Sākot ar šā gada jūniju, investīciju bankai Suprema Securities ir jauns izpilddirektors, Db.lv informēja banka. Peeter Saks, kurš ir bijis Suprema izpilddirektors kopš 1997. gada, turpmāk koncentrēs uzmanību uz privātajām kapitāla investīcijām kā BaltCap vadošais partneris.

Par investīciju bankas Suprema Securities jauno izpilddirektoru no 2007. gada jūnija ir iecelts Aidas Galubickas. Galubickas šobrīd strādā par Suprema Securities Korporatīvās finanšu nodaļas vadītāju. Peeter Saks, kurš ir bijis Suprema izpilddirektors kopš 1997. gada, turpmāk koncentrēs uzmanību uz privātajām kapitāla investīcijām kā BaltCap vadošais partneris. Saks arī turpinās darboties kā Suprema Securities valdes loceklis.

Aidas Galubickas bija viens no Suprema dibinātājiem 1993. gadā. Visu šo laiku viņš ir bijis atbildīgs par Suprema darbību Lietuvā. Kopš 1997. gada, kad tika uzsākta darbība Latvijā un Igaunijā, viņš pievienojās Baltijas valdei.

Decembra sākumā investīciju bankas Suprema Līdzekļu pārvaldes nodaļā kā investīciju pārvaldnieks darbu uzsācis akciju brokeris Peeter Koppel, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāve Anda Vaiče.

Viņa pienākumos ietilpst investīciju stratēģiju sagatavošana Suprema privātbaņķiera pakalpojumu klientiem. Pats Peeter savu darbu apraksta kā atbilžu meklēšanu uz jautājumiem – kur, kāpēc un kā vislabāk ieguldīt, lai no tā gūtu optimālu ieguvumu. Peeter Koppel ir daļa no Suprema Līdzekļu Pārvaldes Investīciju pārvaldes komandas, kuras priekšgalā ir Suprema investīciju pārvaldnieks Andrei Zaborski.

Pēdējos piecos savas karjeras gados Peeter ir strādājis kā akciju brokeris, trīs no tiem pavadot SEB Unibanka Igaunijas kompānijā SEB Ühispank. Pirms tam viņš strādāja Igaunijas Drošības inspekcijā un ir bijis analītiskais redaktors biznesa laikrakstā Äripäev. Visus šos amatus vieno iedziļināšanās finanšu tirgos un to attīstībā. Peeter ir ieguvis bakalaura grādu Igaunijas Biznesa skolā un šobrīd studē tās pašas augstskolas maģistratūrā.

Noslēdzies Suprema Securities Polijas struktūrvienības īstenotais kompānijas Plast-Box SA akciju otrreizējais publiskais piedāvājums, Db.lv informēja Suprema pārstāvis Āris Dreimanis.

Suprema kopā ar brokeru sabiedrību Beskidzki Dom Maklerski bija izveidojuši konsorciju šī publiskā piedāvājuma konsultēšanai. Suprema bija atbildīga par akciju piedāvājumu institucionālajiem investoriem.

Plast-Box, Polijas vadošais iepakojuma ražotājs ķīmijas precēm, celtniecības materiāliem un pārtikas produktiem, emitēja 660.000 jaunas akcijas. Kompānijas produkcija tiek ražota divās rūpnīcās, Polijā un Ukrainā.

600 000 akcijas (no kopā emitētajām 660 000 akcijām) Suprema piedāvāja institucionālajiem investoriem. Parakstīšanās cena uz akciju bija 21 PLN (5,54 EURO). Lielākā daļa (2,4 milj. EUR) no kopējiem (3.8 milj. EUR) otrreizējā publiskā piedāvājuma gūtajiem ieņēmumiem tiks investēti jaunā ražošanas aprīkojumā un ražošanas procesu automatizācijā. Atlikusī summa palielinās Plast-Box pašu kapitālu.

Lai novērstu pensiju pārklāšanās gadījumus, šodien, 14.augustā, valdībā apstiprināts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais līgumprojekts starp Latviju un Igauniju.

