompānijas vadītāja postenī visi tās rādītāji izrādījās ar mīnusa zīmi». Savukārt no pasūtītā audita rezultātiem viņa «bijusi šausmās».
Tāpēc beigu beigās A. Kalējam esot izteikts piedāvājums sakarā ar uzņēmuma attīstību un pamatkapitāla palielināšanu ieguldīt 50% «savas dalības daļas saglabāšanai»: «Viņš to neizdarīja. (..) Tad mēs sarīkojām dibinātāju sapulci un palielinājām kapitālu, kā rezultātā Kalēja līdzdalība samazinājās līdz 5%.»
Arī T. Karginas pārstāvis – jurists Juris Bricis, sniedzot atbildi uz dažiem no Db uzdotajiem jautājumiem, paliek pie šīs versijas: A. Kalējs neesot vēlējies ieguldīt 9000 latu uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā un tāpēc likumsakarīgi palicis bez savas daļas no 2 miljonu latu peļņas. Turklāt arī J. Bricis atzīst, ka šāda A. Kalēja rīcība no racionāla redzes viedokļa esot ārkārtīgi grūti izskaidrojama.
Kompanjons norāda uz krāpšanu
Tikmēr pats A. Kalējs šajās darbībās saskata acīmredzamu krāpšanas mēģinājumu: «Elvīra Iņušova un Tatjana Kargina nolūkā samazināt manu līdzdalību uzņēmumā un atņemt man tiesības pārstāvēt sabiedrību, t.sk. tiesības lemt par sabiedrības īpašuma atsavināšanu, kas rezultātā dod iespēju Elvīrai Iņušovai iegūt faktiski visu peļņu no īpašuma atsavināšanas, ļaunprātīgi viltoja minēto SIA Imperius dalībnieku sapulču protokolus un prettiesīgi veica izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā un valdes sastāvā.»
Ar šāda satura prasības pieteikumiem bijušais E. Iņušovas un T. Karginas kompanjons vērsies administratīvajā un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet pēc viņa iesnieguma Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa sākšanu, ko uzdots virzīt Rīgas Kriminālpolicijas Ekonomikas policijas biroja 1. nodaļai.
Savos iesniegumos A. Kalējs norāda uz virkni neatbilstību un dīvainību dokumentos par SIA Imperius dalībnieku sapulcēm, kas notikušas bez viņa klātbūtnes. Pagājušā gada 31. oktobrī notikušajā dalībnieku sapulcē, kurā tāpat kā citās no īpašniekiem piedalījusies viena pati E. Iņušova, ja ticēt dokumentiem, ticis pieņemts lēmums atkārtotu sapulci rīkot... desmit dienas iepriekš, 21. oktobrī.
12. decembrī it kā notikušas dalībnieku sapulces protokolā norādīts, ka šī sapulce ir atkārtota un paziņojums par tās sasaukšanu uzņēmuma īpašniekiem esot nosūtīts 16. oktobrī – kaut pēc šī datuma it kā notikušas vēl divas dalībnieku sapulces. Vēl cits pašas T. Karginas apliecināts izraksts no 21. novembra sapulces protokola neatbilst pašam protokolam – kā savos iesniegumos norāda A. Kalējs, «norādīts cits sapulces darba sākums, cits paziņojuma nosūtīšanas laiks, cits pamatkapitāla apjoms».
Tikpat īpatns A. Kalējam šķiet arī fakts, ka gan 31. oktobrī, gan 21. novembrī, gan 12. decembrī viņš atradies kompānijas birojā, ko varot apliecināt arī uzņēmuma darbinieki, - bet nekādas šajā laikā un vietā notiekošas dalībnieku sapulces gan neesot pamanījis.
Karginas izteikumus neapstiprina
J. Bricis visas šīs nesakritības skaidro ar vienkāršu pārrakstīšanos un cilvēciskām kļūdām. Turklāt viņa rīcībā ir vismaz divi Latvijas pasta dokumenti, kas rāda, ka A. Kalējs kādas ierakstītas vēstules ir saņēmis, - savukārt A. Kalējs uzrāda pašas vēstules, kurās norādīts, ka turpmāk SIA Imperius ārkārtas dalībnieku sapulces tiks rīkotas regulāri, taču nekas nav minēts par pamatkapitāla palielināšanas plāniem vai kādiem citiem dienaskārtības jautājumiem. A. Kalējs arī piebilst, ka darījuma sagatavošanas laikā viņš gandrīz katru dienu kontaktējies ar T. Karginu, taču par dalībnieku sapulcēm viņa neesot pat ieminējusies.
Tikmēr uz vairākiem būtiskiem jautājumiem T. Karginas pārstāvis atbildes Db nesniedza. Publikācijā laikrakstā Čas (29.08.2007) T. Kargina bija izteikusi apgalvojumu, ka SIA Imperius sākotnēji bijis viņas mātes uzņēmums, taču Uzņēmumu reģistrā šādu faktu apliecinoši dokumenti nav atrodami, un arī J. Bricis nesniedza atbildi uz jautājumu, vai būtu iespējams iepazīties ar kādiem dokumentiem, kas to apliecina: viņš par šādu publisku apgalvojumu neesot lietas kursā.
