To apliecina SIA Glear (zīmola Jersika’s chips) valdes loceklis Artis Paegle. Jau no pirmās dienas uzņēmums mērķtiecīgi raugās un strādā arī eksporta virzienā; patlaban tas savu produkciju nogādā uz piecām valstīm. Uzņēmuma tuvākie eksporta mērķi ir Zviedrija un Islande.
«Esmu pārtikas tehnologs ar 30 gadu stāžu. Viss mans darba mūžs ir saistīts ar pārtikas jomu. Mana pirmā darba vieta bija Aldaris, bet pēc tam strādāju ar atspirdzinošo dzērienu, tad ar vietējo kafijas ražotāju. Lai gan darīju to, kas man patīk, visu laiku nepameta doma, ka vēlos izveidot kaut ko savu, ka vēlos būt darba devējs, nevis ņēmējs,» teic A. Paegle. Par savas ražotnes izveidi viņš sācis prātot pirms 15 gadiem, kad pārtikas iekārtu izstādē ieraudzīja ierīci, ar kuru var ražot galetes. Tolaik galetes nebija tik plaši pazīstamas kā patlaban, un tas būtu neierasts produkts Latvijas tirgum. «Kā bieži dzīvē notiek, cilvēkiem, kuriem ir biznesa idejas, trūkst naudas. Meklēju finansējuma avotu gan bankā, gan uzrunāju investorus, bet nevienam nebija intereses par pārtikas ražošanu, jo tolaik lielākā aktivitāte notika nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā,» atminas A. Paegle. 2012. gadā radās iespēja iesniegt projektu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā programmā, iegūt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, kas bija vērsts uz Latvijas atpalikušu reģionu atbalstu. A. Paegle izvēlējās Kalnciemu, kur jau atrada ražošanai piemērotas telpas, bet konkursu viņa projekts neizturēja, jo biznesa attīstības vieta bija pārāk tuvu Rīgai. Nākošais mēģinājums iegūt finansējumu savas ieceres piepildīšanai bija projekta sagatavošana Lauku atbalsta dienestā (LAD), kur tika atbalstītas 60 idejas, bet A. Paegles biznesa plāns bija nākamais aiz strīpas. «Bēdājos, taču neilgi, jo pēc pusgada LAD mani uzmeklēja un jautāja, vai es varu pusgadā realizēt savu projektu, jo bija uzņēmumi, kas savu ieceri nenoveda līdz galam. Teicu, ka varu, lai gan tobrīd man nebija nojausmas, kur atradīsies ražošanas telpas. Pats esmu kurzemnieks, tāpēc sākumā meklēju iespējas savā pusē, bet atsaucība no dažādu pilsētu pašvaldībām bija niecīga. Braucu uz Līvāniem, kur mani sagaidīja ar atplestām rokām,» stāsta A. Paegle. Pašvaldība ierādīja vietu, kur bija tukšs lauks. Ar ES fondu līdzfinansējumu aptuveni pusgada laikā tika uzcelta jauna ražotne un iegādātas iekārtas 1,3 milj. eiro vērtībā. Lai veiktu produkta izstrādi un sāktu ražošanu, uzņēmums izmantoja AS Danske Bank kredītlīniju 155 tūkst. eiro apmērā. 2016. gada jūnija sākumā sākās reālā Jersika’s chips gatavošana.