Tas paredz novērst apdrošināšanas periodu pārklāšanos gadījumos, kad Latvija un Igaunija, piešķirot pensiju saviem pilsoņiem, ņem vērā vienu un to pašu bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas laika periodu.

Šobrīd, ja cilvēks ir strādājis gan Latvijā, gan Igaunijā un arī kādās citās bijušās PSRS republikās, viņam pensiju piešķir abas minētās valstis, turklāt abas valstis apdrošināšanas stāžā ieskaita arī citās bijušās PSRS republikās uzkrātos apdrošināšanas periodus līdz 1991.gadam. Tādējādi cilvēks saņem pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm.

Savukārt LM izstrādātais Latvijas un Igaunijas līgums paredz, ka bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tikai tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem kopējais uzkrātais apdrošināšanas periods ir garāks. Savukārt, ja šis periods abās valstīs ir bijis vienāds, tad bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem persona pēdējoreiz apdrošināta.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

27 Eiropas Parlamenta (ED) deputāti aicinājuši ASV tirdzniecības gigantu «Amazon» vairs nepārdot preces ar PSRS simboliku.

Lietuvas EP deputāta Antana Guogas ierosināto vēstuli «Amazon» vadītājam Džefam Bezosam parakstījuši EP deputāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Nīderlandes, Vācijas, Horvātijas, Lielbritānijas, Slovākijas, Somijas, Portugāles, Ungārijas un Spānijas, un starp viņiem ir visu EP frakciju pārstāvji.

Vēstulē EP deputāti uzsvēruši, ka nosoda totalitāro režīmu - nacistu vai komunistu - simboliku izmantošanu, jo šie režīmi «sistemātiski pārkāpa cilvēktiesības, apspieda brīvību un demokrātiju».

«Kopējais padomju režīma upuru skaits aplēsts uz vairāk nekā 60 miljoniem. Vairāk nekā desmit miljoni cilvēku tika nosūtīti uz darba nometnēm Sibīrijā, kur nācās izturēt necilvēcīgus dzīves apstākļus, piespiedu darbu, badu un fizisku vardarbību. Padomju režīma asiņainā darbība, terors un necilvēcīgums skāra gandrīz katru ģimeni bijušajās okupētajās valstīs. Šīs darbības traģiskās sekas ir jūtams vēl šodien,» norādīts vēstulē.

Rīgas Motormuzeja vēsturiskie sporta spēkrati piedalīsies atjaunotajā autosporta festivālā „Dzintara Volga 2010”, kas no 17. līdz 19 septembrim norisināsies Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (BKSB). Pasākuma programmā paredzēti izbraucieni ar vēsturiskajiem sporta automobiļiem un to izstāde.

No Rīgas Motormuzeja zelta krājumiem sacensībās startēs:

ESTONIA – 16 M

Sacīkšu automobilis, kurš savulaik tika būvēts bijušās PSRS formulas klasei – 2 un bija viens no populārākajiem PSRS. To nelielā sērijā ražoja laika periodā no 1971.g. līdz 1974. gadam un tās spēka agregāts oriģināli bija Moskvičs – 412 motors.

Bet, lai sacīkšu auto labāk ripotu, daudzos bijušās PSRS auto klubos sporta spēkratu pārbūvēja, uzstādot Žiguļa vai vēl jaudīgāka auto motoru. Sacīkstēs ESTONIA - 16 M startēja līdz 80.gadu vidum, izcīnot uzvaras 25 dažādos PSRS čempionātos šosejā pa apli un iegūstot 7 zelta, 7 sudraba un 8 bronzas medaļas.

Kamēr Eiropas ekonomika cīnās ar recesiju, viens sektors tomēr ir sācis augt-tas ir "melnais tirgus", atsaucoties uz Austrijā veiktu pētījumu, vēsta Business Week. Latvija šajā jomā tiek īpaši izcelta.

