Dejojot tango, cilvēks kļūst radošāks un atbrī­votāks, skaidro Aigars Stirna, kurš savu aizraušanos ir pārvērtis biznesā

Arvien biežāk Latvijā viesojas profesionāli tango dejotāji, arvien vairāk cilvēku nolemj mācīties šo deju, augustā Rīgā tango festivālā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. «Katram no mums temperaments ir atšķirīgs, bet caur tango cilvēks var paust visas cilvēciskās emocijas, ne tikai kaisli, kā bieži tiek uzskatīts. Sapņus, ilgas, nedrošību. Tango dejo visās valstīs, arī aiz polārā loka, un nacionalitātei nav nozīmes. Caur tango cilvēki atrod to, kas viņiem trūkst ikdienā,» stāsta Argentīnas tango deju studijas Tangostudio vadītājs A.Stirna

Katram savs

Aigars Stirna ir strādājis gan valsts pārvaldē, gan kā sociālais darbinieks, tomēr atgriezies pie sava sirds darba un hobija - tango.

A. Stirna ir Argentīnas tango pedagogs, TangoStudio vadītājs un dibinātājs, dejotājs, mūziķis un diplomēts sociālais pedagogs. «Man sevi ir grūti identificēt. Es esmu kā upe, kas tek uz jūru. Es visu laiku attīstos, mainos un mācos. Citi uz mani var paskatīties ļoti dažādi – izceļot izglītību, izceļot pieredzi, šā brīža nodarbošanos, labsajūtas līmeni,» savās pārdomās dalās A. Stirna.

Atceroties deju studijas TangoStudio tapšanu, A. Stirna stāsta: «Es gribēju, lai tango ir mans dzīvesveids. Man bija tik daudz ieceru, ka riskēju un aizgāju no labi apmaksāta darba. 2005. gada rudenī kopā ar Gintu Opmani nodibinājām TangoStudio, kurā kopš pirmsākumiem tiek vadītas regulāras tango apmācības Rīgā, Liepājā un citur Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija krīze un tikai ar tango bija grūti izdzīvot, tāpēc es atgriezos darbā valsts pārvaldē, kur es kādu laiku strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Dažus gadus vēlāk sapratu, ka tomēr vēlos atkal nodoties tikai dejai. Šā gada martā būs pagājuši divi gadi, kopš es atkal esmu pilnībā «ierauts» tango pasaulē. Šoreiz gan ar citu apziņu, ar iekšējo mieru, sapratni par lietām, izanalizējis biznesa kļūdas un riskus. Man ir svarīgi cilvēkiem dot prieku, uzlabot veselību un savstarpējās attiecības. Es daru to, kas man pašam patīk vislabāk.»

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Liepājas pilsētas pašvaldība 25. jūlija izsolē pārdevusi visus 14 uz izsoli izsludinātos pašvaldības nekustamos īpašumus par kopumā 49 750 eiro. Izsoles rezultāti vēl jāapstiprina domes sēdē, pēc kuras tiks slēgti pirkuma līgumi ar jaunajiem īpašniekiem.

Kā stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, izsole bija plaši apmeklēta, tikai vienam objektam bija pieteicies viens pretendents, pārējie objekti tika pārsolīti ar dažādu cenu pieaugumu. Rekordu sasniedza objekts, kur tika nosolīts 141 izsoles solis ar 50 eiro vērtību. Uz šo objektu bija pieteikušies 11 dalībnieki.

Kopējā 14 objektu izsoles sākumcena bija 24700 eiro, kopējā nosolītā summa – 49750 eiro.

