Andra Šķēles kontrolētais TA Projekts, iespējams, varētu atņemt advokāta Jāņa Lozes 100 milj. eiro vērto Tango projektu, bet citi kreditori var neatgūt aizdevumus.

Pa lēto

Šogad 8. un 9. aprīlī zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs rīko vairākas izdoles, kurās plānots pārdot Tango projektiem piederošos 5 nekustamos īpašumus - Tērbatas ielā 14, Blaumaņa ielā 20, Blaumaņa ielā 24 un divus Dzirnavu ielā 85. No M. Lauvas pieteikuma tiesai redzams, ka izsolēs Tango projektiem piederošo īpašumu pārdošanas sākumcena noteikta krietni zemāka nekā kreditoru prasījuma summa. Proti, parāds, uz ko nostiprinātas hipotēkas, ir 28 564 314 Ls, bet izsoļu sākumcena kopumā veido vien 6,3 miljonus latu. Pie tādiem apstākļiem, kad nekustamo īpašumu vērtība ir būtiski mazāka par prasījuma summu, izpilde lietā būs apgrūtināta vai neiespējama, jo prasītājam nebūs uz ko vērst piedziņu. Vienlaikus kādam varētu likties, ka izsoles tiek rīkotas, jo arī Tango projektu jaunajam kreditoram - A. Šķēlem varētu būt problēmas ar naudu. Tomēr situācijas gaita liecina, ka šīs izsoles netiek rīkotas šī iemesla dēļ, bet gan tāpēc, ka «tas ir likumīgs veids, kā atbrīvoties no visām citām prasībām pret šo īpašumu».

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu SIA TBKD, kas netieši piederēja advokātam Jānim Lozem un agrāk saucās Tango projekts.

Patlaban 51.22 % SIA TBKD pieder SIA MM Projekts, bet 48.78% SIA Blaumaņa nami. Savukārt J. Loze vēl joprojām ir SIA TBKD valdes priekšsēdētājas. Patlaban Blaumaņa nami pieder Mārim Liepiņam, bet Lozes īpašumā palicis aptuveni 1%.

Pēc vairāku izsoļu maratona šā gada pavasarī tika pārdots šis J. Lozes nekustamo īpašumu projekts. Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs neizpauda darījumu vērtību, taču zināms, ka sešās daļās sadalītā projekta īpašuma izsoles sākotnējā cena bija noteikta 8.9 miljoni lati. Iepriekš Tango projekts tika novērtēts par 70 miljoniem latu.

Tika uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Uzņēmējs Mārtiņš Lauva sācis tiesvedību pret Latvijā zināmo advokātu Jāni Lozi par 1,5 miljonu eiro aizdevuma piedziņu.

Aizdevuma 1.5 miljonus eiro (1.054 miljoni latu) piedziņas prasību šogad 23. janvārī ierosinājusi Rīgas apgalbatiesas Civillietu tiesas kolēģija. Lai nodrošinātu parāda atmaksu, tiesā ir iesniegta arī M. Lauvas prasība par nodrošinājumu. Tiesas lēmums vēl nav zināms. Aizdevums advokātam, kurš minēts arī Dienas biznesa Latvijas 1000 miljonāru sarakstā, bija jāatmaksā līdz pagājušā gada 31.decembrim

Saskaņā ar Civillikumu, pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, fiziskas personas maksātnespējas pazīme ir personas nespēja nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpidles termiņš, un parāds kopumā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (9000 Ls). M. Lauva uzskata, ka J. Lozem ir iestājusies maksātnespēja, jo advokāts nespēj pildīt savas saistības.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Šā gada 31.martā Rīgas apgabaltiesa paziņos spriedumu uzņēmēja Mārtiņa Lauvas un advokāta Jāņa Lozes strīdā par 1,5 miljonu eiro aizdevuma piedziņu, DB uzzināja tiesā.

Pagājušā gada janvārī M.Lauva tiesā iesniedza prasību, lūdzot no J.Lozes un ar viņu tolaik saistītajām uzņēmumiem SIA Blaumaņa nami un SIA TBKD jeb SIA Tango projekts solidāri piedzīt šo summu, jo ar šo uzņēmumu mantu, tostarp pieciem īpašumiem, tika galvots J. Lozes parāds M. Lauvam. Prasībā tika prasīts arī piemērot prasības nodrošinājumu.

Aizdevums advokātam bija jāatmaksā līdz 2008. gada 31.decembrim.

Kā trešās personas prasītāja pusē minētas ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) pastarpināti piederošās sabiedrības SIA TA projekts un AS Nordea banka.