Tiek prognozēts, ka ēnu ekonomika, kurā neietilpst nopietni noziegumi, piemēram, narkotiku tirdzniecība un prostitūcija, šogad 14 bagātākajās Eiropas Savienības valstīs, kas ietilpst arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, pieaugs par 0.3 līdz 0.9%.

Vislielākais ēnu ekonomikas pieaugums - 0.8 līdz 0.9% - tiek prognozēts Īrijā, Lielbritānijā un Spānijā. Vismazākais pieaugums tiek paredzēts Beļģijā, Austrijā un Vācijā.

Pētījumā nav aplūkots potenciālais ēnu ekonomikas pieaugums bijušajās PSRS valstīs, bet ekonomisti norāda, ka "tas būs tāds pats, ja ne vēl lielāks".

Business Week raksta, ka ēnu ekonomikas apjomi dažādos reģionos ir atšķirīgi. Piemēram, Ziemeļeiropā un Skandināvijā tā ir ap 10 - 18% no oficiālā IKP. Vidusjūras valstīs, piemēram, Portugālē un Itālijā apjoms ir lielāks - 20 līdz 25%.

''Strādājot Rīgas Fondu biržā, es atbildēju par novatorisku projektu izpildi, kas bija daļa no Baltijas vērtspapīru tirgus attīstīšanas. Esmu pārliecināts, ka šī pieredze izrādīsies izšķiroša, sastopoties ar jauniem izaicinājumiem kopā ar Suprema un Evli,'' saka jaunais vadītājs.

Par Evli Bank filiāles Suprema Securities izpilddirektoru un Korporatīvo finanšu departamenta vadītāju iecelts Mikus Janvars, informēja aģentūras Leo Burnett Riga sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Stīpnieks. Pirms darba Suprema Janvars ieņēma OMX stratēģisko projektu vadītāja amatu Rīgas Fondu biržā. Janvara pēdējais uzdevums Fondu biržā bija ieviest alternatīvo vērtspapīru tirgu First North OMX Baltijas biržās. Pirms tam viņš bija atbildīgs par a/s Ventspils Nafta un a/s Latvijas Krājbanka akciju izsoļu organizēšanu, kā arī par sākotnējo Latvijas valdības saistību izpildi OMX Rīgas Fondu biržā.

Entuziasms pēc Aukstā kara, ka Krievija kļūs par Rietumu standartiem pielīdzināmu tirgus ekonomiku, ir piedzīvojis krahu, un starplaikā nav arī tikusi izskolota pētnieku paaudze, ekonomistus ieskaitot, kas pilnvērtīgi saprastu Krievijā notiekošo, saka Lapēnrantas Tehnoloģiju universitātes profesors, Krievijas eksperts Peka Sutela.

Kāpēc Somijas centrālajai bankai ir tāda specifiska interese par pārejas ekonomikām? Jūs ilgus gadus bijāt šo pētījumu vadītājs.

Es nekad neesmu bijis īsts baņķieris, bet Pārejas ekonomiku institūtu tiešām vadīju 11 gadu. Šai interesei pamatā bija mūsu sapratne, gatavojoties eiro ieviešanai, ka mums Frankfurtē vajag savu kompetenci, savu balsi ECB, un vēlams, lai tā būtu lielāka, autoritatīvāka par mums formāli pienākošos teikšanu, kas, kā jau mazai ekonomikai, mums nav liela. Šādu ceļu gāja arī citu mazāku eirozonas valstu centrālās bankas – ka jāliek uzsvars uz pētniecību, lai tām pie tā galda vispār būtu kaut kas sakarīgs sakāms.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Grupa Krievijas Valsts domes deputātu, kas pārstāv dažādu partiju frakcijas, sagatavojusi pieprasījumu ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma.

Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts Izvestija.

Deputāti savā pieprasījumā uzsver, ka PSRS pilsoņi referendumā esot izteikuši vēlmi saglabāt komunistisko impēriju, taču toreizējie valsts vadītāji esot veikuši nelikumīgas darbības, kas novedušas pie PSRS sabrukuma.

