Pašvaldības SIA Rīgas satiksme patlaban neplāno ne pārdot, ne iznomāt tā rezerves parkā stāvošos autobusus vai trolejbusus, norādīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šādu iespēju varētu vērtēt tikai pēc tam, kad Rīgas satiksme būs iegādājusies jaunus autobusus un trolejbusus,» uzsvēra Zaķis, norādot, ka vēl pāragri runāt par to, ka Rīgas satiksme iznomās autobusus Rēzeknē jaunveidojamajam autobusu parkam.

Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldība plāno veidot sabiedriskā autotransporta uzņēmumu SIA Rēzeknes satiksme, kas autobusus nomās no SIA Rīgas satiksme. Zaķis atzina, ka jaunveidojamā uzņēmuma pārstāvji ir viesojušies Rīgas satiksmē, un kādu sadarbības modeli noteikti ir iespējams atrast, tomēr viņš norādīja, ka tā bijusi pirmā iepazīšanās saruna un patlaban vēl nav skaidrs, ko un kā rēzeknieši vēlas darīt.

SIA Rīgas satiksme izsludinājusi iepirkumu konkursu par jaunu transportlīdzekļu – zemās grīdas autobusu un zemās grīdas savienoto trolejbusu piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Rīgas satiksme sludinājums liecina, ka komersanti var iesniegt savus piedāvājumus līdz šā gada decembrim Vestienas ielā 35. Jaunos trolejbusus paredzēts iegādāties uz nomaksu, un konkursa uzvarētājam tie būs jāpiegādā piecu gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums plāno iegādāties 125 jaunus trolejbusus un 175 jaunus autobusus, kas tiks izmantoti visos maršrutos, nomainot vecos transportlīdzekļus, paredz Rīgas satiksmes attīstības stratēģija.

Vecos autobusus un trolejbusus Rīgas satiksme cer pārdot izsolē. Šā gada aprīlī Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis pauda, ka pašlaik uzņēmums neplāno nedz pārdot, nedz iznomāt rezerves parkā stāvošos autobusus vai trolejbusus, un šādu iespēju varēs vērtēt tikai tad, kad uzņēmums būs nopircis jaunus transportlīdzekļus.

Kauņa plāno nākamgad būtiski atjaunot savu sabiedriskā transporta parku - Lietuvas otrās lielākās pilsētas pašvaldības uzņēmums «Kauno autobusai» gatavojas par 33 miljoniem eiro iegādāties vairāk nekā simts jaunu autobusu un trolejbusu.

Kompānija lēš, ka šīs investīcijas ļautu atteikties no vecajiem transportlīdzekļiem, kas kalpojuši jau vairāk nekā divdesmit gadu, un nodrošinātu, ka pilsētā kursē tikai zemo grīdu transports, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis pašvaldības Transporta un satiksmes organizēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Mindaugs Augustaitis.

Kauņas pilsētas padome par «Kauno autobusai» plānotajām investīcijām lems nākamnedēļ. Izstrādātajā lēmuma projektā norādīts, ka pašvaldības uzņēmums gatavojas pirkt 63 jaunus trolejbusus un 50 autobusus. Lai veiktu šo pirkumu, tam būs jāaizņemas 33 miljoni eiro.

«Trolejbusus pēdējo reizi pirkām pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šā pirkuma aizdevuma nomaksa tiks pabeigta šogad. Vienkārši pienācis laiks atjaunināties,» norādījis Augustaitis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Jau nākamgad Rīgas ielās varētu sākt kursēt jauni, ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (S).

Šī gada jūlijā noslēgsies pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) izsludinātais iepirkumu konkurss desmit jaunu, ar ūdeņradi darbināmu trolejbusu iegādei. Mērķis šādu trolejbusu iegādei esot samazināt izmešu daudzumu, kas nonāk gaisā, sadegot dīzeļdegvielas produktiem.

Inovāciju projektā līdzfinansējumu trolejbusu iegādei piešķīrusi arī Eiropas Savienība (ES). Baraņņiks minēja, ka līdzfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI/CEF), kas līdz šim Latvijā ir bijis finansējuma avots vēl tikai vienam projektam - Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūvei.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis, ES sniegs līdzfinansējumu 50% apmērā no projekta kopējās summas, taču šobrīd, kad vēl rit iepirkumu konkurss, precīzi pateikt projekta kopsummu nav iespējams.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Rīgas satiksme informē, ka kopš jūlija Rīgas ielās brauc tikai zemās grīdas trolejbusi, pilnībā nomainot novecojošo trolejbusu sastāvu ar augsto grīdu.

Jaunie trolejbusi ir ērtāki pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

Šobrīd trolejbusu parkā ir 252 zemās grīdas trolejbusi, kas pārvadā pasažierus 19 maršrutos.