Šā gada 13. aprīlī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki atrada iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967. gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

Izmeklējot kriminālprocesu par bijušās prokurores Birutas Lozes iespējamo slepkavību, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (GKrPP KIP) darbinieki 2018. gada 11. aprīlī aizdomās par to aizturēja 1967. gadā dzimušu vīrieti. Aizdomās turētais ir bijis pazīstams ar Birutu Lozi un iepriekš nav sodīts.

Turpinot izmeklēšanu un veicot apjomīgus operatīvos pasākumus un speciālās izmeklēšanas darbības, jau pēc divām dienām, 13. aprīlī, likumsargi atrada Birutas Lozes līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Līķis bija aprakts Saulkrastu novadā, kāpu zonā. Izmeklējamā nozieguma viena no galvenajām versijām – slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Tautas partijas dibinātājam Andrim Šķēlem vajadzētu nodarboties ar privātu biznesu, nevis atgriezties politikā, uzskata Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāte Vaira Paegle, raksta nra.lv.

V. Paegle teica, ka viņa pārdomās arī savu tālāko atrašanos partijā, jo Šķēlem nākot līdzi «milzīgi gara ēna un vienmēr, kad tiks pieņemts kāds lēmums, var rasties jautājums vai tas ir valsts vai privātās interesēs».

V. Paegle norādīja, ka Šķēlem būtu jāatbild un jāvieš skaidrība gan par digitālās televīzijas lietu, gan ofšoriem, gan mājām kurā viņš dzīvo. Sabiedrībai šie jautājumi esot ļoti svarīgi un būtu svarīgi uz tiem dzirdēt atbildes. «Šķēle ir harizmātiska un spilgta personība, bet laikā, kad Latvijas tēls ir tik nespodrs, mēs atgriežamies pie situācijas, kad trīs Latvijas partijas vada trīs oligarhi,» sacījusi V. Paegle.

V. Paegle pirms diviem gadiem notikušajā partijas kongresā, bija viena no diviem kongresa delegātiem, kura uz Šķēles jautājumu vai viņam būtu jāaiziet no partijas, nobalsoja ar «jā».

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Šī gada aprīlī piecās izsolēs plānots pārdot advokāta Jāņa Lozes īpašumus, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

Plānots pārdot SIA Tango projekts īpašumus Rīgas centrā, kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas, K.Barona un Blaumaņa ielu, kur advokāts arī bija sācis attīstīt Tango projektu. Kopējā izsoļu sākumcena ir 5.4 miljoni latu.

Db jau ziņoja (22.12), ka pazīstamā advokāta Jāņa Lozes nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti daļēji pārgājuši Andra Šķēles un viņa ģimenes locekļu kontrolē. Pēc izklaides centra Bowlero izveides J. Loze bija ķēries pie diviem lieliem nekustamā īpašuma projektiem: Rīgā tika sākts vērienīgais Tango projekts, kas paredz kvartāla būvniecību galvaspilsētā, starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijā nepilnu 23 ha platībā bija paredzēts būvēt ekskluzīvu ciematu.

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs pirmajā kustamās mantas izsolē pārdos SIA Tango Projekts tehniskā projekta un ar tā realizāciju saistītai dokumentāciju, liecina sludinājums Zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Izsoles sākumcena noteikta 10 latu apmērā.

Izsole notika šī gada 25. augustā zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova birojā.

Db jau ziņoja, ka šī gada aprīlī J. Stepanovs pārdevis arī pašu nekustamo īpašumu projektu Tango, kas iepriekš piederēja advokāta Jāņa Lozes uzņēmumam. Toreiz darījuma summa netika atklāta, tomēr izsoles sākumcena bija 8.9 miljoni latu.

Tika uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl pagājušajā gadā bija J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā mainīja lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi tika ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

Latvijā pazīstamais advokāts Jānis Loze ir aizņēmies naudu arī no miljonāra Mono holdinga līdzīpašnieka Mihaila Uļmana, Db apliecināja pats M. Uļmans.

M. Uļmans uzsvēra, ka tās ir viņa ar J. Lozi privātas lietas, bet atzina, ka aizdevumu devis bez ķīlas, jo advokātam uzticas. Aizdevuma apmēru M. Uļmans neaklāj, bet atzīst, ka dažiem tā varētu šķist liela summa.

Aizdevums neesot ticis dots J. Lozes sāktajam miljonu vērtajam Tango projektam. Arī par to, ka J. Loze, iespējams, varētu neatmaksāt aizdevumu, M. Uļmans atzina: "nu ko, visādi dzīvē gadās". Tomēr miljonārs norādīja, ka tic, ka J. Loze pildīs saistības.

