Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pret nu jau bijušo Parex bankas Vācijas pārvaldnieci Signi Kalniņu un viņas vietnieci Gunitu Šķēli Vācijā ir sākts kriminālprocess par krāpšanu, vēsta raidījums Latvijas Televīzijas raidījumu De facto. Šai informācijai gūts apstiprinājums Berlīnes prokuratūrā.

Raidījums šovakar vēstīja, ka krāpšana, visticamāk, saistīta ar maldinošu ziņu iesniegšanu tiesai, lai varētu panākt trīs darbinieku atlaišanu no bankas Minhenes filiāles.

Lai pamatotu darbinieku atlaišanu, kas Vācijas likumdošanas dēļ ir darba devējam sarežģīts process, Parex banka rakstiskā izziņā tiesai norādījusi, ka Minhenes filiāle klientiem ir slēgta, lai gan tā esot bijusi atvērta un tajā pieņemti darbā jauni darbinieki atlaisto vietā - tā raidījumam norāda bijušais Parex bankas Minhenes filiāles vadītājs Roberts Putnis.

Parex bankas prezidents Nils Melngailis intervijā raidījumam De facto noliedz, ka būtu notikusi kāda krāpšana vai dokumentu viltošana. Vaicāts, vai bankā veikta iekšējā izmeklēšana, Melngailis atbild noliedzoši. Gadījumu esot izvērtējuši valdē.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Ir pagājis aptuveni viens mēnesis kopš Krievija un Ķīna pasaulei demonstrēja, ka to saites kļuvušas stipras un ciešas, Ķīnas prezidentam Sji Dzjipinam (Xi Jinping) solot, ka abas valstis «turpinās padziļināt savu sadarbību galvenās starptautiskās lietās, lai kopā nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību pasaulē un reģionos». Pašlaik gan «miers un sadarbība» nav vērojamas, raksta biznesa medijs Quartz.

Krievijas ārlietu minisrts Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Ķīnai un Krievijai lielā mērā ir līdzīgi viedokļi, taču Krievijas lēmums nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ķīnā izraisījis visai piesardzīgu reakciju.

Ķīnas ārlietu ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstīja, ka Ķīna «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību», un pēc tam piebilda, ka mudina abas puses izmantot «dialogu un pārrunas, kas balstītas uz starptautisko likumu un normu cienīšanu, lai reģionā uzturētu mieru un stabilitāti».

Vēlāk, jautāts par to, vai Ķīna dimplomātiski atbalsta Krieviju, kā arī - vai Ķīna atzīst Ukrainas jauno valdību, valsts ārlietu ministrs Čin Gangs (Qin Gang) pauda: «Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, lūdzu, izmantojiet manu jau iepriekš pausto atbildi. Izturoties ar lielāko cieņu pret Ukrainas problēmu, mēs turamies pie Ķīnas ilgtermiņa diplomātijas principiem un pamata starptautisko attiecību normām, kā arī ņemam vērā vēsturi un problēmas sarežģītību. Ir godīgi apgalvot, ka mūsu nostāja ir objektīva, godīga, taisnīga un mierpilna, un seko abiem principiem [dimplomātijas principiem un starptautisko attiecību normām - red.] un faktiem. Atbildot uz otro jautājumu, atbildei jābūt balstītai uz Ukrainas likumdošanu.»

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.