Dejojot tango, cilvēks kļūst radošāks un atbrī­votāks, skaidro Aigars Stirna, kurš savu aizraušanos ir pārvērtis biznesā

Arvien biežāk Latvijā viesojas profesionāli tango dejotāji, arvien vairāk cilvēku nolemj mācīties šo deju, augustā Rīgā tango festivālā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. «Katram no mums temperaments ir atšķirīgs, bet caur tango cilvēks var paust visas cilvēciskās emocijas, ne tikai kaisli, kā bieži tiek uzskatīts. Sapņus, ilgas, nedrošību. Tango dejo visās valstīs, arī aiz polārā loka, un nacionalitātei nav nozīmes. Caur tango cilvēki atrod to, kas viņiem trūkst ikdienā,» stāsta Argentīnas tango deju studijas Tangostudio vadītājs A.Stirna

Katram savs

Aigars Stirna ir strādājis gan valsts pārvaldē, gan kā sociālais darbinieks, tomēr atgriezies pie sava sirds darba un hobija - tango.

A. Stirna ir Argentīnas tango pedagogs, TangoStudio vadītājs un dibinātājs, dejotājs, mūziķis un diplomēts sociālais pedagogs. «Man sevi ir grūti identificēt. Es esmu kā upe, kas tek uz jūru. Es visu laiku attīstos, mainos un mācos. Citi uz mani var paskatīties ļoti dažādi – izceļot izglītību, izceļot pieredzi, šā brīža nodarbošanos, labsajūtas līmeni,» savās pārdomās dalās A. Stirna.

Atceroties deju studijas TangoStudio tapšanu, A. Stirna stāsta: «Es gribēju, lai tango ir mans dzīvesveids. Man bija tik daudz ieceru, ka riskēju un aizgāju no labi apmaksāta darba. 2005. gada rudenī kopā ar Gintu Opmani nodibinājām TangoStudio, kurā kopš pirmsākumiem tiek vadītas regulāras tango apmācības Rīgā, Liepājā un citur Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija krīze un tikai ar tango bija grūti izdzīvot, tāpēc es atgriezos darbā valsts pārvaldē, kur es kādu laiku strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Dažus gadus vēlāk sapratu, ka tomēr vēlos atkal nodoties tikai dejai. Šā gada martā būs pagājuši divi gadi, kopš es atkal esmu pilnībā «ierauts» tango pasaulē. Šoreiz gan ar citu apziņu, ar iekšējo mieru, sapratni par lietām, izanalizējis biznesa kļūdas un riskus. Man ir svarīgi cilvēkiem dot prieku, uzlabot veselību un savstarpējās attiecības. Es daru to, kas man pašam patīk vislabāk.»

Pazīstamā advokāta Jāņa Lozes nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti daļēji pārgājuši Andra Šķēles un viņa ģimenes locekļu kontrolē. Pēc izklaides centra Bowlero izveides J. Loze bija ķēries pie diviem lieliem nekustamā īpašuma projektiem: Rīgā tika sākts vērienīgais Tango projekts, kas paredz kvartāla būvniecību galvaspilsētā, starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijā nepilnu 23 ha platībā bija paredzēts būvēt ekskluzīvu ciematu.

Tad J. Loze prognozēja, ka "pēc gadiem četriem no nekustamā īpašuma saņems reizes piecas vairāk nekā no advokāta prakses", taču trīs gadus pēc intervijas situācija ir kardināli mainījusies. Uzņēmumi Alerts Plus, Lielupes grīva un Rekreācijas serviss, kam pieder Jūraslīča teritorijas, šogad ir mainījuši īpašniekus, - J. Lozes vietā tagad tie caur nelielu kompāniju ķēdīti, kā rāda Lursoft, pieder Andra Šķēles ģimenes locekļiem, viņa kompanjonam Edgaram Šķenderim un Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl joprojām ir J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā šoruden ir mainījis lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi ir ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs pirmajā kustamās mantas izsolē pārdos SIA Tango Projekts tehniskā projekta un ar tā realizāciju saistītai dokumentāciju, liecina sludinājums Zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Izsoles sākumcena noteikta 10 latu apmērā.

Izsole notika šī gada 25. augustā zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova birojā.

Db jau ziņoja, ka šī gada aprīlī J. Stepanovs pārdevis arī pašu nekustamo īpašumu projektu Tango, kas iepriekš piederēja advokāta Jāņa Lozes uzņēmumam. Toreiz darījuma summa netika atklāta, tomēr izsoles sākumcena bija 8.9 miljoni latu.