Viņi arī atgādina, ka vēl 1991. gada 4. novembrī PSRS Ģenerālprokuratūras nodaļa uzraudzībai pār valsts drošību garantējošo likumu ievērošanu esot ierosinājusi krimināllietu pret Gorbačovu, taču jau nākamajā dienā ģenerālprokurors, pakļaujoties vēl amatā esošā prezidenta spiedienam, lietu esot izbeidzis.

Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Vairāki Krievijas politiķi gatavo jaunu likumu, kas būs vērsts pret visiem, kuri Krievijas prāt apšauba Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara uzvaras izcīnīšanā, ziņo Nekā Personīga.

Likumprojekta nosaukums ir – «Par pretdarbību nacisma, nacistisko noziegumu un to līdzdalībnieku reabilitācijā bijušo PSRS republiku, tagad neatkarīgu valstu teritorijās».

Krievijas ārkārtas situācijas ministrijas vadītājs Sergejs Šoiga paziņoja, ka šāds likums ļautu sodīt tos, kas apšauba Padomju Savienības uzvaru Lielajā Tēvijas karā, bijušajās Padomju republikās nicinoši izturas pret kara veterāniem un vajā antifašistus.

Likumprojekta veidotāji esot izpētījuši, ka bijušajās padomju republikās nacismu atbalstošas idejas esot pat kļuvušas par oficiālo valsts politiku. Secināts, ka īpašā riska zona ir Ukraina un Baltijas valstis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No PCTVL ievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) deputāteTatjana Ždanoka marta sākumā piedalījās Krievijas organizācijas Sutj vremeņi, kas vēlas atjaunot bijušo PSRS, ārkārtas kongresā un pacēlusi organizācijas sarkano karogu, un teikusi uzrunu kā EP deputāte, paužot atbalstu PSRS atjaunošanai, raksta laikraksts Diena.

T. Ždanoka pauda, ka «tā nebūs PSRS atjaunošana tās vecajā versijā, bet gan, programmēšanas valodā runājot, PSRS versija 2.0». Sīkāku informāciju par savu piedalīšanos PSRS atjaunošanas kongresā deputāte nevēlējās atklāt.

Tāpat eirodeputāte martā uzturējusies Krimā, lai paustu atbalstu Latvijā par neleģitīmo atzītajam referendumam. Deputāte neslēpa, ka referendumā atbalsta tos vēlētājus, kas iestājas par pievienošanos Krievijai.

Eiropas Parlamentā T. Ždanoka pārstāv Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu. Tās pārstāvis Ričars O'Farrels laikrakstam Diena apstiprināja, ka deputāte abos gadījumos ir «simtprocentīgi pārstāvējusi tikai savu viedokli».

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu kopsumma varētu krietni pārsniegt 300 miljardus eiro, šodien pēc Ministru kabineta PSRS okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās locekle Ruta Pazdere.

Komisijas darba ilgums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma un varētu būt apmēram pieci gadi, skaidroja Pazdere. Šogad darbam ir atvēlēti apmēram 35 000 eiro, bet nākamajā gadā plānotais finansējums paredzēts apmēram 50 000 eiro. Naudu paredzēts tērēt juridiskā pamatojuma sagatavošanai, nepieciešamo datubāzu un metodoloģiju izveidošanai, pauda komisijas locekle un komisijas priekšsēdētājs vēstures doktors Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK). Komisijas locekļi atalgojumu par darbu nesaņem.

Pazdere sacīja, ka padomju laikā Latvijas iedzīvotāji zaudējuši apmēram 10 miljonus cilvēkgadu un nepieciešams izveidot metodoloģiju, kā zaudētās cilvēkstundas pārvērst ekonomiskās vienībās. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka nepieciešams aprēķināt arī zaudējumus par cilvēku nelikumīgu iesaukšanu PSRS armijā, kas izraisīja vairāku personu sakropļošanu un nāvi. Krievijai par to ir jāuzņemas atbildība kā PSRS tiesiskajai mantiniecei.

