Taivānas ražotājs ASUS nācis klajā ar jaunu biznesa datora modeli ASUS M3700 jeb viss vienā (all-in-one), ko jau atzinīgi novērtējuši vairāki vietējie uzņēmēji.

Datortehnika mūsdienās ir jebkura biznesa neatņemam sastāvdaļa, tāpēc svarīgi, lai tā ne tikai apmierinātu visas uzņēmuma vajadzības, bet būtu arī nopērkama par finansiāli izdevīgu cenu, norāda Aigars Paegle, Sherlog Latvija vadītājs. ASUS šajā gadījumā trāpījis desmitniekā - jaunais viss vienā modelis ir gan ērts, jaudīgs, funkcionāls un vizuāli pievilcīgs, gan atbilstošs klientu finanšu prasībām, teic A.Paegle, kurš novērtē arī citas ražotāja piedāvātās iespējas tajā skaitā premium garantijas programmas un augstās kvalitātes servisu.

Apmierina vajadzības

Tuvojoties lēmuma pieņemšanas termiņam, ir saasinājusies cīņa ap tiesībām konsultēt VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) komercdaļas pārdošanu, kuras apjoms tiek lēsts vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā.

Neoficiāla informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par šim tiesībām interesi izradījuši vairāki pretendenti, taču par reālāko tiek uzskatīts SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda, kas jau iepriekš konsultēja Hipotēku bankas pārveides procesu. Konkursā pieaicināto pretendentu loks gan bijis samērā ierobežots - aicināti tikai tie pretendenti, kam līdz šim bijusi saistība ar Hipotēku banku.

Neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām šajā atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.

BaltCap Infrastructure Fund (BInF) par 9,45 miljoniem eiro iegādājies 75% Anaerobic Holding grupas akciju. Anaerobic Holding pieder un tā pārvalda trīs biogāzes ražotnes Latvijā ar kopējo uzstādīto jaudu 4,9 megavati. BInF Investment direktors Latvijā Matīss Paegle atzīmē, ka tuvākajā laikā akcijas pārdot tālāk nav paredzēts - vismaz 20 gadus ar ražotņu attīstīšanu nodarbosies BInF.

Anaerobic Holding grupā ietilpst ražotnes Agro Iecava, RZS Energo and AD Biogāzes Stacija, kā arī divas biogāzes izejvielu piegādes kompānijas - BGGS Serviss un Aizkalnu Tehnika. M.Paegle atklāj, ka nākotnē tiks izskatīta iespēja arī iegādāties atlikušos 25% akciju. «Tāda opcija mums ir. Mēs kā finanšu investors investējam tādos projektos, kur darbojas kompteneti, zinoši un pieredzējuši vadītāji un līdzīpašnieki. Sākuma stadijā, pirmos dažus gadus, tas pat ir mūsu uzstādījums - mēs gribam, lai esošie īpašnieki līdzdarbojas un nodrošina, ka viss strādā,» atzīmē M.Paegle. Viņš uzsver, ka šobrīd Anaerobic Holding grupā turpina strādāt līdzšinējais menedžments, jo finanšu investors uzreiz nevar iesaistīties visos operatīvajos jautājumos un iedziļināties detaļās. «Mēs investējam dažādās jomās, tāpēc katra industrija nav pārzināma. Protams, pāris gados mēs to visu sapratīsim un kontrolēsim paši,» informē BInF Investment direktors Latvijā.

To apliecina SIA Glear (zīmola Jersika’s chips) valdes loceklis Artis Paegle. Jau no pirmās dienas uzņēmums mērķtiecīgi raugās un strādā arī eksporta virzienā; patlaban tas savu produkciju nogādā uz piecām valstīm. Uzņēmuma tuvākie eksporta mērķi ir Zviedrija un Islande.