2013.gadā noslēdzās trolejbusu iepirkumu procedūra, kurā tika paredzēts piegādāt 125 jaunus zemās grīdas trolejbusus Škoda 27Tr Solaris, tādējādi pamazām atjaunojot novecojošo trolejbusu parku.

Kā biznesa portālam db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis, «visus vecos un savu laiku nokalpojušos transporta līdzekļus Rīgas satiksme cenšas vispirms pārdot atklātās izsolēs, kurās var piedalīties ikviens interesents. Ja tas neizdodas, transporta līdzekļi tiek izjaukti detaļās, savukārt daļa tiek pārdota metāllūžņos.»

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Igaunijas valdība aizvada sarunas ar Spāniju par neizmantoto CO2 emisiju kvotu pārdošanu, bet par iegūtajiem finanšu līdzekļiem Tallina varētu iegādāties jaunus tramvajus.

Aizvadītā gada maijā Igaunijas valdība vienojās par neizmantoto CO2 emisijas kvotu pārdošanu Spānijai par kopējo summu 45 miljoni eiro. Par iegūtajiem finanšu līdzekļiem paredzēts iegādāties 15 jaunus mūsdienīgus tramvajus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Kā norādīja Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts, tad lēmums par tramvaju iegādi pašlaik ir jau gandrīz pieņemts. Ministrs arī norādīja, ka tiek izskatīti papildus notiekumi pilsētai, lai tā saņemtu tramvajus.

Tallinai vajadzētu nodarboties ar investīcijām sabiedriskajā transportā, nevis dažādām braukšanas priekšrocībām. «Domāju, ka būtu prātīgi šo jautājumu risināt likumu līmenī,» uzsvēra ministrs.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Laba leģenda un runīgs saimnieks ir tūrisma biznesā svarīgākās lietas. Vanagu mājās Līgatnē to visu vēl papildina vīna degustācija alā, karošu grebšana, pankūkas, rotaļas ar Malkas vīru un citas izpriecas.

Biznesa gars un vīna darīšana Vanagu mājām jau gēnos - pirms gadiem 200 saimnieciskā dzīve te kūsāt kūsājusi - darbojusies vīna darītava un sniegti tolaik tik nepieciešamie zirgu transporta pakalpojumi. Arī sava tagad ražotā vīna receptes Ainārs saņēmis mantojumā no senčiem - pārkrāmējot šķūnīti, atradis tās uzrakstītas uz vecas koka kastes vāka.

Dabas baudītāju netrūkst

Kaut arī ir vēls rudens, viens pēc otra ierodas autobusi ar dabas un izklaižu baudītājiem. Pēc Līgatnes pagrabalu, pārceltuves, militārā bunkura un dabas parka apskates, Vanagu saimnieks piedāvā mierīgākas atrakcijas - karošu grebšanas paraugdemonstrējumus un iepirkšanos suvenīru veikaliņā. Ainārs demonstrē pilnu ciklu - kā karošu koks tiek glabāts, kā to sazāģē sagatavēs, līdz ēdamrīka beigu apslīpēšanai. Apmeklētājus atbruņo saimnieka humorpilnā valoda, jautra šķiet arī iespēja katram pašam pamēģināt koka grebšanu. Krietnu pusstundu, kamēr notiek darbošanās, no ceha ēkas dzird skanam smieklus, ko reizēm pārtrauc kāda apstrādes rīka spalgā balss.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien lūgs piemērot apcietinājumu vēl trim personām, kas aizturētas ar «Rīgas satiksmes» (RS) veiktajiem iepirkumiem saistītajā kriminālprocesā.

Ceturtdien no rīta uz tiesu tika atvests pirmais kriminālprocesā iesaistītais vīrietis.

Kā izriet no Kriminālprocesa likuma, piemērojot procesuālo piespiedu līdzekli jeb drošības līdzekli, izmeklēšanas tiesneša lēmums ir nepieciešams vienīgi tajos gadījumos, kad procesa virzītājs personai vēlas piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Jau vēstīts, ka trešdien tiesa piemēroja apcietinājumu RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam un uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Lēmumu par apcietinājumu vēl var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

KNAB Volkinšteinu un Martinsonu aizturēja otrdien.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēto uzņēmēju Māri Martinsonu saistītā būvfirma SIA «Velve» iesaistīta Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecības projektā.

2016.gada oktobrī RS iepirkumā par ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādi uzvarēja Polijā reģistrētais uzņēmums S.A. «Solaris Bus&Coach». Kopējā līgumcena bija 21 499 670 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Tolaik RS pārstāvis Viktors Zaķis stāstīja, ka transportlīdzekļu iegāde tiek veikta plašāka projekta ietvaros. Eiropas Savienības projekts paredz ūdeņraža ceļu izbūvi, un tā laikā plānots izbūvēt ūdeņraža uzpildes staciju Rīgā, Jelgavas ielā, kā arī iegādāties desmit trolejbusus un desmit autobusus ar ūdeņraža dzinējiem.

