Taivānas ražotājs ASUS nācis klajā ar jaunu biznesa datora modeli ASUS M3700 jeb viss vienā (all-in-one), ko jau atzinīgi novērtējuši vairāki vietējie uzņēmēji.

Datortehnika mūsdienās ir jebkura biznesa neatņemam sastāvdaļa, tāpēc svarīgi, lai tā ne tikai apmierinātu visas uzņēmuma vajadzības, bet būtu arī nopērkama par finansiāli izdevīgu cenu, norāda Aigars Paegle, Sherlog Latvija vadītājs. ASUS šajā gadījumā trāpījis desmitniekā - jaunais viss vienā modelis ir gan ērts, jaudīgs, funkcionāls un vizuāli pievilcīgs, gan atbilstošs klientu finanšu prasībām, teic A.Paegle, kurš novērtē arī citas ražotāja piedāvātās iespējas tajā skaitā premium garantijas programmas un augstās kvalitātes servisu.

Apmierina vajadzības

Tuvojoties lēmuma pieņemšanas termiņam, ir saasinājusies cīņa ap tiesībām konsultēt VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) komercdaļas pārdošanu, kuras apjoms tiek lēsts vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā.

Neoficiāla informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par šim tiesībām interesi izradījuši vairāki pretendenti, taču par reālāko tiek uzskatīts SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda, kas jau iepriekš konsultēja Hipotēku bankas pārveides procesu. Konkursā pieaicināto pretendentu loks gan bijis samērā ierobežots - aicināti tikai tie pretendenti, kam līdz šim bijusi saistība ar Hipotēku banku.

Neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām šajā atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.

BaltCap Infrastructure Fund (BInF) par 9,45 miljoniem eiro iegādājies 75% Anaerobic Holding grupas akciju. Anaerobic Holding pieder un tā pārvalda trīs biogāzes ražotnes Latvijā ar kopējo uzstādīto jaudu 4,9 megavati. BInF Investment direktors Latvijā Matīss Paegle atzīmē, ka tuvākajā laikā akcijas pārdot tālāk nav paredzēts - vismaz 20 gadus ar ražotņu attīstīšanu nodarbosies BInF.

Anaerobic Holding grupā ietilpst ražotnes Agro Iecava, RZS Energo and AD Biogāzes Stacija, kā arī divas biogāzes izejvielu piegādes kompānijas - BGGS Serviss un Aizkalnu Tehnika. M.Paegle atklāj, ka nākotnē tiks izskatīta iespēja arī iegādāties atlikušos 25% akciju. «Tāda opcija mums ir. Mēs kā finanšu investors investējam tādos projektos, kur darbojas kompteneti, zinoši un pieredzējuši vadītāji un līdzīpašnieki. Sākuma stadijā, pirmos dažus gadus, tas pat ir mūsu uzstādījums - mēs gribam, lai esošie īpašnieki līdzdarbojas un nodrošina, ka viss strādā,» atzīmē M.Paegle. Viņš uzsver, ka šobrīd Anaerobic Holding grupā turpina strādāt līdzšinējais menedžments, jo finanšu investors uzreiz nevar iesaistīties visos operatīvajos jautājumos un iedziļināties detaļās. «Mēs investējam dažādās jomās, tāpēc katra industrija nav pārzināma. Protams, pāris gados mēs to visu sapratīsim un kontrolēsim paši,» informē BInF Investment direktors Latvijā.

To apliecina SIA Glear (zīmola Jersika’s chips) valdes loceklis Artis Paegle. Jau no pirmās dienas uzņēmums mērķtiecīgi raugās un strādā arī eksporta virzienā; patlaban tas savu produkciju nogādā uz piecām valstīm. Uzņēmuma tuvākie eksporta mērķi ir Zviedrija un Islande.