«Esmu pārtikas tehnologs ar 30 gadu stāžu. Viss mans darba mūžs ir saistīts ar pārtikas jomu. Mana pirmā darba vieta bija Aldaris, bet pēc tam strādāju ar atspirdzinošo dzērienu, tad ar vietējo kafijas ražotāju. Lai gan darīju to, kas man patīk, visu laiku nepameta doma, ka vēlos izveidot kaut ko savu, ka vēlos būt darba devējs, nevis ņēmējs,» teic A. Paegle. Par savas ražotnes izveidi viņš sācis prātot pirms 15 gadiem, kad pārtikas iekārtu izstādē ieraudzīja ierīci, ar kuru var ražot galetes. Tolaik galetes nebija tik plaši pazīstamas kā patlaban, un tas būtu neierasts produkts Latvijas tirgum. «Kā bieži dzīvē notiek, cilvēkiem, kuriem ir biznesa idejas, trūkst naudas. Meklēju finansējuma avotu gan bankā, gan uzrunāju investorus, bet nevienam nebija intereses par pārtikas ražošanu, jo tolaik lielākā aktivitāte notika nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā,» atminas A. Paegle. 2012. gadā radās iespēja iesniegt projektu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā programmā, iegūt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, kas bija vērsts uz Latvijas atpalikušu reģionu atbalstu. A. Paegle izvēlējās Kalnciemu, kur jau atrada ražošanai piemērotas telpas, bet konkursu viņa projekts neizturēja, jo biznesa attīstības vieta bija pārāk tuvu Rīgai. Nākošais mēģinājums iegūt finansējumu savas ieceres piepildīšanai bija projekta sagatavošana Lauku atbalsta dienestā (LAD), kur tika atbalstītas 60 idejas, bet A. Paegles biznesa plāns bija nākamais aiz strīpas. «Bēdājos, taču neilgi, jo pēc pusgada LAD mani uzmeklēja un jautāja, vai es varu pusgadā realizēt savu projektu, jo bija uzņēmumi, kas savu ieceri nenoveda līdz galam. Teicu, ka varu, lai gan tobrīd man nebija nojausmas, kur atradīsies ražošanas telpas. Pats esmu kurzemnieks, tāpēc sākumā meklēju iespējas savā pusē, bet atsaucība no dažādu pilsētu pašvaldībām bija niecīga. Braucu uz Līvāniem, kur mani sagaidīja ar atplestām rokām,» stāsta A. Paegle. Pašvaldība ierādīja vietu, kur bija tukšs lauks. Ar ES fondu līdzfinansējumu aptuveni pusgada laikā tika uzcelta jauna ražotne un iegādātas iekārtas 1,3 milj. eiro vērtībā. Lai veiktu produkta izstrādi un sāktu ražošanu, uzņēmums izmantoja AS Danske Bank kredītlīniju 155 tūkst. eiro apmērā. 2016. gada jūnija sākumā sākās reālā Jersika’s chips gatavošana.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis Aldis Paegle.

A. Paegle uzņēmumam pievienojās šogad 2.aprīlī un atbild par uzņēmuma finanšu vadību. Savukārt no 2.septembra Paegle ir iecelts arī "Tet" valdes locekļa amatā.

Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Esam gandarīti, ka ir noslēgušās visas Tet valdes locekļa amata ieņemšanai nepieciešamās pārbaudes un atbilstoši uzņēmuma padomes un akcionāru lēmumiem Aldis Paegle ir pievienojies uzņēmuma valdei. Jāatgādina, ka īpaša kārtība visu nepieciešamo atzinumu saņemšanai ir saistīta ar to, ka Tet ir Industriālā drošības sertifikāta turētājs un arī valsts kritiskās infrastruktūras nodrošinātājs, tādēļ visiem valdes locekļiem un citiem īpašo sertifikātu turētājiem ir stingrākas prasības.”

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Veiktas izmaiņas IPAS Citadele Asset Management sastāvā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Sabiedrības padomē ievēlēts padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Ivanovs un padomes loceklis Aldis Paegle. Juris Jākobsons un Vladimirs Ivanovs jau iepriekš ir strādājuši padomes sastāvā, savukārt Aldis Paegle ir ievēlēts pirmo reizi.

