Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Atklātībā nonākot ziņām par prokuratūras, iespējams, gatavotām apsūdzībām bijušajiem Parex bankas saimniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, Karginu ģimene atbrīvojusies no pāris dārgiem tās īpašumā oficiāli vēl bijušiem nekustamajiem īpašumiem, vēsta portāls Pietiek.com.

Jau ziņots, ka šovasar prokuratūra cer pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex bankas subordinētā kapitāla izcelsmi un Kargina un Krasovicka darbībām.

Šī kriminālprocesa pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki. Pagaidām Karginam un Krasovickim procesā piemērots liecinieku statuss, atgādina Pietiek.com.

Tikmēr Karginu ģimene sākusi atbrīvoties no tās pārstāvjiem Latvijā oficiāli piederošajiem īpašumiem. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, šā gada 10. februārī nepazīstamā SIA Bulduru 17 no tikpat mazpazīstamās SIA Pluralis par 1,7 miljoniem latu iegādājusies 3 847 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar vairākām ēkām Jūrmalā, Bulduru prospektā 17. Savukārt 3 895 kvadrātmetru lielu zemesgabalu turpat blakus, Bulduru prospektā 19, SIA ar šādu pašu nosaukumu – Bulduru 19 – no SIA Adlera šajā pašā datumā iegādājusies par nedaudz lielāku summu – 1,94 miljoniem latu.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedzīt vairāk nekā 3,5 miljonus latu, tādējādi daļēji apmierinot AS Revertas, kādreizējās Parex bankas, prasību.

Kā aģentūru LETA informēja Revertas pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Agris Bitāns, pārējā daļā prasība tika noraidīta. Kopējā prasījuma summa bija 62 miljoni latu.

Jautāts, vai spriedums tiks pārsūdzēts, Bitāns apstiprināja, ka tas tiks darīts, sagaidot pilnu tiesas spriedumu, kas varētu būs pieejams 4.janvārī, jo viņam nav skaidrs, kāpēc netika piedzīta visa prasījuma summa.

Šī ir viena no lietām, kas apgabaltiesā 11.jūnijā tika atdalīta no Revertas prasības pret Karginu un Krasovicki. Kā ziņots, no pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Augstākās tiesa (AT) atzinusi bijušā a/s Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un piesprieda viņai sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 16 tūkst. Ls, konfiscējot arestētos, viņai piederošos naudas līdzekļus Parex bankas norēķinu kontā.

Arī viņas māti Elvīru Iņušovu tiesa atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un piemēroja viņai sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 8 tūkst. Ls apmērā un mantas konfiskāciju. Kaitējuma kompensāciju cietušajam Andrejam Kalējam tiesa nenoteica. Pilns AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums būs pieejams 6.jūnijā, tad to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada janvārī Rīgas apgabaltiesa attaisnoja gan T. Karginu un viņas māti. Prokurors Eduards Bartkevičs lūdza Rīgas apgabaltiesu T. Karginai piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu par labu A. Kalējam. Savukārt viņas mātei Elvīrai Iņušovai piecu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu. Jāatgādina, ka prokurors T. Karginai grozīja sākotnējo apsūdzību un atbrīvoja viņu no apsūdzības par dokumentu viltošanu. Aizstāvības advokāti lūdza tiesu attaisnot apsūdzētās.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Parex banka un Privatizācijas aģentūra ir vērsušās tiesā pret bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt Privatizācijas aģentūrai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 milj. Ls apmērā un piedzīt par labu Parex bankai kompensāciju vairāk nekā 82,7 milj. Ls un līgumsodu 4,5 milj. Ls apmērā.

Kopējā prasības summa sasniedz gandrīz simts miljonus latu – 99,5 milj. Ls, norādīts Parex bankas un Privatizācijas aģentūras paziņojumā. Izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki V.Kargina un V.Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas.

Celtās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret V.Karginu un V.Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto V.Kargina un V.Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī. Banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē uz 2008.gada 31.oktobri, bija vismaz par 82 milj. Ls lielāki.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Augstākā tiesa (AT) šodien vēl neizlēma par to, vai AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem.

Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30.janvārī apmierināja Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Swedbank par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa 6.martā to atstāja bez virzības līdz 12.aprīlim, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. Šo apgabaltiesas lēmumu banka apstrīdēja AT, kas rakstveida procesā sūdzību bija paredzējusi skatīt šodien.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem. To paredz Augstākās tiesas (AT) lēmums, kurā banka apstrīdēja Rīgas apgabaltiesas uzdevumu šo nodevu samaksāt.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru 6.martā bez virzības atstāta Swedbank apelācijas sūdzība, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. AT lēmums nav pārsūdzams.

T. Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30. janvārī apmierināja T. Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien par labu AS Reverta no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lēma solidāri piedzīt 4 284 792 eiro.

Tāpat tiesa lēma par labu Revertai no bijušajiem bankas akcionāriem piedzīt tiesāšanās izdevumus - 230 550 eiro apmērā.

Tomēr prasību AT apmierināja daļēji un noraidīja to daļā par 81 180 583 eiro piedziņu.