«Esmu pārtikas tehnologs ar 30 gadu stāžu. Viss mans darba mūžs ir saistīts ar pārtikas jomu. Mana pirmā darba vieta bija Aldaris, bet pēc tam strādāju ar atspirdzinošo dzērienu, tad ar vietējo kafijas ražotāju. Lai gan darīju to, kas man patīk, visu laiku nepameta doma, ka vēlos izveidot kaut ko savu, ka vēlos būt darba devējs, nevis ņēmējs,» teic A. Paegle. Par savas ražotnes izveidi viņš sācis prātot pirms 15 gadiem, kad pārtikas iekārtu izstādē ieraudzīja ierīci, ar kuru var ražot galetes. Tolaik galetes nebija tik plaši pazīstamas kā patlaban, un tas būtu neierasts produkts Latvijas tirgum. «Kā bieži dzīvē notiek, cilvēkiem, kuriem ir biznesa idejas, trūkst naudas. Meklēju finansējuma avotu gan bankā, gan uzrunāju investorus, bet nevienam nebija intereses par pārtikas ražošanu, jo tolaik lielākā aktivitāte notika nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā,» atminas A. Paegle. 2012. gadā radās iespēja iesniegt projektu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā programmā, iegūt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, kas bija vērsts uz Latvijas atpalikušu reģionu atbalstu. A. Paegle izvēlējās Kalnciemu, kur jau atrada ražošanai piemērotas telpas, bet konkursu viņa projekts neizturēja, jo biznesa attīstības vieta bija pārāk tuvu Rīgai. Nākošais mēģinājums iegūt finansējumu savas ieceres piepildīšanai bija projekta sagatavošana Lauku atbalsta dienestā (LAD), kur tika atbalstītas 60 idejas, bet A. Paegles biznesa plāns bija nākamais aiz strīpas. «Bēdājos, taču neilgi, jo pēc pusgada LAD mani uzmeklēja un jautāja, vai es varu pusgadā realizēt savu projektu, jo bija uzņēmumi, kas savu ieceri nenoveda līdz galam. Teicu, ka varu, lai gan tobrīd man nebija nojausmas, kur atradīsies ražošanas telpas. Pats esmu kurzemnieks, tāpēc sākumā meklēju iespējas savā pusē, bet atsaucība no dažādu pilsētu pašvaldībām bija niecīga. Braucu uz Līvāniem, kur mani sagaidīja ar atplestām rokām,» stāsta A. Paegle. Pašvaldība ierādīja vietu, kur bija tukšs lauks. Ar ES fondu līdzfinansējumu aptuveni pusgada laikā tika uzcelta jauna ražotne un iegādātas iekārtas 1,3 milj. eiro vērtībā. Lai veiktu produkta izstrādi un sāktu ražošanu, uzņēmums izmantoja AS Danske Bank kredītlīniju 155 tūkst. eiro apmērā. 2016. gada jūnija sākumā sākās reālā Jersika’s chips gatavošana.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis Aldis Paegle.

A. Paegle uzņēmumam pievienojās šogad 2.aprīlī un atbild par uzņēmuma finanšu vadību. Savukārt no 2.septembra Paegle ir iecelts arī "Tet" valdes locekļa amatā.

Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Esam gandarīti, ka ir noslēgušās visas Tet valdes locekļa amata ieņemšanai nepieciešamās pārbaudes un atbilstoši uzņēmuma padomes un akcionāru lēmumiem Aldis Paegle ir pievienojies uzņēmuma valdei. Jāatgādina, ka īpaša kārtība visu nepieciešamo atzinumu saņemšanai ir saistīta ar to, ka Tet ir Industriālā drošības sertifikāta turētājs un arī valsts kritiskās infrastruktūras nodrošinātājs, tādēļ visiem valdes locekļiem un citiem īpašo sertifikātu turētājiem ir stingrākas prasības.”

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka atļaujas vairs nevar reģistrēt uzņēmumu vai biedrību juridiskās adreses svešā īpašumā.