Aldim Paeglem ir 12 gadu darba pieredze finanšu nozarē, no tiem pēdējos 7 gadus viņš strādājis AS Parex banka un vēlāk AS Citadele banka. Kopš 2010.gada vadījis AS Citadele banka Finanšu daļu un Finanšu un resursu direkciju, kā arī bijis Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komitejas priekšsēdētājs. šobrīd Aldis Paegle ieņem AS Citadele banka valdes locekļa amatu. Aldim Paeglem ir augstākā izglītība – iegūts profesionālais grāds Biznesa vadībā Vidzemes Augstskolā.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka atļaujas vairs nevar reģistrēt uzņēmumu vai biedrību juridiskās adreses svešā īpašumā.

To paredz 1. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā. «Tiem uzņēmumu dibinātājiem, kuri kā sava uzņēmuma juridisko adresi norādīs sev nepiederoša īpašuma adresi būs nepieciešams iesniegt konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana,» skaidro Uzņemumu reģistra Juridiskās daļas vadītājs Aivars Paegle. Viņš norāda, ka šī nekustamā īpašuma īpašnieka – atļauja – piekrišana būs brīvā formā rakstīta atļauja. «Ja kāds nesīs notariāli apstiprinātu vienošanos starp telpu iznomātāju un uzņēmumu, arī to atzīsim par derīgu,» tā A. Paegle.

Iebilstot pret Andra Šķēles atgriešanos Tautas partijas (TP) vadībā, TP ilggadējā biedre – deputāte Vaira Paegle izlēmusi pamest partiju.

V. Paegle sīkāk Db.lv aiziešanas iemeslus nekomentēja, vien norādot, ka tuvākajā laikā sekošot Tautas Partijas un Paegles kopīgs paziņojums. «Runājot precīzi - pamatojumu aiziešanai no partijas esmu devusi jau pēdējās trīs dienas,» tā politiķe.

Jau septembrī par balsojumu pretēji partijas viedoklim Tautas partijai (TP) ļoti principiālā jautājumā TP valde vienbalsīgi nolēma izslēgt no partijas Saeimas deputātu Dzintaru Ābiķi, kurš atbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu nodošanu komisijām.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Visi Latvijas valstij piederošie uzņēmumi ir jānodod privātajam sektoram vai arī to vadīšana jāuztic profesionāliem vadītājiem, jo šobrīd mēs esam nolemti zaudēt naudu šo uzņēmumu neefektivitātes dēļ, tā intervijā laikrakstam Bizness un Baltija vēsta fonda AtmosClear pārstāvis Matīss Paegle.

Lai novērtētu valsts uzņēmumu, jāsalīdzina tas ar tādu pašu uzņēmumu privātajā sektorā, vai tas darbojas ar tādu pašu atdevi, ir tikpat efektīvs menedžments un resursu izlietojums. Valsts uzņēmumi netiek pārvaldīti labi. Piemēram, Latvijā ir radīts mīts, ka elektrība ir lēta, kaut patiesībā tā pie mums ir gandrīz divas reizes dārgāka kā Skandināvijā vai Vācijā. Ja Latvenergo izpildītu mājasdarbu un samazinātu nevajadzīgos izdevumus, tad arī elektrības cenas būtu daudz mazākas, uzskata M. Paegle.

Redzot kā valstij piederošos uzņēmumos vadība zog no īpašnieka, jāsecina, ka valsts netiek galā ar savu aktīvu pārvaldīšanu. Pēc M. Paegles domām, šādā gadījumā ir jāpārdod uzņēmumi tiem, kas spēs tos pārvaldīt veiksmīgāk, atstājot valsts īpašumā tikai tos, kurus nav vērts pārdot, piemēram, Augstsprieguma tīklu, galvenās gāzes maģistrāles un tamlīdzīgus.