Izsolītie 14 pašvaldības nekustamie īpašumi ir dzīvokļi Apšu ielā 29-7 (izsoles sākumcena 900 eiro), Baidzeles ielā 4-8 (sākumcena 1500 eiro), Egļu ielā 18-7 (sākumcena 1400 eiro), E.Veidenbauma ielā 24-1N (sākumcena 6200 eiro), Ģenerāļa Baloža ielā 48-2 (sākumcena 1900 eiro), Ģenerāļa Baloža ielā 59 -8A (sākumcena 200 eiro), K.Ukstiņa ielā 49-7 (sākumcena 1300 eiro), Lazaretes ielā 4A-10 (sākumcena 3200 eiro), Mālu ielā 3-2 (sākumcena 500 eiro), Metalurgu ielā 23-5 (sākumcena 1400 eiro), Ozolu ielā 12-5 (sākumcena 1300 eiro), Puķu ielā 1-10 (sākumcena 400 eiro), Pulkveža Brieža ielā 16-14 (sākumcena 3500 eiro), Zāļu ielā 25-11 (sākumcena 1000 eiro).

Septembrī plānots izsolīt uzņēmējam un bijušajam Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošās kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, tostarp arī SIA Baltic Taxi, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 3000 kapitāldaļas jeb 30% SIA Baltic Taxi. Kapitāldaļu izsoles sākumcena ir 3000 latu.

Paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 156 kapitāldaļas jeb 24,45% kokapstrādes SIA Nordic bioenergy. Kapitāldaļu izsoles sākumcena ir 1560 lati.

Tāpat paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 500 kapitāldaļas jeb 12,5% uzņēmējdarbības konsultāciju SIA Zemgales attīstības fonds. Izsoles sākumcena ir 500 lati.

Izsolīt paredzēts arī visas Naglim piederošās 800 kapitāldaļas jeb 40% uzņēmējdarbības konsultāciju SIA Puzes karjers. Izsoles sākumcena ir 800 lati.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

2009. gada nogalē noslēdzās Parex bankas bijušo akcionāru darba kabinetu mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoļu 1. kārta, kurā pārdota 41 vienība jeb vairāk nekā puse no piedāvātajām vienībām, ieņemot 14.8 tūkstošus latu.

Parex bankā Db informēja, ka pirmajā kārtā, kas noritēja no 8. līdz 22. decembrim, kopumā tika piedāvātas 69 vienības – krēsli, galdi, dīvāni, paklāji, gaismas ķermeņi, aizkari, u.c. aprīkojums.

Tostarp Parex bankas bijušā akcionāra un bankas vadītāja Valērija Kargina krēslu izdevies pārdot par 856 latiem (sākumcena 790 Ls), tika solītas 12 likmes, bet otra akcionāra Viktora Krasovicka krēsls nosolīts par 469 Ls (sākumcena bija 449.3 lati), tika solītas 3 likmes.

Atlikušās 28 vienības (mēbeles un biroja aprīkojums) tiks piedāvātas iegādei izsoļu otrajā kārtā, kas sāksies 6. janvārī un ilgs piecas dienas, ar par 10% samazinātu izsoles sākuma vērtību.

Dažādu iemeslu dēļ nav notikušas uzņēmējam un bijušajam Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošo uzņēmumu kapitāldaļu izsoles. Kopumā tika plānots izsolīt deviņu uzņēmumu kapitāldaļas.

Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore DB norādīja, ka bijuši divi iemesli tam, ka izsoles nenotika. Proti, uz daļu no izsolēm nebija pieteicies neviens solītājs, savukārt attiecībā uz citām izsolēm esot tiesas lēmums par izsoļu atcelšanu, jo esot iesniegta sūdzība par A.Spora darbībām. Viņš gan nekonkretizēja, kādām.

A.Spore piebilda, ka būs tiesas sēde, kurā tiks skatītas šīs darbībām, un tad tiks lemts, vai atcelt lēmumu par izsoļu atlikšanu vai nē. Patlaban nav iespējams prognozēt, kad notiks kāda no izsolēm.

DB jau rakstīja, ka bija plānots izsolīt J.Naglim piederošās kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, tostarp arī visas viņam piederošās 3000 kapitāldaļas jeb 30% SIA Baltic Taxi. Kapitāldaļu izsoles sākumcena bija 3 tūkst. Ls.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas centrā starp Dzirnavu, Blaumaņa un Tērbatas ielām, darbu uzsākusi divu līmeņu autostāvvieta T. Parking ar 440 autostāvvietām, kuras viens līmenis izvietots pazemē, bet otrs – nedaudz zem ielas līmeņa.