Tika uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl pagājušajā gadā bija J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā mainīja lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi tika ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

No 17. līdz 23.augustam Rīgā un Jūrmalā notiks 2. Starptautiskais Argentīnas tango festivāls Tango Sun Festival, kuru organizē Argentīnas tango deju studija Tangostudio un tās vadītāji Aigars Stirna un Ginta Opmane.

Pieteikšanās un reģistrācija festivāla meistarklasēm pie pasniedzējiem no Argentīnas, Vācijas un Latvijas sāksies 10.maijā.

Festivāla programmā paredzētas 46 tango meistarklases. Pasniedzēji piedāvās apmācību dažādos Argentīnas tango stilos – Salon, Milonguero un Nuevo, kā arī mācīs Argentīnas tautas deju chacarera. Meistarklasēm var pieteikties gan dejotāji ar lielāku vai mazāku pieredzi, gan visi Argentīnas tango interesenti bez deju pieredzes. Notiks arī speciālas meistarklases profesionāliem dejotājiem, pasniedzējiem un horeogrāfiem.

Ar festivāla programmu, kas vēl tiks precizēta un papildināta, var iepazīties deju studijas Tangostudio mājas lapā www.tangostudio.lv sadaļā Festivāls.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu SIA TBKD, kas netieši piederēja advokātam Jānim Lozem un agrāk saucās Tango projekts.

Patlaban 51.22 % SIA TBKD pieder SIA MM Projekts, bet 48.78% SIA Blaumaņa nami. Savukārt J. Loze vēl joprojām ir SIA TBKD valdes priekšsēdētājas. Patlaban Blaumaņa nami pieder Mārim Liepiņam, bet Lozes īpašumā palicis aptuveni 1%.

Pēc vairāku izsoļu maratona šā gada pavasarī tika pārdots šis J. Lozes nekustamo īpašumu projekts. Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs neizpauda darījumu vērtību, taču zināms, ka sešās daļās sadalītā projekta īpašuma izsoles sākotnējā cena bija noteikta 8.9 miljoni lati. Iepriekš Tango projekts tika novērtēts par 70 miljoniem latu.

Tika uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Noslēdzies vairāku izsoļu maratons, kura rezultātā tika pārdots J. Lozes izlolotais nekustamo īpašumu projekts Tango.

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs neizpauž darījumu vērtību, taču zināms, ka sešās daļās sadalītā projekta īpašuma izsoles sākotnējā cena noteikta 8.9 miljoni lati. Iepriekš Tango projekts tika novērtēts par 70 miljoniem latu.

Tiek uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl pagājušajā gadā bija J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā mainīja lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi tika ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

Šī gada 9. aprīlī notiks SIA Tango projekts nekustamo īpašumu izsole, tā tiek rīkota, realizējot hipotekārā kreditora – Nordea Bank Finland – ķīlas tiesības.

Par to liecina paziņojumi, kurus zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs izvietojis pie vairākiem SIA Tango projekts nekustamajiem īpašumiem Rīgas centrā, starp Dzirnavu, Tērbatas un Blaumaņa ielām.

Saskaņā ar šiem paziņojumiem, izsoles sākumcena piestāvu biroja ēkai, kas atrodas Dzirnavu un Tērbatas ielas stūrī, ir 3.5 milj. Ls. 487 kvadrātmetrus liels zemesgabals Blaumaņa ielā tiek piedāvāts izsolē par sākumcenu 500 000 Ls, bet vēl viens tam līdzās esošs zemesgabals – par sākumcenu 800 000 Ls.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Rīgas centrā starp Dzirnavu, Blaumaņa un Tērbatas ielām, darbu uzsākusi divu līmeņu autostāvvieta T. Parking ar 440 autostāvvietām, kuras viens līmenis izvietots pazemē, bet otrs – nedaudz zem ielas līmeņa.

Autostāvvietas atklāšana noslēdz pirmo kārtu multifunkcionālā centra projekta apbūvē. Pirmās kārtas būvniecībā ieguldīti 5,6 milj. Ls.

«Atbilstoši mūsu plāniem pērn noslēgta divu līmeņu autostāvvietas būvniecība Tango projekts ietvaros. Tālākā apbūve tiek plānota atbilstoši sākotnēji izveidotajai vīzijai par šo Rīgas centrā esošo kvartālu un tā izmantošanas iespējām. Šobrīd mūsu uzdevums ir piesaistīt investīcijas un finansējumu tādā apjomā, lai nodrošinātu projekta virzību un kvalitāti. Kopumā projekta īstenošanai ir nepieciešami vēl vismaz 30 milj. Ls. Prognozējam, ka šī gada laikā mēs sāksim projekta otrās kārtas būvniecību,» norāda projekta attīstītāja pārstāvis Juris Dreimanis.