Būvfirmas «Velve» birojā nekomentēja, vai KNAB ir veicis kādas darbības uzņēmuma telpās, savukārt ar «Velves» mārketinga un komunikāciju vadītāju Ievu Šaripo aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam «Rīgas satiksmes» (RS) infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam.

Apcietinājums Volkinšteinam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā

Pēc tiesas sēdes Volkinšteins atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī viņa advokāts Ainārs Vīnkalns no komentāriem atteicās.

Kā izriet no Kriminālprocesa likuma, piemērojot procesuālo piespiedu līdzekli jeb drošības līdzekli, izmeklēšanas tiesneša lēmums ir nepieciešams vienīgi tajos gadījumos, kad procesa virzītājs personai vēlas piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Kā ziņots, Volkinšteinu KNAB aizturēja otrdien. Otrdien KNAB aizturēja arī uzņēmēju Māri Martinsonu, kuram tiesa šodien jau piemēroja apcietinājumu.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock". Gastrobāra koncepcija ir plaša sortimenta dzērienu un kokteiļu piedāvājums.

Rīgas pieredzi aizved uz Liepāju 

Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock", biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs...

2. Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu.

Pensiju komisijas maksu izmaiņas ļauj ietaupīt 62 miljonus eiro 

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas...

3. Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro 

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm -...

4. "Rīgas satiksme" jūlijā rīkos izsoli, kurā kopumā tiks piedāvāti 38 transportlīdzekļi - no tiem 20 ir trolejbusi.

Izsolē varēs iegādāties trolejbusus 

"Rīgas satiksme" jūlijā rīkos izsoli, kurā kopumā tiks piedāvāti 38 transportlīdzekļi, informē...

5. Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību klātienē ar efektīvām attālinātā darba iespējām.

Birojos gaidāms apvērsums 

Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz tiesu aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Aizturētais Martinsons šodien tika konvojēts uz tiesu. Brīdī, kad viņu ieveda tiesas sēžu zālē, uzņēmējs atteicās sniegt jebkādus komentārus par viņa aizturēšanas iemesliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, apcietinājums ir vienīgais drošības līdzeklis, kura piemērošanai nepieciešams tiesas lēmums, bet ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus var piemērot ar procesa virzītāja lēmumu.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz tiesu aizturētajam «Rīgas satiksmes» (RS) infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Volkinšteina intereses tiesā pārstāv zvērināts advokāts Ainārs Vīnkalns.

Kā izriet no Kriminālprocesa likuma, piemērojot procesuālo piespiedu līdzekli jeb drošības līdzekli, izmeklēšanas tiesneša lēmums ir nepieciešams vienīgi tajos gadījumos, kad procesa virzītājs personai vēlas piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Kā ziņots, Volkinšteinu KNAB aizturēja otrdien. Otrdien KNAB aizturēja arī uzņēmēju Māri Martinsonu, kuram tiesa šodien jau piemēroja apcietinājumu.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Ņemot par pamatu vecos zīmolus kā kultūras kodus, būtu svarīgi ne tik daudz gremdēties nostaļģijā un apelēt pie vēsturiskā mantojuma (spilgts piemērs tam ir Dzintars), bet ļoti svarīgi ir darboties jauno laiku, jauno mediju, jaunās komunikācijas kontekstā, uzskata McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

«Ja tikai cenšamies atdarināt pagātni, tad ierobežojam sevi auditorijā, laikā un komunikācijas veidos, un pēc kāda laika šos resursus arī izsmeļam. Es ieteiktu vecos zīmolus ņemt par pamatu, bet veidot jaunus formātus,» pauda Mūrnieks.

Piemēram, mūzikas industrijā ļoti labi piemēri ir tā sauktās «remix» vai «cover» versijas, kad mākslinieks ņem zināmu autordarbu un izveido savu versiju par to. No vienas puses, tas ir tautā iemīļots skaņdarbs, bet, no otras puses, tas cilvēkiem paver iepriekš neatklātu dimensiju tajā, kā to var izpildīt un uztvert.

Pēc Mūrnieka domām, Latvijā pieredze veco zīmolu izmantošanā ir dažāda un, pieaugot maksātspējai tās auditorijas vidū, kura piedzīvojusi padomju laikus un atceras daudzus padomju laika zīmolus, pieprasījums pēc tiem tagad Latvijā un arī eksports NVS valstīs varētu būt diezgan liels.