Autostāvvietas atklāšana noslēdz pirmo kārtu multifunkcionālā centra projekta apbūvē. Pirmās kārtas būvniecībā ieguldīti 5,6 milj. Ls.

«Atbilstoši mūsu plāniem pērn noslēgta divu līmeņu autostāvvietas būvniecība Tango projekts ietvaros. Tālākā apbūve tiek plānota atbilstoši sākotnēji izveidotajai vīzijai par šo Rīgas centrā esošo kvartālu un tā izmantošanas iespējām. Šobrīd mūsu uzdevums ir piesaistīt investīcijas un finansējumu tādā apjomā, lai nodrošinātu projekta virzību un kvalitāti. Kopumā projekta īstenošanai ir nepieciešami vēl vismaz 30 milj. Ls. Prognozējam, ka šī gada laikā mēs sāksim projekta otrās kārtas būvniecību,» norāda projekta attīstītāja pārstāvis Juris Dreimanis.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu SIA TBKD, kas netieši piederēja advokātam Jānim Lozem un agrāk saucās Tango projekts.

Patlaban 51.22 % SIA TBKD pieder SIA MM Projekts, bet 48.78% SIA Blaumaņa nami. Savukārt J. Loze vēl joprojām ir SIA TBKD valdes priekšsēdētājas. Patlaban Blaumaņa nami pieder Mārim Liepiņam, bet Lozes īpašumā palicis aptuveni 1%.

Pēc vairāku izsoļu maratona šā gada pavasarī tika pārdots šis J. Lozes nekustamo īpašumu projekts. Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs neizpauda darījumu vērtību, taču zināms, ka sešās daļās sadalītā projekta īpašuma izsoles sākotnējā cena bija noteikta 8.9 miljoni lati. Iepriekš Tango projekts tika novērtēts par 70 miljoniem latu.

Tika uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Vairāk dokumentu pārceļas e-vidē, bet e-paraksta lietotāju skaits valsts vadošajās iestādēs par to neliecina

