Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Šveice pieņēmusi tādas pašas sankcijas pret Krieviju, kādas tai saistībā ar iebrukumu Ukrainā noteikusi Eiropas Savienība (ES).

Sankcijas pirmdien pieņēma Federālā padome Bernē.

Lai gan ierasti neitrālajai Šveices tāda rīcība ir neraksturīga, šoreiz to nevar saukt par negaidītu.

Šveices prezidents Ignacijo Kasiss svētdien sacīja, ka valdība apsver iesaldēt Krievijas aktīvus Šveicē, tādā veidā reaģējot Krievijas sākto karu Ukrainā.

Šveice pagājušajā ceturtdienā pievienojās Eiropas Savienības noteiktajam vīzu aizliegumam Krievijas privātām un juridiskām personām, tomēr atteicās iesaldēt Šveices bankās esošos šo personu aktīvus. Šveice uzstāja, ka pietiekami būs, ja tās bankas vairs nepieņems jaunus aktīvus no sankcijām pakļautajām personām.

2020.gadā Krievijas pilsoņiem Šveicē bija gandrīz 10,4 miljardu Šveices franku (aptuveni desmit miljardu eiro), liecina Šveices Nacionālās bankas dati.

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Turcijas galvenais biržas indekss Borsa Istanbul 100 nokritis par 6%, atspoguļojot investoru bažas par to, ka vardarbīgie protesti, kas nedēļas nogalē un pirmdienas rītā izcēlās valsts pilsētās, varētu ietekmēt ekonomiku.

[Papildināts viss teksts]

Tikmēr valsts premjers Tajips Erdogans aicinājis ievērot mieru un nepaļauties «ekstrēmisku elementu» organizētām akcijām. «Esiet mierīgi, atbrīvoti un tas viss beigsies,» preses konferences laikā pirms došanās vizītē uz Maroku sacījis T. Erdogans. Tikmēr ASV aicinājušas visām iesaistītajām pusēm ievērot mieru. ASV uzsver, ka miermīlīgas demonstrācijas ir demokrātiskas izpausmes daļa, bet Turcijas ilgtermiņa stabilitāti vislabāk iespējams nosargāt ar fundamentālu brīvību palīdzību.

Sadursmes ar drošības spēkiem Turcijas pilsētās norisinājās pirmdienas rītā. Tomēr patlaban situācija kļuvusi mierīgāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Brazīlijas lielāko pilsētu ielās izgājuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret sabiedriskā transporta cenu pieaugumu un 2014. gada Pasaules futbola čempionāta izmaksām.

Lielākās demonstrācijas, kas izvērtās sadursmēs ar likumsargiem, notikušas Riodežaneiro un Sanpaulu. Protesti Brazīlijā bijuši lielākie pēdējo divdesmit gadu laikā.

Nemierus izraisījis sabiedriskā transporta cenu kāpums Sanpaulu pilsētā no trīs Brazīlijas reāliem (aptuveni 1,4 ASV dolāri) līdz 3,2 reāliem. Brazīlijas varasiestādes uzsver, ka šis kāpums ir zemāks nekā inflācijas līmenis valstī (aptuveni 15,5%). Iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar plāniem 2014. gadā sarīkot Pasaules futbola čempionātu un 2016. gadā vasaras Olimpiskās spēles, apgalvojot, ka milzīgos abu pasākumu tēriņus jānovirza veselības aprūpei un izglītībai, vēsta BBC.

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Šveices varas iestādes svētdienas vakarā notikušo 17 gadus vecā Latvijas pilsoņa uzbrukumu iedzīvotājiem nekvalificē kā terorismu, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošības policijā.

Pamatojoties uz atklātībā nonākušo informāciju par Latvijas valsts piederīgā aizturēšanu Šveicē, DP ir sazinājusies ar Šveices partneru dienestu.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Šveices varas iestādes šo incidentu nekvalificē kā terorismu un šobrīd nav iegūtas arī citas ziņas, kas norādītu uz uzbrukuma organizatora saikni ar terorismu.

Šveicē 17 gadus vecs Latvijas pilsonis ar cirvi ievaino vairākus cilvēkus

Jau ziņots, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc Šveices policijas sniegtās informācijas, incidents noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Nemieri Turcijas pilsētās turpinās arī ceturtdien. Valsts galvaspilsētā Ankarā tūkstošiem cilvēku pulcējās arodbiedrību organizētā protesta akcijā, kuras laikā tika pieprasīta Turcijas premjera Tajipa Erdogana atkāpšanās. Likumsargi pret demonstrantiem vērsušies ar asaru gāzi un ūdensmetējiem.