Abu uzņēmuma dalībnieku ieguldījums kompānijā tiek traktēts ārkārtīgi dažādi, taču gan no J. Briča, gan no A. Kalēja uzrādītajiem dokumentiem izriet, ka dažādus maksājumus par bankas kredītu utml. veikuši gan T. Kargina, gan E. Iņušova, gan A. Kalējs. Turklāt A. Kalējs, pamatojoties uz kompānijas grāmatvedības dokumentiem, apgalvo, ka viņa ieguldījums uzņēmumā ir par 15 tūkstošiem latu lielāks. J. Bricis gan Db deva mājienus, ka A. Kalējam naudu T. Kargina esot vienkārši izsniegusi, taču nekādu dokumentālu apliecinājumu tam laikam neesot.
J. Bricis arī nevarēja uzrādīt nekādus dokumentus, kas apliecinātu T. Karginas publisko apgalvojumu, ka A. Kalējam esot izteikts piedāvājums sakarā ar SIA Imperius pamatkapitāla palielināšanu ieguldīt 50% no tā palielinājuma, taču viņš to neesot izdarījis.
Savukārt pats A. Kalējs sarunā ar Db kategoriski noliedza, ka šāds piedāvājums viņam būtu izteikts, un norādīja – kaut arī uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana nemaz nav bijusi vajadzīga, jo kompānijas parādi 2006. gada beigās caurmērā bijuši pāris simtu latu apmērā, vai tiešām kāds cilvēks pasaulē nebūtu šo naudu ieguldījis, tā atsakoties no gaidāmās peļņas.
Pretrunas par auditu
J. Bricis gan uzrādīja dokumentus, no kuriem izriet, ka Rīgas Kriminālpolicijas Ekonomikas policijas biroja 1. nodaļā uzsākts vēl viens kriminālprocess: pēc T. Karginas iesnieguma par iespējami nelikumīgām darbībām, ko veicis A. Kalējs, kā arī divu SIA Imperius bijušo grāmatvedības kompāniju amatpersonas – SIA Novācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Uspenskis un SIA MPA Rīga izpilddirektors Iļja Uspenskis-Gelvers.
Jurists nesniedza atbildi uz jautājumu, kādi fakti minēti iesniegumā un par ko vispār ir šis iesniegums, - šīs ziņas, kas vēl tiekot precizētas un papildinātas, netikšot publiskotas saskaņā ar Imperius advokāta norādījumiem. Taču J. Bricis nodeva Db tieši A. Uspenska un I. Uspenska-Gelvera 2006. gadā SIA Imperius veikta audita rezultātus, kuros norādīts uz virkni nepilnību un trūkumu kompānijā, kā arī ieteikts «ierobežot Andreja Kalēja tiesības veikt darījumus SIA Imperius vārdā».
T. Kargina tagad apgalvo, ka audita rezultāti viņai „radījuši šausmas”, savukārt A. Kalējs stāsta: A. Uspenskis viņam skaidrojis – sākotnēji, kad T. Kargina viņu uzaicinājusi strādāt ar Imperius, viņa A. Uspenski maldinājusi, stāstot, ka A. Kalējs uzņēmumā nekā nedarot un, pamatojoties uz to, uzdevusi A. Uspenskim «atrast iespēju izspiest Kalēju no SIA Imperius, atstājot viņam 10% no kompānijas», bet grāmatvedis «jau sākotnēji skaidroja, ka likumiskā ceļā tas nav iespējams».
Pretenzija par zaudējumiem
Līdz visu tiesas darbu beigām pašam īpašumam ir uzlikts arests un, izsakoties J. Briča vārdiem, firma stāv. Taču, kamēr T. Kargina, E. Iņušova un A. Kalējs turpina cīniņu par miljoniem vērtās zemes likteni, ar pieteikumu par zaudējumu atlīdzību pie SIA Imperius īpašniekiem vērsusies SIA SPT – kompānija, kas gandrīz jau iegādājās vērtīgo Carnikavas zemi.
Uzņēmuma valdes loceklis Laimonis Klaperis norāda, ka 2006. gada oktobrī SPT bija panākusi vienošanos par Carnikavas nekustamā īpašuma pirkšanu, iegādājoties SIA Imperius, kā arī cenu – 4,3 miljoniem eiro, un uz šīs vienošanās pamata SPT veikusi veselu virkni darbību un ieguldījusi savus finanšu līdzekļus.