Lai gan e-paraksts Latvijā pieejams kopš 2005. gada, DB veiktā valsts vadošo resoru aptauja liecina, ka parakstīties elektroniski vēlas ne visur. Tā, piemēram, Valsts prezidenta kancelejā (VPK) ir tikai viens darbinieks eID kartes turētājs. Šīs iestādes izejošie dokumenti to saņēmējiem tiek nogādāti drukātā veidā, lai gan e-dokumentu apritei ir tendence pieaugt, ko apliecina saņemto dokumentu ar e-parakstu skaita pieaugums gadu no gada. E-parakstu nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ar katru gadu elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaug, norāda FM pārstāve Maija Straupmane. 2013. gadā vidēji mēnesī izmantoti 111 laika zīmogi, pērn – 312 laika zīmogi; bet šogad – 352. 37 FM darbiniekiem ir nodrošinātas e-paraksta viedkartes. Ar šo rādītāju FM ir līdere starp vadošajiem valsts resoriem. Savukārt VM e-paraksta lietošana dokumentiem uzsākta 2007. gadā, pakāpeniski palielinot elektroniski parakstāmo dokumentu skaitu. Pēdējos trīs gados elektroniski parakstīto dokumentu skaits svārstās 65% – 75% robežās no visu VM nosūtāmo dokumentu kopskaita. E-paraksts šajā ministrijā piešķirts deviņām amatpersonām un darbiniekiem. 773 reizes e-paraksts pērn ticis izmantots ĀM, un pašlaik e-parakstu izmanto 11 ĀM darbinieki. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2014. gadā e-paraksta izmantošana ĀM pieaugusi aptuveni par trešdaļu jeb 250 izmantošanas reizēm. VARAM e-paraksts pērn kopumā tika izmantots 7,9 tūkst. reižu, savukārt šogad tas izmantots jau aptuveni 4,3 tūkst. reižu. Šajā ministrijā ir 23 e-parakstu lietotāji. Mēnesī vidēji tiek parakstīts 610 dokumentu. Pašlaik e-paraksts ir visiem VARAM ierēdņiem un amatpersonām, kuriem iekšējie normatīvie akti nosaka nepieciešamību parakstīt izejošos VARAM dokumentus, paskaidro ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Šogad ZM e-paraksts izmantots aptuveni 3 tūkst. reižu – vidēji 255 reižu mēnesī. ZM e-paraksts ir piešķirts 21 amatpersonai, bet faktiski e-paraksta lietotāju ir vairāk, norāda ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Jūtami pieaugusi elektroniski parakstītu dokumentu sarakste arī ar privātpersonām un sabiedriskajām organizācijām, piebilst D. Muceniece. IZM nosūtāmie dokumenti maksimāli tiek gatavoti ar elektronisko parakstu. Ministrijā iekšējā sarakste notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot dokumentu vadības sistēmā iebūvēto parakstu. IZM ar e-parakstu apstiprina korespondences dokumentus, kā arī tas tiek izmantots iepirkumu procedūru dokumentu parakstīšanai. Šādi parakstītu dokumentu īpatsvars IZM pēdējos gados ir palielinājies. Pērn e-dokumenti veidoja 63% no kopējo parakstīto korespondences dokumentu apjoma, savukārt šogad provizoriski – 65%, norāda ministrijā. Šogad no 3,4 tūkst. dokumentu elektroniski parakstīti 2,2 tūkst. Pirms četriem gadiem proporcija bija vairāk par labu dokumentiem papīra formātā – no 6,9 tūkst. korespondences dokumentu tikai 2,6 tūkst. bija elektroniski. Tāpat TM pārstāve Līva Rancāne norāda, ka ne tikai pieaug elektroniski parakstītu dokumentu apjoms, bet arī elektroniski saņemtu un nosūtītu dokumentu īpatsvars.

Vakar notikušajās vairāku likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošu transportlīdzekļu izsolēs ir izdevies pārdot četrus transportlīdzekļus, informēja bankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Tika pārdotas automašīna Opel Astra Station Wagon, kuras sākumcena bija 2073,84 lati, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5392,01 lats, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5069,41 lats un piekabe-autovedēja Boeckmann ar sākumcenu 1705,16 lati.

«Šīs automašīnas tika pārdotas par cenu, kas pārsniedza sākumcenu, un pircējiem par tām jānorēķinās 30 dienu laikā,» sacīja Fīrmanis.

Netika pārdotas automašīna Mercedes Benz Viano, kuras sākumcena bija 6774,57 lati, automašīna Audi A8L ar sākumcenu 10 323,16 lati, automašīna Dacia Logan ar sākumcenu 1106,05 lati un automašīna Dacia Logan ar sākumcenu 921,71 lats.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Aprīļa beigās paredzēta rakstiska izsole, kurā tiks izsolīta slēgtā ieguldījumu fonda Citadele Baltic High Yield Fund manta. Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis paziņojusi ieguldījumu pārvalde a/s Citadele Asset Management.

Izsolē tiks izsolītas 600 a/s PrivatBank obligācijas ar dzēšanas termiņu šā gada 15.decembris, vienas obligācijas nominālvērtība 100 eiro, bet izsoles sākumcena noteikta 80 eiro par vienu obligāciju. Izsoles sākumcena kopā par visām šī emitenta obligācijām ir 48tūkst. eiro. Izsoles solis šī emitenta obligācijām ir 600 eiro.

Tāpat tiks izsolītas 150 a/s GE Money Bank obligācijas ar dzēšanas termiņu šā gada 1.oktobris. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 100 eiro, bet izsoles sākumcena – 80 eiro. Savukārt izsoles sākumcena kopā par visām šī emitenta obligācijām ir 12 tūkst. eiro, kā arī uzkrātie procenti uz izsoles pretendenta piedāvāto norēķinu datumu.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.