To paredz 1. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā. «Tiem uzņēmumu dibinātājiem, kuri kā sava uzņēmuma juridisko adresi norādīs sev nepiederoša īpašuma adresi būs nepieciešams iesniegt konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana,» skaidro Uzņemumu reģistra Juridiskās daļas vadītājs Aivars Paegle. Viņš norāda, ka šī nekustamā īpašuma īpašnieka – atļauja – piekrišana būs brīvā formā rakstīta atļauja. «Ja kāds nesīs notariāli apstiprinātu vienošanos starp telpu iznomātāju un uzņēmumu, arī to atzīsim par derīgu,» tā A. Paegle.

Veiktas izmaiņas IPAS Citadele Asset Management sastāvā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Sabiedrības padomē ievēlēts padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Ivanovs un padomes loceklis Aldis Paegle. Juris Jākobsons un Vladimirs Ivanovs jau iepriekš ir strādājuši padomes sastāvā, savukārt Aldis Paegle ir ievēlēts pirmo reizi.

Aldim Paeglem ir 12 gadu darba pieredze finanšu nozarē, no tiem pēdējos 7 gadus viņš strādājis AS Parex banka un vēlāk AS Citadele banka. Kopš 2010.gada vadījis AS Citadele banka Finanšu daļu un Finanšu un resursu direkciju, kā arī bijis Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komitejas priekšsēdētājs. šobrīd Aldis Paegle ieņem AS Citadele banka valdes locekļa amatu. Aldim Paeglem ir augstākā izglītība – iegūts profesionālais grāds Biznesa vadībā Vidzemes Augstskolā.

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Visi Latvijas valstij piederošie uzņēmumi ir jānodod privātajam sektoram vai arī to vadīšana jāuztic profesionāliem vadītājiem, jo šobrīd mēs esam nolemti zaudēt naudu šo uzņēmumu neefektivitātes dēļ, tā intervijā laikrakstam Bizness un Baltija vēsta fonda AtmosClear pārstāvis Matīss Paegle.

Lai novērtētu valsts uzņēmumu, jāsalīdzina tas ar tādu pašu uzņēmumu privātajā sektorā, vai tas darbojas ar tādu pašu atdevi, ir tikpat efektīvs menedžments un resursu izlietojums. Valsts uzņēmumi netiek pārvaldīti labi. Piemēram, Latvijā ir radīts mīts, ka elektrība ir lēta, kaut patiesībā tā pie mums ir gandrīz divas reizes dārgāka kā Skandināvijā vai Vācijā. Ja Latvenergo izpildītu mājasdarbu un samazinātu nevajadzīgos izdevumus, tad arī elektrības cenas būtu daudz mazākas, uzskata M. Paegle.

Redzot kā valstij piederošos uzņēmumos vadība zog no īpašnieka, jāsecina, ka valsts netiek galā ar savu aktīvu pārvaldīšanu. Pēc M. Paegles domām, šādā gadījumā ir jāpārdod uzņēmumi tiem, kas spēs tos pārvaldīt veiksmīgāk, atstājot valsts īpašumā tikai tos, kurus nav vērts pārdot, piemēram, Augstsprieguma tīklu, galvenās gāzes maģistrāles un tamlīdzīgus.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rēzeknes uzņēmuma SIA NewFuels RSEZ darbībā un aplūkot, kā tiek ražotas kokskaidu granulas.

SIA NewFuels RSEZ darbojas Rēzeknē kopš 2010.gada, stāsta kompānijas valdes loceklis Matīss Paegle. Vispirms tika izveidota viena kokskaidu granulu ražotne, bet 2015.gadā jaudas ir dubultotas un šobrīd uzstādītā kompānijas ražošanas jauda ir vairāk nekā 240 tūkstoši tonnu gadā.

Kopā ar saistīto uzņēmumu SIA Atmosclear CHP, kas ir uzbūvējis 3,2 MW biomasas koģenerācijas staciju, Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā Zonā ir investēti 35 miljoni eiro, kas ir ārzemju tiešās investīcijas.

M. Paegle informē, ka 100% produkcijas tiek eksportēta Eiropas lielākajām energokompānijām. Kompānija radījusi aptuveni 50 jaunu darba vietu, bet ņemot vērā, ka NewFuels ir viens no lielākajiem koksnes iepircējiem reģionā un gadā patērē 500 tūkstošus m3 koka, jaunu darba vietu skaits saistītajos sektoros Latgalē ir lielāks.