Pārskats par 2007. gadā veiktajiem darījumiem ar pensiju 2. līmeņa kapitālu liecina, ka, atšķirībā no 2006. gada, šogad visi pensiju plāni darbojas ar peļņu.

Konservatīvie plāni

Vispelnošākais konservatīvo plānu Kategorijā ir SEB Latvijas plāns, kura ienesīgums, kopš gada sākuma ir 1,81%, BTB konservatīvais IP - 1,51% un Astra Krājfondi IP KLASIKA - 1,48%.

Savukārt vismazāk pelnošie plāni konservatīvo plānu kategorijā bijuši Valsts kases ieguldījumu plāns un Suprema/Elvi IP Jūrmala ar ienesīgumu attiecīgi 0,37% un 0,79%.

Vislielākā neto aktīvu vērtība konservatīvo plānu kategorijā ir Valsts kases ieguldījumu plānam un Hansa pensiju IP Stabilitāte, attiecīgi 12 926 095,23 Ls un 10 347 468,16 Ls. Hansa pensiju IP Stabilitāte ienesīgums šogad bijis 0,93%.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Veselīgai politiskajai sistēmai ir nepieciešama opozīcija, kas ir spējīga un gatava pārņemt varu. Šajā ziņā situācija bijušajās Padomju savienības valstīs ir visai bēdīga, raksta žurnāls The Economist.

Rakstot par Latviju, The Economist norāda, ka gandrīz visi kompetentie politiķi (un daži nekompetentie) jau darbojas valsts politikā. Ja ekonomiskā krīze viņus nogremdētu, aktuāls būtu jautājums, kas var nākt viņu vietā.

The Economist raksta, ka pat valstīs, kur talantīgi cilvēki darbojas sabiedriskajā dzīvē, nevar teikt, ka būtu spēcīga un uzticama opozīcija. Latvijā esot izcili žurnālisti, nevalstiskā sektora pārstāvji un civildienesta ierēdņi, bet neviens no viņiem nav gatavs mesties politikā. Turklāt atsevišķas personības vēl neveido darboties spējīgu komandu.

Līdz šim politiskās sistēmas bijušajās Padomju savienības valstīs ir strādājušas vāji ekonomiskās krīzes apstākļos, novērtējis žurnāls.

Eiropas vienotā valūta var izdzīvot tikai tādā gadījumā, ja eirozonas valstis darbojas politiski un ekonomiski saskaņoti. Eiropa, kura zaudēs šo saskaņotību, var atkātot PSRS likteni un eiro – rubļa likteni, publikācijā The Financial Times uzsver HSBC vecākais ekonomists Stīvens Kings.

Ekonomists norāda uz paralēlēm ar PSRS sabrukumu 90-to gadu sākumā, kad «politiskās vienotības vājināšanās izraisīja pilnīgu rubļa krahu, kurš kādu laiku bija vienīgais maksāšanas līdzeklis jaunajās republikās». Toreiz izskatījās, ka visas bijušās PSRS republikas (izņemot Baltijas valstis, kuras centās attālināties no Maskavas ietekmes pēc iespējas tālāk) lieliski jūtas rubļa zonā.

Taču 1993. gadā rubļa zona radikāli samazinājās – jaunās republikas, sākot ar Armēniju un Azerbaidžānu un beidzot ar Baltkrieviju un Gruziju, ieviesa savas valūtas.

Iemesli tam bija dažādi, norāda ekonomists – dažas republikas uzskatīja, ka personīgā valūta ir svarīgs neatkarības simbols, bet citas savu valūtu ieviesa pateicoties milzīgajam budžeta deficīta spiedienam. Šim valstīm nebija pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, un tās bija spiestas finansēt savu budžeta deficītu vai nu veicot aizņēmumus no citām bijušās impērijas valstīm, vai arī iedarbinot naudas drukāšanas mašīnas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.