Db jau vēstīja, ka uzņēmējs Mārtiņš Lauva sācis tievedību par 1,5 milj. eiro aizdevuma piedziņu no J. Lozes. Piedziņa vērsta pret J. Lozi un tam tieši un netieši piederošiem īpašumiem – Blaumaņa namiem un Tango projektu. Abas puses sākušas sarunas un cer uz labvēlīgu iznākumu.

Jūrmalas dome šodien apstiprināja detālplānojumu bijušajai zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijai, aģentūru Leta informēja Jūrmalas domes deputāts Romualds Ražuks (PS).

Zemesgabals atrodas Jūrmalā, Lašu ielā 11, Db.lv jau rakstīja, ka šajā vietā SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderam, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem, plāno vērienīgu apbūvi. Zemesgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus, lai realizētu privātmāju apbūvi, lai gan sākotnēji tika solīts jaukta darījumu teritorijas apbūve ar viesnīcām un sabiedriskām teritorijām.

Savukārt pēc Rāvja uzskatiem, piedāvātajā teritorijas attīstības risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais – savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 kvadrātmetru lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei.

Noslēdzies vairāku izsoļu maratons, kura rezultātā tika pārdots J. Lozes izlolotais nekustamo īpašumu projekts Tango.

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs neizpauž darījumu vērtību, taču zināms, ka sešās daļās sadalītā projekta īpašuma izsoles sākotnējā cena noteikta 8.9 miljoni lati. Iepriekš Tango projekts tika novērtēts par 70 miljoniem latu.

Tiek uzskatīts, ka šajā darījumā savu roku pielicis kādreizējais J. Lozes darījumu partneris, bijušais premjerministrs Andris Šķēle, ar kuru advokātam attiecības sabojājušas un kura kontrolētais TA Projekts iejaukts šajos darījumos.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl pagājušajā gadā bija J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā mainīja lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi tika ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

Nekustamo īpašumu attīstītājs TA projekts ir apstiprinājis, ka plāno uzsākt multifunkcionālā centra, kas agrāk bija pazīstams kā Tango projekts, celtniecības pirmo kārtu.

Saskaņā ar TA projekts attīstības projektu vadītāja Jura Dreimaņa teikto celtniecības darbi kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas un Blaumaņa ielu uzsākti jau šī gada jūnijā, vēsta Biznes & Baltija.

Pagaidām uzņēmējs plāno realizēt pirmo no četrām objekta celtniecības kārtām – līdz 2012. gadam uzceļot topošā kompleksa pazemes autostāvvietu. Pirmās kārtas būvdarbu īstenošanai plānots ieguldīt astoņus miljonus eiro (5,6 miljoni latu).

Nākamo kārtu būvniecība būšot atkarīga no piesaistītajām investīcijām. Kopumā TA projekts plāno turpināt iepriekš izstrādāto koncepciju.

Db.lv jau vēstīja, ka izsolē 2009. gada aprīlī tika pārdoti visi uzņēmuma Tango projekts nekustamie īpašumi Tērbatas, Dzirnavu un Blaumaņa ielā.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kurā valstij pieder 52.6% kapitāla, sava jaunā biļešu kases centra vajadzībām īrēs telpas Tautas Partijas līderim Andrim Šķēlem pastarpināti piederošajā ēkā Rīgā, Tērbatas ielā 14, šodien vēsta Diena.

Atbildīgā preses pārstāvja atbilde par šo jautājumu bijusi skopa. Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), sacījis, ka neko nezina.

K.Gerhards arī atturējies vērtēt, vai un kad aviokompānijas Bertolta Flika alga tiks apcirpta. Pēc ministra teiktā, salīdzinājumā ar starptautiskām aviokompānijām B.Flika atalgojums «ir adekvāts» un nav pamata to samazināt. airBaltic prezidents mēnesī saņem 14 tūkst. Ls un šis atalgojums aizvien neesot aiztikts, lai arī premjers par nepieciešamību to samazināt norādīja jau augustā.

Nams, kurā telpas īrēs airBaltic, iepriekš piederēja pazīstamajam advokātam Jānim Lozem. Viņu ilgstoši dēvēja par vienu no A.Šķēles «cilvēkiem», abu attiecības sašķobījās pērn. A.Šķēle par nama saimnieku kļuva aprīlī, kad viņam pastarpināti piederošā firma TA projekts (tā pieder SIA TA sabiedrība, kuras vienīgais īpašnieks ir A.Šķēle) piecās izsolēs par 6.3 milj. Ls nopirka J.Lozes firmai Tango projekts piederošos nekustamos īpašumus kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas, K.Barona un Blaumaņa ielu.

Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.