Pilnu nolēmumu tiesa sagatavos 27.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Kargina un Krasovicka pārstāvis Uģis Grūbe žurnālistiem pēc sprieduma pauda, ka, pēc atbildētāju domām, prasība bija pilnīgi noraidāma.

Advokāts skaidroja, ka lietā ir jāspriež pēc pierādījumiem un Revertas apgalvojumi par nepamatotajiem līgumiem nav objektīvi. Savukārt par sprieduma pārsūdzēšanu atbildētāji lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīvu daļu.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2.novembrī daļēji apmierināja AS Reverta prasību pret bijušajiem akcionāriem par ieguldījuma līguma pārkāpumu, informē AT.

Tiesa piedzina solidāri no Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 126 638,79 eiro, kas sastāv no zaudējumiem 120 518,38 eiro apmērā, kas radušies no nepienācīgas nodokļu nomaksas un tiesāšanās izdevumiem 6 120,41 eiro. Tiesa noraidīja AS Reverta prasību pret Valēriju Karginu un Viktoru Krasovcki par zaudējumu piedziņu 14 228,72 eiro apmērā, kas radušies no soda naudas samaksas pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2009.gada 8.maija lēmuma Nr.57, un zaudējumu piedziņu 1 092 484,75 eiro apmērā par Latvijas Bankas obligāto rezervju glabāšanas prasību neizpildi.

No AS Reverta par labu katram no atbildētājiem piedzina tiesas izdevumus 1 887,69 eiro. Pilns tiesas spriedums tiks sastādīts 16.novembrī un pēc motivēta sprieduma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Saskaņā ar tiesību normām par sociālajām garantijām AS Reverta ir pienākums bijušajiem Parex bankas īpašniekiem maksāt 200 latus mēnesī kā minimālo algu par to, ka viņu aktīvi ir iesaldēti, norāda Revertas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

«Tā nav liela maksa, bet daudziem Latvijas iedzīvotājiem tie izrādītos vērā ņemami ikmēneša ienākumi. Nav arī īpaši godīgi, ka cilvēki, kas dzīvo zināmā komfortā, saskaņā ar likumu no mums saņem 200 latus,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Gviljams. Viņa ieskatā, šī likuma norma ir «diezgan neparasta».

Revertas valdes priekšsēdētājs skaidro, ka līdzīgas normas iestrādātas arī citu valstu likumdošanā. Bankrota gadījumā bijušajiem īpašniekiem no kaut kā jādzīvo. Taču šajā gadījumā tas nav bankrots. Līdzekļi ir iesaldēti, lai novērstu to izmantošanu, un saskaņā ar Latvijas likumiem cilvēkam ir jāizmaksā minimālā alga.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Pie mētāšanās, nekonsekvences un nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa Latvijas politikā kopumā ir jau pierasts. Tomēr pēdējo dienu Finanšu ministrijas manevri nodokļu politikas jomā pat mūs pārsteidza nesagatavotus. Proti, ministrs Arvils Ašeradens trīs dienas pirms lēmuma pieņemšanas pavēstīja, ka virknei produktu grupu nodokļu apjoma pieaugums nākamgad principā trīskāršosies. Tas nekas, ka visu budžeta izstrādes laiku diskusijās ar nozarēm, darba devējiem un ārvalstu investoriem tika panāktas vienošanās par pakāpenisku nodokļu likmju pieaugumu vidējā termiņā.

Šādās situācijās rodas vairāki jautājumi. Vai būtiskās izmaiņas finanšu ministra retorikā un priekšlikumu saturā ir izraisītas no kādas citas puses? Kas ir aiz šī lēmuma utt.? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums pietiek aplūkot priekšlikumus un vēstules, kas Saeimā saņemtas par 2024.gada budžeta likumprojektu. Un šeit mēs atrodam vēstuli, kurā ieteikts papildus līdzekļus meklēt akcīzes nodokļos. Šo vēstuli ir parakstījuši trīs kungi: Edmunds Jurēvcs, Andris Šuvajevs un Harijs Rokpelnis. Un, nerēķinoties ar ilgstošām iepriekšējām diskusijām, Finanšu ministrs atrod ieganstu pamatot savu nepārdomāto un nepamatoto priekšlikumu, kas būtiski izjauc līdzsvaru starp valsts, industrijas un patērētāju interesēm…

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Nākamajām tiesu instancēm nemainot attaisnojošo spriedumu bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim atgriezīs aptuveni pusotru miljonu eiro, kā arī atcels arestu vairākiem īpašumiem Baltezerā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos vakar nolēma Magonim atgriezt konfiscētu skaidras naudas summu 499 500 eiro apmērā, kā arī kratīšanas laikā atņemto mašīnu "Audi A8", kā arī atgriezt lietišķo pierādījumu naudu 900 000 eiro apmērā.

Tāpat tiesa nolēma atcelt arestu zemes gabalam un mājai Baltezerā, kā arī automašīnai "Mercedes Benz CL500".

Tiesa nolēma Magoņa sievai - Anastasijai Magonei atgriezt piecus rokas pulksteņus, kā arī naudas līdzekļus 80 070 eiro apmērā, kuri tika konfiscēti kratīšanas laikā.

Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski 

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas...

Kā vēstīts, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra solījusi iesniegt protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.