Ankaras ielās izgāja arī skolotāji, ārsti, banku darbinieki un citi strādnieki, kas pievienojās arodbiedrību aicinājumam atbalstīt valstī notiekošos protestus.

Tikmēr Turcijas valdība arī izteikusi protestu pēc tam, kad ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs kritizēja pārlieku lielo policijas spēka piemērošanu cīņā ar demonstrantiem.

Trešdien Turcijas protestētāju pārstāvji valdībai iesniedza savu prasību sarakstu, kuru izpildīšanas gadījumā, demonstrācijas tiktu pārtrauktas. Protestētāji pieprasījuši valdībai atlaist Stambulas, Ankaras un citu pilsētu policijas vadītājus, kuru vadībā likumsargi vardarbīgi apspieduši protestus. Tāpat protestētāji vēlas panākt asaru gāzes izmantošanas aizliegumu, arestēto demonstrantu atbrīvošanu, Stambulas mēra atlaišanu un Gezi parka apbūves apturēšanu.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Eiropas Savienība (ES) no tā dēvēto nodokļu paradīžu pelēkā saraksta ceturtdien svītrojusi Šveici un vēl četras valstis, bet no melnā saraksta - Apvienotos Arābu Emirātus (AAE)

«Albānija, Kostarika, Maurīcija, Serbija un Šveice pirms tām noteiktā gala termiņa īstenojušas nepieciešamās reformas, lai atbilstu ES labas nodokļu pārvaldības principiem,» teikts bloka finanšu ministru sanāksmē Luksemburgā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā.

Šveice ES «nodokļu paradīžu» pelēkajā sarakstā atradās kopš tā izveides 2017.gada decembrī, jo tika uzskatīts, ka valstij ir nepietiekami nodokļu pārvaldības noteikumi, taču tā bija paudusi vēlmi veikt reformas. 2018.gada oktobrī Šveicē tika pieņemta nodokļu reformu.

Savukārt no nodokļu paradīžu melnā saraksta svītroti AAE, kur veikta nepieciešamās reformas. Līdz ar to melnajā sarakstā palikušas tikai deviņas valstis un teritorijas - Amerikāņu Samoa, ASV Virdžīnu salas, Beliza, Fidži, Guama, Omāna, Samoa, Trinidada un Tobago, kā arī Vanuatu.

Ar ķimikālijām saindētas olas no Eiropas Savienības (ES) putnu fermām ir atrastas 15 ES dalībvalstīs, kā arī Honkongā un Šveicē, piektdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

EK informēja, ka visas atklātās olas ir saindētas ar fipronilu. Tāpat EK paziņoja, ka ES ministru sanāksme par šo jautājumu plānota 26.septembrī.

«Mēs vēlētos, lai šī tikšanās notiek pēc zināma laika, un ir noskaidrots pēc iespējas vairāk faktu,» preses konferencē norādīja Eiropas Komisijas preses pārstāve Mina Andrejeva, uzsverot, ka tā nebūs krīzes sanāksme.

ES saindētās olas atklātas Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Vācijā un Zviedrijā, kā arī ārpus bloka esošajās Šveicē un Honkongā, informēja EK preses pārstāvis Daniels Rosario.

Saistībā ar skandālu fermas slēgtas četrās valstīs - Beļģijā, Francijā, Nīderlandē un Vācijā -, kur varasiestādes apstiprinājušas nelikumīgu ķīmiskās vielas lietojumu, viņš piebilda.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Šveices Ženēvas kantonā pastiprināti ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu, tostarp tiks slēgti visi bāri un restorāni, svētdien paziņojusi kantona valdība.

Ženēvā no pirmdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi nekā lielākajā daļā Šveices.

Kantona valdība brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija ir ļoti pasliktinājusies, un izsludināja ārkārtējo stāvokli.

No pirmdienas vakara Ženēvas kantonā būs slēgti visi restorāni, bāri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas, peldbaseini un citas atpūtas vietas, kā arī būs slēgti visi veikali, kuru pārdotā produkcija netiek uzskatīta par būtisku.

Cilvēki aicināti palikt mājās un tās pamest tikai lielas nepieciešamības gadījumā.

Skolas Ženēvas kantonā turpinās darbu.

Pēdējās dienās kantonā reģistrēti vairāk nekā 1000 jauni Covid-19 gadījumi dienā, un strauji pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās.

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.