Pēc visu 12 liftu pārbaudēm jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā problēmas to darbībā nav konstatētas, taču drošības nolūkos uz turpmāko pārbaužu laiku ir pieņemts lēmums samazināt liftu maksimālās celtspējas slieksni, pastāstīja LNB ēkas ekspluatācijas inženieris Didzis Paegle.

Liftu celtspēja samazināta līdz brīdim, kad inženieri, liftu apkalpotāji un būvnieki būs pārliecināti par to darbības nevainojamību. Patlaban katram liftam pēc saskaņota grafika tiek veikta pilna tehniskā stāvokļa pārbaude atbilstoši ražotāja prasībām dažādos slodzes režīmos.

Paegle norādīja, ka uzreiz pēc starpgadījuma, kad aizvadītajā nedēļā vienā no ēkā esošajiem liftiem iesprūda 22 cilvēki, iestrēgušais lifts tika atvienots un vairs netika izmantots. Incidenta dienā bibliotēkas inženieri un liftu apkalpotāji no uzņēmuma Schindler apsekoja visus ēkā esošos liftus.

Patlaban lifta ražotāju pārstāvji kopā ar inženieriem un būvniekiem ir izveidojuši apvienoto ekspertu komisiju, kura dos slēdzienu par pārbaužu rezultātiem un atļauju atkal liftu izmantot pilnā režīmā. Paegle norādīja, ka pašreiz konkrētu pārbaužu noslēguma datumu prognozēt nav iespējams.

15.septembrī Rīgā paredzēts atklāt jauno Austrumu maģistrāles posmu.

To veido Austrumu maģistrāles krustojums ar Gaujas ielu (esošā satiksmes pārvada Vairoga ielā turpinājums), Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgls, kā arī šos objektus savienojošajā Austrumu maģistrāles posms no Gaujas ielas līdz Viestura prospektam, kas izbūvēts 2008.gadā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka arī pēc satiksmes sākšanās pa jaunuzbūvētajām estakādēm Austrumu maģistrālē būvdarbi vēl turpināsies.

Austrumu maģistrāles posma Gustava Zemgala gatves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam projektētājs ir SIA Tiltprojekts, savukārt būvniecības darbus veic pilnsabiedrība TLTB. Būvdarbi sākti 2008.gada oktobra beigās. Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezglu projektēja SIA Inženierbūve, būvniecības darbus veic a/s A.C.B. Būvdarbi tika sākti 2010.gada aprīlī.

Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

«Eastern Express» jeb austrumu ekspreša vilciena maršruts stiepjas vairāk nekā 1000 kilometru garumā pa Turcijas austrumdaļu. Vēl pirms pāris gadiem 24 stundas ilgais brauciens 1365 kilometru garumā, salīdzinot ar lidmašīnas lidojuma ērtībām, tika uzskatīts par neprātu, pat neskatoties uz cenu - 11 dolāriem, taču situācija ir mainījusies, vēsta «Reuters».

Uzskati mainījās, kad turku jauniešu kompānija rezervēja braucienu vilcienā un to popularizēja sociālajos medijos. No tā laika šis brauciens kļuvis par jautrības, piedzīvojumu, socializācijas un jaunas pieredzes vietu.

Šobrīd pieejamās vilciena biļetes izbeidzas jau dienas laikā.

Austrumu ekspresis savu maršrutu uzsāk no Turcijas galvaspilsētas Ankaras, šķērso lauksaimniecības zemi, kalnus, mežus, brauc caur gariem tuneļiem.

2017.gadā Turcijas austrumu ekspresi izmantoja 300 000 ceļotāju un tas ir par 40% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vilcienā ir sēžamie un guļamie vagoni, tualetes, mini ledusskapis un galds un vilciena pakalpojumus lēto cenu dēļ izmanto gan tuvāko, gan tālāko pilsētu iedzīvotāji.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.