Uzņēmējs Mārtiņš Lauva sācis tiesvedību pret Latvijā zināmo advokātu Jāni Lozi par 1,5 miljonu eiro aizdevuma piedziņu.

Aizdevuma 1.5 miljonus eiro (1.054 miljoni latu) piedziņas prasību šogad 23. janvārī ierosinājusi Rīgas apgalbatiesas Civillietu tiesas kolēģija. Lai nodrošinātu parāda atmaksu, tiesā ir iesniegta arī M. Lauvas prasība par nodrošinājumu. Tiesas lēmums vēl nav zināms. Aizdevums advokātam, kurš minēts arī Dienas biznesa Latvijas 1000 miljonāru sarakstā, bija jāatmaksā līdz pagājušā gada 31.decembrim

Saskaņā ar Civillikumu, pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, fiziskas personas maksātnespējas pazīme ir personas nespēja nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpidles termiņš, un parāds kopumā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (9000 Ls). M. Lauva uzskata, ka J. Lozem ir iestājusies maksātnespēja, jo advokāts nespēj pildīt savas saistības.

Būvniecības aktivitāte ir atsākusies Rīgas centra kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas un Blaumaņa ielām, ko savulaik dēvēja par Tango projektu.

Kvartāla attīstītāja SIA TA Projekts projekta vadītājs Juris Dreimanis pastāstīja, ka pašlaik top pazemes autostāvvieta 450 automašīnām. Ģenerāluzņēmēja funkciju pilda SIA Āboltiņa Būvuzņēmums AG. Tehniskajā projektā tā ir izdalīta kā atsevišķa kārta, to varēs nodot ekspluatācijā un izmantot. Pirmo kārtu iecerēts pabeigt nākamā gada vasarā. Prognozētās pirmās kārtas izmaksas ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Projekta būvniecību līdzfinansē Nordea Bank Finland Latvijas filiāle.

«Gan projekta pašreizējās, gan nākamo kārtu realizācija ir pilnībā atkarīga no tirgus situācijas. Visas iesaistītās puses ir ieinteresētas radīt produktu, kas būtu nepieciešams patērētājiem un pēc kura ir pieprasījums,» skaidro J. Dreimanis.

Šī gada aprīlī piecās izsolēs plānots pārdot advokāta Jāņa Lozes īpašumus, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

Plānots pārdot SIA Tango projekts īpašumus Rīgas centrā, kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas, K.Barona un Blaumaņa ielu, kur advokāts arī bija sācis attīstīt Tango projektu. Kopējā izsoļu sākumcena ir 5.4 miljoni latu.

Db jau ziņoja (22.12), ka pazīstamā advokāta Jāņa Lozes nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti daļēji pārgājuši Andra Šķēles un viņa ģimenes locekļu kontrolē. Pēc izklaides centra Bowlero izveides J. Loze bija ķēries pie diviem lieliem nekustamā īpašuma projektiem: Rīgā tika sākts vērienīgais Tango projekts, kas paredz kvartāla būvniecību galvaspilsētā, starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijā nepilnu 23 ha platībā bija paredzēts būvēt ekskluzīvu ciematu.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Turpinot kvartāla Centrus attīstību, projekta 2.kārtas ietvaros Skonto Būve uzsākusi divu 7 stāvu dzīvojamo māju būvniecību. Centrus tiek veidots kā «labiekārtots, skaists, savrups un augstas kvalitātes kvartāls pašā Rīgas centrā», raksturo būvkompānija.

(Pievienotas pēdējās trīs rindkopas.)

Tas atrodas Rīgas aktīvākajā daļā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Dzirnavu, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielas.

Uzsākot kvartāla Centrus būvniecības darbus 2014. gada vasarā, taps divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas, kurās tiks iekārtoti 84 dzīvokļi un komercplatības ēku pirmajos stāvos.

Līdzās dzīvojamajai videi tiek veidota publiskā zona. Gājēju promenāde savienos Dzirnavu ielu ar Blaumaņa ielu, tur ritēs iekškvartāla dzīve ar kafejnīcām un labiekārtotām atpūtas vietām, kā arī iepirkšanās iespējām promenādes malās.

«Dzīvojamo ēku būvniecība ir 2.kārta kvartāla Centrus attīstībā, kuru plānojam noslēgt 2015. gada nogalē. Centrus attīstības 1. kārta noslēdzās 2013. gada sākumā, kad rīdziniekiem un Rīgas viesiem atklājām divu līmeņu autostāvvietu kvartāla teritorijā,» skaidro Juris Dreimanis, projekta attīstītāja pārstāvis.