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Pēc visu 12 liftu pārbaudēm jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā problēmas to darbībā nav konstatētas, taču drošības nolūkos uz turpmāko pārbaužu laiku ir pieņemts lēmums samazināt liftu maksimālās celtspējas slieksni, pastāstīja LNB ēkas ekspluatācijas inženieris Didzis Paegle.

Liftu celtspēja samazināta līdz brīdim, kad inženieri, liftu apkalpotāji un būvnieki būs pārliecināti par to darbības nevainojamību. Patlaban katram liftam pēc saskaņota grafika tiek veikta pilna tehniskā stāvokļa pārbaude atbilstoši ražotāja prasībām dažādos slodzes režīmos.

Paegle norādīja, ka uzreiz pēc starpgadījuma, kad aizvadītajā nedēļā vienā no ēkā esošajiem liftiem iesprūda 22 cilvēki, iestrēgušais lifts tika atvienots un vairs netika izmantots. Incidenta dienā bibliotēkas inženieri un liftu apkalpotāji no uzņēmuma Schindler apsekoja visus ēkā esošos liftus.

Patlaban lifta ražotāju pārstāvji kopā ar inženieriem un būvniekiem ir izveidojuši apvienoto ekspertu komisiju, kura dos slēdzienu par pārbaužu rezultātiem un atļauju atkal liftu izmantot pilnā režīmā. Paegle norādīja, ka pašreiz konkrētu pārbaužu noslēguma datumu prognozēt nav iespējams.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rēzeknes uzņēmuma SIA NewFuels RSEZ darbībā un aplūkot, kā tiek ražotas kokskaidu granulas.

SIA NewFuels RSEZ darbojas Rēzeknē kopš 2010.gada, stāsta kompānijas valdes loceklis Matīss Paegle. Vispirms tika izveidota viena kokskaidu granulu ražotne, bet 2015.gadā jaudas ir dubultotas un šobrīd uzstādītā kompānijas ražošanas jauda ir vairāk nekā 240 tūkstoši tonnu gadā.

Kopā ar saistīto uzņēmumu SIA Atmosclear CHP, kas ir uzbūvējis 3,2 MW biomasas koģenerācijas staciju, Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā Zonā ir investēti 35 miljoni eiro, kas ir ārzemju tiešās investīcijas.

M. Paegle informē, ka 100% produkcijas tiek eksportēta Eiropas lielākajām energokompānijām. Kompānija radījusi aptuveni 50 jaunu darba vietu, bet ņemot vērā, ka NewFuels ir viens no lielākajiem koksnes iepircējiem reģionā un gadā patērē 500 tūkstošus m3 koka, jaunu darba vietu skaits saistītajos sektoros Latgalē ir lielāks.

«Ne vien latvisko, bet arī rietumniecisko zīmolu zaudējam, jo virsroku politikā gūst pieļāvums, ka Latvijas ekonomiskās problēmas atrisināsies izdevīgā sadarbībā ar Krieviju. No Krievijas ekonomikas «atkabinājāmies» 90. gados, tagad – ar visiem vilcieniem un šosejām, un darījumiem – atkal virzāmies uz Maskavu. Latviju lēnām sēdina «Austrumu ekspresī»,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi politiķe Vaira Paegle.

«Latvijas latvisko zīmolu zaudējam, jo īpašumi un uzņēmumi tiek izpārdoti ārvalstniekiem pret uzturēšanās atļaujām, ar to, ka līdz galam netiek aizsargātas Latvijas kā nacionālas valsts pamatvērtības. Ar to, ka mums nav ārpolitikas. Jā, Latvijai nav konkrētas, sadzirdamas ārpolitikas; Ārlietu ministrija funkcionē, bet komentāri arvien ir par vēlu un saturiski par vāju. Mēs neesam ārpolitikas veidotāji, pat ne īsti reaģētāji... Latviskais zīmols vājinās arī vienlaikus ar gaišu un enerģisku cilvēku aizbraukšanu no valsts. Šobrīd valstij nav nekā, ko viņiem piedāvāt, izņemot saukli, lai brauc atpakaļ,» viņa skaidrojusi.