Taču pēdējā mirklī SIA Imperius darījumu atcēlusi, turklāt tas, kā norādīts SPT pretenzijā, nav noticis īpaši korekti. «Lai turpinātu sarunas par pirkuma līguma noslēgšanu, sabiedrības SPT dalībnieks Aleksandrs Iļčenko 2007. gada janvārī satikās ar sabiedrības Imperius dalībnieces Elvīras Iņušovas pārstāvi Tatjanu Karginu. Elvīras Iņušovas pārstāvis paziņoja par Elvīras Iņušovas atteikumu pārdot sev piederošās sabiedrības Imperius daļas. Taču Tatjana Kargina apliecināja sabiedrības Imperius nolūku noslēgt ar sabiedrību SPT nekustamā īpašuma pirkuma līgumu.
Bet 2007. gada janvāra beigās sabiedrībai SPT tika atteikts gan nekustamā īpašuma, gan sabiedrības Imperius daļu pārdošanas darījums. Atteikums netika pamatots, netika arī noteikti nekādi jauni blakusnoteikumi,» teikts SPT pretenzijā, saskaņā ar kuru pieprasītie 39 tūkstoši latu vēl nav samaksāti.
"Šis ir bezprecedenta gadījums. Bija reklāma, ka pārdod zemi, arī plakāts ceļa malā. Tur bija norādīts telefons, pa kuru arī sākām interesēties par zemes iegādi. Pretenzija ir par 48 000 eiro, bet to mēs piestādījām jau maijā, tagad tur vēl būs soda procenti. Ja nemaksās, tad sniegsim tiesā. Kas mums cits atliek. Tādu gadījumu vēl nav bijis, ka mēs visu izdarām, vienojamies ar banku, sakārtojam visas lietas, iemaksājam rokasnaudu, bet tajā dienā, kad jāparaksta līgums, izrādās, ka parakstītājam vairs nav paraksta tiesību," Db skaidroja L. Klaperis.
T. Karginas pārstāvis J. Bricis pagaidām nevar pateikt, vai bijusī baņķiera kundze gatavojas apmaksāt SIA SPT radušos zaudējumus, - viņš to nevarot noskaidrot, jo T. Karginas mobilais telefons esot izslēgts.
Skandāli jau iepriekš
Šī nav pirmā reize, kad T. Kargina iesaistīta tiesu darbos un skandālos, kuru pamatā ir īpašumu strīdi un kompanjonu iebildumi.
Pirms diviem gadiem T.Kargina figurēja kā starpniece darījumos, kuru rezultātā Kologrejevu ģimene gandrīz zaudēja vairāk nekā divus miljonus latu vērtu zemesgabalu Jūrmalā, Bulduru prospektā 146.
Taču toreiz līdz kriminālatbildībai baņķiera bijusī dzīvesbiedre netika, publiski paziņojot, ka esot bijusi tikai starpniece un ar darījumiem esot nodarbojies viņas pārinieks.
Tāpat aktīvā kundze jau bija paspējusi tikt pie tiesu darbiem arī ar ekskompanjonu Genādiju Doļu, kuram tiesa nule piespriedusi samaksāt lielāko daļu T. Karginas prasītās summas.
Viedokļi
Andrejs Kalējs, Tatjanas Karginas kompanjons: "No 2006. gada rudens tika izmantoti visi līdzekļi, lai izspiestu mani no uzņēmuma un nevajadzētu dalīties peļņā. Kad nekas cits nelīdzēja, beigās ļaunprātīgi viltoja kompānijas dalībnieku sapulču protokolus."
Juris Bricis, Tatjanas Karginas pārstāvis: "Ir ļoti grūti racionāli izskaidrot, kāpēc Karginas kundzes kompanjons neieguldīja pamatkapitālā deviņus tūkstošus latu, lai gūtu miljonu peļņu."
Nils Treijs, bijušais Kalnozola grupas līdzīpašnieks: "Gadījums ir līdzīgs tam, kas notika ar mums – Kalnozols celtniecības mazākuma akcionāriem. Tas nebija tā, ka akcionāri sastrīdējās, tās ir biznesa intereses. Viens akcionārs izdomāja, ka var pārējos apčakarēt. Vācijā tas nebūtu iespējams. Bet pie mums reģistrs nemaz neskatās pēc būtības, var iesniegt jebkādu prasību, un tas tiks reģistrēts, bet pēc tam var tikai tiesāties. Tas nav normāli. Man nav receptes, ko tur darīt, bet šāda situācija nav normāla. Ja paskatās dokumentus, tad taču ir redzams, ka tur nav loģikas. Mēs neierodamies uz sapulci, kur tiek lemts tik būtisks jautājums. Tā teikt – paši sev iekožam kājā, rīkojamies paši sev par sliktu. Bet reģistru tas neinteresē. Viņi saka – var tiesāties. Ko – tiesāties?! Gadiem? Tikai tad, kad viņš [Valdis Kalnozols] nolēma pārdot kompāniju, viņam nekas cits neatlika kā vienoties, jo neviens negribēja pirkt kompāniju ar tiesvedību. Tad Kalnozols atpirka no mums kapitāldaļas par tādu cenu, kas mūs apmierināja."
