Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.
DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.
Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.
Zvērināt advokāte Linda Štrause norāda, nenoliedzami esot svarīgi, ka privātpersonām piemērojamās normas un cita vispārsaistoša informācija tiek izsludināta un tādējādi tiek padarīta pieejama sabiedrībai. Tomēr jautājums esot par formu, kā tas tiek darīts un cik tas maksā. Neesot šaubu, ka no uzņēmēja viedokļa informācijai ir jābūt pēc iespējas vieglāk pieejamai, bet tās publicēšanai jābūt pēc iespējas lētākai. Viņa arī skaidro, ka nav strīdu, ka oficiālās publikācijas un oficiālās informācijas sistematizēšanas ir valsts pārvaldes uzdevums jeb valsts pienākums.
Līdz ar to nepieciešamas reformas, turklāt, izstrādājot efektīvāko un racionālāko modeli no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa (iespējams, caur publisko iepirkumu), vienlaikus nepamatoti neapgrūtinot privātpersonas, atzīmē advokāte. Piebilstot, kā izriet no publiski pieejamās informācijas, oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas izdevumus šobrīd sedz no ienākumiem par dažāda veida oficiālajiem sludinājumiem, par ko maksā oficiālo sludinājumu iesniedzēji. Šāds oficiālo publikāciju finansēšanas modelis neesot pareizākais, jo valstij būtu pašai jāsedz ar normatīvo aktu publicēšanu saistītās izmaksas. Savukārt pārējās oficiālās informācijas publicēšana būtu jānodrošina vismaz par tādu maksu, kas nepārsniedz attiecīgās informācijas publicēšanas pašizmaksu.
LDDK uzskata, ka jāveido tāda situācija, ka likumu oficiālo publikāciju nodrošina Tieslietu ministrija. Savukārt obligātos sludinājums Uzņēmumu reģistrs publicē savā majaslapā.
LDDK piebilst, ka neiestājas pret to, ka VSIA Latvijas Vēstnesis nodarbojas ar komercdarbību, bet gan ir pret to, ka esot pārmērīgi augsta maksa par sludinājumiem. Savukārt VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētāja Daina Ābele jau iepriekš noraidīja pārmetumus, ka uzņēmējiem esot tik lielas izmaksas par publikācijām. «No visa Latvijas Vēstneša finansējumu avota uzņēmēju maksājumi ir aptuveni 25% gadā. Tai pašā laikā nav jau tā, ka katram uzņēmējam katru gadu ir kaut kas jāmaksā. Viņi maksā atsevišķos gadījumos, piemēram, ja dibina uzņēmumu vai veic kādas izmaiņas valdē. Ja izrēķinātu, cik Latvijā ir oficiālu uzņēmumu un cik ir ieņēmumi uz viņiem, tad vidējā statistika būtu, ka viens uzņēmējs vienreiz piecos gados publicējas Latvijas Vēstnesī par astoņiem latiem,» uzsver valdes priekšsēdētāja. Piebilstot, ka Latvijas Vēstneša mērķis nav taisīt biznesu.