2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

«Tautas partija ir un būs saistīta ar Andri Šķēli. Vai nu to pieņem, vai nepieņem. Vai Šķēlem ir jāiet prom? Viņš vienkārši nevar aiziet,» intervijā Dienai norāda Tautas partijas bijušais frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

M. Kučinskis nenoliedz, ka A. Šķēle joprojām ir viens no cilvēkiem, kas veido Tautas partijas kodolu. «Arī vairākuma biedru attieksme ir absolūti atbalstoša, par ko varēja pārliecināties iepriekšējā kongresā. Pateikt viņam kaut ko pretī cilvēciski ir diezgan grūti, bet tajā pašā laikā tas notiek. Ir divi piemēri, kad tam bija sliktas sekas. Šķēlem bija cits viedoklis arī par aizsardzības un finanšu ministra maiņu...» atzīmē M. Kučinskis.

Intervijā viņš atzīmē, ka Tautas partijā nav lēmumu, kas būtu uzspiesti. «Kamēr cilvēks nejūtas diskomfortā, tikmēr var strādāt,» uzskata Tautas partijas bijušais frakcijas vadītājs.

Nodokļi būtu jāsamazina, jāatstāj tikai septiņas ministrijas, sarunas ar Starptautisko valūtas fondu jāveic no citām pozīcijām… Visus šos apgalvojumus savās pēdējā laikā publiskās uzstāšanās tēzēs ir paudis ekspremjers, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, kurš nu jau atkal ir atgriezies, lai strādātu.

Jāteic kā ir — klausoties viņa uzskatus, ar lielām grūtībām var atrast kādu, kam nevarētu piekrist. Uzņēmēji jau ilgstoši sūkstās par nepārdomāto nodokļu politiku, kas tiek realizēta Latvijā, pārāk lielu klanīšanos starptautiskajiem naudas aizdevējiem utt. Tikai…

Jāatgādina, ka 2002. gadā tika izveidota Einara Repšes (JL) valdība, un tā tad arī bija vienīgā, kurā nebija iekļauta Šķēles pārstāvētā TP. Visās pārējās — bija! Turklāt divas no tām vadīja tieši TP pārstāvis Aigars Kalvītis. Protams, var teikt, ka gandrīz visu šo laiku Šķēle nav bijis ne kādā no valdībām, ne arī partijas vadībā, esot vien ierindas biedra statusā. Tomēr nebūsim naivi — diez vai izdosies atrast daudz tādus Latvijas iedzīvotājus, kas noticēs, ka Šķēlem uz notiekošo TP nebija nekādas ietekmes. Taču pat tad, ja pieturamies pie formalitātēm, uzskatot, ka Šķēle partijas darbu sāka ietekmēt vien šogad, jāteic, ka TP vadītāja postenī viņš tika ievēlēts šā gada 21. novembrī, bet nākamā gada valsts budžetu Saeimā akceptēja 1. decembrī, un par to balsoja arī TP (kas šobrīd, starp citu, ir lielākā Saeimas frakcija) deputāti. Un tieši 2010. gada valsts budžeta kontekstā tika pieņemta virkne dažādu normu, kas ir pretrunā ar pēdējā laika aktīvi paustajiem Šķēles izteikumiem. Tātad te ir kāds no trīs iespējamajiem variantiem, bet uzreiz jāteic, ka neviens no tiem nav kaut cik pozitīvs.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tā kā valsts SIA Vides projekti nav daudz būtisku funkciju, uzņēmums varētu tikt reorganizēts, tā funkcijas nododot citām iestādēm.

Tas izriet no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža teiktā. VSIA Vides projekti ir atklāta virkne pārkāpumu, vairākas pārbaudes vēl turpinās, piemēram, pēc divām nedēļām varētu būt pieejams zvērinātu revidentu ziņojums, žurnālistus informēja E. Sprūdžs. Viņš neizslēdz iespēju, ka VSIA Vides projekti varētu atklāt vēl jaunus pārkāpumus un tiesībsargājošajās iestādēs varētu nonākt jauni iesniegumi.

Būtiskākās VSIA Vides projekti funkcijas ir krastu stiprināšanas funkcija, kur uzņēmums darbojas kā starpnieks, un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projekti, kurus arī iespējams nodot citām iestādēm, skaidroja E. Sprūdžs. «Kāpēc vēl vienai iestādei jādarbojas kā starpniekam,» neizpratni pauda E. Sprūdžs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, meklējot risinājumus VSIA Vides projekti nākotnei, jāvērtē vairāki aspekti, tostarp juridiskie, lai nezaudētu ES fondu līdzekļus. E. Sprūdža vērtējumā VSIA Vides projekti būtu jāreorganizē līdz šā gada beigām.

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.